Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas!
Godātie deputāti! Sākam Saeimas 7.decembra sēdi, un vispirms mums
ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz
Saeimas kārtības ruļļa 31. un 51.pantu, lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes
darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu „Par deputāta Staņislava Šķestera
ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem
ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņu? Nav iebildumu. Iekļauts darba kārtībā.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz
Saeimas kārtības ruļļa 31. un 51.pantu, lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas darba
kārtībā Saeimas lēmuma projektu „Par Centrālās zemes komisijas locekļu
apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļauts darba
kārtībā.
Ministru prezidents ierosina iekļaut darba kārtībā šādus
likumprojektus: „Par valsts budžetu 2007.gadam”, tā paskaidrojumus un
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu 2007.-2011.gadam
projektu, „Grozījumi Medību likumā”, „Grozījums Meža likumā”,
„Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, „Grozījums
Valsts meža dienesta likumā”, „Grozījumi likumā „Par pievienotās
vērtības nodokli””, „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””, „Grozījumi likumā „Par
darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””,
„Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, „Grozījumi
Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, „Grozījums Patentu likumā”,
„Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu
bērniem””, „Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz
kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās un mikroliegumos””, „Par elektroenerģijas nodokli”,
„Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, „Grozījumi Sēklu
aprites likumā”, „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, „Grozījumi
likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās
zonās””, „Grozījumi Ciltsdarba likumā”, „Grozījums
Izglītības likumā”, „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”,
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, „Grozījumi likumā
„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, „Grozījumi likumā „Par akcīzes
nodokli””, „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””,
„Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un „Grozījumi
Dzīvnieku aizsardzības likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņu un minēto
likumprojektu iekļaušanu Saeimas darba kārtībā? Tātad deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu
2007.gadam” un ar to saistīto likumprojektu iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā!
Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 37, atturas – nav. Tātad darba kārtība ir
izmainīta un šie likumprojekti ir iekļauti Saeimas darba kārtībā kā vienota pakete.
Godātie kolēģi! Tālāk mēs pārejam pie Prezidija ziņojumu
izskatīšanas.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Seiles, Tabūna,
Kalniņa, Laicāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Pilsētas
domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo?
Debatēs par šo jautājumu ir pieteicies runāt deputāts Juris
Dobelis. Juris Dobelis runās „par”.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Jau pirms Saeimas balsojuma ir parādījušās
cerīgas ziņas, ka Saeimas komisija turpinās lemt par šiem 5 procentiem. Nu patiess
prieks par tādām priekšlaicīgām ziņām, bet tomēr ir jāatgādina, ka tikai pēc
Saeimas balsojuma, ar kuru tiks izvēlēta atbildīgā komisija, kam tiks uzticēts
obligāti ar to nodarboties, var notikt tālākā lemšana.
Tiesa, uz to aicina arī mūsu frakcija, atgādinot, ka ne jau pirmo
reizi mēs runājam par šo jautājumu. Šis darbs, pēc mūsu domām, būtu jāturpina,
jo 5 procentu vēlēšanu barjeras ieviešana lielajās pašvaldībās ir nozīmīga
lieta. Ja mēs runājam par iemesliem – kāpēc (arī tas ir vairākkārt izskanējis),
tad tomēr paliek mūžīgais pamatjautājums: vai mēs patiesi gribam ieviest kārtību
un panākt zināmu organizētību pašvaldību darbā vai gribam tikai tēlot kaut ko? Nu
varbūt to, kas atsevišķām grupām ir izdevīgi, jo kārtējo reizi ir jāatgriežas
pie jautājuma: kā tad notiek tur, kur pie varas ir šīs vismaz 8 vai 10 partijas? Šur
tur to ir pat vēl vairāk. Un tad ir jāatgādina vēl tas, kāds stāvoklis ir
Jūrmalā, kur 15 deputātu vietas aizņem 11 sarakstu pārstāvji. Vai arī bēdīgi
slavenā Rēzekne ar visu savu gaļu… Kas tik tur vēl nav dabonams, kur 13 vietās ir
ienākuši pārstāvji no 11 sarakstiem. Kaut kas līdzīgs ir Ogrē un Jelgavā.
Nerunāsim nemaz par tādu nelielu pašvaldību, kāda ir Ķekavā, kur arī darbs ne
sevišķi labi rit. Un līdz ar to būtu jāuzdod jautājums tiem, kuri saka, ka procentu
barjeras ieviešana ierobežo dažas cilvēku intereses. Ir jāuzdod skaidrs jautājums:
kas tad ir galvenais, kuras intereses ir tās galvenās? Un galvenās acīmredzot ir to
iedzīvotāju intereses, kuri vēlas, lai pašvaldība varētu kārtīgi strādāt, un, jo
lielāks jūklis būs pašvaldībā, jo, protams, tai būs grūtāk strādāt, tā ka ir
daudzas tādas lietas, kas vienlīdz interesē visus attiecīgās pašvaldības
iedzīvotājus, nevis tikai kādu atsevišķu grupējumu intereses.
Taču tad paliek jautājums, un ir jāatgādina arī tas. Mēs
ieviesām šo 5 procentu barjeru Rīgā, bet kas būtu bijis tad, ja Rīgā nebūtu šo 5
procentu barjeras? Šodien Rīgas Domē ir astoņu sarakstu pārstāvji, bet, ja nebūtu
bijis šo 5 procentu barjeras, tad būtu divpadsmit sarakstu deputāti. Šķiet, ka tas,
kā Latvijas Republikas galvaspilsētā rit darbi, arī nevienam nav nekāds noslēpums,
un katra lieka pārstāvja maisīšanās pa vidu šādu darbu tikai sarežģītu. Līdz ar
to es ceru, ka šeit nav runa par pozīciju vai par opozīciju. Šeit ir runa par
pietiekami jēdzīgu attieksmi pret darbu pašvaldībās.
Aicinu kolēģus atbalstīt mūsu ierosinājumu, cerot, ka šis
atbalsts dos zināmu stimulu arī atbildīgajai komisijai un ka mēs īpaši nevilksim
garumā šo jautājumu, jo mēs atgādināsim, ka nemaz tik daudz laika līdz pašvaldību
vēlēšanām nav atlicis – tikai nedaudz vairāk par diviem gadiem, tā ka nākamais
gads jau pilnā sparā ritēs kā sagatavošanās gads pašvaldību vēlēšanām.
Paldies.
Sēdes vadītājs. „Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt.
Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 7, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju Papildprotokolu par papildu atšķirības
emblēmas apstiprināšanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja iebildumu nav, likumprojekts
komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojektu nododam
komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par
valsts budžetu 2007.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Tātad var runāt vai nu „pret”, vai „par”. (No zāles dep.
A.K.Kariņš: „Pret!”) „Pret” runās deputāts Kariņš. Lūdzu!
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Labrīt, godātais priekšsēdētāj! Labrīt, kolēģi! Labrīt,
Spurdziņa kungs! Es varbūt sākšu savu uzstāšanos ar mazu citātu, ko ir teicis mūsu
valsts finanšu ministrs Oskars Spurdziņš par šo budžetu: „Neveiksme, veidojot
nākamā gada budžetu, ir tā, ka neizdevās samazināt budžeta deficītu zem 1,4
procentu līmeņa, bet veiksme ir tā, ka izdevās iekļauties šajos 1,4 procentos.”
Tātad – vienlaikus neveiksme un veiksme! Tā, kā ir dzīvē.
Kolēģi! Par ko ir runa? Nav runa par kādu dzeju vai dziesmu, ir runa
par mūsu valsts budžetu – par to, kas mūs virzīs vai nu pa attīstības ceļu, vai
arī virzīs mūs nost no tā. Un tā problēma šajā budžetā, tā galvenā problēma,
ir tā, ka tas pamatu pamatos ir nepareizi ievirzīts.
Kolēģi! Mums šobrīd Latvijā jau desmito gadu ekonomiskā izaugsme
ir ļoti strauja, un pēdējos pāris gados šī izaugsme ir kļuvusi vēl straujāka –
visstraujākā visā Eiropas Savienībā un viena no visstraujākajām visā pasaulē.
Problēma ir tā, ka šai izaugsmei līdzi nāk arī inflācija, pietiekami augsta
inflācija, kas vairumam mūsu valsts iedzīvotāju nevis palielina, bet gan – tieši
otrādi! – pamazina viņu pirktspēju.
Veidojot šādu budžeta deficītu, finanšu ministrs un valdība, pēc
„Jaunā laika” domām, rīkojas pilnīgi bezatbildīgi. Mums būtu jāveido budžets
nevis tā, ka tajā ir deficīts un ka mums ir vēl jāaizņemas nauda, bet gan tā, lai
budžets būtu bez deficīta un lai mēs varētu samazināt jau tā lielo valdības
parādu.
Kolēģi! Cik daudzi no jums zina, cik liels ir valdības parāds?
Klusums zālē. Tā atbilde ir – gandrīz viens miljards latu. Un šim aizņēmumam,
šim parādam, ir tendence pēdējos gados tikai pieaugt. Un Kalvīša valdība tagad jau
trešo reizi iesniedz budžeta projektu, kurā mēs šo parādu tikai palielinām. Un šis
parāds maksā mums visiem un visiem nodokļu maksātājiem naudu, reālu naudu. Tā
summa, ko mēs procentos vien 2007.gadā maksāsim par valsts parādu, ir gandrīz 70
miljoni latu – procentu maksājumos vien!
Mēs, Saeima, nepiebremzēdami šo valdības darbību, veicinām
gaidāmo katastrofu, kas draud iestāties nākotnē. Darbaspēks aizplūst, darba samaksa
Latvijā pieaug straujāk nekā darba ražīgums, un tas nozīmē peļņas zušanu un
konkurētspējas zaudēšanu mūsu valsts uzņēmējiem. Un valdība ir tā, kas vēl ko
var mainīt, veidojot budžetu bez deficīta vai pat ar pārpalikumu. Tas ir izdarāms.
Taču, šajā budžetā raugoties, mēs redzam, ka Kalvīša kungs
neizrāda stingru mugurkaulu un neko nedara, lai risinātu šīs problēmas, kas mūsu
valstī ir. Tas ir populistisks budžets, tas ir budžets, kas mums radīs problēmas
nākotnē, un tās problēmas būs nopietnas.
Es aicinu kolēģus vienu mirkli domāt plašāk par šauro Koalīcijas
padomi, kur viens, otrs, trešs ietekmīgs cilvēks jums mēģina diktēt, kā balsot.
Aicinu pamosties no šā jūsu miega! Tas ir bezatbildīgi un nav pareizi no jūsu puses
– atbalstīt šādu budžeta politiku.
Aicinu kolēģus neatbalstīt šo budžetu un balsot pret tā nodošanu
komisijām!
Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt
„par”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!
Kariņa kungam neapšaubāmi un acīm redzami ir ļoti daudz
taisnības, bet mēs neko nevaram darīt ar šo budžetu, ja tas nav nodots atbildīgajai
komisijai un pārējām komisijām un netiks izskatīts parlamentā.
Budžeta gads Latvijā sākas ar 1.janvāri, un es pieņemu, ka,
izskatījuši budžetu un panākuši tā spēkā stāšanos ar 1.janvāri, mēs
atrisināsim veselu virkni problēmu, starp kurām ir, piemēram, kaut vai bezmaksas
pusdienas 1.-4.klašu skolēniem, minimālās algas palielināšana, pedagogu algu
palielināšana, iekšlietu sistēmas darbinieku algu paaugstināšana – un vēl, vēl
un vēl.
Pats sliktākais, ko mēs varam darīt ar budžetu, – nenodot to
komisijām. Nodosim komisijām, sāksim strādāt jau šodien pat! (No zāles: „Jaunu
valdību!”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta
nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Medību likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Jābalso, jā? Deputāti
lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu
komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts
komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Meža likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija.
Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt,
ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Valsts meža dienesta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim
par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 35, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts
komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 33, atturas – nav.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt,
ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 34, atturas – nav.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Fizisko personu datu aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts
komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Patentu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 32, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 40, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” nodot
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 33, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
„Par elektroenerģijas nodokli” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijai
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Sēklu aprites likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai
un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ceļu satiksmes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir
atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās
zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Ciltsdarba likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 34, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 33, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts
komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijām
nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts
komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Godātie deputāti! Mēs esam saņēmuši deputātu Kalniņa, Ārberga,
Rugātes, Leiškalna un citu deputātu iesniegumu: „Lūdzam izsludināt 2006.gada
7.decembra Saeimas sēdē pārtraukumu līdz pulksten 11.00.” Vai deputātiem ir
iebildumi? (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Ir!; dep. S.Kalniete: „Kāpēc?”) Ir
iebildumi. Tad mums ir jābalso par šo deputātu priekšlikumu – izsludināt Saeimas
sēdē pārtraukumu līdz pulksten 11.00. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
pārtraukuma izsludināšanu līdz pulksten 11.00! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 41, atturas – nav. Tātad tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 11.00.
Godātie deputāti! Mums vēl ir paziņojumi.
Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus
šodien pulksten 9.40 pulcēties uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Jurim Dalbiņam. Lūdzu!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas
komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi pulksten 9.50 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Annai Seilei.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
deputāti! Lūdzu pulksten 10.00 visiem pulcēties koridorā, kur ir šīs komisijas darba
telpas. Tā kā mums joprojām nav skaidrības par zāli, kurā mēs varēsim noturēt
sēdi, sapulcēsimies šajā koridorā. Tātad tiksimies pulksten 10.00.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 9.50
Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim
Krastiņam.
M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi!
Aicinu pulcēties uz sēdi pulksten 9.45 komisijas zālē.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim
Eglītim.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas dalībnieki pēc 2 minūtēm
tiek aicināti Sarkanajā zālē pulcēties uz ļoti īsu apspriedi. Lūdzu!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten
11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Atsākam darbu. Pirms pārejam pie darba kārtības nākamā jautājuma, mums jālemj par
darba kārtības izmaiņām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt
Saeimas 7.decembra sēdes darba kārtībā izmaiņas – pirms darba kārtības otrās
sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai
atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” izskatīt ar 2007.gada
budžetu saistīto likumprojektu paketi pirmajā lasījumā. Likumprojektu paketē
iekļauti šādi likumprojekti:
„Grozījumi Medību likumā”, „Grozījums Meža likumā”,
„Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, „Grozījums
Valsts meža dienesta likumā”, „Grozījumi likumā „Par pievienotās
vērtības nodokli””, „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””, „Grozījumi likumā „Par
darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, „Grozījums
Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, „Grozījumi Pārtikas aprites
uzraudzības likumā”, „Grozījums Patentu likumā”, „Grozījumi
likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””,
„Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par
saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos””, „Par elektroenerģijas nodokli”, „Grozījumi
Likumā par budžetu un finanšu vadību”, „Grozījumi Sēklu aprites
likumā”, „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, „Grozījumi likumā
„Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””,
„Grozījumi Ciltsdarba likumā”, „Grozījums Izglītības likumā”, „Grozījumi
Dabas resursu nodokļa likumā”, „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām””, „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””,
„Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, „Grozījumi likumā
„Par valsts sociālo apdrošināšanu””, „Grozījumi likumā „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli””, „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības
likumā” un „Par valsts budžetu 2007.gadam”.
Ir pieteikušies runātāji debatēs par iekļaušanu darba kārtībā.
Viens var runāt „par”, viens – „pret”.
Deputāts Juris Sokolovskis runās „pret”. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Kā ir zināms, finanšu ministrs iesniedza budžeta
projektu tikai vakar. Man ir liels prieks, ka jūs, cienījamie valdošās koalīcijas
deputāti, negulējāt naktī un lasījāt šos visus četrus sējumus. Bravo! Pa nakti
jūs visu izlasījāt un izdarījāt secinājumu, ka jābalso „par”.
Godātie kolēģi! Agrāk valdošās koalīcijas mēģināja vismaz
tēlot, ka šeit, Saeimā, notiek kāda nopietna apspriešana. Diemžēl šodien mēs
redzam, ka viss tiek darīts tādā steidzamības kārtā, ignorējot parlamenta viedokli
un tādējādi spilgti parādot, ka parlaments tuvākajos gados lēmumus nepieņems, bet
pieņems lēmumus tikai valdība.
Godātie kolēģi, cienīsim sevi un tomēr nopietni apspriedīsim šo
dokumentu, pēc kura dzīvos visa valsts! Es gribu te atgādināt, ka tomēr deputātiem
ir jāstrādā ar smadzenēm, ar galvu, nevis ar pirkstu. Pirksts nav deputāta darba
orgāns.
Godātie kolēģi, lūdzu šodien nebalsot par iekļaušanu darba
kārtībā un tomēr dot laiku iepazīties ar visiem šiem materiāliem! Es neesmu
pārliecināts, ka visi jūs izlasījāt visus četrus sējumus.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Leiškalns runās „par”.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Jau pati Latvijas Satversme
noteic, ka valdība Latvijas Republikā balstās tikai un vienīgi uz parlamenta
uzticību. Satversmē iekļautais nosacījums, ka Budžeta likuma projekts ir izskatāms
tikai divos lasījumos, liecina par to, ka šis ir, tā teikt, valdības likums, pie tam
tāds valdības likums, kura dēļ valdība var krist, ja abos lasījumos parlaments to
neatbalsta. Protams, termiņi ir ārkārtīgi īsi, bet šos termiņus iepriekš nosaka
1.janvāris, ar kuru ir jāsāk budžeta gads.
Es pieņemu, ka budžeta projektā jau šobrīd ir viena, otra vai
trešā problēma, taču mums ir divas nedēļas laika, lai šīs problēmas vai
neskaidrības atrisinātu un otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemtu labu Budžeta
likumu.
Tā ka aicinu jūs atbalstīt šīs likumprojektu paketes iekļaušanu
šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt to jau šodien.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debatēs par iekļaušanu darba
kārtībā viens ir runājis „par”, viens – „pret”. Mums tagad ir jāizlemj
balsojot. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu paketes
iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Tātad likumprojektu pakete ir iekļauta šīsdienas sēdes darba
kārtībā.
Lūdzu! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts
Kārlis Leiškalns ziņos par minētajiem likumprojektiem. Mums vispirms ir jālemj par
steidzamību.
Lūdzu! Balsosim par katru likumprojektu atsevišķi.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Tā kā komisija ir nolēmusi likumprojektu „Par
valsts budžetu 2007.gadam” un visus ar budžetu saistīto likumprojektu paketē
iekļautos likumprojektus atzīt par steidzamiem, aicinu jūs atbalstīt steidzamību
likumprojektam „Grozījumi Medību likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Medību likumā”! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu, tālāk!
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Nākamais ir likumprojekts „Grozījums
Meža likumā”. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 41, atturas – nav. Steidzamība
piešķirta.
Lūdzu, tālāk!
K.Leiškalns. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku
attīstības likumā”. Komisija ierosina arī to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Tālāk!
K.Leiškalns. Paldies.
Arī likumprojektam „Grozījums Valsts meža dienesta likumā”
komisija ierosina noteikt steidzamības statusu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās
vērtības nodokli””. Komisija lūdz noteikt steidzamības statusu arī tam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Arī likumprojektam „Grozījumi likumā „Par
uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” komisija ierosina noteikt
steidzamības statusu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Tāpat komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas
gadījumā””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies. Komisija lūdz noteikt steidzamību arī
likumprojektam „Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Arī likumprojektam „Grozījumi Pārtikas aprites
uzraudzības likumā” komisija ierosina noteikt steidzamības statusu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Komisija lūdz noteikt steidzamību arī likumprojektam „Grozījums
Patentu likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Lūdzu augsto sapulci noteikt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu
bērniem””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Aicinu jūs balsot par steidzamības statusa noteikšanu
likumprojektam „Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz
kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās un mikroliegumos””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Komisijas vārdā lūdzu noteikt steidzamību
likumprojektam „Par elektroenerģijas nodokli”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Likumā par budžetu un finanšu vadību”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Tāpat komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam
„Grozījumi Sēklu aprites likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies. Komisijas vārdā aicinu kolēģus balsot par
steidzamību likumprojektam „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Aicinu deputātus atzīt par steidzamu likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās
zonās””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
Ciltsdarba likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies. Aicinu Saeimu nobalsot par steidzamību
likumprojektam „Grozījums Izglītības likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 38, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies. Lūdzu Saeimu noteikt steidzamību
likumprojektam „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 38, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Tāpat komisija aicina noteikt steidzamību
likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Aicinu deputātus atbalstīt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par akcīzes nodokli””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam „Grozījumi
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt steidzamības
statusu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Tāpat komisija lūdz noteikt par steidzamu likumprojektu
„Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
K.Leiškalns. Un visbeidzot, dāmas un kungi, es aicinu jūs atbalstīt
steidzamību likumprojektam „Par valsts budžetu 2007.gadam”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums par steidzamību pieņemts.
Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši jautājumu par steidzamības
piešķiršanu likumprojektiem, kuri saistīti ar valsts budžetu 2007.gadam. Un tagad
ziņos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.
Lūdzu!
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātie kungi! Dāmas! Priekšsēdētāj! Parlament! Komisijas
vārdā es aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā gan likumprojektu „Par valsts
budžetu 2007.gadam”, gan arī visus šajā paketē ietvertos likumprojektus.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates.
Pirmais debatēs pieteicies deputāts Einars Repše. Lūdzu!
E.Repše (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie klātesošie! Es nerunāšu par sīkumiem un par daudzām
tehniskām lietām. Droši vien mani kolēģi ļoti kvalitatīvi iztirzās arī šos
budžeta projekta aspektus. Es runāšu par vienu ļoti nopietnu problēmu, kuras
risinājumam ir nepieciešama valdības rīcība, griba un apņemšanās. Un šī
nopietnā problēma ir inflācija, kas jau trešo gadu no vietas ir nepieņemami augstā
līmenī, pārsniedzot 6 procentus. Par to, kādu postu šī inflācija nodara katram
Latvijas iedzīvotājam, nav daudz jāstāsta. Arī tas, ka šī inflācija pamatā grauj
tieši maznodrošinātos un mazo ienākumu guvējus, kuru ienākumi katru gadu par šiem 6
procentiem samazinās, ir vispārzināms fakts. Taču mazāk ir zināms un mazāk tiek
izprasts tas, cik graujoši inflācija ietekmē valsts ekonomisko attīstību kopumā un
cik grūti šo problēmu var nākties risināt nākotnē – ar katru gadu arvien
grūtāk. To saprot mazāk. Un tāpēc es īsos vārdos paskaidrošu, ko šāda augsta
inflācija papildus nodara, – to, kādu postu inflācija nodara valsts makroekonomikai
un tautsaimniecībai.
Pirmām kārtām šādas augstas inflācijas apstākļos inflācija
pati sevi paātrina. Viens mehānisms ir tāds, ka, protams, cilvēki, kuru ienākumi
katru gadu par 6 procentiem samazinās, prasa un bieži vien arī saņem algas pielikumu,
kas šādos apstākļos pienākas, taču algas pielikums nekavējoties ir jauns spiediens
uz inflācijas spirāli, iedzenot to nākamajā pakāpē. Un tādējādi inflācija pati
sevi palielina.
Otrais mehānisms, kādā veidā inflācija pati sevi paātrina, ir
saistīts ar iedzīvotāju noguldīšanas un tērēšanas paradumiem. Apstākļos, kad
inflācija ir liela un tā vēl palielinās, arvien mazāk ir to cilvēku, kuri naudas
uzkrājumus tur bankās vai pie sevis – tātad kuri vispār šos naudas uzkrājumus
turpina saglabāt kā uzkrājumus. Jo kāda gan jēga ir glabāt naudu bankā, ja
depozīta procents ir 4-5 procenti, bet inflācija – 6 procenti? Tātad tie ir tīrie
zaudējumi. To cilvēki arī ļoti ātri saprot un rezultātā naudu vienkārši tērē.
Kas ir vēl viens papildu spiediens uz inflāciju, kas padara to par
arvien grūtāk risināmu problēmu? Tātad inflāciju ar katru gadu kļūs arvien
grūtāk apturēt, nemaz nerunājot par to, ka šobrīd tieši šīs paaugstinātās
inflācijas dēļ Latvijai ar kaunu ir jāatsakās no saviem plāniem ieviest eiro tajā
termiņā, kādā to iepriekš bija paredzējusi valdība.
Godātie kolēģi! Apstākļos, kad mēs atrodamies Eiropas
Savienībā, kad Eiropas banku kredītresursiem attiecībā uz Latviju nav robežu un kad
lats ir piesaistīts eiro, tad vienīgais, kurš var kaut ko darīt inflācijas
apturēšanā, ir valdība – konkrēti finanšu ministrs ar viņa rokās esošo fiskālo
politiku. Neviens cits to šobrīd nevar izdarīt. Tātad vienīgā, kas var risināt ar
inflāciju saistītās problēmas, ir Latvijas Republikas valdība.
Latvijas Republikas valdībai ir pienākums šobrīd cīnīties par
inflācijas samazināšanu – tātad nodrošināt, lai inflācija samazinātos. Vai mūsu
valdība pret šo pienākumu izturas nopietni un vai tā ir gatava kaut ko darīt, lai
inflāciju Latvijā apturētu? Izskatās, ka ne! Izskatās, ka ne, jo kārtējo reizi
valsts budžets tiek plānots ar milzīgu un nepieņemami augstu deficītu. Turklāt šā
deficīta tendence uzrāda palielināšanos gan absolūtajos skaitļos, gan arī
attiecībā uz kopproduktu. Absolūtajos skaitļos 2004.gadā budžeta deficīts bija 78
miljoni, 2005.gadā – 105 miljoni, 2006.gadā – 162 miljoni, bet nākamā gada
deficīts tiek plānots 178 miljonu apmērā. Par šo skaitli vēl būs nopietnas
diskusijas, bet tam es pieskaršos vēlāk. Iespējams, ka šis skaitlis īstenībā ir
vēl par 50 miljoniem lielāks.
Tātad apstākļos, kad notiek strauja tautsaimniecības izaugsme, kad
ir vērojama nenormāla un nepieņemama inflācija, kura uzrāda tendenci palielināties,
nevis samazināties, valdība tā vietā, lai sabalansētu budžetu vai vismaz parādītu
konsekventu un strauju virzīšanos sabalansēta budžeta virzienā, nāk klajā ar
kārtējo budžeta deficīta palielinājumu.
Šī ir pašnāvnieciska politika, šī ir tuvredzīga politika, šī
ir mūsu šodienas valdības populistisko problēmu risināšana uz mūsu nākotnes
rēķina, šī ir savas mazspējas „aizlāpīšana” ar nodokļu maksātāju naudu,
īpaši neskatoties līdzi, kādas negatīvas parādības šāda politika izraisīs.
Pieskarsimies mazlietiņ šādai trijotnei: strauja izaugsme, augsta
inflācija un liels budžeta deficīts. Redziet, katrs no šiem elementiem, atsevišķi
ņemot, vēl nebūtu nekas traģisks. Tātad par strauju izaugsmi mēs varētu tikai
priecāties, ja tas notiktu zemas inflācijas un sabalansēta budžeta apstākļos. Par
inflāciju mēs nevaram priecāties, bet mēs vismaz varētu apzināties, ka mūsu
valdība dara visu, kas ir tās spēkos, un visu nepieciešamo, lai šo inflāciju
apturētu, ja mums būtu sabalansēts budžets vai budžets ar pārpalikumu un ja mēs
neatrastos ekonomikas straujas attīstības apstākļos.
Savukārt par budžeta deficītu mēs varētu neuztraukties tādā
gadījumā, ja šis mums būtu stagnācijas vai recesijas laiks, nevis straujas
tautsaimniecības izaugsmes laiks. Recesijas apstākļos budžeta deficīts zināmos
apmēros kā ekonomikas veicināšanas paņēmiens ir pieļaujams, taču šī
„trijotne”, kad mums augstas inflācijas apstākļos ir strauja ekonomiskā izaugsme,
pastāvot nepieņemami augstam budžeta deficīta līmenim, ir eksplozīva kombinācija,
kuras sekas, es baidos, ne finanšu ministrs, ne valdība, ne arī šajā zālē sēdošie
līdz galam nenovērtē.
