Latvijas Republikas 15. Saeimas
rudens sesijas pirmā sēde
2026. gada 3. novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Latvijas Valsts Republikas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Paziņoju, ka šodien saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 12. pantā noteikto jaunievēlētā 15. Saeima ir sanākusi uz savu pirmo sēdi. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 17. pantam sēdi atklāj un līdz jaunievēlētās Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs.
Cienījamie deputāti! Godātās deputātes!
Sirsnīgi sveicu jūs ar pirmo jūsu svētku sēdi. Un atbilstoši veiktajai reģistrācijai uz šo 15. Saeimas pirmo sēdi ir ieradušies visi 100 jaunievēlētie deputāti. Līdz ar to Saeimas sēde var notikt un to pasludinu par atklātu.
Aicinu piecelties – Latvijas valsts himnai. (Skan himna.)
Visu 15. Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji ir vienojušies par 15. Saeimas pirmās sēdes darba kārtību. Tā jums ir visiem izsniegta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtību? Iebildumu nav.
Līdz ar to Saeimas pirmā sēdes darba kārtība ir apstiprināta.
Un šobrīd atbilstoši darba kārtībai vārds Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.
E. Rinkēvičs (Valsts prezidents).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās 15. Saeimas deputātes un godātie deputāti! Dāmas un kungi! Pavisam drīz jūs, 15. Saeimas ievēlētās deputātes un deputāti, uzņemoties amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvērēsiet vai svinīgi solīsiet uzticību Latvijai. Domāju, ka katrs no jums sajūt īpaši saviļņojumu. Šo saviļņojuma sajūt gan tie, ka šajā namā ir ievēlēti pirmo reizi, gan tie, kam jau ir liela deputāta darba pieredze. Katrs no jums ir šeit, lai pildītu savu vēlēšanās doto solījumu, bet jūs visi kopā pārstāvat visu mūsu sabiedrību tās daudzveidībā un savā ziņā arī tās pretrunīgumā
Daudzi no jūsu solījumiem ir līdzīgi, bet ir arī tādi, kas savstarpēji viens otru izslēdz. Lai sasniegtu rezultātu un pieņemtu lēmumus, būs jāsadarbojas un arī aktīvi jāskaidro sabiedrībai pieņemtie lēmumi. Un tas nebūs viegli.
Godātā Latvijas sabiedrība! Es vēlos pateikties tiem Latvijas pilsoņiem, kuri piedalījās Saeimas vēlēšanās un izteica savu gribu. Izteica savu gribu par to, kam uzticēt mūsu valsts pārvaldību nākamajiem četriem gadiem. Taču mums visiem ir ļoti svarīgi saprast, kādēļ tik daudz cilvēku nepiedalījās vēlēšanās. Nekad nebūs tā, ka demokrātiskā valstī dalība politiskā procesā sasniegs 90 vai 100 procentu no balsstiesīgajiem. Taču ir ļoti svarīgi, ka gan pašvaldību, gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalās iespējami plašs sabiedrības loks.
Ir nepieciešams veicināt vēlētāju ticību tam, ka katrai balsij ir nozīme. Jums dotais mandāts ir pildīt savus solījumus un stiprināt demokrātiju, ikdienā veicināt pilsonisko līdzdalību, lai arī nākamajās vēlēšanās tie, kas nepiedalījās, nepaliktu malā, jo vienaldzība un kūtrums ir risks sabiedrības drošībai un labklājībai un to mēs nevaram atļauties.
Vēlēšanu kampaņas laikā deputāta kandidāts vai kandidāti daudzi solīja saviem vēlētājiem. Daudzi no jums viesojās Latvijas novados un pilsētās. Jūs veicāt daudz ierakstus sociālajos tīklos. Un tagad, darba dunā, lūdzu neaizmirstiet par solīto un skaidrojiet savus lēmumus un politiskos procesus, un to, kāpēc tas vai cits lēmums ir pieņemts vai arī nav pieņemts. Daļa no sabiedrības uzticības varai veidojās tad, ja cilvēki jūtās saklausīti un nevis pamesti ikdienā.