Redziet, mēs varam priecāties par straujo tautsaimniecības izaugsmes
tempu un aizbildināties ar maldinošām runām, ka inflācija mums ir sakarā ar cenu
līmeņa izlīdzināšanos starp Latviju un Eiropas Savienību, un cerēt, ka tad, kad
mēs būsim sasnieguši Eiropas Savienības cenu līmeni, šī inflācija gluži dabiski
un vienkārši apstāsies. Taču šādas cerības ir maldīgas, bīstamas un nepamatotas.
Tas ir tāpat kā cerēt, ka, braucot ciemos ar ātrumu simts kilometri stundā, var arī
nebremzēt, jo tur, kur mēs brauksim, ir betona siena, un tad, kad mēs līdz tai
aizbrauksim, gan jau tā siena mūs apturēs.
Godātie kolēģi! Šobrīd turpināšana šādā tempā ir tas pats,
kas ar pilnu gāzes pedāli grīdā braukt tieši betona sienas virzienā, lai gan šī
betona siena nebūs nojaucama vajadzīgajā brīdī, tā nebūs atceļama tāpat, kā mēs
gadu no gada atceļam dažādu likumu spēkā stāšanās termiņu, jo valdība ar to
spēkā stāšanos netiek galā. Šī „betona siena” ir Eiropas Savienības finanses,
kas nav mūsu kontrolē, un mēs pret to atdursimies. Un, ja mēs rīkosimies tā, kā to
darām šobrīd, tad mēs atdursimies pret to, braucot ar pilnu ātrumu, pārsniedzot
jebkurus ātruma ierobežojumus un pat neuzliekot kāju uz bremzes pedāļa.
Godātie kolēģi! Tieši apstākļos, kad ir strauja ekonomiskā
izaugsme, kad budžeta ieņēmumi katru gadu objektīvi palielinās, valdībai ir
visvieglāk un arī absolūti nepieciešams budžetu sabalansēt – samazināt deficītu
un nodrošināt pat budžetu ar pārpalikumu. Tieši tagad mēs to varam izdarīt, un to
mums ir absolūti nepieciešams darīt, un tas ir valdības pienākums.
Apstākļos, kad mums iestāsies lēnāki ekonomiskās attīstības
tempi vai pat kāda recesija, apturēt deficīta palielināšanos vai pat samazināt
budžeta deficītu būs daudz, daudz reižu grūtāk vai pat neiespējami.
Tātad tajā brīdī mēs varbūt attapsimies, ka mums beidzot kaut kas
ir jādara ar budžeta deficītu un ar plosošos inflāciju, bet tad mēs to vairs
nespēsim izdarīt objektīvu apstākļu dēļ. Šobrīd mums traucē tikai valdības
gribas trūkums un nespēja apzināties, ka šīs problēmas ir jārisina pēc būtības.
Piedevām apstākļos, kad, kā jau teicu, inflācija plosās ļoti
nepieņemami augstā līmenī un kad ekonomiskās attīstības izaugsmes tempi ir ļoti
strauji, rodas šaubas par valdības piedāvātajiem skaitļiem attiecībā uz to, kāds
tad mums tiek paredzēts deficīts nākamajam gadam.
Valdība visu laiku operē ar skaitļiem – 178 miljoni jeb 1,4
procenti no iekšzemes kopprodukta. Taču, kā tas nupat pirms sēdes apstiprinājās arī
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, ir mainīta budžeta deficīta uzskaites
metodika, un tāpēc mēs, rēķinot šos 178 miljonus jeb 1,4 procentus, tur iekšā
vairs neskaitām tā saucamos tīros aizdevumus, un tādējādi šie 1,4 procenti ir tā
saucamais finanšu deficīts, nevis fiskālais deficīts, kā mēs tradicionāli visus
iepriekšējos gadus esam mērījuši budžeta deficīta rādītājus.
Vienkāršos vārdos runājot, ar ko tad fiskālais deficīts
atšķiras no finanšu deficīta? Fiskālajā deficītā blakus valdības tiešajiem
izdevumiem, kas ir 178 miljoni, tiek pieskaitīti arī tīrie aizdevumi – tātad tas,
cik daudz valdība aizdod naudu dažādām vajadzībām, teiksim, studentu kreditēšanas
programmām un citām lietām. Un šie apjomi ir 49 miljoni latu, tātad turpat 50 miljoni
latu.
No inflācijas viedokļa ir pilnīgi vienalga, vai tā nauda tiek
tērēta kā aizdevums vai kā izdevums. No inflācijas viedokļa un no makroekonomiskās
stabilitātes viedokļa ir svarīgi, cik daudz naudas papildus tiek ievadīts Latvijas
finanšu sistēmā. Un šeit ir pilnīgi noteikti jārēķina klāt budžeta deficīts ar
visiem tīrajiem aizdevumiem, tātad vēl 49 vai 50 miljoni latu jārēķina klāt. Un
rezultātā iegūtais budžeta deficīta lielums jeb skaitlis, kas mums šobrīd ir
jāanalizē un jāsalīdzina ar iepriekšējiem gadiem, ir 1,8 procenti no nacionālā
kopprodukta vai tuvu tam skaitlim.
Godātie kolēģi, tas ir pavisam nepieņemami, tas ir bīstami!
Apstākļos, kad inflācija plosās un turpina paaugstināties, valdība sūta arī ļoti
nepareizus signālus mūsu pašu iedzīvotājiem un, protams, jebkuriem ārzemju
investoriem un Eiropas Savienības finanšu ekspertiem, kas seko līdzi situācijai.
Valdība šobrīd sūta signālu, ka, neskatoties uz straujo ekonomikas
attīstību un milzīgo inflāciju, viņa neapzinās šīs problēmas nopietnību un nav
gatava sabalansēt budžetu, tātad nav gatava ar fiskālās politikas līdzekļiem darīt
jebko, lai bremzētu inflācijas tālāku pieaugumu.
Nobeigumā teikšu tikai to, ka mūsu kaimiņi igauņi sabalansētu
budžetu un budžetu ar pārpalikumu konsekventi īsteno jau pēdējos piecus gadus un
demonstrē atbildīgu pieeju valsts finanšu problēmu risināšanai.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie klausītāji! To, kas
notiek ar Latvijas kultūru, neizrunāt ne piecās, ne 15 minūtēs un pat ne stundā.
Publisku diskusiju, godīgas informācijas par šo tēmu nav. Ir tūkstošiem jautājumu,
bet nav nekādu atbilžu. Mūsu valstī šī tēma ir tabu. Esam nonākuši pat tik tālu,
ka priekšvēlēšanu laika publiskajās diskusijās „Milžu cīņas”, kas notika
vispopulārākajā medijā – Latvijas Televīzijā -, neeksistēja tēma
„Kultūra”. Kā man paskaidroja tābrīža Latvijas Televīzijas ziņu un informatīvo
raidījumu galvenā redaktora vietas izpildītāja, tēma „Kultūra” iekļauta tēmās
„Vēsture” un „Tautsaimniecība”, kurās, protams, ne vārda nebija par šobrīd
būtiskiem kultūras jautājumiem, tie netika skarti. Arī raidījuma „Kas notiek
Latvijā?” vadītājs, aicināts rīkot diskusiju par kultūras jautājumiem, teica, ka
viņš neesot visvarens.
Starp citu, nākamā gada budžetā ir Ventspilij atvēlēti divi
miljoni latu. Vai arī tā ir cena par klusumu medijos?
Un tas viss notiek laikā, kad Latvijas valsts atvēzējusies simts
gadu laikā nebijušai kultūras būvju celtniecībai vismaz miljarda latu vērtībā!
Jebkāda veida diskusiju un analīzes vietā, argumentu vētīšanas vietā sabiedrībai
zināmi kultūras, mākslas un zinātnes darbinieki priekšvēlēšanu laikā slavē
ministrus un pastāvošo režīmu. Kāda liekulība ir runāt par demokrātiju un vārda
brīvību šodienas Latvijā! Nožēlojami! Mums pietika 15 gadu, lai atgrieztos tur, no
kurienes esam nākuši.
Atceros, esmu savā dzīvē tādus laikus jau piedzīvojusi: režīmam
kalpojošie un iztapīgie, tā sauktā inteliģence, savā gļēvumā labprātīgi kļuva
par propagandas skrūvītēm, cerēdami tā nodrošināt „zaļo gaismu” savai
daiļradei, dzīvokļus, mašīnas, ārzemju braucienus un visādus citādus labumus sev.
Piecpadsmit gadu laikā ir padomju diktatūru nomainījusi naudas
partiju diktatūra.
Kaut vai tādēļ vien, kaut vai saistībā ar čekas maisiem,
sabiedrībai būtu bijusi nepieciešama nopietna saruna par konformismu, ja vien te,
mazajā, sasmakušajā Latvijas telpā, būtu palicis pāri pietiekami daudz brīvu, lepnu
un godīgu cilvēku. Neredzu! Pilnīgi piekrītu tiem politologiem, kuri uzskata, ka
demokrātija Latvijā ir reāli apdraudēta.
Kā tas notiek? Citēšu Džonu LeKarē: „Vispirms politiķis melo,
pēc tam viņš savus melus izlasa avīzē un saka, ka tas ir valdošais viedoklis. Kad
meli top atkārtoti pietiekami daudzas reizes, patiesība sāk izlikties par jukušā
murgiem. Visi viedokļi ir atļauti, bet tiem, kuri uzskata, ka pastāv patiesība, šo
uzskatu nav atļauts paust.”
Simtkārtīga atkārtošana, kā to zināja jau nacistu kultūras un
propagandas ministrs Gebelss, pat melus spēj sabiedrības apziņā padarīt par
patiesību. Kāpēc lai to nebūtu ielāgojusi 2004.gadā ar Sorosa fonda atbalstu
izdotās grāmatas „Trešā Reiha valoda” ilggadējā tulkotāja Helēna Demakova?
Par alkatību ļaunāks ir cinisms. Kultūra kļuvusi par visciniskāko
valsts naudas noslaukšanas mašīnu. Nē, es to nesaku par kultūras dzīvo daļu, par
Valsts akadēmisko kori „Latvija”, kura mākslinieciskais vadītājs, ģēnijs ar
pasaulslaveno vārdu, Māris Sirmais 2005.gadā bija spiests atkāpties no amata,
protestējot pret katastrofāli zemajām algām vienīgajā Kultūras ministrijas
finansētajā korī. Vidējā alga korī tobrīd bija 180 latu.
Es šobrīd nerunāju par izmisumā novesto un pazemoto Latvijas
Nacionālo simfonisko orķestri, kas pavasarī piketējot spēlēja pie Saeimas, un par
viņu algām, kādas tās ir salīdzinājumā ar diktatoriski ieceltā un sevi
nepierādījušā galvenā diriģenta Ginta Glinkas, kā šobrīd Kultūras ministrijas
sistēmā pieņemts sacīt, konkurētspējīgo atalgojumu – 3100 latu par neesošu darba
apjomu.
Es nerunāju par rupjo un pārambiciozo mēģinājumu šos kolektīvus,
tā teikt, ar steka palīdzību apvienot.
Es nerunāju arī par pašreizējo situāciju Latvijas Nacionālās
operas orķestrī, kur strādā mūziķi, kuri savu māksliniecisko profesionalitāti
kaluši jau no piecu gadu vecuma. Un pēc 18 un vairāk gadus ilga uzcītīga darba viņi
spēlē vienā no diviem valsts augstākās proves orķestriem un saņem 300 latus
mēnesī, bet, ja nokļūst visaugstākajā karjeras punktā – koncertmeistara statusā,
– 450 latus mēnesī. Toties viņi uztur un baro no konkurētspējīgā atalgojuma
uzblīdušo Operas administrāciju, kuras daudzo un dažādo direktoru skaits mērāms
„A4” lapas formātā. Vilcējzirgi šampanieti dzerošu kučieru bandai!
Es šobrīd nerunāju arī par slaveno Dziesmusvētku likumu, kurš
visai Latvijai visa gada garumā tautas dzīvā, radošā gara uzturēšanai paredz vien
200 tūkstošus latu. Es nerunāju arī par mākslinieku vairākumu, par ierindas
cilvēkiem – muzeju vadītājiem, bibliotekāriem, mākslas un mūzikas skolotājiem,
arhīvu darbiniekiem un daudziem, daudziem citiem. Es runāju par naudas „pumpi” –
aģentūru „Jaunie Trīs brāļi”, par šiem tā sauktajiem Trim brāļiem. Un kādas
tik summas nav sauktas saistībā ar Akustiskās koncertzāles būvniecību! Gan 22
miljoni, gan 34 miljoni latu, visbeidzot – 90 miljoni eiro (bez „AB dambja”
rekonstrukcijas). Nevienam nav nekādas skaidrības, un tā arī netiek prasīta. Ar ko
tas viss beigsies? Iecerēto būvniecību visprecīzāk novērtēja kāds rīdzinieks,
nosaukdams to par vistiešāko interpretāciju pasakai „Ganuzēns un velns”: ganuzēna
turētajā cepurē, proti, Daugavā, valsts varēs atspērusies bērt nodokļu maksātāju
līdzekļus gadu gadiem. Kur uzzināt, kā tērēti tiek 9 miljoni latu, ko atguvu no
„Latvijas Kuģniecības” privatizācijas līdzekļiem un atstāju Nacionālās
bibliotēkas būvniecības kontā, pamezdama Kultūras ministriju 2004.gadā? Un kā
tērēti tie 7 miljoni latu no privatizācijas līdzekļiem, ko Induļa Emša valdības
laikā ekonomikas ministrs Juris Lujāns ar Latvijas Pirmās partijas svētību
piešķīra Akustiskās koncertzāles un Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja
būvniecībai Andrejsalā?
Vai kādreiz saņemsim detalizētu pārskatu par to, kā tiks izlietoti
tie 11,3 miljoni latu, kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai paredzēti
2007.gada budžetā? Un nerunāsim nemaz par kredītu, kurš paņemts uz 20 gadiem un par
kuru 4 miljoni, kā tas arī nākamā gada budžeta projektā paredzēts, būs
jāatmaksā?
Par Andrejsalu. Šī teritorija muzeja būvniecībai tika izvēlēta
aizkulisēs, nevis to nosauca starptautisks arhitektu plenērs, kā mums turpina
iestāstīt. Shēma sen zināma: attiecībā uz brīvostas teritoriju tiek noslēgti
līgumi ar savējiem (šajā gadījumā – „linstoviešiem” un bijušajiem
„avelatiešiem”), seko ar deputātu balsojumu svētīta šīs teritorijas izņemšana
no brīvostas zonas, un tad šī unikālā, pati dārgākā teritorija Latvijā –
pilsētas centrā, Daugavas krastā – „pa lēto” (augusta vidū gribēja paspēt
privatizēt par sertifikātiem, tagad – par neadekvāti zemo kadastrālo vērtību) tiek
privatizēta, pilsētai tādējādi zaudējot simtiem miljonu latu. Bet ar to vēl ir par
maz! Citāts no LETA ziņām:
„Kultūras ministre piebilda, ka projekts var tikt realizēts tikai
ar Rīgas Domes finansiālu atbalstu, kurai par Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem
Andrejsalā jāuzbūvē ūdensvads, kanalizācija, ceļi un citi infrastruktūras
objekti.” Tramvaju ieskaitot. Un tas viss – laikā, kad pilsētai katastrofāli
trūkst līdzekļu mājokļa jautājumu risināšanai vairāk nekā 60 tūkstošiem
cilvēku, kuri jau ar 1.janvāri var atrasties uz ielas!
Nu ko, turpinām celt cinisma latiņu!
Līdz šim neviens medijs nav pat pieminējis privātā biznesa
interešu saistību ar Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Tur, starp
citu, tikai 4000 no 14 000 kvadrātmetru tiks atvēlēti izstādēm. Kā raksta
prese, pārējā platība paredzēta dažādai komercdarbībai – veikaliem, restorāniem
un tā tālāk.
Es runāju par „Jauno Trīs brāļu” izslavēto profesionāļu
ilgstošo mēģinājumu zem Dānijas sabiedrības „COWI A/S” izkārtnes pirkt
konsultanta, kāda apsviedīga Salacgrīvas iedzīvotāja, pakalpojumus par 330 000
latu. Bezrobežu nekaunība ir tā, ka minētais bāleliņš pats sniedzis aģentūrai
„Jaunie Trīs brāļi” eksperta pakalpojumus – atzinumu par iepirkuma procedūrā
iesniegtajiem finanšu piedāvājumiem – par 1500 latiem.
Es runāju arī par trim šķūnīšiem, kurus nojauca par 47 000
latu, un trim ēkām Nacionālās bibliotēkas būvvietā, kuras nojauca par gandrīz
350 000 latu. Es runāju par AB dambja teritorijas uzkopšanas pakalpojumiem un to,
cik sētnieku var algot par 770 latiem mēnesī. Es runāju par līgumu, kurš noslēgts
starp Latvijas Republikas Kultūras ministriju un sabiedrību „Hill International” un
kurā ārvalstu speciālistiem paredzēta šāda samaksa: vecākajam inženierim – 135
lati stundā, inženierim – 120 latu, jaunākajam inženierim – 95 lati stundā un
apkalpojošajam personālam – 60 latu stundā.
Es runāju par 66 000 latu no valsts budžeta, kas paredzēti
aģentūras „Jauni Trīs brāļi” (citēju) „publiskā tēla veiksmīgai
attīstīšanai”. Biroja telpas aģentūras „Jaunie Trīs brāļi” 24 darbiniekiem
tiek īrētas par 360 000 latu, taču katra darbinieka veselības apdrošināšanai
(par strādāšanu tik smagos darba apstākļos!) tiek tērēti 345 lati.
Salīdzinājumam: Saeimas deputāti apdrošināti par 278 latiem. Un
„Jauno Trīs brāļu” šoferis un lietvede vēl nesen saņēma algu, kas bija 440 latu
mēnesī, – par 10 latiem mazāk nekā Latvijas Nacionālās operas koncertmeistars.
Kopš Kultūras ministrija angažējusi sabiedrību par atklātību
„Delna” „Jauno Trīs brāļu” projektam, sabiedrība par atklātību
„Delna”” kļuvusi akla un mēma.
Par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Atmodas laika simboli un ideāli
ir izdzīvoti. Mēs tiem pieminekļus neuzcēlām savlaicīgi, taču šodien ir pavisam
cits laiks, kam ar pagājušā laika ideāliem ir visai nosacīts sakars. Un par to, cik
tālu ir pavirzījusies tehnoloģiju attīstība 15 gadu laikā, vispār lieki runāt!
Toreiz, kad projektēja Nacionālo bibliotēku, pat e-pastu vēl nelietojām. Drosmīgi
būtu pārskatīt ēkas atbilstību mūsdienu vajadzībām. Starp citu, arī tajā ir
paredzēta koncertzāle.
Pie pašreizējām Nacionālās bibliotēkas izmaksām, viens
kvadrātmetrs kopējās platības, ieskaitot katlumāju un autostāvvietas, tur maksā
apmēram 5000 latus, tātad septiņas reizes vairāk nekā dzīvojamās mājas platības
kvadrātmetrs.
Es runāju par simtiem miljonu kredītiem, kas tiks ar vieglu roku
paņemti un daļēji saguls savējo „tīkla” kabatās, bet kas būs jāatdod tiem,
kuriem jau tāpat būs jāuztur katram divi pensijas vecuma cilvēki, jo, kā zināms,
dzimstība pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir bijusi zemāka nekā kara gados un vēl
tagad katru gadu no Latvijas kartes, citēju Emša kunga teikto, „pazūd viena Kuldīga
ar 15 tūkstošiem iedzīvotāju”.
Klusi, bez liekas ažiotāžas, Kultūras ministrija 2006.gadā atdeva
kultūras būves „Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Nākamgad par šo soli būs
jāmaksā – nomas maksās no valsts budžeta jāmaksā miljons latu vairāk. Tas
tranzītā caur Kultūras ministriju nonāk „Valsts nekustamo īpašumu” kasē. Var
tikai minēt neloģiskos iemeslus apjomīgajai valsts naudas pārsūknēšanai no vienas
kabatas otrā. Es runāju par to, ka visas šīs naudas „pumpētavas” – kultūras
būves – ir cilpa, kas šobrīd uzlikta kaklā neskaitāmām turpmākajām paaudzēm.
Tā ir finansiāla afēra!
Es runāju par to, ka, saprazdama, ka neko te nevar mainīt, ne vien
es, bet arī visa sabiedrība palēnām kļūst apātiska, cilvēki vairs nepiedalās
vēlēšanās, neieslēdz televizoru un nelasa avīzes.
Jau…
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, jūsu runas laiks ir beidzies.
I.Rībena. Lūdzu vēl pusminūti.
Jau gadiem ilgi tā sauktais Džini koeficients, kas raksturo
bagātības un nabadzības polarizāciju valstī, kļūst lielāks un lielāks. Kā es jau
sen teicu, mēs esam teritoriāli maza valsts, kurā plaisa starp bagātību un nabadzību
ir kļuvusi lielāka par tās teritoriju.
Un visbeidzot jāteic, ka tas prieks par tā saukto stabilitāti
valstī un uzvara, ko vēlēšanās guvusi pati ciniskākā no politiskajām partijām,
– tā Latvijai ir tāda kā Pirra uzvara. Uzvara, kas prasījusi un prasīs tik lielus
upurus, ka pielīdzināma sakāvei.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Nākamais runās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Valsts Nacionālās attīstības plāns ir mums
visiem saistošs dokuments, un tas pareizi noteic, ka valsts attīstībā cilvēks ir
pirmajā vietā. Uz šā plāna izpildi jābūt orientētai valsts politikai. Un budžets,
protams, ir politikas realizācijas instruments.
Es runāšu par izglītības un zinātnes budžetu. Par to runājot,
minēšu tikai divas galvenās pozīcijas, kas ir ārkārtīgi svarīgas, lai
nodrošinātu valsts konkurētspēju un ilgtermiņa attīstību, – tās ir augstākā
izglītība un zinātne.
Analizējot zinātnes budžetu, pirmajā acu uzmetienā redzam
līdzekļu pieauguma tabulā summu – 28,7 miljonus latu – un gribam iesaukties:
lieliski! Taču tas diemžēl ir maldīgs priekšstats. Iedziļinoties summas
atšifrējumā, redzam, ka liela daļa šīs naudas summas ir tikai uz papīra. Piemēram,
11,3 miljoni latu ir iekļauti valsts budžeta ieņēmumos, jo pēc zinātnisko institūtu
pārveides par valsts aģentūrām, tas ir, par valsts budžeta iestādēm, visi to pašu
ieņēmumi tiek iegrāmatoti kā valsts budžeta ieņēmumi, to skaitā arī tie, ko
institūti nopelna ar saviem komercpētījumiem. Tas izskatās kā valsts atbalsta
palielinājums, bet patiesībā tā ir tikai pašu institūtu darbība.
Reālais pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gadu ir tikai 11,5 miljoni
latu. Tas ir palielinājums, kas ir paredzēts zinātnisko pētījumu veikšanai
zinātniskajās aģentūrās, lai īstenotu starptautiskās sadarbības projektus un
zinātniskās pētniecības projektus augstskolās (budžeta paskaidrojumu varam lasīt
291.-293.lappusē).
Ikgadējam zinātniskās darbības finansējuma pieaugumam saskaņā ar
Zinātniskās darbības likumu ir jābūt vismaz 0,15 procentu apmērā no iekšzemes
kopprodukta. Šā gada iekšzemes kopprodukts ir 10,85 miljardi latu. Tātad diemžēl
šī likuma prasība nav izpildīta nākamā gada budžetā, jo pieaugums ir tikai nepilni
0,11 procenti.
Par augstākās izglītības finansējuma pieaugumu. Neskaitot to
bāzes palielinājumu, ko nākamajā gadā radīs jau pagājusī akadēmiskā personāla
algu paaugstināšana ar šā gada 1.septembri, un neskaitot jau pieminētās, tā teikt,
grāmatvediskās operācijas ar pašu ieņēmumiem, pieaugums ir tikai nepilni 10
procenti. Ne tuvu tik liels, kā mēs gribētu redzēt! Tas ir pat mazāks par vidējiem
valsts ekonomiskās attīstības tempiem. Tātad nevaram runāt par izglītotu cilvēku
skaita un konkurētspējas pieaugumu kā par prioritāti. Diemžēl ir skaidrs, ka
Budžeta likumā definētais mērķis – veicināt augsti kvalificētu speciālistu
pieaugumu valstī – netiks sasniegts.
Tiesa, latviešu speciālistu skaits pieaugs, taču tas pieaugs
Anglijā, Īrijā, Vācijā un citur. Tātad nākamgad augstākā izglītība un zinātne
paredzēta nevis kā prioritāte, nevis kā ministres Inas Druvietes laikā, bet tiks
finansēta pēc pārpalikuma principa.
Pāris teikumos tikai pieminēšu tās jomas, kam nākamā gada
budžetā nekā iepriecinoša nav.
Pirmkārt, nekā iepriecinoša nav bērnu vecākiem, jo dotācija
mācību grāmatu iegādei nav palielināta. Tāpat nekā iepriecinoša nav valsts valodas
politikā, speciālajā izglītībā, pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanā.
Jāpiemin arī tāda dīvaina detaļa, ka Augstākās izglītības un
zinātnes administrācijai, ko Zinātniskās darbības likums paredz jau gandrīz gadu,
nākamā gada budžetā nav ne lata. Gribot negribot jāuzdod jautājums: vai valdība,
iesniedzot parlamentā Budžeta likuma projektu, drīkst nepildīt likumu? Diemžēl
laikam Latvijā drīkst.
Un nu par vēl vienu budžeta veidošanas īpatnību, kas parasti
nepiemīt civilizētajai pasaulei, bet kas mūsmājās jau kļūst par skumju realitāti.
Pirms dažiem gadiem Francijas finanšu ministrs gandrīz zaudēja amatu, jo valsts
budžetā bija radies vairāk nekā 100 miljonus liels pārpalikums. Neapmierinātie
franči viņam jautāja: „Mīļais, vai tu neproti plānot?” Mūsu visu godātais
finanšu ministrs – tieši otrādi! – lepni paziņo, ka attiecībā uz tiem pāris
liekajiem simtiem miljonu, ko viņš neprot saplānot, budžetu tad, „ja būs nauda”,
grozīšot jau gada vidū, nevis gada beigās, jo no grozījumiem gada vidū
tautsaimniecībai esot lielāks labums. Ko nozīmē – „ja būs nauda”? Vai valdība
plāno savus ieņēmumus vai varbūt ar valsts naudu iet spēlēt uz kazino? Un, ja tā
vinnēs, tad nauda būs un to izdalīs budžeta grozījumos.
Senajās karaļvalstīs rīkojās līdzīgi. Ja valsts kasē bija
nauda, karalis dāsni maksāja saviem algotņiem, bet, ja naudas nebija, tad pacietās.
Civilizētā pasaule kaut kā ir iemācījusies plānot valsts ieņēmumus un izdevumus
vienu gadu ilgam ciklam. Latvijā laikam viss ir citādi.
Te nu mēs esam nonākuši līdz kliedzošam absurdam – plānojot
pamatbudžetu, ministrs jau iedrošinās plānot arī budžeta grozījumus! Piemēram,
12-13 miljoni latu, ko, runājot par 2006.gada budžeta grozījumiem, apsolīja
dzīvokļu problēmas risinājumam, jau esot ieplānoti budžeta grozījumos, nevis
pamatbudžetā. Kāpēc to visu nevarētu darīt vienā likumā – valsts Budžeta
likumā?
Te nu atkal vietā būtu atgādināt karaļu seno gudrību: vajadzēs
taču atalgot savus algotņus gan pēc politiskās „krāsas”, gan pēc nopelniem –
pasniegt pazemojošu dāvaniņu no „kungu galda” gan deputātu kvotu veidā, gan
ministriju investīciju programmās, kad dos nevis tiem, kuriem vajag, bet tiem, kuri
klausa.
Tā, godātie kolēģi, nav iespējams nodrošināt valsts
ilgtspējīgu attīstību!
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Vai jūs nepazemo tas, ka
visi mēs – visi tie, kuri sēžam šinī zālē, faktiski visi, – esam marionetes?
Vai jūs nepazemo tas, ka viss notiek tieši tā, kā tas notika padomju laikos, kad
runāja vienu, domāja otru, bet darīja trešo? Toreiz Latvijas PSR Augstākās padomes
deputāti sabrauca Rīgā divas reizes gadā un apstiprināja ar savu balsošanu PSKP CK
Augstākās padomes un Ministru padomes lēmumus, kuri drusciņ bija adaptēti Latvijas
PSR vajadzībām.
Tikai vakar Finanšu ministrija iesniedza budžeta projektu. Četrus
sējumus, kā jums tas ir zināms: pašu budžetu, tā paskaidrojumus, likumprojektu
paketi – simtiem lapaspušu. Es esmu pārliecināts, ka neviens no zālē sēdošajiem
nevarēja… fiziski nespēja iepazīties ar šiem dokumentiem, un kolēģi no „Jaunā
laika” to pierādīja. Viņi rūpīgi bija iedziļinājušies atsevišķās sadaļās.
Bet visi „valdošie” deputāti jeb deputāti no valdošās koalīcijas kā marionetes
– taču marionetes – tās ir lelles -, kā kādreizējos laikos, kā es te stāvu,
nobalsos „par”. Jūs pat nezināt… Ja kādā no sadaļām būtu ierakstīta viena
rindiņa, ka ir iedalīti 10 tūkstoši latu, lai pierādītu, ka visi 100 deputāti ir
muļķi, jūs arī par to šodien nobalsotu. Jūs neesat izlasījuši, jūs nezināt, bet
diemžēl balsosiet.
Lai ekonomētu jūsu laiku, centīšos runāt īsi – tēžu veidā.
Un galvenā tēze ir šāda: ja mūsu valstī ekonomika tomēr attīstās, tad par to ir
jāpateicas iedzīvotājiem, kuri to panākuši, ilgi ciešot, nevis valdībai. Tagad
valdībai būtu jāsāk atdot parādus iedzīvotājiem, tomēr tā pilnā apjomā to
negrasās darīt.
Jā, budžeta projektam ir arī savi plusi! Skaidrs, tas ir ļoti
pozitīvi, ka tiek piešķirta nauda izglītības un tieslietu jomai, arī Tiesībsarga
biroja izveidošanai. Ir labi, ka minimālā darba alga tiek paaugstināta no 90 latiem uz
120 latiem, bet neapliekamais minimums – no 32 latiem uz 50 latiem. Tomēr es domāju,
ka reti kurš no jums, šeit sēdošajiem, to skaitā arī Tautas partijas deputāti,
atceras, ka, ejot jau uz 8.Saeimu, jūs solījāt neapliekamo minimumu palielināt līdz
60 latiem. Taču tagad – tikai uz priekšu! – tas būs 50 latu apmērā. Bet jūs
bijāt pie varas vismaz pāris gadu… man liekas, bijāt arī pagājušajā Saeimā.
Paredzēt algu palielinājumu daudzām darbinieku kategorijām – tas,
bez šaubām, ir labi.
Mīnusi. Tomēr šo pieaugumu – un tas jums ir skaidrs – apēdīs
inflācija. 2006.gada deviņos mēnešos vien pārtikas preču cenas pieauga par 5,1
procentu, administratīvi regulējamās cenas – par 8,2 procentiem, bet 2007.gadā
pieaugs vēl arī elektroenerģijas tarifi, dabasgāzes realizācijas tarifi, maksa par
ūdeni un sabiedriskā transporta pakalpojumiem, pirmām kārtām jau Rīgā. Taču
valdība, kā es to sapratu, mierīgi sēž un praktiski neko nedara un arī netaisās
darīt.
Turklāt valdošā koalīcija nepilda priekšvēlēšanu solījumus.
Tika solīts, ka tā samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet pēc
vēlēšanām tā no šīs idejas jau paspēja atteikties. Tieši otrādi! Tā plāno
ieviest vēl vienu -elektroenerģijas nodokli.
Vissmagākā situācija ir mājokļu jomā. Jau martā Satversmes tiesa
atcēla īres griestus denacionalizētajās mājās to īrniekiem. Deviņu mēnešu laikā
valdība varēja piedāvāt šā jautājuma risinājumu, it īpaši ņemot vērā to, ka
tas viss atstāj arī negatīvu ietekmi uz inflācijas līmeni. Tomēr valdība
pašvaldībām piedāvā tikai 7 miljonus latu dzīvokļu jautājuma risināšanai,
ciniski norādīdama, ka šis jautājums būs prioritārs tikai 2007.gada valsts budžeta
grozījumu izstrādes laikā. Acīmredzot mēs gaidīsim, ka līdz rudenim cilvēki vai nu
paši atrisinās savas problēmas, kas ir maz ticams, vai arī ies bojā.
Tajā pašā laikā mēs atļaujamies paredzēt papildu 80 miljonus
aizsardzībai. Vai mums taisās uzbrukt Krievija vai Baltkrievija? Jā, 2 procenti ir
jāpiešķir pēc NATO pieprasījuma, bet kāpēc Dānija var atļauties tikai 1 procentu?
Kāpēc Vācija var atļauties tikai 1,3 procentus? 5.punkts… Jebkurā gadījumā
līguma punkts paliek spēkā.
Iedomājieties – finansējuma pieaugums aizsardzībai ir vairāk
nekā 10 reizes lielāks nekā līdzekļu pieaugums mājokļiem! Valdība gan apgalvo, ka
2007.gada budžets ir vērsts uz katra iedzīvotāja labklājības pieaugumu, bet ir
grūti tam noticēt, tāpēc ka likumprojekta teksts to neapstiprina.
Aicinu balsot „pret”!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Saeima uzticēja Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai izskatīt 11 likumprojektus. Vairākumu no tiem mēs tiešām
atbalstījām, redzēdami, ka šeit ir iestrādātas ļoti objektīvas normas. Dažādi
maksājumi, kuri līdz šim tika maksāti valsts institūcijām, ir pārveidoti par valsts
nodevām, kuras nonāks kopējā valsts budžetā.
Visus šos likumprojektus mēs atbalstām pirmajam lasījumam un
acīmredzot komisijas vārdā neiesniegsim arī priekšlikumus, izņemot vienu. Un šis
likumprojekts ir saistīts ar zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par
saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos. Komisija vienprātīgi nolēma, ka ir nepieciešams vēl viens grozījums
pārejas noteikumos. Es arī lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju pievērst tam
uzmanību, lai mēs nenonāktu tādā situācijā, ka jau trešo gadu pēc kārtas tiek
atceltas dažādas normas šajā likumā, kā rezultātā īpašnieki faktiski nevar ne
saņemt kompensāciju naudā, ne sagaidīt solīto zemes apmaiņu, kā tas bija
iestrādāts šajā likumā.
Jau 2006.gada 1.janvārī bija paredzēts sākt šā kompensācijas
mehānisma iedarbināšanu, bet tas tomēr nav noticis, jo, kā es lasu anotācijā, tad
pagājušā – 2006.gada budžetā Valsts zemes dienestam nebija paredzēti līdzekļi,
lai varētu izveidot zemes maiņas reģistru. Un, ja mēs vēl vienu gadu atliksim šo
termiņu, kā tas ir paredzēts šajā iesniegtajā likumprojektā, un vēl vienu gadu
domāsim, būs vai nebūs šis reģistrs, tad zemes īpašnieki, protams, likvidēs tās
„baložu ligzdas” un būs ļoti lieli zaudējumi arī dabai, raugoties no šā
viedokļa, ne tikai zemes īpašniekiem.
Es nevaru piekrist arī tam, kas ir rakstīts anotācijā, ka Vides
ministrija nav nodrošinājusi maiņai piedāvājamo līdzvērtīgo zemes fondu, ko
varētu iekļaut maiņas zemes reģistrā. Tas nemaz nav šīs ministrijas uzdevums! Un
tāpēc mūsu komisija lēma par to, ka vajadzētu papildināt pārejas noteikumus. Es
vēl precīzi nevaru nosaukt izstrādāto redakciju, par to mēs lemsim atsevišķi, bet
tās saturam vajadzētu būt apmēram šādam: papildināt pārejas noteikumus ar jaunu
punktu, kas paredz, ka Ministru kabinetam 2007.gadā, vai nu līdz 1., vai līdz 30.martam
ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai grozījumi šajā likumā, kas paredz kārtību un
nosacījumus, lai nodrošinātu zemes īpašnieku tiesības saņemt reālu kompensāciju.
Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pievērst tam
uzmanību un atbalstīt šādus priekšlikumus, jo šis likums ir jāiedarbina. Tam ir
jāsāk reāli darboties!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Parunāsim mazliet par tā sauktajiem sīkumiem
šāgada budžetā, jo velns slēpjas detaļās!
No vienas puses, deputāts ir likumdevējs – cilvēks, kas pieņem
budžetu, bet, no otras puses, viņš ir arī patērētājs. Mēs saņemam no valsts
zināmu servisu, bet, piemēram, kas ir slimnīcas? Bērnu slimnīcas? Guļ bērni, kuriem
ir AIDS. Taču tajā pašā laikā mēs tērējam 80 miljonus lielu papildiemaksu par
aizsardzību, bet, teiksim, medikamentiem papildus ir atvēlēti tikai 13 miljoni. Man
šķiet, ka mums ir pienācis pēdējais laiks kaut ko mainīt mūsu budžetā, jo
pretējā gadījumā Latvijas armijā pēc desmit gadiem nebūs neviena, kas apsargā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, godātie kolēģi! Es atkārtoti gribu pievērst jūsu
uzmanību šim likumprojektam, par kuru tikko runāja godātā Seiles kundze, proti,
likumprojektam, kas paredz grozījumus likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz
kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās un mikroliegumos”.
Es šo likumprojektu gribētu izvērtēt ar jurista aci un pievērst
jūsu uzmanību tam, ka šādi grozījumi var radīt ārkārtīgi bēdīgas sekas Latvijas
valstij, ne tikai zemes īpašniekiem.
Visupirms. Kā mēs zinām, ir likums par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām, kura 29.panta otrā daļa paredz: ja īpašnieka tiesības tiek
ierobežotas, tad zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju vai zemi citā vietā.
Otrkārt. Pēc neilga laika tik tiešām tika pieņemts tāds
kompensāciju likums, kur īpašniekiem bija paredzētas gan kompensācijas, gan arī zeme
citā vietā.
Ko mēs redzam šodien? Mēs šodien redzam, ka, neskatoties uz to, ka
kompensācijas likums ir stājies spēkā 2006.gada 1.janvārī, kompensācijas likuma
pārejas noteikumos ir ierakstīta norma, ka attiecībā uz valsts zemes maiņu šie
noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri. Tagad mēs šajos grozījumos redzam,
ka atkal šis termiņš tiek pabīdīts vienu gadu uz priekšu.
Kāpēc tas notiek? Manuprāt, šeit ir ārkārtīgi liela valsts
neizdarība un atsevišķu institūciju darbības nesaskaņotība. Visupirms mēs
anotācijā redzam, ka valsts nav nodrošinājusi maiņai pietiekamu līdzvērtīgas zemes
fondu. Es gribu runāt atklāti un teikt, ka šādas zemes vispār nav, jo viss šis
līdzvērtīgās zemes fonds jau sen ir noprivatizēts, tāpēc es domāju, ka šeit
nevajadzētu mānīt tautu.
Nav pat izveidota arī grafiskā sistēma ar īpaši aizsargājamo
dabas teritoriju robežām. Arī tās nav! Un šeit, es domāju, nevajag vainot Vides
ministriju, kas to nav izdarījusi.
Kāds ir tiesiskais vērtējums? Runājot par tiesisko vērtējumu,
mēs zinām, ka īpašuma tiesības nav absolūtas. Īpašuma tiesības var ierobežot, un
īpašuma tiesības var ierobežot ar likumu. Šajā ziņā tas, kas ierobežo īpašuma
tiesības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ir vairāki normatīvie akti, to
skaitā likumi un Ministru kabineta noteikumi.
Tajā pašā laikā, vērtējot šādu ierobežojumu atbilstību
Satversmei, ir jāņem vērā tā saucamais likumīgais jeb leģitīmais mērķis; proti,
šajā gadījumā šis leģitīmais jeb likumīgais mērķis ir vides aizsardzība.
Taču, lai varētu secināt, vai šādi ierobežojumi tik tiešām ir
atbilstoši Satversmei, ir jāņem vērā arī trešais priekšnoteikums; proti, vai ir
panākts samērīgums starp šīm te vides vai valsts interesēm un bijušo vai
pašreizējo zemes īpašnieku interesēm.
Es gribētu teikt, ka te šā samērīguma nav un ka šeit nekādā
ziņā ar šādiem likuma grozījumiem tas nevar tikt panākts. Vēl vairāk! Man liekas,
ka mēs faktiski muļķojam tautu vai, juridiskajā valodā runājot, ārkārtīgi rupji
pārkāpjam tiesiskās paļāvības principu.
Kas mums par to draud?
Pirmkārt. Es domāju – un man ir zināma informācija, jo ļoti
daudzi vēlētāji pie manis ir griezušies ar sūdzībām -, ka acīmredzot tiks
iesniegta konstitucionāla sūdzība Satversmes tiesā.
Otrkārt. Ja Satversmes tiesa lems vienādi vai otrādi (to es nevaru
pateikt), nākamais solis tik un tā būs griešanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un
šajā gadījumā, godātie kolēģi, es varu jums galvot, ka Latvija, paredzot šādu
tiesisko regulējumu, maksās pašreizējiem zemes īpašniekiem miljonus.
Tas jau vēl nebūtu nekas! Taču, ņemot vērā to, ka zemes īpašums
īpašniekiem ir, bet nekādu kompensāciju viņiem nav, arī zemes maiņa viņiem nav
paredzēta, tiks pārkāptas arī Eiropas Savienības prasības attiecībā uz īpaši
aizsargājamām teritorijām – uz „Natura-2000”. Un līdz ar to, kā jūs zināt,
mums var draudēt arī soda sankcijas no Eiropas Kopienu tiesas puses.
Es aicinu ārkārtīgi rūpīgi apsvērt šo jautājumu un noteikti
atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu. Jo patiešām, ja no 1.janvāra nekas nav
izdarīts, tad arī tas būtu muļķīgi, tomēr pārejas noteikumos vajadzētu paredzēt,
ka vismaz no šāgada pavasara šādi dokumenti no īpašniekiem ir jāsaņem, un, sākot
ar vasaru, iespējams, varbūt nevis zeme viņiem ir jādod natūrā atpakaļ, bet ir
jāmaksā noteikti naudā par to.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis
Eglītis. Eglīša kungs, vai jums pietiks ar desmit minūtēm? (No zāles dep.
J.Eglītis: „Jā!”) Lūdzu!
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šodien daudzkārt tika locīts vārds
„inflācija”, bet no šīs tribīnes tika pieminēts tikai viens no iespējamiem
līdzekļiem, kā to samazināt, proti, budžeta deficīts. Taču, ņemot vērā Latvijas
pašreizējo situāciju un darba tirgus mobilitāti, uz mūsu cilvēkresursiem tiek
izdarīts ļoti liels spiediens tajā ziņā, ka darba tirgus Eiropas Savienības valstīs
ir atvērts un piedāvā daudz lielākas iespējas. Un viena no dilemmām, kuru šis
budžets risina, ir cilvēkresursu saglabāšana tieši Latvijas Republikā.
Runājot par budžeta deficīta un par inflācijas samazināšanu, mēs
varētu runāt arī par citiem līdzekļiem, proti, par algu iesaldēšanu, taču šis
budžets paredz ļoti lielu algas pieaugumu visdažādākajiem sociālajiem slāņiem.
Es varētu runāt arī par nodokļu palielināšanu, bet šajā
budžetā nodokļi ir samazināti. Es varētu runāt par investīciju „apgriešanu”,
bet šajā budžetā ir paredzētas arī investīcijas. Es domāju, ka mēs varētu
samazināt inflāciju ar ļoti radikāliem līdzekļiem, bet tikai uz īsu brīdi, jo pēc
kāda laiciņa tas „atspēlētos” ar uzviju.
Tā ka, manuprāt, šis budžets ir racionāls līdzsvars starp
makroekonomisko stabilitāti, cilvēkresursu attīstību un arī valsts ilgtermiņa
attīstību.
Aicinu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Artis
Kampars. Kampara kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm? (No zāles dep.
A.Kampars: „Jā!”) Pietiks. Lūdzu.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienītā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Šī nebūs
politiska runa, šī drīzāk būs tāda Latvijas pilsoņa runa, kuram ir bērni un kurš
cer šajā valstī dzīvot arī turpmāk.
Kā zināms, valsts budžets nav tikai naudas pārdale atsevišķām
nozarēm, bet tā ir tā vieta un reize, kad valdība rāda savu politisko vīziju un
skatījumu nākotnē par to, kā ar saviem politikas instrumentiem valdība veidos šīs
valsts un katra tās pilsoņa nākotni. Un tāpēc es gribētu pieskarties divām,
manuprāt, galvenajām strukturālajām tēmām, kuras šis budžets pilnībā ignorē. Es
uzsveru: šis budžets tās pilnībā ignorē! Un tās ir tautsaimniecības ilgtermiņa
attīstība un pašvaldību jautājumu plašāks skatījums.
Kolēģi! Ko mēs redzam šobrīd Finanšu ministrijas un valdības
piedāvājumā? Mēs redzam nemitīgu IKP jeb iekšzemes kopprodukta pieauguma
slavināšanu, kas tiešām ir labi, bet šobrīd izskatās, ka Latvijā vienīgais
ekonomiskais rādītājs ir šis kopprodukta pieaugums. Mēs redzam tikai to, ka šobrīd
valdība nerāda vispār nekādus citus ekonomikas raksturlielumus, kuri varētu raksturot
plašāk ekonomikas situāciju šobrīd. Man šķiet, ka šobrīd mūsu ekonomika
izskatās pēc nelielas laiviņas brīvas ekonomikas palos: nav nedz kapteiņa, nedz
īstas sapratnes, kurp stūrēt. Es to nosauktu par apmātības budžetu.
Kolēģi, es ļoti īsi un precīzi mēģināšu jums nosaukt dažus
Latvijas Bankas (un ne tikai tās!) piedāvātus ekonomiskus raksturlielumus.
Pirmais. Mēs visi zinām, ka izaugsmi nodrošina tikai patēriņš.
Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums pagājušajā gadā ir bijis tikai 3
procenti, turpretī mazumtirdzniecības pieaugums – 28 procenti. Kreditēšana ir tā,
kas stimulē patēriņu, un šobrīd privātā sektora ārējais parāds ir sasniedzis jau
100 procentus no iekšzemes kopprodukta.
Kolēģi! Mums stāsta, ka Latvijas valsts nav parādā, taču mēs
zinām, ka katrs no mūsu valsts iedzīvotājiem, kreditējoties bankās, ir parādā, un
šo parādu summa ir pat lielāka nekā mūsu valsts iekšzemes kopprodukts.
Nākamā lieta. Inflācija, par ko jau tika runāts, joprojām ir 6,7
procenti, tā ir gandrīz divas reizes lielāka nekā otrajā vietā esošajai Igaunijai.
Lielāko daļu Eiropas Savienības dalībvalstu mēs vairāk nekā divas reizes apsteidzam
inflācijas ziņā.
Cenas mājokļiem kopš 2002.gada ir kāpušas par 253 procentiem. Arī
šajā ziņā mēs esam līderi, pie tam stabili līderi, Eiropas Savienībā!
Savukārt eksporta pieauguma tempi ir šādi: 2004.gadā bija 30
procenti, 2005.gadā – 34 procenti, turpretim pagājušā gadā – tikai 14 procenti.
Tātad uz pusi eksporta pieauguma tempi ir kritušies mūsu valstī.
Un vēl viena lieta. Tā, manuprāt, ir vissatraucošākā. Es domāju,
ka jebkurš ekonomiski domājošs cilvēks labi saprot, kas ir ieņēmumu un izdevumu
attiecība. Latvijas valstī 2006.gada 3.ceturksnī tekošā konta bilance ir mīnus 24
procenti. Tā ir divas reizes mazāka nekā 2005.gadā, kad tā bija 12,7 procenti. Tātad
mēs importējam par 24 procentiem vairāk, nekā spējam eksportēt.
Kolēģi, tie ir reālie fakti, tie ir reālie skaitļi, kas liecina,
ka Latvijas ekonomikā daudz kas nav kārtībā. Par to runā arī daudzi eksperti. Tie ir
gan Starptautiskā valūtas fonda eksperti, gan Latvijas Banka un tās finanšu eksperti.
Pagājušajā nedēļā es izlasīju vienu lietu, kas mani tiešām
pamatīgi satrauc. Proti, līdz šim komercbankas bija tikai ieguvējas no šā procesa un
pelnīja tiešām ļoti lielu naudu to īpašniekiem, taču nu arī Hansabankas finanšu
analītiķi norāda uz to, ka šobrīd situācija kļūst kritiska. Tātad arī
Hansabanka, kā arī dažas citas komercbankas jau norāda uz kritisko situāciju šajā
lietā.
Tie ir tikai daži skaitļi.
Par pašvaldībām. Pašvaldības šajā budžetā tiek skartas tikai
tiktāl, ciktāl valdošā koalīcija iedala sev vēlamām vietām un lietām atbilstošu
finansējumu. Tā teikt, kas maksā, tas pasūta mūziku. Šī shēma ir iedibināta, un
neviens, protams, neuztraucas, nedomā par tās maiņu. Protams, cieš tikai
iedzīvotāji, jo paši vien vainīgi: nav vēlēšanās balsojuši par pareizajām
partijām. Līdz ar to nav saņēmuši naudu attīstībai, un sakarā ar to skolu un
jebkuru citu objektu būvniecība ir apstājusies.
Tie ir faktu konstatējumi. Tomēr, manuprāt, ar konstatēšanu vien
būtu par maz. Tātad – ko es gribu teikt? Es vēlos ļoti īsi pateikt, ka konkrēti
risinājumi šīm problēmām ir rodami jau šajā budžetā. Un tur nav jādara nekas
sarežģīts, nekas ārkārtējs: ir daži skaitļi, ko šajā budžeta projektā varētu
mainīt uz otro lasījumu. Protams, ka, padomājot par budžeta izdevumiem, tēriņiem un
atsevišķām citām pozīcijām, mēs kopīgi varētu jau tagad šo budžetu mainīt.
Pirmkārt. Mēs varētu fizisko personu darījumus aplikt ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli. To iesaka burtiski visi eksperti, ar kuriem es esmu
runājis, kuriem ir attiecīgas publikācijas. Tā būtu tikai godīga attieksme pret
pārējiem nodokļu maksātājiem. Tā mēs varētu stimulēt eksportspējīgu preču
ražošanu. (Jo – kurš gan no uzņēmējiem ir gatavs investēt līdzekļus rūpnīcā,
ja ir iespējams gūt 700 procentus lielu peļņu nekustamo īpašumu biznesā?!) Tad
būtu arī papildu līdzekļi pašvaldībām. Šeit sēž daudzu pašvaldību vadītāji.
Es domāju, viņi ļoti labi zina, ka pašvaldībām tieši iedzīvotāju ienākuma
nodokļa bāzes paplašināšana dotu nopietnus papildu ieņēmumus. Valstij šinī
brīdī būtu jāiejaucas tieši šajā jomā, lai mazinātu riskus visai
tautsaimniecībai kopumā.
Otrkārt. Jau ilgstoši tiek runāts par nopietnu nekustamā īpašuma
nodokļa sakārtošanu. Starp citu, šajā budžetā pieaugums ir tikai par 3,5
procentiem. Kā jūs zināt, kopējais pieaugums ir milzīgs, taču tā nozare, kura it
kā ir pati, pati, pati augošākā, budžetā atainota ar principā minimālu pieaugumu.
Ko mēs šajā jomā piedāvājam? Arī šajā jomā piedāvājam ļoti
vienkāršu risinājumu – likmes trīskāršu samazināšanu. Tālāk tiktu izstrādāta
sistēma, saskaņā ar kuru piemājas zeme netiktu nopietni aplikta ar nodokli, toties
visa tā zeme, kas ir paredzēta spekulatīviem darījumiem, tiktu ar nodokli aplikta pēc
tāda principa, ka nodoklis būtu attīstošs, taču bremzējošs attiecībā uz
spekulatīviem darījumiem.
Un trešā lieta (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pusdienlaiks!”) ir
pašvaldībām paredzētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas straujāka
palielināšana. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pusdienās jāiet!”) Šodien,
kā mēs zinām, kāpums ir 79 procenti. Mēs uzskatām, ka divu gadu laikā šī daļa
varētu sasniegt 100 procentus. Ko tas atrisinātu? Tas novērstu pašvaldību nemitīgo
atkarību no valsts, no centrālā valsts aparāta, no budžeta līdzekļu dalījuma, no
politiķiem.
Šajā budžetā tas prasītu tikai 67 miljonus latu. (Kā atceramies,
šā gada budžeta grozījumos mēs iztērējām vairāk nekā 40 miljonus latu tieši tam
– ātrām investīcijām pašvaldībām.) Pašvaldības tad varētu labāk plānot, ko
tās darīs un kā tās darīs, un kādas ir to prioritātes.
Godātie kolēģi! Es ļoti, ļoti ceru, ka šo lielo atbildību par
tautsaimniecības attīstību mēs visi uztveram ļoti nopietni. Tā ir milzu atbildība,
un mēs nevaram tam visam pieiet tik vienkārši – spiest podziņas, neklausoties un
nesaprotot.
Es ceru, ka Saeimas deputāti iztēlojas situāciju, kāda būs tad,
kad šī laiviņa, kurai nav kapteiņa, kurai nav stūres, ietrieksies tuvākajā klintī:
tad mēs visi, kas šajā laiviņā sēžam, mūsu bērni, mūsu vecāki, būsim peļķē,
būsim pie sadragātas siles, un tad vairs nebūs ko vainot.
Kolēģi, domāsim, lemsim un darīsim pareizi!
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc
pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar kartēm!
Godātie kolēģi! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti,
mums šodien ir iespēja sveikt nozīmīgā jubilejā savu kolēģi Ingrīdu Circeni. (Aplausi.)
Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un
Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tūlīt,
pēc divām minūtēm, Sarkanajā zālē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu
nolasīt reģistrācijas rezultātu.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Visi reģistrējušies. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Darbu turpināsim pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Indulis Emsis.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Turpināsim sēdi.
Mēs izskatām likumprojektu paketi, kura saistīta ar 2007.gada valsts
budžetu. Turpinām debates.
Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.
Godātie kolēģi, pievērsiet uzmanību runātājai! Lūdzu!
Vārds deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei. Lūdzu!
A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie mani kolēģi un pārējie
deputāti! Es esmu pārliecināta – es vēlreiz uzsveru, ka es esmu pārliecināta -,
ka šie mūsu budžeta izstrādātāji ir pieļāvuši kļūdu, kura ir labojama, jo es
nepieļauju domu, ka viņi to ir darījuši apzināti.
Nacionālās attīstības plānā gan pats premjers, gan visi valdības
locekļi, gan īpaši tam nolūkam izveidotā Bērnu un ģimenes lietu ministrija atzīst
un akcentē, ka bērns – tā ir mūsu valsts prioritāte. Te viņš ir uz vāka! Pirmo
reizi šajā dokumentā vispār parādās šis nosaukums – pirmsskolas izglītības
iestāde. Šis nosaukums pirmo reizi figurē mūsu programmā. Līdz šim kaut kas tāds
vēl nebija dzirdēts.
Jūs noprotat, ka es runāju tādēļ, lai pirmsskolas… Es gribētu,
lai arī jūs klausītos, finanšu ministr… (No zāles finanšu ministrs
O.Spurdziņš: „Es klausos ļoti uzmanīgi!”) Jā, es runāju tādēļ, lai
pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi par darbu saņemtu samaksu no valsts budžeta.
Jā, mēs protam izstrādāt plānus, to mēs redzam. Mēs esam kārtējo reizi atkal
izstrādājuši, bet diemžēl kārtējo reizi neprotam to realizēt dzīvē. Un kāpēc?
Tas ir jautājums, uz kuru es jums… Lūk, dažas konsekvences, kas izriet no šā
neprātīgā un nemākulīgā plāna.
Pirmkārt. Cietīs mūsu demogrāfija. Bērnudārzu trūkums ietekmēs
dzimstību. Jau tagad demogrāfiskie dati ir ļoti satriecoši.
1985.gadā ir piedzimuši mūsu valstī 40 tūkstoši bērnu. Pēc
desmit gadiem – 1995.gadā – piedzimis tikai 21 tūkstotis, tātad tikai puse no tā
skaita, kas bija 1985.gadā! Un 1998.gadā ir piedzimuši mūsu valstī 18 tūkstoši,
tātad mazāk par pusi no tā skaita, kas bija 1985.gadā. Unikāli!