Dāmas un kungi! 15. Saeimas uzdevums nav Latvijai uzrakstīt skaistāku stāstu. Jūsu uzdevums ir panākt, lai realitāte būtu tik skaista, ka par to varētu nemulstot stāstīt. Mūsu tauta vēlas dzīvot modernā, demokrātiskā, drošā, taisnīgā un turīgā Latvijā. Valstī, kur ikviens cilvēks ir vērtība. Tādā Latvijā, kur starp valsti un iedzīvotājiem valda savstarpēja uzticība.
Un jau šobrīd var teikt, ka šī 15. Saeima ir īpaša. Kopš Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas laikiem parlamentā nav ticis ievēlēts viens politiskais spēks ar tik lielu mandātu skaitu. Tas norāda uz to, ka vēlētāji vēlas nopietnas pārmaiņas.
Šāds mandāts dod iespēju paveikt daudzas lietas valsts labā. Daudzas lietas gan drošības, gan labklājības, gan demogrāfijas jomās. Katras pārmaiņas un uzlabojumi nozīmē pieņemt gan populārus, gan diemžēl arī nepopulārus lēmumus. Un mēs visi apzināmies, ka tas nebūs viegli.
Bet, ķeroties pie darbiem, es aicinu atcerēties, ka arī drosmīgiem lēmumiem ir jābūt pārdomātiem. Tiem jābūt izskaidrojamiem un pamatotiem.
Godātā Saeima! Jūs sākat darbu apstākļos, kad situācija ārpus mūsu valsts robežām ir ļoti saspringta. Krievijas agresija pret Ukrainu, karadarbība Tuvajos Austrumos pasaules un reģionālo politisko militāro eskalāciju uztur nemainīgi augstu. Un tam pievienojas energoresursu cenu pieaugums, arī kopējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Šī gada rudens un ziema būs visai sarežģīti. Tam gatavojas gan Latvija, gan Eiropa, gan visa pasaule.
Bet arī šādos nebūt ne vienkāršos apstākļos, manā ieskatā, mūsu valsts prioritātes turpmākajos gados ir skaidras – iekšējā un ārējā drošība, ekonomika un demogrāfija.
Pirmkārt, par drošību. Valsts aizsardzības finansēšanas likums skaidri paredz finansējumu valsts aizsardzībai no nākamā gada un turpmākajos gados atvēlēt ne mazāk kā 5 procentus no prognozētā iekšzemes kopprodukta. Šī ir fundamentāla nepieciešamība. Tā nav iegriba. Krievijas drauds eiroatlantiskajai drošībai ir šodienas realitāte. Krievijas graujošās aktivitātes Eiropā pieaug apjomā un mērogā. Ukraina jau piekto gadu turpina cīņu pret Krievijas agresiju. Mēs pilnīgi noteikti atbalstām visus diplomātiskos centienus. Mēs pilnīgi noteikti visi vēlamies, lai Eiropā valda miers, taču mēs visi arī labi saprotam, cik sarežģīti to ir panākt.
Mums kā valstij ir jābūt gataviem jebkuriem pavērsieniem šodien, rīt un vienmēr. Mums ir jāiegulda mūsu Nacionālo bruņoto spēku spējās. Mums ir jānodrošina uzņemošās valsts atbalsts mūsu sabiedroto spēkiem. Mums ir jāpilda mūsu saistības NATO ietvaros, un mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu. Šie ir soļi, kuri nedrīkst palikt politiska nodoma vai vēlējuma formā. Mums ir sabiedrotie, mēs esam daļa no NATO un Eiropas Savienības. Bet mēs arī redzam, ka mūsu sabiedroto pulkā arvien biežāk atšķiras redzējums par pieeju dažādu izaicinājumu risināšanai. Tāpēc ir īpaši būtiski mērķtiecīgi stiprināt reģionālo sadarbību, sākot ar mūsu pašiem tuvākajiem sabiedrotajiem – Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un Vāciju. Taču draugu nevar būt par daudz.
Mēs novērtējam katru sabiedroto, kas ir klātesošs Latvijā un austrumu flangā. Viņi šeit ir ar saviem karavīriem, ar saviem robežsargiem, ar savām militārajām un civilajām spējām. Mēs novērtējam tos, kas atbalsta un nodrošina spēcīgāku atturēšanu un aizsardzību. Mēs novērtējam tos, kas palīdz stiprināt Eiropas Savienību un NATO, arī mūsu ārējās robežas.