2004.gadā ir piedzimuši atkal 20 tūkstoši, un 2005.gadā –
neraugoties uz māmiņu algām, ko mēs tik dāsni iedevām! – piedzimis tikai par
tūkstoti (par vienu tūkstoti!) bērniņu vairāk. Un, kā es uzzināju, šogad,
2006.gadā, līdz 1.novembrim ir piedzimuši tikai 18,5 tūkstoši. Tātad šogad vēl
neesam sasnieguši pat pagājušā gada 21 tūkstoti.
Mēs izjutīsim visas šīs dzimstības sekas. Jau tagad samazinās
mūsu valstī skolēnu un studentu skaits, trūkst darbaroku… Tātad sociālajā
budžetā ir iztrūkums, un no tā cieš mūsu pensionāri.
Otrkārt. Zinātne jau ir pierādījusi, ka cilvēka personība
izveidojas un nostabilizējas līdz 6 gadu vecumam par 80 procentiem. Tātad bērns kā
personība veidojas pirmsskolas mācību iestādē! Visā tālākajā dzīvē cilvēka
personība veidojas vairs tikai par 20 procentiem.
Treškārt. Pirmsskolas mācību iestāžu jeb bērnudārzu pedagogiem
bija jāiegūst augstākā pedagoģiskā izglītība. Bērnudārzu audzinātāji to
izdarīja. Par savu naudu viņi to izdarīja, ļoti daudzi pat maģistra grādu ieguva.
Taču tas netika atlīdzināts ne ar ko.
Un visbeidzot kā vissvarīgāko minēšu to, ka mēs savu visdārgāko
un vissvētāko vērtību, kas ir mūsu bērns, šo mazo valsts pilsoni, uzticam
pedagogiem un auklītēm, kas saņem 95 latus mēnesī. Labākajās un bagātākajās
pašvaldībās šie pedagogi, šīs auklītes saņem 110 latus mēnesī. Rīgas Dome ar
Baibu Brigmani priekšgalā maksā savām auklītēm 140 latus. Vai mums, kolēģi, nav
neērti, ka mēs savam frizierim, drēbniekam un šuvējam maksājam daudz, daudz, daudz
vairāk?
Es vēršos pie jums, deputāti vīrieši, jo jūs te esat vairākumā.
Vai tiešām jūs gribat atņemt naudu mūsu bērniem, pedagogiem? (Es tos abus – bērnu
un pedagogu – saistu kopā kā vienu vienību.) Šī kļūda ir jālabo. Necīnīsimies
atkal ar sekām! Likvidēsim šo cēloni pašos pamatos – likvidēsim ar 2007.gada
budžetu, kas ir 4 miljardi! Vai tiešām bērniem pietrūka vien 21 miljons latu? Es tam
neticu! Katra celtne, ko veidojam, balstās uz stingriem, noteiktiem pamatiem. Un
bērnudārzi ir mūsu bērnu izglītības pamati, tie ir mūsu rītdienas pamati. Es jūs
lūdzu: labosim šo kļūdu šodien! Labosim tūlīt!
Paldies par jūsu sapratni. (Aplausi.) (No zāles dep. Dz.Ābiķis:
„Laba runa, Ausmiņ! Ļoti laba! Izcila!”)
Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Vācu impērijas
kanclers Oto fon Bismarks savā laikā, 19.gadsimta vidū, ir teicis: „Visbiežāk melo
kara laikā, pēc medībām un pirms vēlēšanām.”
Pārcelsimies nu uz tagadni. Lūk, viena diena nesenā pagātnē –
šā gada 2.septembris. Tas ir karsts priekšvēlēšanu laiks. „Latvijas Avīze”
organizē kārtējo tikšanos Grāmatu dienu ietvaros, un vienā no Zemgales pagastiem ir
kopā sanākuši nākamie ministri un nākamie deputāti jeb deputātu kandidāti un
diskutē par tēmu, kurp tad ved visi mūsu Latvijas ceļi. Tātad tēma – ceļi. Gribot
negribot saruna nonāk pie Zemgales galvenās problēmas – pie Daugavas kreisā krasta
ceļu stāvokļa. Pirmkārt, visi labi saprot, ka šajā reģionā valsts pirmās šķiras
ceļi ir asfaltēti tikai par 20 procentiem un ka tas ir uz pusi mazāk – pat vairāk
nekā uz pusi mazāk! – nekā vidēji Latvijā. Otrkārt, visi ļoti labi saprot, ka
ceļš no Rīgas caur Vecumniekiem uz Aknīsti, uz Medumiem un uz Subati ir, pirmkārt,
pats taisnākais ceļš līdz Daugavpilij; otrkārt, tas ir arī ļoti labs ceļš uz
divām manis nosauktajām muitām. Treškārt, visi ļoti labi zina arī to, ka ceļš,
kurš gar Daugavas kreiso krastu ved gan uz Staburagu, kas ir viens no Latvijas kultūras
objektiem, gan arī tālāk – aiz Jēkabpils aizved līdz Raiņa mājām, – ka arī
tas ceļš nav asfaltēts. Visi saprot to, ka tas ir absurds – būvēt Rīgas centrā
kultūras mauzolejus par miljardiem, kamēr tanī pašā laikā līdz Staburagam pa
asfaltu aizbraukt nav iespējams. Visi to saprot un sola, visi ministri sola, ka tiks
izveidota Daugavas kreisā krasta pirmās šķiras ceļu sakārtošanas programma un tiks
paredzēta nauda, lai šī problēma reizi par visām reizēm tiktu atrisināta.
Redziet, tagad ir pienācis tas brīdis, kad tos solījumus ir jāsāk
pildīt.
Es ļoti ceru, ka Bismarkam bija taisnība tikai par karu un medībām.
Es ļoti ceru, ka jūs, kolēģi, spēsiet pierādīt to, ka jūsu solījumi ir bijuši
kaut cik nozīmīgi un ka praksē tas viss tiks realizēts. Pretējā gadījumā es
aicinātu šādu budžetu neatbalstīt, jo mēs te neredzam nedz solījumu izpildīšanu,
nedz arī plānveida, sabalansētu reģionālo attīstību visā valstī kopumā.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).
Labdien, cienījamie kolēģi! Daži vārdi par budžetu un medicīnu.
Runājot par veselības aprūpei veltīto budžeta sadaļu, gribētos
teikt: cik labi būtu, ja naudas ziņā treknie gadi sakristu ar tikpat treknu naudas
izmantošanu! Budžetā visbiežāk lietotie termini ir „kapacitātes celšana” un
„reorganizēšanas nodrošināšana”, šādiem nolūkiem atvēlēti miljoniem latu.
Nauda ir svarīga, bet vēl svarīgāks ir veids, kā to sadala.
Pati lielākā problēma veselības aprūpes jomā šodien ir
medicīnas darbinieku trūkums. Par to nešaubās neviens, kam ir nācies slimot un bijusi
saskare ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Nenoliedzams ir arī tas fakts, ka
veselības aprūpes jomā trūkst attiecīgu speciālistu ne tikai ārstniecībā, bet
arī organizatoriskajā darbā, tādu, kuriem būtu pamatots un mācībās iegūts
priekšstats par naudas līdzekļu izlietošanu un tās efektivitāti. Dziļu neizpratni
rada arodbiedrību pārstāvju reakcija, kas liecina par procesu neizpratni vai par
ārkārtīgi lielu pašpietiekamību: slavē faktu, ka grafiki algu palielināšanai
pieņemti, un teic, ka citādi būtu traģēdija veselības aprūpē.
Ja augstākā līmeņa, terciārā līmeņa, slimnīcās (tautas
valodā sakot, „Stradiņos” vai „Gaiļezerā”) tiek pieņemti pastāvīgā darbā
rezidenti, kuri nevar patstāvīgi pieņemt lēmumus un var strādāt tikai
pieredzējušāku kolēģu vadībā, tad tas liecina par pilnīgi sagrautu dažāda
līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu struktūru.
Protams, visvienkāršāk ir 10 miljonus sadalīt tā: nopērk desmit
aparātus, katru par miljonu, un nekādu problēmu!
Diemžēl budžeta sadaļa, kas saistīta ar Veselības ministrijas
izstrādāto cilvēkresursu attīstības koncepciju jeb ar atalgojumu mediķiem, ved
Latviju visdziļākajā purvā. Ārsta alga Latvijā šodien, par vienu slodzi garantētā
samaksa, ir 308 lati „uz papīra”. Mēs nerunājam par to, ka strādā divas vai
vairākas slodzes, saņem piemaksas un visu pārējo.
Mēs esam nonākuši pie tā, ka ārpus Rīgas tiek apspriests
jautājums par atsevišķu slimnīcu nodaļu slēgšanu ārstu trūkuma dēļ. Mums ir
trešā vissliktākā veselības aprūpe Eiropā, un tas ir saistīts ar mediķu trūkumu,
nevis ar naudas trūkumu vai aparatūras neiegādi. Lūk, citāts no Cēsu rajona
laikraksta „Druva”, kam interviju sniedzis Veselības ministrijas valsts sekretārs
Uldis Līkops: „Svarīgi, ka nemitīgi notiek pārmaiņas, kuras ir virzītas uz
veselības aprūpes uzlabošanu.” Tikai jājautā: kur ir šī uzlabošana? Pagastos
taču joprojām nav ģimenes ārstu, un mēs varam tikai pateikties feldšeriem, kuri
pilda pienākumus par niecīgu atalgojumu. Ļoti straujš algu pieaugums ir celtniecībā
un tirdzniecībā, taču ārsta garantētā alga par vienu normālu darbalaika slodzi
mēnesī „uz rokas” ir 200 latu.
Tad nu salīdzināsim, ko mēs dzirdējām apmēram pirms stundas,
runājot par Nacionālās bibliotēkas celtniecību un par atalgojumu šiem darbiniekiem.
Pēc jaunā gada visu slavētā un atzītā „milzu” pieliktā alga ārstam būs 270
lati par vienu slodzi, strādājot 8 stundas dienā visu mēnesi. Tas ir pilnīgi
līdzvērtīgi vecākajam inženierim – 135 lati stundā – par divu stundu darbu. Mēs
varam salīdzināt ārsta algu arī ar citiem šiem Nacionālās bibliotēkas cēlāju
„varoņiem”, kur apkalpojošajam personālam šis ārsta atalgojums mēnesī tiks
izmaksāts par 4,5 stundu darbu.
Es domāju, ka šie skaitļi runā daudz vairāk un daudz skaidrāk par
jebkurām koncepcijām un pašslavināšanos televīzijas ekrānos.
Statistika rāda: Kurzemē nav rindu pie kardiologa. Vai tādēļ, ka
ir labi organizēts dienests? Nē! Vienkārši nav kardiologu, pie kuriem pierakstīties.
Un līdz ar to nav arī rindu. Tikai ar karogiem un lozungiem mēs varam teikt, cik labi
ir sakārtota veselības aprūpe. Toties tiek attīstīts dienests, lai operētu slimās
sirdis, nevis ārstētu slimības pirmās pazīmes. Tas liecina par to, ka ir
ieinteresētība šajā sadaļā, kas ir saistīta ar celtniecību un aparatūru.
Piešķirot vairāk nekā 100 miljonus latu, neviens maksājums no
pacienta maciņa nav mazinājies. Tad ko iegūs cilvēks no tā, ka miljards latu ir
nācis klāt mūsu budžetā? Cilvēkresursu nodrošinājuma politikas rezultātā laukos
nav sācis strādāt neviens jaunais ārsts. Šie budžeta uzstādījumi ir vērsti uz
dažādu celtniecības firmu biznesa, farmācijas un aparatūras kompāniju biznesa
attīstību, nevis uz iedzīvotāju veselības uzlabošanu.
Paldies. Es šādu budžetu vienkārši nevaru atbalstīt, jo uzskatu,
ka cilvēks ir svarīgāks par celtniecību un aparatūru. (No zāles dep. Dz.Ābiķis:
„Pareizi! Cilvēks pirmajā vietā!”)
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Kultūras ministrijas
parlamentārais sekretārs Andrejs Radzevičs.
A.Radzevičs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien te runā
par dažādām lietām – par peļķi un par Nacionālo bibliotēku. Un tagad
paskatīsimies, vai tur nav kaut kādas kopsakarības.
2003.gadā ar godājamās Rībenas kundzes parakstu tika iesniegts
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums, kura 4.pantā skaidri un
gaiši bija pateikts, kādu ēku mēs būvēsim. Tātad 4.panta pirmā daļa: „Latvijas
Nacionālās bibliotēkas ēku būvē pēc arhitekta Gunāra Birkerta projekta –
Latvijas Nacionālā bibliotēka.” Tātad jau 2003.gadā bija skaidri pateikts, kādu
projektu būvēsim, un par to runājām. Ja pēc šiem diviem vai trijiem gadiem kādam
šķiet, ka projekts ir novecojis, tad būtu interesanti zināt, kādas domas viņam bija
tajā laikā.
Vēl vairāk! Paskatīsimies šā vēsturiskā likumprojekta
anotāciju. Tur jautājumā par to, vai ir paredzams kāds slogs uz valsts budžetu, ir
rakstīts, ka vispār ir ar nullēm. Un tad man ir jāpajautā: kā ir ar tām nullēm un
kas tad ir paveikts līdz šim? Vai ir kaut kas paveikts?
Ja runā vēl par sabiedrību, tad ir dažas interesantas lietas
rakstītas šajā anotācijā, ko Rībenas kundze ir parakstījusi. Jautājumā par to, ar
kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas, anotācijā ir
skaidri un gaiši rakstīts: „Konsultācijas nav notikušas.” Es saprotu tā: ko
kādreiz neizdarīja, to grib sasteigt tagad.
Nākamais. Te izskanēja jautājums, kāpēc reģionos būvē
koncertzāles. Tāpēc, ka acīmredzot reģionos pašvaldību vadītāji ir
tālredzīgāki, jo viņi vēlas, lai viņu iedzīvotājiem ir pieejami dažādi kultūras
pasākumi. Turpretī mēs vakar dzirdējām, ka Rīgā koncertzāli nevajag, jo Kaļķu
ielā ir kaut kāds striptīza klubs atvērts. Acīmredzot tas ir pie Rīgas Domes, kaut
kāda filiāle (No zāles dep. A.Kampars: „Kā tu zini?; dep. A.Latkovskis: „Pats
biji?”), un, protams, ja būs alternatīva, tad diez vai kāds dosies uz
koncertzāli…
Nākamais. Par to, ko, nebalsojot „par” budžetu, jūs atbalstāt.
Es jums to nosaukšu. Deputātiem, protams, ir paskaidrojumu grāmatas 110.lappuse, bet
radioklausītājiem šīs grāmatas nav. Kāds varbūt vienkārši nav izlasījis, ko tad
viņš, balsojot „pret”, noteiks. Tad viņš būs vērsies pret skatuves mākslinieku
algu palielinājumu, kam nākamajā gadā papildus būs vairāk par 3 miljoniem latu,
būs, protams, arī pret Mežaparka estrādes rekonstrukciju, kur 2008.gadā būs
nepieciešams realizēt Dziesmu svētkus. Es saprotu, ka balsojums „pret” būs vērsts
pret visu to.
Te, protams, var vēl dažādas citas summas saukt, kas būs nākamgad,
un tās tik tiešām būs veltītas cilvēkiem. Ja Rīgā nav cilvēku, tad Liepājā un
Ventspilī ir cilvēki: 3 miljoni koncertzālei Liepājā, 1,4 miljoni „Jūras
vārtiem” Ventspilī un vēl citām aktivitātēm. Un tās visas ir atspoguļotas šajā
grāmatā.
Te runāja arī par pašvaldībām – cik tad viņām tās naudiņas
vajag un cik tad nevajag. Es labi atceros, ka 2003.gadā Finanšu ministrijai uzdeva
aprēķināt finanšu nepieciešamību pašvaldībām veicamo funkciju realizācijai. Bija
tāds ministrs Dombrovskis. Vai viņš to izdarīja? Nē! Nevienā publiskā telpā tāda
dokumenta nav, un līdz ar to runāt par skaitļiem, manuprāt, būtu lieki.
Un es vēl pieļauju to, ka, iesniedzot priekšlikumus, mēs redzēsim,
vai šie priekšlikumi būs vērsti uz budžeta deficīta samazināšanu vai ne. Varbūt
tur vēl papildus būs minēti dažādi objekti un aktivitātes, kas palielinās budžeta
deficītu. To mēs vēl redzēsim, cik tad prasmīgi ir finansisti no „Jaunā laika”.
Un man liekas, ka visu to… Protams, tie, kuri ir iekāpuši peļķē
un tur sēž, sāpīgi bļauj, ka tur ir slapji, auksti un nepatīkami.
Paldies par brīdinājumu citiem! (No zāles: „Andrej, kā
vēlēšanās gāja?”)
Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Ingmārs
Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Man, protams, ir prieks, ka visi ir atguvuši
optimismu pēc pusdienām. Mana uzstāšanās būs ļoti īsa, un es runāšu par tādu
šeit jau divreiz pieminētu lietu kā likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes
īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Par šo dokumentu jau
runāja Seiles kundze, un es viņai pilnīgi piekrītu. Tāpat es piekrītu arī Čepānes
kundzei, ka šī ir nopietna problēma.
Bet patiesībā kāda gan ir starpība, kad stājas spēkā likuma
sadaļa par zemes maiņu, ja šis kompensējamās zemes vienkārši nav un droši vien
arī nebūs ne 2007.gada 1.janvārī, ne arī 2008.gada 1.janvārī. Līdz ar to ir
pilnīgi skaidrs, ka būs jākompensē ar naudas piešķīrumu. Tātad tā būs naudas
kompensācija.
Un arī to izdarīt nav tik vienkārši, jo patiesībā uz jebkuru
kompensāciju zemes īpašnieks var pretendēt tikai tad, ja šīs īpašuma tiesības uz
šo zemi un arī šīs zemes robežas ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Taču šobrīd,
cik zinu, aizsargājamo teritoriju robežas un plānojumi tiešām ir ļoti, ļoti grūti
nostiprināmi zemesgrāmatā, jo vienkārši pietrūkst šīs zemes ierīcības
kapacitātes. Tomēr pozitīvais ir tas – man par to ir patiess prieks, un līdz ar to
es pilnīgi noteikti atbalstīšu šo 2007.gada budžetu -, ka tomēr ir izkustējies no
vietas jautājums par zaudējumu kompensēšanu, kas radušies saimnieciskās darbības
ierobežojumu dēļ „Natura-2000” teritorijās. Tam ir vairāk nekā miljons latu
atvēlēts, un šobrīd norisinās darbs pie šo zaudējumu novērtēšanas atbilstoši
pieteikumiem. Ir jācer, ka vismaz šajā jautājumā ledus būs izkustējies un ka šīs
zemes īpašnieki tiešām arī saņems kompensācijas. Taču arī to nav vienkārši
izdarīt, jo atkal, kā jau minēju, trūkst resursu, bet tas pat nav atkarīgs no naudas
esamības vai neesamības, jo trūkst arī pieredzējušu vērtētāju, kuri šos
zaudējumus spētu novērtēt.
Tā ka patiesībā – vismaz attiecībā uz kompensācijām par
saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas aizsargājamās teritorijās – šis
budžets ir ārkārtīgi labs.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Visvaldis Lācis.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es
noklausījos deputāta Dzintara Zaķa runu un tikai pēc tam nolēmu pirmo reizi
uzstāties no šīs tribīnes.
Acīmredzot liela daļa no tā, ko jūs teicāt, bija taisnība, un ir
nepieciešams, lai Subati, Aknīsti un tā tālāk sasniegtu pa labākiem ceļiem. Es
dzīvoju Vestienas pagastā jau 30 gadus, labprātīgi atstājis Rīgu, un es zinu, – un
arī jūs man piekritīsiet, ja apskatīsieties Latvijas karti -, ka Madona, kura bija
administratīvais centrs gan pirmskara Latvijā, gan padomju Latvijā, gan arī tagad ir
administratīvais centrs, ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur jūs nevarat taisni braukt
rietumu virzienā un aizbraukt uz Rīgu. Madonas rajona liela daļa iedzīvotāju, kas
dzīvo ap Madonu gan austrumos, gan rietumos, jau, sākot no 1945.gada, tātad no
okupācijas pirmā, varētu teikt, pēckara gada, lai tiktu uz Rīgu, brauc vai nu uz
dienvidaustrumiem – uz Pļaviņām, vai brauc uz ziemeļrietumiem – uz Vidzemes
šoseju, uz Bērzukrogu, vai arī brauc pa citiem apkārtceļiem, lai nokļūtu Rīgā. Un
tā ir vienīgā, es vēlreiz uzsveru, administratīvā centra vieta Latvijā, kas tā
dara. Miljardiem litru degvielu pa šiem gadiem ir izšķērdēts un tiek šķērdēts
arī vēl tagad bez vajadzības. Padomju laikā, kad es, aizgājis no Rīgas, labprātīgi
strādāju šajā sovhozā, degvielas tvertņu laukumam piebraucot, varēja sajust šo
smārdu, bez pārspīlējuma, jau 50 metru attālumā, un visa zeme bija pilna ar
izlietotajiem dīzeļdegvielas atkritumiem un atlikumiem, taču tagad mēs nevaram to
atļauties. Un šie solījumi ir bijuši, ka, teiksim, no Ērgļiem, tas ir, no mūsu
rajona rietumos vistālākā punkta, drīz varēs aizbraukt uz Rīgu pa kārtīgu,
asfaltētu ceļu. Ērgļi no Rīgas ir tikai 103 kilometrus, bet neviens ērglēnietis,
cik man ir zināms… vai vismaz būtu maz tādu Ērgļu cilvēku, kuri brauc šos 103
kilometrus uz Rīgu. Arī viņi met līkumu – uz Rembati, uz Koknesi, uz Skrīveriem un
tā tālāk.
Ja runājam tālāk par manu Vestienu, kas ir rietumos no Madonas, tad
visus šos 30 gadus, lai nesalauztu savu veco „Škodu”, arī es meklēju
visdažādākos apkārtceļus – vai nu uz Madonu, vai uz Pļaviņām, vai arī tātad
nevajadzīgi gandrīz Cēsīm piebraucu klāt, dodoties Cēsu virzienā, un tērēju šo
degvielu, par kuru mēs tagad maksājam valūtā. Un tērējam bez vajadzības.
Es, protams, nobalsoju pirmajā lasījumā „par” šo budžetu, bet
es uzskatu, ka budžets ir jālabo, un Zaķa kungs mani uz to ierosināja. Nākamajā
budžeta lasījumā jāpadomā par to, lai mēs nelietderīgi neizšķērdētu vēl
miljoniem litru degvielas, lai solījums attiecībā uz Madonu, uz Madonas rajonu, kas ir
taisnīgs, tiktu izpildīts un lai madonieši no vienīgā šāda rajona Latvijā varētu
taisni braukt uz Rīgu.
Es, piemēram, dzīvoju netālu no Lubejas, kur uz ceļa staba ir
uzrakstīts „127 km Rīga”, bet tie, atzīšos, jā, Saeimas šoferi, kuri izņēmuma
gadījumā mani ved uz mājām, brauc 172 kilometrus, ja mēs paskatāmies uz spidometru.
Šī nejēdzība ir jāizbeidz! Tā ir taisnīga prasība, un es domāju un prasu savas,
varētu teikt, koalīcijas partneriem, tātad satiksmes ministram Šleseram, nākamā gada
budžeta pieņemšanas otrajā lasījumā šo nejēdzību censties novērst.
Otrs. Mēs runājam par demogrāfisko situāciju, kura Latvijā
tiešām pašreiz visvairāk draudīga ir tieši latviešu tautai. Melburnas
universitātē, aizbraucis no Latvijas, nekavējoties darbu savu spīdošo zināšanu
dēļ dabūja Latvijas Universitātes tautsaimniecības vēstures profesors Edgars
Dunsdorfs, un viņu ne tikai tagadējās Latvijas vēsturnieki, bet arī ārzemju
vēsturnieki, pie tam vairāki, ir nosaukuši par vēstures grāmatvedi, tas ir, viņi ir
pateikuši, ka šis cilvēks vienmēr savos tautsaimniecības vēstures pētījumos,
rakstos un grāmatās balstās kā grāmatvedis uz precīziem skaitļiem.
Ko šie precīzie skaitļi norāda? 1790.gadā, 18.gadsimta beigās,
latvieši, spriežot pēc vaku grāmatām un arklu grāmatām, kas ir saglabājušās –
tātad tie ir precīzi pētījumi -, ir sastādījuši 90 procentus no Latvijas
iedzīvotāju skaita, un latgalieši, šī varenā latviešu cilts, kas ir devusi mūsu
tautai savas tautas nosaukumu un valstij – valsts nosaukumu… viņu etnogrāfiskā
teritorija ir sniegusies toreiz tikai daļēji polonizētajā Latgalē līdz pat Latgales
robežai un pat pāri tai.
Pagājušā gadsimta sākumā mēs esam bijuši nedaudz vairāk kā
tagad, bet nu mūsu paliek ar katru dienu mazāk migrācijas dēļ (Starpsauciens no
zāles: „Par tēmu!”)…Tā ir tēma! Tūlīt būs! Tas ir taisni
saistīts ar tēmu. Lūdzu, netraucējiet! Un šo saistību tūlīt pierādīsim.
1990.gadā, kad mēs atjaunojām savu neatkarīgo valsti, latviešu vairs bija tikai 52
procenti, pēc demogrāfu aprēķiniem (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Tāpēc, ka nav
ceļa uz Madonu!”),bet pēc dažu demogrāfu aprēķiniem – tikai 49
procenti no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita. Latvieši ir viena no
visapdraudētākajām nācijām pasaulē tieši šīs demogrāfiskās situācijas dēļ,
ko radīja Ribentropa-Molotova pakts un divi mūsu tautas malēji – vācieši un
krievi.
Šo draudošo situāciju mēs varam novērst tikai tā, ka uz
1.janvāri… Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, tagad mēs esam apmēram 58 vai 59
procenti no Latvijas iedzīvotāju skaita. Tad, kad Einars Repše pieņēma šo likumu, ka
mums tiešām ir jāatbalsta jaunās ģimenes, jau tad es presē rakstīju un šodien to
atkārtoju, ka starptautiskās tiesības un cilvēktiesības mums dod tiesības pieņemt
tādu likumu, ka latviešu ģimenēm (par latviešu ģimenēm uzskatot tādas, kur vai nu
abi vecāki ir latvieši, vai viens ir latvietis, kur bērni apmeklē latviešu skolu un
kur ģimenē valdošā valoda ir latviešu) ir tiesības saņemt papildu piemaksu, jo mēs
esam apdraudēta nācija. Starptautiskās tiesības precīzi nav noteikušas, kas ir šis
apdraudējums, bet tajās mēs varam atrast teicienu, ka nācijai, kuras pastāvēšana ir
apdraudēta, ir tiesības pieņemt tādu likumu, kas šo apdraudējumu novērš.
Es lūdzu latviešiem otrajā lasījumā nezaudēt pašcieņu, izdarīt
labojumus un pieņemt tādu demogrāfijas likumu, kas veicinātu latviešu nācijas
atdzimšanu skaitliskā ziņā. (No zāles dep. V.Orlovs: „Sniedz priekšlikumu,
atbalstīsim!”)
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Iepazīstoties ar
2007.gada budžeta projektu Saeimā un pārdomājot mediķu, skolotāju, policistu un citu
nozaru darbinieku algas paaugstināšanas nepieciešamību un iespējas nākamā gada
budžetā, protams, es redzu, ka tiek domāts arī par ļoti nopietnu jautājumu – par
investīcijām Latvijas pašvaldībām. Katrā pašvaldībā – lielā vai mazā –
dzīvo cilvēki, kuri var paļauties uz savu likumīgi ievēlēto pašvaldību, bet
dažkārt arī paši cieš no tā, ka pašvaldības vadītājs nav kādā no valdošajām
politiskajām partijām un tādējādi nespēj pašvaldībai nodrošināt finanšu
plūsmu.
Tomēr, ņemot vērā faktu, ka valdības Latvijā bieži mainās,
neviens no pašvaldību vadītājiem nespēj tik operatīvi mainīt savu politisko
piederību, lai vienmēr „būtu zirgā”. Līdz ar jaunas valdības apstiprināšanu un
ar jaunu budžeta sadali dažiem vadītājiem paveicas ar savu politisko piederību, bet
dažiem – ne visai.
Nesenie dati liecina, ka Rīga ir gandrīz pati dārgākā Baltijas
valstu pilsēta, toties pētījums, kas tika veikts 2002.gadā, parādīja, ka Latgales
reģions ir pats nabadzīgākais starp 25 Eiropas Savienības valstīs kopumā esošajiem
1214 reģioniem. Pats nabadzīgākais! Tik milzīga, tik krasa atšķirība! Pati
dārgākā Baltijas pilsēta Rīga, bet Latgale – pats nabadzīgākais Eiropas
Savienības reģions. Plašsaziņas līdzekļu telpā pārsvarā rotē negatīvas ziņas
par notikumiem Latvijas reģionos, it sevišķi Latgalē: bezdarbs, alkoholisms,
nabadzība…
Kurp ved šīs tendences? Ko sagaidīsim no pašvaldību reformas?
Daudzi iedzīvotāji šo iekšējo nabadzības diskomfortu nespēj izturēt, un no tā
arī rodas biežais alkoholisms. Viņi nespēj izturēt arī piedzīvoto pazemojumu,
saņemot minimālo algu par gadījuma darbiem, un aizbrauc peļņā prom no Latvijas.
Mums, latgaliešiem, šis rūdījums turpinās pārāk ilgi. Neticu un neticēšu, ka
Latgalē cilvēki būtu sliktāki vai jau ģenētiski ieprogrammēti uz slinkumu un
alkoholismu.
Nenoliedzami, ka, runājot par pašvaldību reformu, kuru vēl
radikālāku mēģina iezīmēt jaunais pašvaldību lietu ministrs, nosaucot 50 novadus,
tādējādi aizmirsdams par brīvprātības principu pašvaldībām apvienoties, nāk
prātā dažādas domas, bet galvenokārt par to, kā palielināt pašvaldību lomu valsts
budžeta sadalē pašvaldību vienmērīgas attīstības nodrošināšanai.
Pēc frakcijas „Jaunais laiks” deputātu domām, pats būtiskākais
pasākums būtu izstrādāt konkrētu metodoloģiju vai noteiktus, vienotus kritērijus,
ko varētu nosaukt arī par kvotām, sadalot gan struktūrfondu līdzekļus, gan
pašvaldību investīcijas.
Nekur pasaulē nav tā, ka politiski netiek ietekmēta investīciju
sadale, bet tad tomēr būtu vismaz godīga tendence, ja tiktu ņemti vērā kaut vai divi
visbūtiskākie kritēriji optimālam investīciju sadales modelim, – pašvaldības
teritorijas lielums un IKP uz vienu iedzīvotāju. Pēc mūsu domām, Latvijas
Pašvaldību savienība varētu būt tā struktūra, kurā daudzmaz godīgi saplāno gan
struktūrfondu līdzekļus, gan pašvaldību investīcijas, protams, vadoties pēc
nacionālā attīstības plāna un ņemot vērā pašvaldību attīstības indeksus, kā
arī pēdējo triju vai piecu gadu laikā konkrētajai pašvaldībai jau piešķirto
finansējumu. Un, protams, arī iesāktos, bet nepabeigtos projektus pašvaldībās.
Nākamgad novadu veidošanas infrastruktūrai ir paredzēti aptuveni 12
miljoni latu. Latvijā ir gandrīz 400 mazo pašvaldību, kur iedzīvotāju skaits ir
mazāks par 2000. Apvienojoties pašvaldības būs spēcīgākas, bet ne jau tik ļoti,
lai sāktu dzīvot bagāti; sevišķi pašvaldības ar mazu iedzīvotāju skaitu un
blīvumu.
Neapšaubāmi, tās nedzīvos labāk, jo pašvaldības saņems noteiktu
finansiālu atbalstu par apvienošanos. Tās, piemēram, izmantos šos līdzekļus logu
nomaiņai, bet netiks mainīta pašvaldības finansiālā bāze. Pašvaldības
finansiālā bāze paliks tāda pati, un arī ceļi paliks neremontēti, bet ceļi – tā
ir viena no pašām būtiskākajām infrastruktūras nozarēm. Un pašvaldībām viens no
visbūtiskākajiem jautājumiem ir infrastruktūras attīstība: komunikācijas un ceļu
tīkla sakārtošana, jaunu ceļu izveide, par ko jau runāja mans kolēģis, un tā
tālāk.
Tāpēc, mīļie kolēģi, sadalot investīcijas Latvijas
pašvaldībām, pēc frakcijas „Jaunais laiks” deputātu domām, pats būtiskākais
būtu izstrādāt konkrētus kritērijus un metodoloģiju taisnīgu lēmumu pieņemšanai
attiecībā pret visām Latvijas pašvaldībām.
Un pēdējais. Tikko notika Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas sēde. Mans kolēģis Artis Kampars uzdeva jautājumu komisijas deputātiem:
„Kāpēc nākamā gada budžetā tik ļoti tiek atbalstīta Ventspils pašvaldība?”
Mēs saņēmām atbildi, ka beidzot valdība ir „pagriezusies ar seju
pret Ventspili”. Tad nu man, kā jau dakterei, kura ilgus gadus ir studējusi anatomiju,
ir jautājums: kura ķermeņa daļa tādā gadījumā ir vērsta pret Latgali – pret
Krāslavu, pret Aglonu, pret mazajiem, nabadzīgajiem pierobežas pagastiem?
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Politisko organizāciju apvienības „Saskaņas
Centrs” frakcija nevar balsot par valdības piedāvāto valsts budžeta projektu
sekojošu iemeslu dēļ.
Pirmām kārtām – tāpēc, ka valdība vēlas pieņemt, izpildīt un
pat grozīt valsts budžetu faktiski bez Saeimas deputātu līdzdalības. Jo, lai
iepazītos ar valsts budžeta projektu un sagatavotu priekšlikumus, deputātiem tiek
dotas vien dažas stundas.
Valdība piedāvā izveidot apropriācijas rezervi. Tas faktiski dotu
valdībai iespēju būtiski grozīt valsts budžetu bez Saeimas piekrišanas.
Valdība iesaka turpināt valsts finanšu līdzekļu koncentrāciju
valdības rokās, ieviešot jaunas valsts nodevas un nodokļus.
Bez tam budžeta projektā ir paredzēts turpināt nodokļu un nodevu
sloga palielināšanu: palielināt akcīzes nodokļa likmes (īpaši degvielai), ieviest
jaunu nodokli – elektroenerģijas nodokli, palielināt dabas resursu nodokļa likmes,
ieviest arvien jaunas un jaunas valsts nodevas.
Pretēji solītajam valdība nesamazina iedzīvotāju ienākuma
nodokļa likmi, bet ar nodokli neapliekamo minimumu palielina nenozīmīgi. Tas neļauj
uzlabot trūcīgā iedzīvotāju slāņa dzīves līmeni.
Valdība nepiedāvā arī efektīvus līdzekļus iedzīvotāju aktuālo
problēmu risināšanai. Tā, piemēram, piedāvātais valsts budžeta projekts nerisina
denacionalizēto namu īrnieku problēmas. Piedāvātais valsts budžeta projekts radīs
inflācijas līmeņa pieaugumu, bet valdība nepiedāvā līdzekļus inflācijas
samazināšanai.
Lūdzu neatbalstīt likumprojektu!
Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Nemaz negrasījos runāt šodien (No zāles:
„Tad nevajadzēja!”),bet jūs izaicinājāt, tāpat kā Lāča kungu,
tikai drusciņ citādākā sakarībā.
Zaķa kungs runāja par ceļiem, par Zemgales ceļiem. Par to, ka
Daugavas kreisā krasta ceļi ir ārkārtīgi bēdīgā stāvoklī. Tā ir taisnība!
Pilnīga un absolūta taisnība! (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Absolūta!”)
Es esmu viens pēdējos gadus cīnījies par Latgales ceļiem, par
visas Latvijas ceļiem, esmu debatējis ar Šlesera kungu, kad viņš bija satiksmes
ministrs. Darīju to arī pieminētajā, ja nemaldos, Dobeles sanāksmē – tajā, ko
Zaķa kungs pieminēja.
Redziet, patiesība ir dārgāka par visu. Un patiesība ir šāda,
Zaķa kungs… Derētu to atcerēties visiem jums, „Jaunais laiks”, ka patiesība ir
šāda: Repšes kungs, savulaik, kļūdams par premjeru un nākdams pie varas, likvidēja
Valsts autoceļu fondu. Likvidēja Valsts autoceļu fondu! Un tagad jums, dzirdot to, ko
teikšu, smiekli vairs nenāks: četros gados ceļu remonts un jaunu ceļu būvniecība
tika nožņaugta. Jā, draugi mīļie! Netika laboti ne Zemgales, ne Latgales ceļi, ne
citi Latvijas ceļi. Arī tie ceļi, ko Lāča kungs pieminēja. Un man bija saruna ar
Šlesera kungu toreiz, un viņam vaicāju: „Vai tas bija pareizi?” (No zāles dep.
S.Āboltiņa: „Protams, ka bija pareizi!”) Un Šlesera kungs pateica skaidri un
gaiši, ka tā bija liela kļūda. Es jautāju: „Vai jūs to labosiet nākotnē?”
Viņš teica: „Jā, es mēģināšu to labot.”
Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šogad autoceļu fondā ieskaitīti
būtu jau 80 procenti no naftas produktiem uzliktā akcīzes nodokļa ieņēmumiem, nevis
tikai tie 65 procenti, kas bija toreiz. Būtu tagad 80 procenti, un ceļi būtu tikuši
laboti visus šos četrus gadus, nevis vienkārši iekonservēti un grauti!
Redziet, jūs darāt pareizi… Tāda jau ir opozīcijas, tā sakot,
sūtība… Mēs, „tēvzemieši”, paši esam bijuši opozīcijā un to darījām…
Taču runājiet tomēr patiesību, nevis kaut kādas nepatiesības! Taisni otrādi, paši
jūs esat sataisījuši, tā sakot, šmuci, bet tagad mēģināt vainu pārvelt uz citu
pleciem.
Ja gribat dzirdēt (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Par nākamā
gada budžetu labāk!”),tad es jums pateikšu – un šeit, zālē, sēž
arī Spurdziņa kungs -, ka nākamajā gadā Valsts autoceļu fonds tieši tādā pašā
veidolā, kāds tas bija, gan netiks atjaunots, bet, ieklausoties arī Tabūna izteiktajā
kritikā visus šos četrus gadus, finansējums nākamajā gadā tiks palielināts par…
Spurdziņa kungs, ja nemaldos, par 13 miljoniem. Ir taisnība? Lūk! Un tiks palielināts
arī turpmākajos gados. Tātad beidzot mēs tomēr ķersimies pie šīs problēmas un
labosim, Repšes kungs, jūsu pieļauto kļūdu, kurai bija ļoti, ļoti bēdīga ietekme
uz Latvijas ceļiem.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātā Saeima! Ja atļausiet, vispirms pateikšu vienu nedaudz
personisku teikumu. (Starpsauciens no zāles: „Varētu latgaliski!”) Es varu,
bet šī nebūs īstā reize, kad man būtu jārunā latgaliski. Es gribu pateikt, lai
saprot ikviens, ka es, mani bērni, mani mazbērni un visi tie, kas Latgalē dzīvojam
tajās pašvaldībās, kuras pēdējo gadu laikā ir saņēmušas valdības atbalstu un
sāk saprast, uz kuru pusi virzās viņu attīstība (un šī virzība ir tikai un
vienīgi uz labo, uz pozitīvo attīstības pusi)… Es viņu vārdā, jo viņi man tos
krustiņus ir likuši, šobrīd vēlētos norobežoties, cik vien spēju, atrodoties
šajā vienā telpā ar Rībenas kundzi, no tās sasmakušās telpas, kā viņa nosauca
manu mīļo Latviju, ieskaitot arī Latgali.
Latgale ir Latvijas sastāvdaļa, Šadurska kungs. Jūs kā Krāslavas
mantinieks to ļoti labi zināt. (Zālē vairāki deputāti korī:”Ooo!”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus zālē…
A.Rugāte. Paldies, kolēģi, par tik dzīvu atsaucību uz manu
personisko viedokli.
Pirms stundas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija
iespēja tikties ar Vācijas valdības pārstāvi – Finanšu ministrijas parlamentāro
sekretāri -, un viņa mūs iztaujāja par to, kādu mēs prognozējam nākamajā gadā
valsts attīstību ar to budžetu, kura projektu šodien apspriežam un gatavojamies
pieņemt pirmajā lasījumā. Tas vien, ka mēs negatavojamies no bailēm nobremzēt
valsts attīstību, rada pret mums milzu cieņu. Tas vien! Ka attīstības tempu ziņā
Latvijas valsts ir otrā starp Eiropas Savienības valstīm, to pamana arī vecās Eiropas
valstis, tostarp arī Vācija, kas lieliski pazīst taupības režīmus, milzīgu
saņemšanos, milzīgu iecietību un pacietību savu mērķu sasniegšanā un kas ar
milzīgi lielu pietāti izturas pret kaimiņiem, sniedzot viņiem roku un arī saņemot no
viņiem šīs palīdzīgās rokas, lai veidotu šo pašu Eiropas Savienību. Vācijas
valdības pārstāve mums šodien pateica to, kas mums ir ļoti būtiski, un to es
gribētu tūliņ darīt zināmu jums, godātie kolēģi. Uzklausījusi visas mūsu
problēmas, kuras klāstījām mēs, gan opozīcijas, gan arī pozīcijas pārstāvji, kas
piedalījāmies šajā tikšanās reizē, viņa mums teica, ka tas, ka valdība apzinās
šābrīža Latvijas attīstības problēmas un ir kompetenta tautsaimniecības
attīstības virzītāja (tas, neapšaubāmi, šobrīd, šajā Latvijas attīstības
pakāpē, tā arī ir) ar šādu paredzēto budžetu 2007.gadam (ar visiem mīnusiem, kas
tajā ir!) apliecina valdības un valsts finanšu vadības profesionalitāti un
kompetenci.
Un ir vēl viena atziņa, kas izskanēja šajā tikšanās reizē un ko
es vēlos jums pateikt. Profesionāļi šeit ļoti daudz runā par to pārkaršanu, par
ekonomiku, kura pārkarst (es neesmu finanšu speciāliste, es tās lietas tā
vienkāršāk vienmēr gribu saprast), taču, lūk, šodien mēs šajā tikšanās reizē
dzirdējām, ka pārkaršana ir tāda luksusa problēma, kas Latvijai nekādā ziņā
nevar draudēt šajā brīdī un tikmēr, kamēr valdība, apzinādamās savas problēmas
un valsts attīstības problēmas, virzīs valsts attīstību konsekventi uz priekšu.
Tāpēc es ļoti lūdzu: kolēģi, balsosim par šo 2007.gada budžeta
projektu, jo diemžēl neko labāku neviens mums pagaidām nevar piedāvāt! (No zāles
dep. V.Orlovs: „Iedodiet mums iespēju!”)
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāts Einars Repše, otro reizi.
E.Repše (frakcija „Jaunais laiks”).
Nu, ja jau te tādi tribūni kā Tabūns aicina runāt patiesību,
tad… Tabūna kungs, nu kā man to tā maigāk jums pateikt?… Jums arī vajadzētu
runāt patiesību. Redziet, manas valdības laikā Valsts autoceļu fonds netika vis
likvidēts un tajā esošais finansējums netika ceļiem atrauts, bet gan ar visu
finansējumu tika iekļauts pamatbudžetā, kur tas atrodas arī šodien. Tātad tas tika
nodots tieši Satiksmes ministrijas un satiksmes ministra pārziņā.
Par to, ka šāds mans lēmums bija pareizs, liecina gan tas, ka jūs
toreiz par to nobalsojāt, gan arī tas, ka jūs šobrīd negrasāties šo manis
iedibināto principu mainīt (nav tādu priekšlikumu koalīcijā). Tiesa gan, tas uzliek
mazlietiņ vairāk pienākumu satiksmes ministriem.
Un kāpēc autoceļi ir šodien sliktā stāvoklī, lai gan Satiksmes
ministrija saņem visu Valsts autoceļu fonda naudu līdz pat pēdējam santīmam un pat
vēl vairāk? Es biju tas, kurš atbalstīja to, ka lielākā daļa akcīzes nodokļa
ieņēmumu piešķirama autoceļiem, taču tieši jūsu vājais satiksmes ministrs Zīle
un pēc tam nākamais vājais satiksmes ministrs Šlesers un pārējie ir atbildīgi par
to, ka autoceļu uzturēšanai nepiešķīra pietiekamus līdzekļus no Satiksmes
ministrijas budžeta.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Lagzdiņš…
Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Skaidrs, man jāatbild.
Repšes kungs, jūs esat nevainīgi vainīgs – nu ko lai dara! -,
jo, redziet, pat premjers būdams, neesat pasekojis līdzi šīm lietām, pasekojis līdzi
tam, ka no akcīzes nodokļa nāk milzīga nauda. Tagad to 65 procentu vietā jau būtu 80
procenti, un tie būtu bijuši jau nākamajos gados tūlīt pēc tam, kad tika likvidēts
šis fonds. Jāņem vērā, ka automašīnu un visādu citādu mehānismu, kurus darbina
ar naftas produktiem, izlietojums taču pieaug ar katru dienu, ar katru gadu. Tagad šī
nauda, ja mēs būtu to tā paredzējuši (Saeimā toreiz bija runa par šiem 80
procentiem no akcīzes nodokļa!), būtu milzīga un būtu novirzīta Valsts autoceļu
fondā. Tur jau ir tā lieta!
Taču jūs tagad meklējat kaut kādu ieganstu, lai atrunātos. Labāk
būtu bijis pateikt: „Biju vainīgs.”
Jūs sakāt: „Nekļūdījos.” Jūs kļūdījāties toreiz! Vismaz
pārējie to atzina. Atzina un teica, ka tā tas ir.
Jūs likvidējāt ne tikai šīs lietas. Arī to naudu, ko sports
ieguva no loterijām un azartspēlēm, jūs „nogriezāt”. Bet par to es šoreiz
nerunāšu.
Tā ka vainu vajag atzīt, ja ir vainīgs, un nevajag padarīt sevi par
nevainīgi vainīgu!
Sēdes vadītājs. Deputāts Krišjānis Kariņš. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Vai, Dieviņ! Un Kariņš arī vēl!”)
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Es vēlos turpināt tēmu, ko Rugātes kundze
uzsāka. Es arī esmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis, un es arī biju
šodien tajā sanāksmē un uzklausīju Vācijas viesu teikto. Tik tiešām – teica, ka
ekonomikas pārkaršana ir luksusa problēma. Taču ar to tas teikums vēl nebeidzās, tur
bija komats… Dēļ tā, ka es arī vāciski runāju, es sapratu to, ko Rugātes kundze
varbūt nesadzirdēja. Teikuma noslēgums bija šāds: „…bet, ja pārkarst, tad tas ir
kaut kas briesmīgs, un no tā, protams, ir jāizvairās.”
Tātad – luksusa problēma. Tas nozīmē, ka nu mēs savā straujajā
izaugsmē varam pārkarst. Tā ir luksusa problēma. Bet, ja tā pārkaršana draud reāli
iestāties, tad no tās, protams, vajag izvairīties.
Redziet, valdībai ir šāds ierocis šobrīd, un arī mums, Saeimai,
apstiprinot budžetu, ir ierocis, ar ko tiešā veidā mazināt to risku – risku, ka
mēs varam atdurties, tā teikt, pret to betona sienu. Un tas ierocis ir ļoti
elementārs: neveidot budžeta deficītu, neaizņemties vairāk naudu. Līdz ar to mēs
mazinātu pieprasījumu, mazinātu patēriņu un novērstu inflācijas spiedienu.
Atcerēsimies, kolēģi, ka ir trīs lietas, kuras mums vienmēr vajag
pieskatīt: inflācija, izaugsmes temps un budžeta deficīts!
Šobrīd, kad mums ir ļoti strauja izaugsme jau desmit gadus un jau
kopš iestāšanās Eiropas Savienībā pastāvīgi ir augsta inflācija, kura nepazūd,
mēs nevaram pieļaut, ka notiek budžeta deficīta palielināšana gadu pēc gada. Mums,
kā teikt, šīs dzīres ir jābeidz, mums jābūt atbildīgiem pret vēlētājiem.
Smēķētājs, kas sirgst ar plaušu slimībām, varbūt arvien vēl
teiks: „Man taču gribas smēķēt, man vajag!” Bet ārsts jau saprot, kādas ir
sekas, ja plaušu slimnieks turpina smēķēt, un neļauj viņam.
Tāpat jārīkojas arī mums, ievēlētiem tautas pārstāvjiem, kuriem
ir tiesības un pienākums pieņemt atbildīgu budžetu. Mēs zinām, kas notiks vai kas
var notikt valstī, ja šādi turpina dzīvot. Mēs esam tie, kam ir jāpasaka citiem
priekšā, kas ir jādara, un mums ir jārīkojas atbildīgi.
Valdība šādu budžetu nav piedāvājusi.
Aicinu neatbalstīt pirmajā lasījumā!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāte Karina Pētersone.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Ļoti godāto Prezidij! Ļoti cienījamie opozīcijas deputāti!
Kolēģi pozīcijas deputāti!
Es domāju, ka ir gandarījums par to, ka šodien ir tik garas debates.
Debates ir ļoti būtiskas un ļoti vajadzīgas, jo galu galā mēs šodien izlemjam
valsts attīstībai ārkārtīgi nozīmīgu jautājumu. Es domāju, ka ļoti būtiski ir
tas, ka ne tikai mēs, bet arī citi cilvēki dzird tādus argumentus, kas ir balstīti
profesionālā pieredzē, finanšu un ekonomikas jomas pārzināšanā. Es domāju, ka
šīs bija ārkārtīgi spilgtas runas, kas ir balstītas katra mūsu personiskajā,
cilvēciskajā pieredzē. Un tas ir ļoti labi. Taču, es domāju, valsts attīstībai
visbūtiskākais apstāklis ir tas, ka valdība spēj saglabāt līdzsvaru tik nozīmīga
dokumenta sagatavošanā, kāds ir tieši budžeta projekts.
Protams, ja paraugāmies uz katru no izteiktajiem argumentiem un tos
absolutizējam, tad redzam, ka ļoti liela taisnība ir bijusi debatētājiem. Taču ir
jāsaprot, ka Ministru kabinets ir tas, kas liek uz ļoti atbildīgiem svaru kausiem ļoti
daudzu nozaru intereses – gan makroekonomiskas, gan cilvēciskas – un ļoti daudzās
nozarēs arī ļoti šaurus, bet ļoti būtiskus jautājumus. Un ir svarīgs tas
apstāklis, ka valdība ir atradusi šo līdzsvaru.
Es domāju, ka nepamatoti pārmetumi ir izskanējuši arī par tādiem
ļoti būtiskiem rādītājiem kā budžeta deficīts. Tiešām – paraudzīsimies
patiesībai acīs! Nevar teikt, ka valdība ir spiedusi tiešām to pedāli grīdā, jo
pagājušā gada budžeta deficīts, kaut arī nedaudz, tomēr ir bijis augstāks, nekā
mēs plānojam nākamajā gadā.
Tā ka neradīsim tādu pārāk… tādu ainu, kas līdzinās
kataklizmai! Mūsu valsts attīstās atzīstami, līdzsvaroti. Mēs neesam līdz šim
pieņēmuši tādus lēmumus, kas radītu šā līdzsvara traucējumus.
Tāpēc es aicinu: virzīsim tālāk uz otro lasījumu šo budžeta
projektu, kas ir ļoti izsvērts, ļoti atbildīgi izdiskutēts gan valdībā, gan arī
katrā no nozarēm, kas ir saskaņots gan ar pašvaldībām, gan ar plašu partneru loku
nevalstiskajā sektorā!
Jā, es aicinu šodien budžeta projektu pieņemt pirmajā lasījumā,
jo tas sniedz pārliecību, ka mūsu valsts attīstīsies līdzsvaroti, pārdomāti, nevis
grūdieniem. Jā! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (finanšu ministrs).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Es
ar neviltotu interesi noklausījos parlamentā šodienas debates un arī esmu gandarīts.
Turklāt esmu pagodināts valdības vārdā šodien piedāvāt
apstiprināšanai Saeimā nākamā gada valsts budžeta projektu. Šis budžeta projekts
ir īpašs ar to, ka tas ir tapis laikā, kad pirmo reizi ir tā, ka pēc Saeimas
vēlēšanām nav notikušas lielas izmaiņas valdības sastāvā. Tas apstāklis ļauj
valdībai nodrošināt politisku pārmantojamību, stabilitāti un prognozējamību. Ir
īpaši jāuzsver arī tas, ka mums ir iespēja pieņemt nākamā gada valsts budžetu
vēl vēlēšanu gadā un tas varēs stāties spēkā jau ar nākamā gada 1.janvāri, un
tādējādi līdz minimumam būs samazināts vēlēšanu iespaids uz tautsaimniecības
attīstību.
Valsts budžets, neapšaubāmi, ir pats būtiskākais instruments
valdības plānu realizācijā. Par 2007.gada valsts budžeta projektu var teikt, ka
valdības plāni šā instrumenta izmantošanā ir visai ambiciozi. Šis budžets tāpat
kā Valdības deklarācija ir balstīts uz tāda izaugsmes modeļa, kura centrā atrodas
cilvēks, Latvijas iedzīvotājs. Valdība ar šo budžeta projektu plāno palielināt
katra Latvijas iedzīvotāja dzīves kvalitāti, un ne tikai materiālās labklājības
ziņā, bet ļoti daudzpusīgi. Arī kvalitatīvas veselības aprūpes, izglītības,
infrastruktūras, kultūras dzīves vai sporta pieejamības ziņā. Tajā pašā laikā
valdība saglabā ambīcijas arī nākamgad noturēt augstus tautsaimniecības
attīstības tempus, kādus Latvija ir uzrādījusi pēdējo trīs gadu laikā.
Nākamā gada budžets ir veidots, prognozējot augstu iekšzemes
kopprodukta pieauguma tempu 9 procentu apmērā, un es esmu pilnībā pārliecināts, ka
kaut nelielu uzlabojumu savos maciņos sajutīs katrs Latvijas iedzīvotājs. Arī valsts
maciņš pa šiem gadiem ir palicis biezāks, un nu mēs varam atļauties valsts budžetā
pārdalīt vairāk nekā 4 miljardus latu. Vēl pirms dažiem gadiem par šādiem
līdzekļiem nevarējām atļauties pat sapņot, taču aizvien efektīvāka nodokļu
administrēšana mums ir ļāvusi sasniegt šādus ieņēmumus.
Runājot par konkrētiem skaitļiem, budžeta projekts paredz
2007.gadā valsts budžeta ieņēmumus apmēram 4,3 miljardu latu apmērā, bet izdevumus
– 4,4 miljardu latu apmērā. Valsts budžeta izdevumu pieaugums nākamgad
salīdzinājumā ar 2006.gada plānu pārsniedz to vairāk nekā par 900 miljoniem latu
jeb par 26,3 procentiem. Nodokļu ieņēmumi konsolidētajā budžetā nākamgad tiek
prognozēti par 577,5 miljoniem latu jeb par 21,9 procentiem lielāki nekā šogad,
tādējādi nākamajā gadā valsts budžeta deficīts tiek saglabāts 177,8 miljonu latu
jeb 1,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tas iekļaujas Eiropas Savienības
dalībvalstīm saistošo Māstrihtas kritēriju līmenī, kas uzskatāmi apliecina
valdības apņemšanos realizēt stingru fiskālo politiku, un tas ir solis ceļā uz
bezdeficīta budžetu nākotnē.
Jā, esmu dzirdējis aicinājumu jau nākamajā gadā budžetu veidot
bez deficīta vai pat ar pārpalikumu. Kad es dzirdu šādus aicinājumus, mani bieži
pārņem sajūta, ka šo aicinājumu autori nedzīvo vienā valstī ar mani. Man tiešām
nav skaidrs, vai bezdeficīta budžeta piekritēji tiešām novēl Latvijai, lai vēl
tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dotos darba gaitās uz Rietumeiropu vai lai te notiktu
skolotāju, policistu, medicīnas un kultūras darbinieku streiki.