Mūsu ciešajam sabiedrotajam Kanādai ir īpaša loma, vadot NATO daudznacionālo brigādi, tāpat Latvijai, Dānijai un Kanādai kopā pildot NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” ietvarvalsts pienākumus. Mūsu sabiedrotā Amerikas Savienoto Valstu militārā klātbūtne ir stratēģiski nozīmīga, un Latvija to novērtē, tāpat kā Amerikas karavīri novērtē pieaugošo iespēju mācīties šeit, Latvijā. Bet vienlaikus mēs ļoti labi apzināmies arī to, ka mums būs jāstiprina gan sava, gan reģionālā, gan Eiropas aizsardzība.
Amerikas Savienoto Valstu loma un iesaiste mainās, bet tā joprojām paliek būtiska. Ārējā un iekšējā drošība iet roku rokā. Aizsardzības un iekšlietu resoru sadarbībai ir jābūt atslēgai, kas stiprina arī sabiedrības pārliecību un uzticību. Taču valsts nekad nevarēs sniegt visas atbildes vai risinājumus. Un šeit ikvienam cilvēkam ir sava loma un atbildība, loma un atbildība, lai veicinātu ģimenē un sabiedrībā modrību, izpratni un noturību.
Dāmas un kungi! Es domāju, ka gan es, gan jūs, gan visa sabiedrība vēlētos, lai šo nākamo četru gadu laikā mēs būtu spēruši platu soli Eiropas Savienības vidējās labklājības virzienā. Ekonomiskā attīstība arvien vairāk kļūst par mūsu pašu atbildību.
Nākamā perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžets nebūs pietiekošs visu vajadzību un visu prioritāšu apmierināšanai. Tādēļ mums ir jādara viss, lai mūsu valsts labklājība vairotos, un mums tā būs viena no svarīgākajām atbildībām. Pieejamais Eiropas Savienības atbalsts jānovirza, lai stiprinātu gan mūsu drošību, gan ārējās robežas apsardzību un aizsardzību, gan kāpinātu arī mūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Un īpaša loma šeit ir atvēlama tieši austrumu pierobežai.
Mūsu informācijas, tehnoloģiju, aizsardzības, biomedicīnas un radošo industriju uzņēmumi spēj konkurēt pasaules līmenī. Un valstij ir jāpalīdz šādām augstas pievienotās vērtības nozarēm augt. Tam nepieciešama ātra un kompetenta valsts pārvalde. Sarunās ar uzņēmējiem, es domāju, mēs katrs esam dzirdējuši to, ka viņiem ir vajadzīga tāda valsts, kas ļauj darīt, kas netraucē.
Un šeit es nesaku neko jaunu. Valsts pārvalde, neapšaubāmi, ir jāreorganizē – ir jāpārskata birokrātija, jāceļ kompetence, jāsaīsina atļauju un pārbaužu laiks, jāatsakās no daudz kā lieka.
Taču mēs to visi zinām. Mēs to esam daudzreiz dažādos formātos solījuši, tagad ir tā iespēja arī darīt. Un šajā ziņā tiešām, es domāju, jūs esat sadzirdējuši, ka sabiedrība liek ļoti lielas cerības tieši uz jums un tieši uz nākamo valdību.
Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Drošība, ekonomika un demogrāfija nav savstarpēji izslēdzoši jēdzieni, tieši pretēji – tie ir vistiešākajā veidā saistīti. Demogrāfija ir cieši saistīta ar izglītību un veselības politiku. Tās ir jomas, kurās lēmumu rezultāti kļūst redzami tikai pēc gadiem.
Mēs diemžēl esam iemācījušies pierast pie tā, ka bērnu kļūst mazāk. Diemžēl saskaramies ar to, ka skolēnu lasītprasme krītas. Esam saskārušies ar to, ka matemātika daļai jauniešu aizver durvis, pirms viņi vispār ir paguvuši izvēlēties, kuru ceļu tad dzīvē viņi vēlas iet.
Bet politikā spēja pierast ne vienmēr ir tikums. Spēja mainīt, spēja pielāgot savu politiku realitātei un ietekmēt realitāti ir tikums. Un mēs labi zinām, ka šeit ir nepieciešams konsekvents darbs gadu garumā, lai bērns, kurš netiek līdzi lasīšanā vai matemātikā, saņemtu palīdzību un atbalstu laikus, lai skolas, kuras saskaras ar ilgstošām grūtībām, saņemtu mērķētu atbalstu, lai valsts un pašvaldības uzņemtos lielāku atbildību par uzlabojumiem, lai talantīga bērna iespējas sasniegt izcilību nenoteiktu tikai viņa dzīvesvieta vai viņa vecāku rocība. Un lai skolotājiem būtu laiks mācīt, nevis nemitīgi pielāgoties nākamajām pārmaiņām.