Aigara Kalvīša vadītajai valdībai šajā ziņā ir citi plāni –
pēc iespējas ātrāk radīt tādu situāciju, lai aizbraukušie cilvēki būtu
ieinteresēti atgriezties Latvijā un strādāt savas dzimtenes labā. Protams, tik
straujas tautsaimniecības attīstības apstākļos pastāv zināmi riski: palielināt
darba algas nākotnē varēs, tikai noteikti ņemot vērā darba ražīguma pieauguma
tempus pa nozarēm, tomēr šie straujie attīstības tempi ir nepieciešami mūsu valsts
virzībai uz to labklājību, kuru esam izvirzījuši sev par mērķi, pievienojoties
Eiropas Savienībai.
Manuprāt, pozitīvas tendences vērojamas arī mūsu tautsaimniecības
lielākās kaites – inflācijas – dinamikas sakarā. Šāgada oktobrī gada inflācija
nokritās līdz 5,6 procentiem. Vai ne, Kampara kungs? Un nevis līdz 6,7 procentiem, kā
jūs to minējāt. Kaut arī Finanšu ministrija visai piesardzīgi nākamgad prognozē
gada inflācijas apjomu 5,9 procentu apmērā, ir pamats cerībām, ka arī nākamgad
inflācijas rādītāji turpinās samazināties.
Minētais inflācijas līmenis pat visiem pieejamās mācību
grāmatās, klasiskās ekonomikas mācību grāmatās, neskaitās ļoti augsts vai pat
augsts inflācijas līmenis. Jā, tas ir paaugstināts inflācijas līmenis! Tam es varu
piekrist. Taču tā ir problēma, ar kuru valdība ir strādājusi, un valdība noteikti
ar to nodarbosies arī turpmāk.
Attiecībā uz nākamā gada valsts budžeta prioritātēm… ir
jāsaka, ka arī tās ir visai ambiciozas. Neapšaubāmi, pati svarīgākā no tām ir
sabiedrības dzīves līmeņa uzlabošana, tāpēc valdība ir paredzējusi turpināt
atalgojuma paaugstināšanu vairākās tautsaimniecības nozarēs un līdzekļu pieaugumu
sociālajās programmās.
Valdība ar sociālajiem partneriem ir vienojusies nākamgad
palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 50 latiem
mēnesī, bet nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām – līdz 35 latiem
mēnesī. Bez tam ir paredzēts paaugstināt minimālo darba algu no 90 uz 120 latiem
mēnesī, sākot no nākamā gada 1.janvāra.
Lai pašvaldībām kompensētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa
ieņēmumu pieauguma tempu samazinājumu, kas radīsies šo likumu izmaiņas rezultātā,
Ministru kabinets ir apņēmies nākamajā gadā pašvaldību budžetos pārskaitīt 79
procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem līdzšinējo 75 procentu
vietā, savukārt valsts budžetā 21 procentu no šiem ieņēmumiem.
Ar mērķi uzlabot maznodrošinātākās sabiedrības daļas dzīves
līmeni un mazināt inflācijas ietekmi 69,3 miljoni latu papildus ir paredzēti vecuma
pensiju izmaksu indeksācijai, ko plānots veikt divas reizes gadā.
Vērtējot valsts konsolidētā budžeta izdevumus ekonomiskās
klasifikācijas sadalījumā, valdības piedāvātais atalgojuma palielinājums valsts
sektorā strādājošajiem, salīdzinot ar šo gadu, sasniedz 176,4 miljonus latu,
savukārt subsīdiju līmenis un sociālo pabalstu pieaugums sasniedz 342 miljonus latu.
Šie skaitļi ir lieli, bet tie ir bezkaislīgi, un tie skaidrāk par visiem epitetiem un
metaforām norāda uz ārkārtīgi stingru valdības apņemšanos celt iedzīvotāju
dzīves līmeni Latvijā.
Tā kā cilvēki ir galvenā mūsu valsts bagātība, izglītība
2007.gada valsts budžeta projektā nevar būt… nevar nebūt prioritāte, un tieši
tāpēc valdība nākamā gada budžetā ir paredzējusi ievērojamu finansējuma
palielinājumu izglītībai un zinātnei. Ir paredzēts vairāk nekā 8 miljonus latu
ieguldīt cilvēkkapitālā un izglītības infrastruktūrā. Vairāk nekā 5 miljoni latu
papildus ir atvēlēti augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanai.
Savukārt vairāk nekā 4 miljonus latu valdība papildus ir paredzējusi ieguldīt
profesionālās izglītības kvalitātes un atbilstības uzlabošanai atbilstoši darba
tirgus prasībām.
Joprojām būtiska prioritāte valdībā ir veselības aprūpes
sistēmas sakārtošana. Uzlabojot ārstniecības pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību
iedzīvotājiem, tiek paredzēts izveidot efektīvi funkcionējošu veselības aprūpes
sistēmu, tāpēc nākamā gada budžetā 68,8 miljoni latu papildus ir paredzēti
veselības aprūpes jomai, tajā skaitā 40,8 miljoni latu veselības aprūpes pakalpojumu
nodrošināšanai. Savukārt 14 miljonus latu ir paredzēts novirzīt medikamentu
apmaksāšanai iedzīvotājiem un ārstniecības iestādēm. Tās patiešām ir
ievērojamas summas.
Valdība 2007.gada valsts budžetā ir iecerējusi turpināt dzīvokļu
jautājumu risināšanu pašvaldībās, šim mērķim paredzot papildu finansējumu 7
miljonu latu apmērā. Valdība ir arī paredzējusi, ka 2007.gada valsts budžeta
grozījumu izstrādes laikā jautājums par finansējuma piešķiršanu pašvaldībām
dzīvokļu jautājuma risināšanai tiks uzskatīts par prioritāru.
Nemainīga prioritāte valdībai ir programma „Valsts aizsardzība,
drošība un integrācija NATO”, kuras realizācijai nākamā gada budžetā papildus ir
paredzēti 80,4 miljoni latu, tādējādi nodrošinot šai programmai finansējumu 2
procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
2007.gada valsts budžetā valdība turpinās risināt samilzušās
problēmas iekšlietu sistēmā, tāpēc valsts budžetā vairāk nekā 36,5 miljoni latu
ir atvēlēti Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām
dienesta pakāpēm tālākam darba samaksas palielinājumam, pabalstu un kompensāciju
izmaksai, savukārt 4,2 miljoni latu papildus ir paredzēti transportlīdzekļu nomas
izdevumu segšanai.
Arī 2007.gada budžetā valdība turpina tieslietu sistēmas
pilnveidošanu, papildus Tieslietu ministrijai atvēlot 19,4 miljonus latu, to skaitā 4,7
miljoni latu ir paredzēti tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma palielinājumam, bet
3,6 miljoni latu papildus ir paredzēti Ieslodzījuma vietu pārvaldei Latvijas cietumu
slimnīcas izveidei Olainē.
Nākamā gada budžetā valdība turpina papildus sakārtot arī
infrastruktūru un transporta sistēmu Latvijā. Jau pieminētie 13,2 miljoni latu
papildus ir paredzēti Valsts autoceļu fondam sakarā ar akcīzes nodokļa naftas
produktiem precizēto ieņēmuma prognozi. Savukārt valsts pasūtītajiem pasažieru
pārvadājumiem pa dzelzceļu ir paredzēts papildus izlietot 3,2 miljonus latu, bet
iecerei un dotācijai pasažieru regulāriem pārvadājumiem ar autobusiem nākamā gada
budžetā papildus ir iecerēts izlietot 4,1 miljonu latu.
Nozīmīgus papildu līdzekļus nākamā gada budžetā valdība ir
paredzējusi kultūrai – gandrīz 18 miljonus latu, to skaitā 3,3 miljonus – skatuves
mākslinieku atalgojuma palielināšanai, bet 4 miljoni latu ir iecerēti Mežaparka
estrādes rekonstrukcijai un Dziesmu un deju svētku nodrošināšanai. Lielas summas tiks
tērētas arī kultūrvides sakārtošanai un investīcijām kultūras sektorā.
Jāteic, es esmu dzirdējis atziņas, ka kultūra, it īpaši tās
lielie projekti, it kā tiekot finansēti pārāk dāsni, taču šodien mēs vairs nevaram
atļauties domāt tik provinciāli, un valdība saprot, ka kvalitatīva kultūras dzīve
un infrastruktūra diemžēl prasa lielus līdzekļus. Valdība savu iespēju robežās ir
atbalstījusi vairākas programmas kultūrā, un es esmu pārliecināts, ka par šodien
padarīto kultūras jomā būs gandarītas arī nākamās paaudzes, jo cilvēku
kvalitatīvu dzīvi nevar iedomāties bez kvalitatīvas kultūras dzīves pieejamības.
Lai ietaupītu jūsu dārgo laiku, godājamie Saeimas deputāti, es
detalizētāk nerunāšu par finansiāli mazāk ietilpīgām, taču sociāli ne mazāk
svarīgām programmām, kuras valdība iecerējusi realizēt ar nākamā gada valsts
budžetu. Un šis projekts ir jūsu priekšā. Ar katru no tām jums ir iespēja
iepazīties pašiem.
Esmu pārliecināts, ka valdība šobrīd ir veiksmīgi atradusi zelta
vidusceļu starp Latvijas tautsaimniecības straujo attīstību un valdības iespējām
budžeta ietvaros realizēt vairākas valstiski būtiskas sociālās programmas, kā arī
veikt algu paaugstināšanu daudzos sektoros, tāpēc valdības vārdā es aicinu jūs,
cienījamie Saeimas deputāti, atbalstīt šo 2007.gada valsts budžeta projektu un ar
augstu atbildības izjūtu izturēties pret šajā dokumentā paredzētajām iespējām
mūsu valsts attīstībai.
Un nobeigumā vēl maza atkāpe. Atbildot Repšes kungam, es runāšu
par polemiku, kas šodien notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.
Valsts budžetu tiešām nosaka finansiālais deficīts, un šodien
mēs runājam par Valsts budžeta likumu. Jūsu norādītā summa ir korekta, bet tas ir
iespējamais aizdevums pašvaldībām. Mēs jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā
diskutējām par to, ka līdzīga politika, veidojot valsts budžetu, bija arī tajā
laikā, kad „Jaunais laiks” bija valdības sastāvā. Un arī mēs secinājām, ka
Repšes kunga vadītās valdības laikā varbūt bija līdzīga problēma, bet tas
nenozīmē, ka šī polemika nav jāturpina. Es jums šajā ziņā piekrītu. Taču, ja
mēs esam apņēmušies ar 2008.gadu sākt vidēja termiņa budžeta plānošanu, tad es
aicinātu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju šo polemiku turpināt, kad mēs
veidosim vidēja termiņa budžetu.
Paldies jums par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Ar nepacietību gaidīju finanšu ministra
uzstāšanos, un paldies Spurdziņa kungam par sniegtajiem skaidrojumiem. Diemžēl šie
skaidrojumi nebija par tām problēmām, kuras deputāti izrunāja šajā plašajā
diskusijā. Man diemžēl vēl līdz šim brīdim nav skaidrs, kādēļ mēs rēķinām,
ka finanšu deficīts ir 1,4 procenti, ja inflācijas riskus rada fiskālais deficīts 1,8
procentu apmērā. Tāpēc es diemžēl nevaru piekrist Pētersones kundzes teiktajam, ka
budžeta deficīts šajā gadā samazinās. Diemžēl absolūtajos skaitļos tas pieaug.
Otrkārt. Es ļoti cerēju sagaidīt no finanšu ministra atbildi tai
analīzei, ko deva Repšes kungs un citi kolēģi, runādami par trīs faktoru
kopsakarību – par straujajiem inflācijas tempiem, par ekonomiskās attīstības
straujo tempu un par budžeta deficītu. Diemžēl Spurdziņa kungs analizēja katru no
tiem tikai atsevišķi, jo mēs ļoti labi saprotam, ka tieši šo trīs faktoru
mijiedarbība un kopsakarība ir tā, kas rada riskus valsts attīstībai.
Par Māstrihtas kritērijiem. Jā, protams, ja mēs runājam par
budžeta deficītu – nu lai tas būtu kaut vai 1,8 procenti -, tas ietilpst
Māstrihtas kritēriju robežās, bet diemžēl, Spurdziņa kungs, ne jau tā ir mūsu
lielākā problēma. Diemžēl inflācija nu nekādi neietilpst Māstrihtas kritēriju
noteiktajās robežās, un līdz ar to jums kā finanšu ministram vajadzētu nopietni
rūpēties par to, lai Latvija pievienotos eirozonai, kas diemžēl, pastāvot šādai
ekonomiskajai un finanšu politikai, diez vai ir iespējams. Tāpēc es ļoti cerēju no
jums sagaidīt kopsakarību analīzi, nevis atsevišķu skaitļu izcelšanu.
Spurdziņa kungs, runājot par valsts attīstību, par investīciju
cilvēkos, man ļoti šķiet, ka jūsu pārteikšanās, ka izglītība nevar būt
prioritāte Kalvīša valdībai, laikam bija vietā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Mēs tikko uzklausījām finanšu ministru
Spurdziņa kungu. Viņš nosauca ļoti skaistus ciparus, bet tajā pašā laikā, ja mēs
skatām budžetu, mēs redzam, ka, lai gan pieaugums budžetā ir diezgan ievērojams, par
labklājību runas šajā budžetā nav, jo vislielāko finansējuma pieaugumu atkal ir
saņēmusi armija, bet vismazāko -veselība un labklājība. To jūs varat liecināt no
šīs tribīnes.
Un otrs. Mēs redzam, ka ne visi – ne paši nabagākie reģioni –
atkal saņem kaut kādas ievērojamas dotācijas. Nu, teiksim, – un par ko jau tika
runāts, – tāda ir Ventspils, kam piešķirti 2 miljoni. Un šodien pēc Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes es arī sapratu to iemeslu, kāpēc tas tā
notiek.
Pirmais iemesls – Tautas partija pilda savus solījumus.
Un otrais iemesls – valdošā koalīcija ir „pagriezusies pret
Ventspili ar seju”. Un tad es sapratu, ar kādu ķermeņa daļu tā ir pagriezusies pret
Latgali. Es arī sapratu, ka Latgale būs pabērna lomā.
Sēdes vadītājs. Deputāts Artis Kampars, otro reizi.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Spurdziņa kungs! Paldies par jūsu runu! Es ļoti konkrēti, ļoti
precīzi trīs atbildes gribētu no jums kā no finanšu ministra saņemt.
Pirmais jautājums ir šāds: kas konkrēti, kādi priekšlikumi no
valdības puses ir šajā budžeta projektā, lai samazinātu tekošā konta deficītu?
Otrais jautājums ir šāds: kādi konkrēti priekšlikumi un darbības
ir valdības arsenālā tieši šajā budžeta projektā, lai palielinātu un uzlabotu
Latvijas valsts uzņēmumu eksportspēju? Viens no jūsu, Tautas partijas, galvenajiem
priekšnoteikumiem ir ražošana un eksports.
Un trešais jautājums: kādi ir konkrētie priekšlikumi un kādas ir
konkrētās likumdošanas izmaiņas tieši nodokļu un citā jums pieejamā politikā, lai
tomēr mazinātu inflāciju?
Lūdzu jūsu atbildi!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Godātie kolēģi! Komisijas
vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LPP/LC frakcija).
Jā, paldies dāmas un kungi! Paldies, Kariņa kungs! Paldies, Repšes
kungs! Paldies visiem, kuri piedalījās debatēs. Paldies jums, Kampara kungs, Rugātes
kundze un visi pārējie!
Protams, ja valdība tādā tempā, lai pieņemtu līdz 1.janvārim,
stāda budžetu, tad ir problēmas. Tās jūs profesionāli uzrādījāt, un jūs
uzrādījāt tās arī detaļās, teiksim, kā par ceļiem to ierosināja Zaķa kungs un
visi pārējie.
Lai gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs ārkārtīgi īss,
visus racionālos priekšlikumus, kopīgi strādājot, mēs varēsim risināt arī ar
komisijas priekšlikumiem. Racionālos, nevis politiskos priekšlikumus!
Tāpat es komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt budžetu un
visu budžeta likumdošanas paketi kopumā pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Balsosim par
likumprojektiem tādā secībā, kādā tie bija iesniegti mums izskatīšanai!
Pirmais likumprojekts – „Grozījumi Medību likumā”.
Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
laiku.
K.Leiškalns. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu es Saeimai
lūdzu noteikt 7.decembri, līdz pulksten 17.00,un izskatīt otrajā lasījumā 2006.gada
19.decembrī Saeimas ārkārtas sēdē. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu
nav. (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Ir!”) Ir? Jā, lūdzu ieslēgt mikrofonu
Krišjānim Kariņam!
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā, paldies! Es domāju, ka Leiškalna kungs jau diezgan precīzi
pateica, ka tas… Es tā sapratu, ka tik īss laiks, kādā cenšamies tagad budžetu
izskatīt un pieņemt… ka tas tiešām nav normāli. Valsts necietīs no tā, ja mēs
savu darbu izdarīsi labi. Šīs nav ātrumsacīkstes. Es domāju, ka mums vajadzētu
deputātiem vismaz nedēļu laika iedot. Mēs taču tikai vakar saņēmām…
Sēdes vadītājs. Dodiet…
A.K.Kariņš. Viena nedēļa – 14.decembris.
Sēdes vadītājs. 14.decembris. Citu priekšlikumu nav.
Godātie kolēģi! Mums vispirms ir jābalso par tālāko datumu.
Tātad vispirms balsosim par 14.decembri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 57, atturas – nav. Tātad 7.decembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. 7.decembris pulksten 17.00.
Un izskatīšana – 19.decembrī. Paldies.
Izskatām likumprojektu „Grozījums Meža likumā” pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Šā gada 7.decembris, līdz pulksten 17.00. Otrais
lasījums – 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Citi priekšlikumi ir? Lūdzu, ieslēdziet Krišjānim Kariņam
mikrofonu!
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Mums ir vispirms jābalso par tālāko. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 59, atturas – 1. Tātad šis priekšlikums ir noraidīts. Paliek 7.decembris un 19.decembris.
Izskatām nākamo. Likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un
lauku attīstības likumā” pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 34, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
K.Leiškalns. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 7.decembrim
pulksten 17.00 un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu! Vārds
Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsosim par 14.decembri! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 59, atturas – nav. Šis priekšlikums
nav akceptēts. Tātad paliek 7. un 19.decembris.
Izskatām nākamo. Likumprojekts „Grozījums Valsts meža dienesta
likumā” pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 35, atturas – 5. Lēmums pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.decembris,
pulksten piecos pēcpusdienā. Likumprojekta otrais lasījums – 19.decembrī šajā
gadā.
Sēdes vadītājs. Ir citi priekšlikumi? Vārds Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsojam par tālāko vispirms. Lūdzu balsošanas
režīmu! Balsojam par 14.decembri. Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 58, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7.decembris un 19.decembris.
Izskatām nākamo likumprojektu – „Grozījumi likumā „Par
pievienotās vērtības nodokli””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 35, atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts
apstiprināts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
K.Leiškalns. Priekšlikumi iesniedzami līdz 7.decembrim, līdz
pulksten 17.00. Likumprojekta izskatīšana – 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Ir citi priekšlikumi? Vārds deputātam Krišjānim
Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsojam par tālāko datumu – 14.decembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 56, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts, tātad paliek 7. un 19.decembris.
Izskatām nākamo… (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Pārtraukums!
Mums trijos paredzēts pārtraukums. Pēc pusotras stundas mums pienākas
pārtraukums!”) Godātie kolēģi, ir paredzēts patlaban pārtraukums, bet mēs
esam saņēmuši deputātu Kučinska, Lagzdiņa, Rubeža, Porieša un citu deputātu
priekšlikumu: „Lūdzu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti
visi darba kārtībā esošie jautājumi.” Mums ir jābalso par šo deputātu
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par to, ka sēde tiek
turpināta bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 27, atturas – 1.
Tātad darbu turpinām bez pārtraukuma.
Godātie kolēģi, izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā
„Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Mums jābalso par
šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta
izskatīšanas termiņu.
K.Leiškalns. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 7.decembrim pulksten
17.00, likumprojekta izskatīšana – 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Vārds Krišjānim
Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Aicinu uz saprātu – ierosinu noteikt par termiņu 14.decembri. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Vispirms jābalso par tālāko. Lūdzu zvanu!
Godātie kolēģi, balsojam par 14.decembri. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 59, atturas – nav. Tātad paliek 7. un 19.decembris.
Izskatām nākamo likumprojektu šajā paketē – „Grozījumi
likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 34, atturas – nav. Tātad pirmajā lasījumā likumprojekts apstiprināts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
K.Leiškalns. Šā gada 7.decembris, pulksten 17.00. (No zāles dep.
J.Urbanovičs: „Vienu stundu pieliec! Līdz 18.00!”) Likumprojekta izskatīšana
otrajā lasījumā – 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Vārds Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Vispirms balsojam par tālāko. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsojam par 14.decembri! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 58, atturas – nav. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un
19.decembris.
Izskatām nākamo paketes likumprojektu – „Grozījums Fizisko
personu datu aizsardzības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam
par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Termiņš – pulksten pieci pēc pusdienas, šodien.
Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam!
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Es iesaku iesniegt līdz šā paša gada, 2006.gada, decembra
14.dienai. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Balsojam par 14.decembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsojam par 14.decembri. Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 57, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Tātad – 7. un 19.decembris.
Izskatām paketes nākamo likumprojektu. Likumprojekts „Grozījumi
Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu
pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 33, atturas – nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Termiņš pulksten piecos pēcpusdienā šodien. Un
likumprojekta izskatīšana otrajā lasījuma – 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Nākamais priekšlikums. Vārds deputātam
Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kas lēni nāk, tas labi nāk. Termiņš – 14.decembris.
Sēdes vadītājs. Mums ir vēl viens priekšlikums. Vārds deputātam
Visvaldim Lācim.
V.Lācis (ZZS frakcija).
Būdams gados pats vecākais deputāts, es atļaušos divreiz jaunāko
deputātu Krišjāni Kariņu pamācīt ar skaistu amerikāņu izteicienu…
Sēdes vadītājs. Es atvainojos…
V.Lācis. Tas par procedūru būs, par procedūru! Tieši par
procedūru! Ja jūs kādreiz pazaudējat naudu, jūs varat atkal nopelnīt to ātri, bet,
ja jūs pazaudējat laiku, tas nekad vairs nenāk atpakaļ. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Mums vispirms jābalso par 14.decembri, jo tas ir tālākais datums.
Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 56, atturas – 1. Šis datums nav atbalstīts. Tātad paliek 7. un 19.decembris.
Nākamo izskatām likumprojektu „Grozījums Patentu likumā”.
Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 35, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Termiņš – 7.decembris, līdz pulksten 17.00. Un
likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? (No zāles: „Nav!
Ir!”) Ir deputātam Krišjānim Kariņam cits priekšlikums.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Šā gada 14.decembris.
Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par 14.decembri. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 57, atturas – 1. Šis
datums nav atbalstīts. Tātad paliek 7. un 19.decembris.
Izskatām paketes nākamo likumprojektu – „Grozījumi likumā
„Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Pirmais
lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku
likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
K.Leiškalns. Priekšlikumi būtu iesniedzami šodien līdz pulksten
pieciem, un likumprojekta izskatīšana būtu veicama 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vārds deputātam Krišjānim Kariņam. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Beidz te ākstīties!”)
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Kolēģi, tautas labā patērēto laiku nedrīkstam skaitīt!
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par tālāko piedāvāto termiņu,
tātad 14.decembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 55, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un
19.decembris.
Izskatām paketes nākamo likumprojektu – „Grozījums likumā
„Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””.
Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 30, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Priekšlikumi iesniedzami šodien līdz pulksten pieciem,
un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par 14.decembri. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 58, atturas – nav. Tātad
šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatām paketes nākamo likumprojektu – „Par elektroenerģijas
nodokli”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Priekšlikumi iesniedzami līdz pulksten 17.00 šodien,
un likumprojekta izskatīšana – 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.
K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Pēc nedēļas – 14.decembrī.
Sēdes vadītājs. Balsosim par 14.decembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 57, atturas – nav. Šis priekšlikums
nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim paketes nākamo likumprojektu – „Grozījumi Likumā
par budžetu un finanšu vadību”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā apstiprināts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Komisija lūdz noteikt šādu termiņu: priekšlikumi
iesniedzami līdz 7.decembrim, pulksten 17.00, un likumprojekta izskatīšana otrajā
lasījumā veicama 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Cits priekšlikums ir deputātam Krišjānim
Kariņam. Lūdzu!
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsosim par tālāko termiņu – par 24.decembri!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 57, atturas – nav. Tātad paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi Sēklu aprites
likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Šodien līdz pulksten 17.00. Un likumprojekta
izskatīšanu varētu noteikt 19.decembrī šajā gadā.
Sēdes vadītājs. Krišjānim Kariņam ir cits priekšlikums.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Priekšlikumus iesniegt līdz nākamajai ceturtdienai – 14.decembrim.
Sēdes vadītājs. Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 56, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi Ceļu satiksmes
likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Šā gada 7.decembris līdz pulksten 17.00. Izskatīšana
– šā gada 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Krišjānim Kariņam.
K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi likumā „Par
nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.
Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Šā gada 7.decembris līdz pulksten 17.00. Izskatīšana
– šā gada 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Krišjānim
Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim nākamo likumprojektu – „Grozījumi Ciltsdarba
likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. 7.decembrī līdz pieciem pēcpusdienā. Izskatīšana
otrajā lasījumā – 2006.gada 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Cits priekšlikums ir Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā”.
Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! (No zāles: „Debates!”) Debates nav
iespējamas… (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kāpēc nav?”) Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 39, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Šodien līdz pulksten 17.00. Izskatīšana – šā gada
19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Ir citi priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu
Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Izglītības likums ir ļoti nopietns dokuments, tāpēc iesaku
iesniegt priekšlikumus līdz nākamajai ceturtdienai – 14.decembrim.
Sēdes vadītājs. Balsosim par termiņu – 14.decembris. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim paketes nākamo likumprojektu – „Grozījumi Dabas
resursu nodokļa likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 31, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. 2006.gada 7.decembris pulksten 17.00. Izskatīšana –
šā gada 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Vārds Krišjānim Kariņam. Lūdzu!
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par tālāko termiņu –
14.decembris. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 27, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā
apstiprināts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. 2006.gada 7.decembris līdz pulksten 17.00. Izskatīšana
– 2006.gada 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Vārds Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim paketes nākamo jautājumu – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 31, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Šogad 7.decembrī līdz pulksten 17.00. Izskatīšana
19.decembrī – arī šogad.
Sēdes vadītājs. Krišjānis Kariņš. Lūdzu!
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli””. Kolēģi, termiņš ir 14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsosim par tālāko termiņu – 14.decembris!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes
nodokli””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Šodien, 7.decembrī, līdz pulksten 17.00. Izskatīšana
šogad, 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Krišjānim
Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim nākamo paketes jautājumu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Šodien līdz pulksten pieciem pēcpusdienā.
Izskatīšana – šogad 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Vārds Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pēc nedēļas –
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim nākamo paketes jautājumu – likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 30, atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. 7.decembris līdz pulksten 17.00. Izskatīšana –
19.decembrī, šogad.
Sēdes vadītājs. Vārds Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Es tomēr iesaku 14.decembri.
Sēdes vadītājs. Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu „Grozījumi
Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. 7.decembris, pulksten pieci pēcpusdienā. Izskatīšana
– 19.decembrī, šogad.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.
Izskatīsim nākamo paketes jautājumu – likumprojektu „Par
valsts budžetu 2007.gadam”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Šodien līdz pulksten pieciem pēcpusdienā.
Likumprojekta izskatīšana – 2006.gada 19.decembrī.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Krišjānim Kariņam!
A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).
Lēnāk brauksi, tālāk tiksi! 14.decembris.
Sēdes vadītājs. Balsosim par tālāko termiņu – 14.decembri!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 56, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7.decembris pulksten 17.00 un
19.decembris.
Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši šo sadaļu.
Tagad pāriesim pie nākamās darba kārtības sadaļas – „Amatpersonu ievēlēšana,
apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai
neuzticības izteikšana”.
Godātie kolēģi! Deputāti Krastiņš, Laicāns, Klementjevs, Orlovs
un citi ir sagatavojuši Saeimas lēmuma projektu „Par Eiropas Drošības un
sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja
apstiprināšanu”. Viņi piedāvā apstiprināt Māri Krastiņu par šīs
organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 5. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim darba kārtības nākamo jautājumu – lēmuma projektu „Par
Oskara Galandera iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā ziņo deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja bijušā
tieslietu ministra Guntara Grīnvalda ieteikumu – iecelt Rīgas pilsētas Ziemeļu
rajona tiesas tiesneša amatā Oskaru Galanderu. Komisija uzklausīja tiesas
administrācijas pārstāvjus, izlasīja arī iesniegtos raksturojumus, un komisijai bija
vairāki jautājumi. Tā rezultātā balsojumā pieci komisijas locekļi atbalstīja šā
lēmuma projekta pieņemšanu, savukārt pieci atturējās. Šādā situācijā Kārtības
rullis noteic atkārtotu balsošanu, un rezultātā pieci deputāti atkal balsoja
„par”, bet pieci atturējās.
Līdz ar to šis lēmuma projekts komisijā netika atbalstīts, taču
galīgais lēmums ir jāpieņem Saeimai.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Arī Kalvīša vadītās valdības deklarācijā
ir ierakstīts, ka mēs stiprināsim tiesisku valsti, un tas ir normāli, labi un pareizi,
jo tiesiska valsts un tiesiskums ir katras demokrātiskas valsts stūrakmens.
Diemžēl mūsu valstī ar šo „stūrakmeni” pēdējos gados ir
gājis dažādi: to ir tricinājuši gan dažādi nesaprotami un sabiedrībai
neizskaidroti tiesas spriedumi, gan pašas sistēmas attīrīšanās no ne visai pozitīvu
popularitāti un slavu ieguvušiem tiesnešiem.
Lai mēs varētu runāt par stipru tiesu varu, pirmām kārtām viens
no pirmajiem un svarīgākajiem principiem ir tiesnešu atlase. Un pēdējā laikā tika
runāts… iepriekšējais tieslietu ministrs pat kritizēja, ka tā ir pārāk barga. Bet
vai mēs varam runāt par pārāk bargu atlasi, ja mēs runājam, ka mēs izvēlamies
tiesnesi – cilvēku, kas pēc tam lems citu cilvēku likteņus visu atlikušo mūžu? Ne
velti Valsts prezidente, uzrunājot mūs pirmajā Saeimas sēdē, teica, ka tas mums ir
ļoti atbildīgs uzdevums – izvēlēties tiesnešus.
Es aicinu ikvienu šajā zālē sēdošo atcerēties un apzināties to,
ka balsošana par tiesnešiem nav vienkārša koalīcijas saskaņota „pogas
nospiešana”. Mēs izvēlamies cilvēku, kas lems turpmāk cilvēku likteņus. Par
cilvēku, par kuru mums jābalso šodien, atzinumā bija rakstīts: „Stažēšanās
laikā darba disciplīnu neievēroja un par savu prombūtni nevienu neinformēja.” Uz
jautājumu, vai ir tiesu sistēmā problēmas ar korupciju, kandidāts atbildēja:
„Kādas muļķības, tas ir tikai dažu preses izdevumu, kas vēlas pacelt savu
reitingu, izdomājums!” Man izraisa bažas šādas atbildes un šādi ieraksti šajās
rekomendācijās. Es uzskatu, ka mēs esam sabiedrības pārstāvji – mēs strādājam
sabiedrības interesēs, un mums ir jābūt pārliecinātiem, ka cilvēks, kuru mēs
apstiprinām par tiesnesi, strādās sabiedrības interesēs.
Šajā gadījumā šaubas ir iztulkojamas par labu sabiedrībai, nevis
par labu tiesneša amata kandidātam. Cilvēkam ir spīdošs CV, un viņš droši vien var
izdarīt kaut ko labu savā profesijā kā jurists. Taču es uzskatu, ka cilvēku, par
kuru ir tādas šaubas, nedrīkstam apstiprināt par tiesnesi.
Es aicinu balsot „pret”!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Balsosim par Oskara Galandera
iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 20, atturas – 20. Lēmums pieņemts.
Vārds Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (frakcija TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Nākamais ir lēmuma projekts „Par Renātes
Krasovskas iecelšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskā komisija vienprātīgi, ar 10 balsīm „par”, atbalstīja
šo kandidatūru.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie
kolēģi, balsosim par lēmuma projektu „Par Renātes Krasovskas iecelšanu par Dobeles
rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret – nav, atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
Dz.Rasnačs (frakcija TB/LNNK).
Nākamais ir lēmuma projekts „Par Elitas Stivriņas ievēlēšanu
par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija vienprātīgi, 10
deputātiem balsojot „par”, nevienam nebalsojot „pret” un nevienam neatturoties,
atbalstīja Elitas Stivriņas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie
kolēģi, balsosim par Elitas Stivriņas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi!
Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Tagad mums ir jāizskata nākamā darba kārtības
sadaļa – „Priekšlikumi par 8.Saeimas likumprojektu izskatīšanas
turpināšanu”…
Jā, es atvainojos! Mēs esam mainījuši darba kārtību – esam
iekļāvuši šajā sadaļā arī lēmuma projektu „Par Centrālās zemes komisijas
locekļu apstiprināšanu”.
Godātie kolēģi! Tā kā mums ir iesniegts lēmuma projekts ar
vairākiem kandidātiem, mums ir jābalso par katru kandidātu atsevišķi.
Tātad pirmais ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes
komisijas locekli deputātu Vitāliju Aizbaltu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsojam par deputāta Vitālija Aizbalta iekļaušanu Centrālajā zemes komisijā.
Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Tālāk. Ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas
locekli deputātu Oļegu Deņisovu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli
deputātu Uldi Ivaru Gravu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli
deputātu Jāni Klaužu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli
deputātu Gunāru Laicānu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli
deputāti Ligitu Silaraupu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! LLūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Un ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas
locekli arī deputātu Staņislavu Šķesteru. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Tātad Centrālās zemes komisijas locekļi ir
apstiprināti.
Tagad mums ir jāapstiprina Centrālās zemes komisijas
priekšsēdētājs. Mēs esam saņēmuši priekšlikumu apstiprināt par Centrālās
zemes komisijas priekšsēdētāju deputātu Staņislavu Šķesteru.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Staņislava
Šķestera apstiprināšanu par komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 1. Par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju
apstiprināts deputāts Staņislavs Šķesters. Paldies.
Pārejam pie nākamās sadaļas – „Priekšlikumi par 8.Saeimas
likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.
Esam saņēmuši deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira
Buzajeva un citu deputātu priekšlikumu – 9.Saeimā izskatīt likumprojektu „Par
kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai
likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību
atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem”, kura izskatīšana
netika pabeigta 8.Saeimā. Ir tātad saņemts priekšlikums turpināt 9.Saeimā šā
likumprojekta izskatīšanu.
Ir jāatklāj debates.
Debatēs ir pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu paskaidrot, kāpēc
PCTVL frakcija ierosina turpināt šā ārkārtīgi svarīgā likumprojekta izskatīšanu.
Pirmkārt. Situācijas raksturojums. Latvijā laikā no 1992.gada līdz
2002.gadam denacionalizēja 10 321 dzīvojamo māju ar 78 046 dzīvokļiem.
Kopumā tie ir 3,6 miljoni kvadrātmetru jeb 8 procenti no valsts kopējā mājokļu
skaita. Interesanti, ka namīpašnieku ir mazāk nekā 0,1 procents Latvijas
iedzīvotāju, bet dzīvo denacionalizētajos namos 30 reižu vairāk cilvēku jeb
aptuveni 3 procenti Latvijas iedzīvotāju – tātad apmēram 70 tūkstoši cilvēku.
Šie iedzīvotāji nevarēja iegūt savā īpašumā mājokli privatizācijas kārtībā.
Kopš 2002.gada īres maksa denacionalizētajos namos atšķiras no pašvaldībām
piederošo dzīvojamo telpu īres maksas. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas
spriedumu īres maksa denacionalizētajos namos netiks ar 2007.gada 1.janvāri ierobežota
ar normatīvajiem aktiem. Tātad ir runa par desmitiem tūkstošu cilvēku likteni, taču
līdz īres griestu pilnai atcelšanai atlikušas tikai 24 dienas. Valsts nozīmes
pilsētās atrodas 63 529 jeb 81 procents no visiem denacionalizētajiem
dzīvokļiem. Īpaši draudošs stāvoklis ir Rīgā, kur atrodas 4215 dzīvojamās mājas
ar 50 691 dzīvokli jeb 40,8 procenti no denacionalizētajām mājām un 65 procenti
no denacionalizētajiem dzīvokļiem.
Situācija ir sarežģīta arī Jūrmalā, kur atrodas 1526
dzīvojamās mājas, un Liepājā, kur ir 700 dzīvojamās mājas.
Otrkārt. Par likumprojekta būtību. Likumprojekts paredz kompensēt
īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam
īpašniekam atdotā dzīvojamajā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai
bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, nevienlīdzīgo stāvokli, kādā šie
īrnieki ir salīdzinājumā ar personām, kuras ieguvušas tiesības piedalīties valsts
un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā. Likumprojekts turklāt paredz īrnieku
tiesību aizsardzību īres līguma izbeigšanās un izlikšanas gadījumā. Likumprojekts
paredz uzdot pašvaldībām pienākumu piešķirt denacionalizēto namu īrniekiem īpašu
statusu un aprēķināt kompensācijas apmēru saskaņā gan ar īrētās dzīvojamās
telpas tirgus vērtību, gan arī saskaņā ar starpību starp pašvaldībām piederošo
dzīvojamo telpu īres maksu un denacionalizēto namu īres maksu. Kompensācija
izmaksājama no valsts budžeta vienādās daļās katru mēnesi 10 gadu laikā no
kompensācijas aprēķināšanas brīža. Ja īrnieks iegūst īpašuma tiesības uz
nekustamo īpašumu, pēc viņa pieprasījuma kompensācija izmaksājama avansā. Pēc
īrnieka statusa piešķiršanas pašvaldība pārņem no viņa dzīvojamās telpas īres
attiecībām izrietošās tiesības un pienākumus attiecībā uz īres maksas apmēra
noteikšanu un īres maksas samaksu, kā arī iegūst tiesības pārstāvēt īrnieku
tiesā.
Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par kārtību, kādā īrnieks
apmaksā savu īres maksas daļu, pārējo daļu apmaksā pašvaldība no sava budžeta.
Valsts, kā te paredzēts, sedz ne mazāk kā pusi no pašvaldību izmaksām īres maksas
dzēšanai.
Treškārt. Par likumprojekta likteni. Kā jūs zināt, PCTVL frakcija
iesniedza Saeimai šo likumprojektu vēl šā gada 8.jūnijā saskaņā ar Latvijas Māju
īrnieku asociācijas konferences pieprasījumu. Likumprojekts tika komisijām nodots ar
nelielu balsu pārsvaru: „par” ir nobalsojis 41 Saeimas deputāts.
Tautas partijas pārstāvji, mūsuprāt, apzināti bremzēja
likumprojekta tālāku virzību atbildīgajā komisijā. Pirmajā lasījumā Saeima ir
izskatījusi šo likumprojektu tikai pēc vēlēšanām – 12.oktobrī, kad jau vairs
nebija nekādas nepieciešamības izmantot populismu. „Par” ir nobalsojuši nu jau 47
deputāti jeb gandrīz puse no visiem tautas kalpiem. Tie bija (neskaitot PCTVL frakciju)
visi frakciju „Jaunais laiks” un „Saskaņas Centrs” deputāti, kā arī Latvijas
Pirmās partijas frakcijas deputāti. Turklāt bija arī netiešs TB/LNNK frakcijas
deputātu atbalsts – viņi nepiedalījās balsošanā.
9.Saeimā šie denacionalizēto namu īrniekiem labvēlīgie un, es
ceru, politiski atbildīgie politiskie spēki ir pārstāvēti ar kopskaitā piecdesmit
deviņiem deputātiem jeb veido pārliecinošu Saeimas vairākumu (protams, ja jūs,
godātie deputāti, neesat mainījuši savu politisko krāsu kā zaķi ziemas sezonā).
Likumprojekta tālāka izskatīšana Saeimā nav nekādā pretrunā ar
Kalvīša kunga jaunās valdības stratēģiju, jo Valdības deklarācijā ir skaidri
teikts: „Kopā ar pašvaldībām risināsim denacionalizēto namu īrnieku
problēmas.”
Lūdzu, risināsim!
Godātie deputāti! Mēs gribam vēlreiz mēģināt pievērst jūsu
uzmanību iespējamai sociālajai katastrofai, kas neizbēgami iestāsies Latvijā
2007.gadā. Kopš likuma „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un
likuma „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” pieņemšanas brīža,
kopš tā brīža, kad tika pieņemti šie likumi, ir izpildīti visi tie šo likumu
panti, kuri skar namīpašniekus, bet nav izpildīts neviens (atkārtoju – neviens!),
kas ir vērsts uz to cilvēku mājokļa jautājumu atrisināšanu, kuri pret savu gribu
kļuvuši par namīpašnieku ķīlniekiem.
Ik gadu īrnieku stāvoklis tika pasliktināts. Šo ģimeņu
materiālais stāvoklis ir strauji krities. Jau pašlaik viņi ir spiesti maksāt piecas,
septiņas reizes vairāk nekā municipālo māju iedzīvotāji. Pēc 2007.gada 1.janvāra
šis skaitlis pieaugs 10 reizes. Vairākumam no viņiem algas un pensijas, kas bieži vien
nesasniedz pat iztikas minimumu, neļaus samaksāt īri, un pēc tiesu lēmumiem Latvijas
ielas, it sevišķi Rīgas ielas, piepildīsies ar desmitiem tūkstošu bezpajumtnieku.
21.gadsimtā Eiropas centrā, Eiropas Savienības valstī, plaukst dzimtbūšana!
Saimnieku māju iedzīvotāji ir pilnīgi beztiesiski namīpašnieku patvaļas,
patvarības priekšā. Daudzi jau gadiem ilgi dzīvo bez pamatērtībām – ūdens,
kanalizācijas, apkures un elektrības. Netiek ievērots Latvijas Republikas Satversmes
95.pants (kā jums ir zināms, tur ir rakstīts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un
cieņu un ka spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās
pret cilvēku ir aizliegta) un 96.pants, kur ir rakstīts: „Ikvienam ir tiesības uz
privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”
Bezpajumtnieki, pašnāvības, slimības un depresija – lūk, tāda
būs Latvijas nākotne, ja mēs tagad nekavējoties neveiksim vajadzīgos pasākumus,
nepieņemsim pirmajā lasījumā šo ārkārtīgi svarīgo likumprojektu, lai aizstāvētu
denacionalizēto namu īrniekus un viņiem palīdzētu, un neatrisināsim šo cilvēku,
tātad mūsu valsts, problēmas.
Ir palicis pārāk maz laika līdz kritiskajam punktam, un ir
nepieciešama tūlītēja rīcība.
Sakarā ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu un nodot to Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai!
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Deputāts Valērijs Buhvalovs.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 2004.gada decembrī Saeima
pieņēma grozījumus likumos „Par dzīvojamo telpu īri” un „Par pašvaldību
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Saeima uzlika par pienākumu Ministru
kabinetam pēc iespējas īsākos termiņos pieņemt virkni normatīvo aktu, kuru mērķis
būtu kaut vai daļēji atvieglot denacionalizēto namu iedzīvotāju stāvokli, –
proti, līdz 2005.gada 1.martam izstrādāt un līdz 2005.gada 1.jūlijam ieviest valsts
un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē
dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā
mājā.
Diemžēl vēl līdz pat šim brīdim nekādas sakarīgas programmas,
izņemot atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, nav. Un acīmredzot nebūs! Tieši
valdības bezdarbības dēļ programmas vietā ir gadījies apspriežamais likumprojekts.
Protams, ir redzami atsevišķi likumprojekta trūkumi, tomēr varu apgalvot, ka visas
likumprojekta pamatnostādnes ir reālas un izpildāmas.
Teiksim, īrnieka statusa piešķiršana, kas paredzēta likumprojekta
3.pantā. Saskaņā ar likumprojektu tas ir pašvaldības pienākums. Kā precedentu var
minēt privatizācijas sertifikātu izdošanu, kas bija nesamērīgi liela mēroga akcija,
kā arī politiski represēto statusa piešķiršanu, kas arī bija uzticēta tieši
pašvaldībām. Gan politiski represēto skaits, gan viņu liktenis ir ļoti tuvi gan
denacionalizēto namu īrnieku skaitam, gan liktenim.
Skatīsim likumprojekta 6.pantu – „Pašvaldības kompetence
īrnieku tiesību aizsardzības jomā”. „Pēc īrnieka statusa piešķiršanas
vietējā pašvaldība pārņem viņa no dzīvojamās telpas īres attiecībām
izrietošās tiesības un pienākumus attiecībā uz īres maksas apmēra noteikšanu un
īres maksas samaksu, kā arī iegūst tiesības pārstāvēt īrnieku tiesā.
Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par kārtību, kādā īrnieks apmaksā īres
maksas daļu. Pārējo daļu apmaksā pašvaldība no sava budžeta. Valsts Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā sedz ne mazāk kā pusi no pašvaldību izmaksām, kas
paredzētas īres maksas dzēšanai.”
Praktiski tie ir Rīgas pašvaldības iesniegtie formulējumi, kas
iekļauti vēl septembrī piedāvātajos grozījumos likumā „Par dzīvojamo telpu
īri” un likumā „Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Piemēram, ja ierosināta civillieta par īres līguma grozījumiem attiecībā uz īres
maksas noteikšanu un viena no pusēm ir maznodrošināta persona, tiesa triju dienu
laikā pēc lietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai pašvaldībai. Atkārtotu
paziņojumu tiesa nosūta pašvaldībai pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums
par īres maksas noteikšanu. Pašvaldībai ir tiesības piedalīties lietā kā trešajai
personai.
Šo iespēju, ka pašvaldība var veikt šādu pārstāvēšanas
funkciju, mēs gribam, tā teikt, izplatīt ne tikai uz maznodrošinātajiem, bet uz
visiem privāto namu īrniekiem.
Un cits līdzīgs mūsu priekšlikums ir šāds. Pašvaldībai ir
tiesības domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā vienoties ar
denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašnieku un
dzīvojamās telpas īrnieku, kurš šo dzīvojamo telpu lietojis jau līdz īpašuma
tiesību atjaunošanai, par izīrētās dzīvojamās telpas iznomāšanu pašvaldībai,
saglabājot īrnieka tiesības arī turpmāk lietot attiecīgo telpu un reģistrējot
nomas līgumu zemesgrāmatā.
Interesanti, ka mūsu frakcija šo priekšlikumu iesniedza jau
8.Saeimai tās pilnvaru laikā pēdējā dienā. Toreiz „par” nobalsoja 41 deputāts,
bet atturējās 36 deputāti, un likumprojekts tika nodots komisijām. Diemžēl Saeimas
kārtības rullis šajā gadījumā neparedz likumprojekta izskatīšanas turpināšanu,
bet mēs, atbalstot apspriežamo likumprojektu, droši varam turpināt skatīt pašu šo
ideju.
Aicinu turpināt konstruktīvu darbu un nodot šo likumprojektu Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribu nolasīt Latvijas Denacionalizēto un
municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas vēstuli jums, godātie
kolēģi!
„Godātie deputāti! Šodien jūs izšķirat desmitiem tūkstošu
denacionalizēto namu īrnieku likteni. Stāvoklis, kurā nonāca šie cilvēki gadiem
ilgās valdības bezdarbības dēļ, ir gluži katastrofāls. Denacionalizēto namu
iedzīvotāji piespiedu kārtā, nevis brīvprātīgi kļuva par īpašu cilvēku
kategoriju – par pilnīgi beztiesīgiem cilvēkiem, kuriem uzlikts par pienākumu
uzturēt par saviem līdzekļiem namīpašniekus un viņu mājas.
Daudzi jau priekšlaicīgi aizgājuši viņpasaulē, tā arī
nesagaidījuši no valsts savas dzīvokļu problēmas taisnīgu risinājumu. Īres maksas
apmērs, ko namīpašnieki piedāvā, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, bieži vien nav
adekvāts un neatbilst mājokļa sanitāri tehniskajam stāvoklim.
Bez tam jebkāda īres maksas paaugstināšana daudzkārt palielinās
uz ielas izmetamo cilvēku skaitu, jo vairumam algas un pensijas, kas nesasniedz pat
iztikas minimumu, neļaus apmaksāt īri. Bezpajumtnieki, pašnāvības, slimības un
depresija – lūk, kas sagaida valsti pēc 2007.gada 1.janvāra!
Mēs uzskatām, ka šī situācija neatbilst civilizētas
demokrātiskas sabiedrības normām un Eiropas Savienības standartiem.
Mēs ceram, ka jūs neaizmirsāt savus priekšvēlēšanu
solījumus.”
Tagad citāti no partiju programmām.
Apvienība „Saskaņas Centrs”: „Problēmas atrisināšanai
denacionalizēto māju īrniekiem nepieciešams pielietot komplekso risinājumu, kas ņem
vērā īrnieku nepieciešamības un iespējas. Atbildība par risinājuma realizāciju
jāuzņemas ne tikai pašvaldībai, bet, pirmkārt, Saeimai un valdībai.”
Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”: „Valstij ir jāgarantē
tiesības uz mājokli visiem denacionalizēto māju īrniekiem, kuri ir dzīvojuši šajos
namos pirms denacionalizācijas. Denacionalizēto māju īrniekiem valsts nedeva iespēju
līdzvērtīgi citiem valsts iedzīvotājiem iegādāties īpašumā dzīvokļus, kuros
viņi dzīvoja līdz mājas denacionalizācijai, tāpēc tieši valstij ir jāuzņemas
pienākums risināt šo cilvēku mājokļa problēmas.”
Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš”: „Mēs
atzīstam cilvēku pamattiesību vienlīdzību neatkarīgi no viņu dzimuma, tautas,
rases, reliģiskās un politiskās pārliecības, vecuma, sociālā un veselības
stāvokļa. Mēs izprotam vienlīdzību kā pamatu cieņai pret citu cilvēku tiesībām,
un šī cieņa raksturo cilvēka personiskās brīvības pakāpi. Ģimenes ar bērniem un
invalīdu, maznodrošināto, vientuļo pensionāru aizsardzība pret izlikšanu no
mājokļa, neierādot līdzvērtīgu dzīvojamo platību.”
Tautas partija (sadaļa „Mājoklis”): „Mājoklis ir nozīmīgs
cilvēka darbības un pat eksistences faktors. Tas ir arī viens no tautas labklājības
rādītājiem. Mājokļa pieejamība un nodrošinājums ir būtisks darbaspēka
piesaistes, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas aspekts.
Vienlaikus mājoklis kļūst arī par privāto darbavietu ar brīvu darba laiku plašam
darbinieku lokam.”
Partija „Jaunais laiks”: „Mājokļa politika ir rast ilgtermiņa
risinājumus, atbalstot jaunās ģimenes, nodrošinot reālu virzību denacionalizēto
namu īrnieku jautājumā, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kāda radīta
tuvredzīgas, nepārdomātas nekustamā īpašuma denacionalizācijas un privatizācijas
rezultātā.”
Kungi deputāti! Denacionalizēto namu īrnieki ir tādi paši cilvēki
kā jūs, un viņiem ir tādas pašas Latvijas likumā garantētas tiesības – tiesības
uz pašu mājokli, ar ko rīkoties pēc sava ieskata. Cilvēkiem ir jābūt iespējai
droši skatīties nākotnē, nevis aizmigt, baidoties no tiesām un izlikšanām, kas
viņus sagaida. Šodien lemjat ne tikai jūs, bet arī jūsu sirdsapziņa. Ieklausieties
tajā un padomājiet, vai spēsiet turpmāk atklāti un tieši skatīties vēlētājiem
acīs! Tā bija vēstule jums, godātie kolēģi! Un tiešām padomājiet: ja jūs šodien
balsosiet „pret”, nepiedāvādami kādu citu normālu risinājumu, tad kā jūs
varēsiet skatīties šiem cilvēkiem acīs?
Šodien mēs pirmajā lasījumā pieņēmām valsts budžetu, bet tie
līdzekļi, kuri šim mērķim ir piešķirti nākamā gada budžetā, ir ļoti neliela
summa, kas neļaus atrisināt šo problēmu līdz galam.
Varbūt atgādināšu, kādā veidā likumdevēji ir mēģinājuši
atrisināt šo problēmu. Tātad Augstākā padome, pieņemot likumu par īpašumu
denacionalizāciju, nepieņēma nekādas garantijas, nekādas programmas tiem cilvēkiem,
kuri ir palikuši šajos dzīvokļos. Arī 5.Saeimā nebija neviena likumprojekta, kurš
aizstāvētu denacionalizēto namu īrniekus. 6.Saeimā – neviena likumprojekta vai
programmas, kas aizstāvētu denacionalizēto namu īrniekus. 7.Saeimā tika izdarīti
grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri” un ir noteikts, ka īres griesti tiks
atbrīvoti. Tātad neviens santīms netika iedalīts šo jautājumu risināšanai.
Izņēmums ir tikai šis pēdējais gads, kad šā jautājuma risināšanai tika
piešķirti 5 miljoni.
Godātie kolēģi, taču jau no nākamā gada būs atbrīvoti īres
griesti, un ir divi varianti, kā varētu risināt šo situāciju. Pirmais – izlikties,
ka nekas nenotiek, un cerēt uz to, ka šī problēma atrisināsies pati no sevis. Un
otrais – pieņemt svarīgus un nepieciešamus lēmumus. Mēs piedāvājam otro ceļu.
Diemžēl tie, kuri balsos šodien „pret”, nepiedāvā kādu citu ceļu, bet piedāvā
gaidīt un skatīties, kā šie cilvēki izdzīvos.
Godātie kolēģi! Atcerieties, ka šie cilvēki var atnākt pie jums
uz pieņemšanu. Viņi var izrādīties jūsu draugi vai kaimiņi. Padomājiet, ko jūs
viņiem teiksiet!
Sēdes vadītājs. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Politisko organizāciju (partiju) apvienība
„Saskaņas Centrs” saņem ļoti daudz iesniegumu par tiesību uz mājokli
pārkāpumiem, un daļa sūdzību ir no denacionalizēto namu īrniekiem. Šīs personas
ļoti bieži ir neaizsargātas pret namu īpašnieku patvaļu, un arī no valsts un
pašvaldību puses tām netiek sniegta pietiekama palīdzība. Mājokļu problēma rada
virkni citu cilvēktiesību pārkāpumu, piemēram, tiesību uz cilvēka cieņai
atbilstošu dzīves līmeni, tiesību uz sociālo nodrošinājumu, tiesību uzlabot savus
dzīves apstākļus un tiesību uz īpašumu pārkāpumus.
Mēs uzskatām, ka denacionalizēto namu īrnieki tika nostādīti
nevienlīdzīgā situācijā jau mājas privatizācijas brīdī, jo nevarēja iegūt
īpašumā dzīvokļus, kuros viņi dzīvoja (atšķirībā no valsts un pašvaldību
māju īrniekiem). Valsts dzīvokļu fonds bija pārāk ierobežots, lai šie cilvēki
brīvi varētu privatizēt citus mājokļus, un tā rezultātā arī privatizācijas
sertifikātu izmantošanas iespējas bija nevienlīdzīgas. Šobrīd valstij ir jāizrāda
labā griba, sniedzot atbalstu šiem īrniekiem, kuri ir nonākuši sociāli bezcerīgā
situācijā.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu par kompensācijām īrniekiem, kuri
lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā
dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai
viņu mantiniekiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Sergejs Dolgopolovs.
S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka mans vārds šodien tika
„skalots” sakarā ar šo likumprojektu, es netaisos nedz taisnoties, nedz aģitēt.
Denacionalizēto māju īrnieku problēma ir reāla problēma, tā
jārisina. Šeit ir piedāvāts viens no veidiem, kā to risināt. Es domāju, ka būtu
godīgi un pareizi virzīt šo likumprojektu tālāk, lai piepildītu to ar reālu saturu
un lai tomēr atrastu optimālu risinājumu šai vitāli svarīgajai problēmai.
Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Godātie kolēģi, balsosim par
likumprojekta „Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas
denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma
tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem” izskatīšanas
turpināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 16, atturas – 36. Likumprojekts nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu.