Arī demogrāfijas lejupslīdei ir daudz skaidrojumu,
bet ir vajadzīgi tikpat daudz risinājumu. Un tas nav tikai naudas jautājums. Valsts nerada bērnus, to dara cilvēki. Bet valstij ir jāpalīdz ar pieejamu mājokli, bērnudārzu un kvalitatīvu veselības aprūpi, ar darba vidi, kurā ir vieta ģimenei, un palīdzību brīdī, kad tā ir nepieciešama. Ar pārliecību, ka atbalsts būs regulārs, nevis kampaņveidīgs. Bez veselas nācijas nav iespējama droša un attīstīta valsts.
Dāmas un kungi! Drošības, ekonomikas un demogrāfijas jautājumi ir būtiski. Bet ne mazāk būtiski ir demokrātijas un cilvēktiesību jautājumi. Mums visiem ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu valsts Satversmē definētos pamatprincipus. Mūsu valsts dibinātāji pirms vairāk nekā simts gadiem skaidri pateica, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Taču tāda valsts ir iespējama, ja tajā ir efektīva tiesu vara, reāla cīņa pret korupciju un vardarbību un pastāv vārda brīvība. Par šiem principiem atcerēsimies, balsojot par likumiem un pieņemot lēmumus.
Godātā Saeima! Apsveicot jūs, es vēlos apliecināt, ka esmu gatavs ciešai, produktīvai un labai sadarbībai. Sadarbībai, kas padarīs mūsu valsti labāku. Jūs sākat darbu cerību un apņēmības pilni. Jūs to darāt, sabiedrības cerību un gaidu mudināti. Un jūs to darāt sarežģītos apstākļos. Es esmu pārliecināts, ka jūs strādāsiet pēc labākās sirdsapziņas. Bet, protams, būs kļūdas. Būs kritika, bet būs arī gandarījuma brīži. Būs brīži, kad nolaidīsies rokas. Būs prieks par lielām un mazām uzvarām. Bet šādos brīžos gan prieka, gan arī ne tik liela prieka brīžos atcerieties, tieši šo dienu, kad jūs zvērējāt vai svinīgi solījāt savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Un es esmu pārliecināts, ka šie vārdi un cilvēku uzticība dos jums spēku.
Es no sirds jums vēlu strādāt tā, lai pēc četriem gadiem, noslēdzot 15. Saeimas pilnvaras, jūs un jūsu vēlētāji teiktu: bija vērts.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Un turpinām darba kārtību.
Darba kārtībā – balsu skaitītāju ievēlēšana. Un politiskie spēki ir vienojušies, ka katrs no tiem izvirzīs vienu kandidātu.
Līdz ar to no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” 15. Saeimas deputātu kandidātu saraksta izvirzīta Regīna Ločmele, no partijas PROGRESĪVIE 15. Saeimas deputātu kandidātu saraksta izvirzīta Selma Teodora Levrence, no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. 15. Saeimas deputātu kandidātu saraksta izvirzīts Rolands Keišs, no partiju apvienības “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” 15. Saeimas deputātu kandidātu saraksta izvirzīts Edgars Putra, no partiju apvienības SUVERĒNĀ
VARA/APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI 15. Saeimas deputātu kandidātu saraksta izvirzīts Andrejs Jakovļevs, no partiju apvienības Jaunā VIENOTĪBA 15. Saeimas deputātu kandidātu saraksta izvirzīta Inga Bērziņa.
Kamēr balsu skaitītāji nav pārbaudījuši elektronisko balsošanas iekārtu, mums ir jābalso ar roku, paceļot… jābalso, paceļot rokas. Vai deputātiem ir iebildumi, ja balsošana notiks par visiem sešiem balsu skaitītājiem kopā? Iebildumu nav.
Balsosim par balsu skaitītāju ievēlēšanu šādā sastāvā: Regīna Ločmele, Selma Teodora Levrence, Rolands Keišs, Edgars Putra, Andrejs Jakovļevs, Inga Bērziņa. Lūdzu, balsojumu!