Juridiskā komisija ir sagatavojusi priekšlikumu: uz Kārtības ruļļa 39.panta bāzes
9.Saeimā turpināt likumprojekta „Dzīvokļa īpašumu likums” izskatīšanu.
Debatēs pieteicies deputāts Staņislavs Šķesters… Deputāts
debatēs vairs nav pieteicies.
Tātad, godātie kolēģi, mums ir jābalso par likumprojekta
„Dzīvokļa īpašumu likums” izskatīšanas turpināšanu 9.Saeimā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Šo likumprojektu tika sagatavojusi Juridiskā komisija, tāpēc ir
priekšlikums noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju. Vai ir citi
priekšlikumi? Cits priekšlikums ir deputātam Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Es lūgtu šo likumprojektu nodot arī Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai.
Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums to nodot arī Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Ziniet, es esmu ar mieru, lai šī komisija būtu arī atbildīgā
komisija.
Sēdes vadītājs. Vai jūs, Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija, uzņematies arī atbildīgās komisijas lomu?
M.Segliņš. Juridiskajā komisijā tiešām ir ļoti daudz šo
likumprojektu, un es labprāt jums to deleģētu.
S.Šķesters. Mēs arī uzņemamies būt par atbildīgo komisiju.
Paldies jums!
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav.
Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija būs arī atbildīgā komisija.
Tagad noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt
mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.decembris.
Sēdes vadītājs. 27.decembris. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi?
Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izstrādājusi arī šādu
priekšlikumu: „Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, aicinām 9.Saeimā
turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījums Krimināllikumā”
izskatīšanu.” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījums Krimināllikumā” izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskajai komisijai acīmredzot ir priekšlikums uzņemties
atbildīgās komisijas funkcijas. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Tad lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Tāpat Juridiskā komisija iesaka turpināt likumprojekta „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu. Arī šis
likumprojekts 8.Saeimā nav izskatīts, tāpēc ir priekšlikums turpināt tā
izskatīšanu 9.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Tātad Juridiskā komisija šim likumprojektam būs atbildīgā
komisija. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums
pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Tātad tas ir
likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kuraizskatīšana netika pabeigta 8.Saeimā. Juridiskā komisija ierosina turpināt tā
izskatīšanu 9.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta
izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Arī šoreiz ir priekšlikums, lai Juridiskā komisija būtu
atbildīgā komisija un turpinātu strādāt pie šā likumprojekta. Vai ir citi
priekšlikumi? Nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ir sagatavojusi arī tādu priekšlikumu –
9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Latvijas Baptistu Draudžu
Savienības likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav.
Lūdzu priekšlikumus par atbildīgo komisiju. Tātad tā būs
Juridiskā komisija? Vai ir arī citi priekšlikumi? Ir citi priekšlikumi.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Āboltiņai!
S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).
Tā kā pēc savas būtības jautājumi, kas attiecas uz Baznīcu, ir
tuvāki Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, es piedāvāju par atbildīgo
noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.
Sēdes vadītājs. Ir piedāvājums par atbildīgo noteikt
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Maza replika pretī. Ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija jau ir
uzņēmusies šo smago nastu un gandrīz līdz galam izstrādājusi šos likumprojektus,
es ieteiktu tomēr padarīto darbu izdarīt līdz galam.
Sēdes vadītājs. Tātad pēc būtības ir divi priekšlikumi. Ja
Juridiskā komisija neatsauc šo, tad mums ir jābalso par atbildīgo komisiju. Un divās
komisijās mēs to izskatīsim jebkurā gadījumā. Ja Juridiskā komisija neatsauc savu
priekšlikumu, tad mums ir jābalso par atbildīgo komisiju. Balsosim priekšlikumus to
iesniegšanas kārtībā! Pirmais priekšlikums bija par atbildīgo komisiju noteikt
Juridisko komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 15, atturas – 14. Lēmums pieņemts. Atbildīgā komisija ir Juridiskā
komisija.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Juridiskā komisija
ierosina likumprojektu „Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums”
izskatīt 9.Saeimā, turpinot 8.Saeimā uzsākto darbu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Mums ir jālemj par to, kura būs atbildīgā komisija. Saskaņā ar
iepriekšējo balsojumu atbildību par šāda tipa jautājumiem uzņēmās Juridiskā
komisija. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatām nākamo darba kārtības punktu. Juridiskā komisija ir
sagatavojusi priekšlikumu par likumprojekta „Septītās Dienas Adventistu Latvijas
draudžu savienības likums” izskatīšanas turpināšanu 9.Saeimā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir paredzēts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums pieņemts.
Izskatām nākamo darba kārtības punktu. Juridiskā komisija ir
sagatavojusi priekšlikumu – 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Latvijas
evaņģēliski luteriskās baznīcas likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju.
Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš? 12.decembris. Vai ir citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums pieņemts.
Izskatām nākamo darba kārtības punktu. Juridiskā komisija ierosina
9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Latvijas Apvienotās
Metodistu Baznīcas likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Priekšlikums ir par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Tātad lēmums pieņemts.
Izskatām nākamo darba kārtības punktu. Juridiskā komisija ierosina
9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījums Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Priekšlikums ir par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums
pieņemts.
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt
8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā”
izskatīšanu. Lūdzu zvanu… Es atvainojos! Mums vispirms ir jānobalso par to, vai
turpināsim likumprojekta izskatīšanu. Tātad balsojam par likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu ir pieņemts.
Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu. Vai ir iebildumi?
Mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par
likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un likumprojekta izskatīšanas
laiks?
M.Segliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.decembris,
likumprojekta izskatīšanas diena – 14.decembris.
Sēdes vadītājs. 14.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Izskatām Juridiskās komisijas sagatavoto
priekšlikumu 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir
citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 18.janvāris.
Sēdes vadītājs. 18.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums
pieņemts.
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt
8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir
citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 18.janvāris.
Sēdes vadītājs. 18.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad
lēmums pieņemts. Paldies.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Grozījums Civillikumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.
Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Priekšlikums ir par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
M.Segliņš. 22.decembris.
Sēdes vadītājs. 22.decembris. Vai ir citi priekšlikumi par
termiņu? Nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums
9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi Bezvalstnieku
likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par
likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Priekšlikums ir Juridisko komisiju noteikt par atbildīgo komisiju.
Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums
pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” izskatīšanu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
M.Segliņš. 22.decembris.
Sēdes vadītājs. 22.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt
8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”izskatīšanu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir vēl kādi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 1.februāris.
Sēdes vadītājs. 1.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Grozījums Zemesgrāmatu likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Nav.
Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Tiesu iekārtas likums”. izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Balsosim par izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
M.Segliņš. 1.februāris.
Sēdes vadītājs. 1.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu par komisijām nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Maksātnespējas likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 1.februāris.
Sēdes vadītājs. 1.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums ir pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
M.Segliņš. 18.janvāris.
Sēdes vadītājs. 18.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 18.janvāris.
Sēdes vadītājs. 18.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 5, atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā” izskatīšanu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. Lēmums
pieņemts.
Par atbildīgo komisiju iesaka noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!
M.Segliņš. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim nākamo Juridiskās komisijas priekšlikumu – turpināt
8.Saeimā nepabeigto likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā” izskatīšanu. Mums vispirms ir jāizšķiras par šā likumprojekta
izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 20. Lēmums ir pieņemts.
Tālāk mums ir jāizskata Juridiskās komisijas priekšlikums par
steidzamības noteikšanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 19. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Tālāk, lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par
izskatīšanas laiku.
M.Segliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.decembris,
izskatīšana – 14.decembrī.
Sēdes vadītājs. 11.decembris būs priekšlikumu iesniegšanas
termiņš, izskatīšana – 14.decembrī. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu
nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
izskatīšanu.
Vispirms izšķirsimies par šā likumprojekta izskatīšanas
turpināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 6, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais mums ir jāizskata Juridiskās komisijas priekšlikums –
atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.
Par atbildīgo komisiju ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir
citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
laiku.
M.Segliņš. 11.decembris un 14.decembris.
Sēdes vadītājs. Tātad līdz 11.decembrim iesniegt un 14.decembrī
izskatīt. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu. Vispirms
izšķirsimies par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Tālāk mums ir jāizšķiras par likumprojekta atzīšanu par
steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības noteikšanu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.
Ir ierosināts par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas
laiku.
M.Segliņš. Priekšlikumus iesniegt līdz 11.decembrim, izskatīšana
– 14.decembrī.
Sēdes vadītājs. 11.decembris un 14.decembris. Vai ir citi
priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai „Latvijas Ebreju
draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav.
Ir saņemts priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko
komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 1.februāris.
Sēdes vadītājs. 1.februāris. Vai ir citi priekšlikumi par šo
termiņu? Nav. Tātad lēmums pieņemts.
Tāpat Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā
nepabeigto likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas
likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par
likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 21, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai
ir citi priekšlikumi? Ir citi priekšlikumi.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Mēs piekrītam jautājumā par atbildīgo komisiju, ka tā būtu
Juridiskā komisija, bet mēs lūdzam šo likumprojektu nodot arī Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai.
Sēdes vadītājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz
nodot arī tai šo likumprojektu. Vai ir iebildumi?
M.Segliņš. Es pat piekristu, ka jūs būtu atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Šeit tika izteikts vēl tāds piedāvājums, ka
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija varētu uzņemties pilnu atbildību. Vai jūs
piekrītat? Komisija piekrīt. Ja citu priekšlikumu nav, tad par atbildīgo komisiju
noteiksim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, bet otra komisija, kas izskatīs
šo likumprojektu, būs Juridiskā komisija.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Ieslēdziet
mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Lūdzu!
S.Šķesters (ZZS frakcija).
27.decembris.
Sēdes vadītājs. 27.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu
priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.
Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto
likumprojekta „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību
izpildes nodrošināšanai” izskatīšanu.
Deputāti ir pieteikušies debatēs. Kārlis Šadurskis. Lūdzu!
K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Esam šodien jau krietni strādājuši, tāpēc
neaizkavēšu jūs ilgi, tomēr dažas pārdomas šā likumprojekta sakarā pateikšu.
Nesen Saeimas vairākums grozīja Kārtības rulli un sadalīja
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, aizbildinoties ar
šīs komisijas lielo darba apjomu. Ja atmiņa mani neviļ, tad no šīs komisijas
8.Saeimā neizskatīti palika pieci likumprojekti, kam bija jāpāriet uz 9.Saeimu. No
Juridiskās komisijas šodien vien mēs izskatījām 31 nepabeigtu likumprojektu.
Godātie kolēģi! Vai mēs neesam pieķērušies tam baļķim no
nepareizā gala? Varbūt mums vajadzētu pārdomāt, vai Juridisko komisiju nevajag
sadalīt vismaz kādās piecās komisijās, lai optimizētu darbu 9.Saeimā? (No
zāles: „Vajag! Jā!”)
(Zālē aplausi un izsaucieni.)
Paldies, mīļie kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Godātie kolēģi, mums vispirms
tātad ir jāizšķiras par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Par atbildīgo komisiju ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir
citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Segliņš. 14.decembris.
Sēdes vadītājs. 14.decembris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums
pieņemts.
Godātie kolēģi, pirms mēs beidzam Saeimas šīsdienas sēdi, man ir
jāinformē jūs, ka ir saņemts deputātu Kalnietes, Kariņa, Repšes, Šadurska
un Gravas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par
Latvijas Republikas robežlīgumu ar Krievijas Federāciju”. Nododam šo jautājumu
Ministru prezidentam.
Vēl ir saņemts deputātu Golubova, Deņisova, Rubika,
Fjodorova un Orlova jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram Šlesera
kungam „Par transporta sastrēgumu likvidēšanu uz Latvijas un Lietuvas
robežpunktiem”. Jautājumu nododam satiksmes ministram Šleseram.
Tālāk ir deputātu Golubova, Deņisova, Fjodorova, Orlova un
Rubika jautājums Latvijas Republikas finanšu ministram Oskaram Spurdziņam un
Latvijas Republikas labklājības ministrei Dagnijai Staķei „Par pensiju izmaksu
pensionāriem un invalīdiem aizkavēšanas iemesliem NATO sammita norises dēļ”.
Arī šo jautājumu nododam finanšu ministram un labklājības ministrei.
Godātie kolēģi! Visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir
izskatīti. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas
režīmu! Lūdzu nolasīt… Nē, vispirms būs paziņojumi!
Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam deputātam
Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Lūdzu vēl mazu, mazu mirklīti sakoncentrējiet
uzmanību! Jums visiem ir šādas balsošanas kartes. Saeimas Kanceleja jums visiem ir
izsniegusi informāciju par to, ka nedēļas laikā, sākot no rītdienas, būtu ieteicams
šīs balsošanas kartes apmainīt pret deputātu apliecībām: tās, kuras jūs
saņemsiet no jauna, vienlaikus būs gan apliecības, gan balsošanas kartes, gan arī
pilnvērtīgs personu apliecinošs dokuments. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas
rezultātu nolasīšanai.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Nav reģistrējušies: Aija Barča, Inta Feldmane, Andris Bērziņš
– LPP, Andris Bērziņš – ZZS, Ingrīda Circene, Dzintars Jaundžeikars, Vitālijs
Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Jānis
Strazdiņš, Kārlis Šadurskis un Jānis Tutins.
Sēdes vadītājs. Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 10.sēde
2006.gada 7.decembrī
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2006.gada 7.decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Šīsdienas darba kārtībā ir deputātu Agešina, Urbanoviča,
Ušakova, Mirska un Orlova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par
Satversmes tiesas sprieduma izpildi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē”.
Ministru prezidents ir pilnvarojis atbildēt ekonomikas ministru Juriju Strodu. Ir
saņemta ekonomikas ministra rakstveida atbilde.
Vai jautājuma iesniedzēji ir apmierināti ar rakstveida atbildi?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Agešinam!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Mēs neesam apmierināti ar atbildi.
Sēdes vadītāja. Ja deputāti nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt mutvārdu
atbildi papildus, tad to sniegs klātesošais ekonomikas ministrs.
Lūdzu, ministra kungs! Jums tiek dots vārds, lai sniegtu atbildi mutvārdos, jo
deputāti ir neapmierināti ar rakstveida atbildi.
J.Strods (ekonomikas ministrs).
Tas nozīmē, ka deputāti vēlas, lai papildus kaut ko paskaidroju, vai ka jāatbild
uz tiem pašiem jautājumiem?
Sēdes vadītāja. Uz šiem pašiem jautājumiem, kurus jūs esat saņēmis.
Attiecībā uz jūsu runas laiku jāteic, ka būtu labi, ja jūs iekļautos divās
minūtēs.
J.Strods. Paldies.
Nu, godīgi sakot, ir viens iemesls, kura dēļ varbūt var visu to jautājumu pilnīgi
izsvītrot no darba kārtības: šodien ir pieņemts Liepājas speciālās ekonomiskās
zonas valdes lēmums attiecībā uz astoņām dzīvojamām mājām. Proti, ir pieņemts
valdes lēmums, ka tās varēs privatizēt. Lai gan tas varbūt atceļ šo uzdoto
jautājumu, vienlaikus var rasties pretrunas ar dažiem citiem likumiem. (Taču tas it kā
nebija ar šodienas darba kārtību saistīts jautājums.)
Pretrunas radīsies tad, ja cilvēki privatizēs dzīvokļus tajās mājās, par kurām
bija, teiksim, pieprasījums. Tad viņiem būs divu veidu pretrunas.
Pirmā. Ir tā saucamais Liepājas speciālās ekonomiskās zonas detālplānojums, kas
noteic, ka, teiksim, ap Katedrāli ir pieļaujama apbūve, kuras augstums ir līdz trim
stāviem. Tagad vai nu paši tie cilvēki, kuri tur dzīvo, vai viņu mākleri – to es
precīzi nezinu – noorganizēs to dzīvokļu privatizāciju. Jautājums: ja piecstāvu
mājā gribēs veikt remontu, pārbūvi un tā tālāk, kā viņi spēs, teiksim, savas
vēlmes saskaņot ar trīsstāvu apbūvi?
Un otra problēma, kas paliks neatrisināta, ir tā, ka Likums par ostām un likumi par
speciālajām ekonomiskajām zonām citādi traktē rīcību ar zemi nekā likums „Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kurā savukārt šobrīd ir
noteikts, ka privatizējama visa māja ar visiem dzīvokļiem vienlaikus.
Tie jautājumi paliks neatrisināti.
Taču šodien Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde pieņēma lēmumu. Un ar
ko šāds lēmums tiek pamatots? Nu, teiksim, kāpēc šiem astoņiem objektiem
saskaņoja?… Tāpēc, ka tur saskaņā ar detalplānojumu un paredzamo Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas attīstību ir palikusi dzīvojamā apbūve. Visur citur ir
vai nu rūpnieciskā teritorija, vai ieplānots ceļš, vai arī, teiksim, cita veida
infrastruktūra.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!
Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Agešinam!
V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).
Jā. Būtu vēlams.
Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu! Uzdodiet jautājumus!
V.Agešins. Paldies.
Paldies jums, ministra kungs, par atsaucību. Paldies par to, ka atnācāt. Taču man
tomēr ir precizējoši jautājumi. Es nekādā ziņā nevaru piekrist jums un Liepājas
valdei attiecībā uz to, ka detalplānojums ir pārāks un tam ir augstāks spēks
salīdzinājumā ar likumdevēja gribu un Satversmes tiesas sprieduma burtu un garu. Šiem
57 cilvēkiem, kuri dzīvo Liepājā, netika dotas tiesības privatizēt savu mājokli.
Tiesības privatizēt mājokli ir konstitucionālas tiesības. Kā jūs plānojat
atrisināt šo problēmu? Varbūt jūs ierosināsiet kaut kādas iniciatīvas
likumdošanas jomā? Jo cilvēkiem netika dotas tiesības privatizēt savu mājokli!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ministra kungs, jums ir atbildes sniegšanai divas minūtes.
J.Strods (ekonomikas ministrs).
Vienlaikus es varu paskaidrot arī šādu lietu: likuma „Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 16.punkts noteic, ka pašvaldības
dome (padome) vai valsts aģentūra „Mājokļu aģentūra” var pieņemt lēmumu
uzsākt to dzīvojamo māju privatizāciju, kuras atrodas brīvajā ekonomiskajā zonā
vai speciālajā ekonomiskajā zonā, tikai tad, ja šo māju privatizācija ir saskaņota
ar attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdi.
Jānorāda, ka minētais pārejas noteikumu punkts ir iekļauts likumā „Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” jau 1997.gadā, un šī sadaļa nav
apstrīdēta, lietu izskatot Satversmes tiesā, un nav norādīts, ka šeit būtu kaut kas
jāmaina.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.
Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot arī otru jautājumu? Lūdzu!
V.Agešins. Paldies.
Tātad, ja es pareizi saprotu, īstenībā jūsu ierosinājums ir Saeimas deputātiem
vai konkrētiem iedzīvotājiem vērsties Satversmes tiesā. Taču, kad mēs mēģinājām
8.Saeimas laikā grozīt likumu „Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”, tad
izskanēja Saeimas deputātu vairākuma, kā arī Saeimas Juridiskā biroja speciālistu
viedoklis, ka šis likums nemaz netraucēšot cilvēkiem privatizēt savu mājokli. Tagad
sanāk pavisam savādāk.
Tātad, ja es pareizi sapratu, jūs neierosināsiet grozījumus Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas likumā, bet iesakāt vērsties Satversmes tiesā, lai dotu beidzot
cilvēkiem tiesības privatizēt savu mājokli?
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!
J.Strods. Atbilde ir šāda: tiesiskā valstī jebkurš cilvēks drīkst vērsties
tiesā ar savu jautājumu.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.
Jautājums ir izskatīts. Līdz ar to šīsdienas darbu beidzam. Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu
2006.gada 7.decembrī
| Latvijas Republikas ekonomikas ministra J.Stroda atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Satversmes tiesas sprieduma izpildi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē” (Reģ. Nr.1/J9 (atveras jaunā cilnē)) |
|
| Papildjautājums | – dep. V.Agešins |
| Atbilde | – ekonomikas ministrs J.Strods |
| Papildjautājums | – dep. V.Agešins |
| Atbilde | – ekonomikas ministrs J.Strods |
Datums: 07.12.2006. 09:05:00 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 07.12.2006. 09:11:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.118 nodošanu komisijai
Par valsts budžetu 2007.gadam
Datums: 07.12.2006. 09:18:40 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.172 nodošanu komisijai
Grozījumi Medību likumā
Datums: 07.12.2006. 09:19:32 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.173 nodošanu komisijai
Grozījums Meža likumā
Datums: 07.12.2006. 09:20:12 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.174 nodošanu komisijai
Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā
Datums: 07.12.2006. 09:20:48 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.175 nodošanu komisijai
Grozījums Valsts meža dienesta likumā
Datums: 07.12.2006. 09:21:28 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.176 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”
Datums: 07.12.2006. 09:22:06 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.177 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”
Datums: 07.12.2006. 09:22:42 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.178 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”
Datums: 07.12.2006. 09:23:20 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.179 nodošanu komisijai
Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā
Datums: 07.12.2006. 09:23:54 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.180 nodošanu komisijai
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā
Datums: 07.12.2006. 09:24:32 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.181 nodošanu komisijai
Grozījums Patentu likumā
Datums: 07.12.2006. 09:25:08 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.182 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”
Datums: 07.12.2006. 09:25:48 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.183 nodošanu komisijai
Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”
Datums: 07.12.2006. 09:26:30 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.184 nodošanu komisijai
Par elektroenerģijas nodokli
Datums: 07.12.2006. 09:27:02 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.185 nodošanu komisijai
Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību
Datums: 07.12.2006. 09:27:38 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.186 nodošanu komisijai
Grozījumi Sēklu aprites likumā
Datums: 07.12.2006. 09:28:14 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.187 nodošanu komisijai
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Datums: 07.12.2006. 09:28:50 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.188 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”
Datums: 07.12.2006. 09:29:20 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.189 nodošanu komisijai
Grozījumi Ciltsdarba likumā
Datums: 07.12.2006. 09:29:54 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.190 nodošanu komisijai
Grozījums Izglītības likumā
Datums: 07.12.2006. 09:30:26 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.191 nodošanu komisijai
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Datums: 07.12.2006. 09:31:02 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.192 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Datums: 07.12.2006. 09:31:32 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.193 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Datums: 07.12.2006. 09:32:02 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.194 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”
Datums: 07.12.2006. 09:32:32 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.195 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
Datums: 07.12.2006. 09:33:12 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.196 nodošanu komisijai
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”
Datums: 07.12.2006. 09:33:42 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.197 nodošanu komisijai
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā
Datums: 07.12.2006. 09:34:16 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.198 nodošanu komisijai
Datums: 07.12.2006. 09:35:46 bal030
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu līdz plkst.11
Datums: 07.12.2006. 11:11:10 bal031
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Grozījumi Medību likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:12:20 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.173 steidzamību
Grozījums Meža likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:12:48 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.174 steidzamību
Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:13:16 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.175 steidzamību
Grozījums Valsts meža dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:13:40 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.176 steidzamību
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:14:10 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.177 steidzamību
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:14:38 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.178 steidzamību
Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:15:04 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.179 steidzamību
Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:15:30 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.180 steidzamību
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:15:54 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.181 steidzamību
Grozījums Patentu likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:16:18 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.182 steidzamību
Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:16:42 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.183 steidzamību
Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:17:14 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.184 steidzamību
Par elektroenerģijas nodokli (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:17:38 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.185 steidzamību
Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:18:00 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.186 steidzamību
Grozījumi Sēklu aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:18:22 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.187 steidzamību
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:18:46 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.188 steidzamību
Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:19:12 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.189 steidzamību
Grozījumi Ciltsdarba likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:19:34 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.190 steidzamību
Grozījums Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:19:58 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.191 steidzamību
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:20:20 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.192 steidzamību
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:20:48 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.193 steidzamību
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:21:10 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.194 steidzamību
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:21:36 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.195 steidzamību
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:22:00 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.196 steidzamību
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:22:26 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.197 steidzamību
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:22:48 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.198 steidzamību
Par valsts budžetu 2007.gadam (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 11:23:18 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.172 steidzamību
Grozījumi Medību likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 14:53:12 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.173 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Medību likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 14:54:48 bal060
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījums Meža likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 14:55:30 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.174 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Meža likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 14:56:16 bal062
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 14:56:50 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.175 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 14:57:30 bal064
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījums Valsts meža dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 14:58:06 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.176 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Valsts meža dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 14:58:50 bal066
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 14:59:24 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.177 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:00:06 bal068
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Datums: 07.12.2006. 15:01:20 bal069
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:01:52 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.178 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:02:34 bal071
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:03:10 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.179 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:03:44 bal073
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:04:16 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.180 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:05:02 bal075
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:05:36 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.181 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:06:58 bal077
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījums Patentu likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:07:28 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.182 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Patentu likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:08:08 bal079
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:08:42 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.183 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:09:24 bal081
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:10:00 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.184 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:10:36 bal083
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Par elektroenerģijas nodokli (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:11:06 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.185 pieņemšanu 1.lasījumā
Par elektroenerģijas nodokli (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:11:40 bal085
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:12:12 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.186 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:12:50 bal087
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi Sēklu aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:13:20 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.187 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Sēklu aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:13:56 bal089
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:14:26 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.188 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:15:00 bal091
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:15:30 bal092
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.189 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:16:02 bal093
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi Ciltsdarba likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:16:30 bal094
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.190 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Ciltsdarba likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:17:06 bal095
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījums Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:17:40 bal096
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.191 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Izglītības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:18:22 bal097
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:18:52 bal098
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.192 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:19:32 bal099
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:20:02 bal100
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.193 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:20:32 bal101
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:21:02 bal102
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.194 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:21:36 bal103
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:22:04 bal104
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.195 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:22:38 bal105
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:23:06 bal106
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.196 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:23:40 bal107
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:24:10 bal108
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.197 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:24:42 bal109
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:25:08 bal110
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.198 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:25:40 bal111
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Par valsts budžetu 2007.gadam (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:26:10 bal112
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.172 pieņemšanu 1.lasījumā
Par valsts budžetu 2007.gadam (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 15:26:50 bal113
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /14.12.2006./
Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:09:34 bal126
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.119 pieņemšanu 1.lasījumā
Dzīvokļa īpašumu likums (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:10:46 bal127
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.123 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.1658) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:12:56 bal128
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.124 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.51) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:14:06 bal129
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.125 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.52) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:15:04 bal130
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.126 pieņemšanu 1.lasījumā
Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:15:58 bal131
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.127 pieņemšanu 1.lasījumā
Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:17:46 bal132
Balsošanas motīvs: Par atbildīgo komisiju
Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:18:36 bal133
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.128 pieņemšanu 1.lasījumā
Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:19:38 bal134
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.129 pieņemšanu 1.lasījumā
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas likums (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:20:32 bal135
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.130 pieņemšanu 1.lasījumā
Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:21:22 bal136
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.131 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.58) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:22:12 bal137
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.132 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.1710) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:23:10 bal138
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.133 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.1710) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:23:42 bal139
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.133 steidzamību
Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:24:44 bal140
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.134 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1718) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:25:28 bal141
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.135 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Civillikumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:26:18 bal142
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.136 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Bezvalstnieku likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:27:04 bal143
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.137 pieņemšanu 1.lasījumā
Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:27:50 bal144
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.138 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:28:38 bal145
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.139 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Zemesgrāmatas likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:29:26 bal146
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.140 pieņemšanu 1.lasījumā
Tiesu iekārtas likums (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:30:10 bal147
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.141 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.68) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:30:56 bal148
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.142 pieņemšanu 1.lasījumā
Maksātnespējas likums (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:31:42 bal149
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.143 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.70) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:32:28 bal150
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.144 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Civilprocesa likumā (reģ. nr.71) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:33:24 bal151
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.145 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.72) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:34:12 bal152
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.146 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:35:00 bal153
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.147 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.74) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:35:52 bal154
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.148 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.74) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:36:20 bal155
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.148 steidzamību
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.75) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:37:24 bal156
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.149 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.75) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:37:50 bal157
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.149 steidzamību
Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.76) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:38:52 bal158
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.150 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.76) (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:39:16 bal159
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.150 steidzamību
Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:40:16 bal160
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.151 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:41:10 bal161
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.152 pieņemšanu 1.lasījumā
Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai (1.lasījums)
Datums: 07.12.2006. 16:44:52 bal162
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.153 pieņemšanu 1.lasījumā