Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)
Kolēģi, kā vienmēr, cienot tos, kas vienmēr ir laikā, laicīgi sākam sēdi.
Sākam 14. Saeimas noslēdzošo Saeimas 29. oktobra kārtējo sēdi.
Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētajas biedre).
Labrīt, godātie kolēģi, dāmas un kungi! Šodienas pirmais darba kārtības jautājums ir Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas uzruna 14. Saeimas deputātiem.
Mieriņas kundze, lūdzu!
D. Mieriņa (Saeimas priekšsēdētāja).
Godātie deputāti! Mīļie kolēģi! Es izmantošu savas tiesības un iespējas vēl no šīs tribīnes paust noslēdzošos vārdus jums.
Šī ir 14. Saeimas pēdējā sēde. Dažiem no mums tā iezīmē darba noslēgumu šajā sasaukumā un ceļu pretī jauniem izaicinājumiem. Savukārt citiem tā ir tikai pietura pirms nākamā darba cēliena Saeimā. Un tomēr šodien mūs visus vieno kopīga pieredze.
Šo četru gadu darbu raksturo arī skaitļi. Kopā aizvadītas 219 sēdes, notikuši 7911 balsojumi, pieņemti 1060 likumi un aizvadītas 3555 komisiju sēdes.
Pirms diviem mēnešiem, uzrunājot jūs Saeimas svinīgajā sēdē, teicu, ka šī zāle ir kā laika kapsula.
Var mainīties varas, politiķi un laikmeti, bet tā joprojām glabā vienu un to pašu patiesību – Saeima nekad nav bijusi ideāla. Arī sabiedrība nekad tāda nav bijusi. Var teikt, ka Saeima ir kā sabiedrības spogulis, un šajā zālē vislabāk redzams, kāda ir bijusi un kāda ir mūsu valsts.
Šodien, noslēdzot 14. Saeimas darbu, pie šīs domas gribu atgriezties. Šie četri gadi nav bijuši vienkārši. Tie prasījuši daudz darba, pacietības un kompromisu. Tomēr esam spējuši turpināt dialogu arī tad, kad mūsu viedokļi krasi atšķīrās. Šajos gados katrs no jums ir atstājis savu nospiedumu. Dažkārt tas redzams pieņemtā likumā, iniciatīvā vai stingri aizstāvētā pozīcijā. Citreiz tas ir viens uzdots jautājums, trāpīgs arguments vai vienkārši klātbūtne īstajā brīdī. Ne viss nonāk ziņu virsrakstos, tomēr tas nemazina ieguldījuma nozīmi.
Demokrātijā nav mazu vai lielu mandātu, ir uzticēšanās, ko uz noteiktu laiku piešķir vēlētājs. Tāpēc vēlos teikt paldies ikvienam no jums par ieguldījumu parlamentārisma, demokrātijas un Latvijas valsts stiprināšanā. Savukārt tiem, kuri turpinās darbu šajā zālē, novēlu saglabāt spēju dzirdēt ne tikai savus vēlētājus, bet arī tos, kuri domā citādi, saglabāt cieņu pret Saeimu, tās tradīcijām un cilvēkiem, kuru vārdā pieņemam lēmumus.
Politiskās ambīcijas mēdz būt dažādas, tomēr mūsu valsts vienmēr ir lielāka par jebkuru partiju, frakciju vai Saeimas sasaukumu. Latvija vienmēr būs demokrātiska un parlamentāra valsts, un šajā zālē turpinās strādāt mūsu sabiedrības ievēlētie pārstāvji. Mainīsies cilvēki, paaudzes un laiks, bet uzdevums paliks nemainīgs – kalpot Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Vienlaikus jāapzinās, ka mainās arī sabiedrība. Pie Saeimas durvīm klauvē jaunā paaudze ar savu skatījumu un gaidām no politikas. Mums jāprot tās sadzirdēt un jāspēj dot vietu jaunajiem.
Esošajiem un nākamajiem deputātiem vēlu atcerēties, ka neviens no mums nav neaizstājams. Mēs šeit esam uz noteiktu laiku, bet Latvija paliek. Paliek mūsu valsts, demokrātija un cilvēki, kuru labā strādājam. Paldies par darbu, par viedokļiem un atbildību! Vēlu izdošanos kā politiskajās arēnās, tā arī katra personīgajos izaicinājumos.
Un noslēgumā vēlos noslēgt ar sevi ļoti tuva rakstnieka Nīla Donalda Volša vārdiem: “Īstens līderis nav tas, kuram visvairāk sekotāju, bet gan tas, kurš pats rada visvairāk līderu.”
Saules mūžu Latvijai! (Aplausi.)
Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.
Sēdes vadītāja. Un turpinām mūsu Saeimas sēdi ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Deputāti Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Liene Gātere, Kaspars Briškens un Jana Simanovska lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Viens var runāt “par”, viens – “pret”.
Pieteicies runāt Andris Šuvajevs. “Par” vai “pret”? “Pret”… “Par” (Smejas.).
Kolēģi, labrīt! Sveiciens šīs Saeimas pēdējā sēdē. Viļuma kungs! Es tiešām aicinu jūs nobalsot “par”, iekļaut šo likumprojektu darba kārtībā, lai tad attiecīgi šī Saeima vēl var balsot
pirmajā lasījumā par šiem konkrētajiem grozījumiem. Jo, manuprāt, ja ir tāds viens kauna traips šai Saeimai, tad tas ir fakts, ka zelta vīzas ir atgriezušās politiskajā darba kārtībā gan kā temats, par kuru runāt, kur pozicionēties, bet arī diemžēl nu jau stingrāk Latvijas likumdošanā, konkrēti – Imigrācijas likumā. Vēl jūnijā ir pieņemts šajā Saeimā lēmums par šo alternatīvo ieguldījumu fondu.
Es atgādināšu Saeimas deputātiem – šāds ieguldījumu fonds vēl nepastāv. Mēs vēl nezinām, kā tas praksē darbotos. Jau toreiz, kad mēs pieņēmām, PROGRESĪVIE aicināja prezidentu atgriezt šo likumu atpakaļ Saeimā, lai mēs varētu labot šo kļūdu, jo acīmredzami nav izsvērts jautājums, visi skaitļi, kas tiek saistīti ar šo alternatīvo ieguldījumu fondu, vienkārši ir gaisā sazīmēti, tie nav nekādā veidā pamatojami. Un ir skaidrs, ka šāda veida zelta vīzu paplašināts regulējums rada drošības riskus. Tas rada valsts reputācijas riskus. Tas ir pilnīgi pretējs virziens tam, kur šobrīd dodas Eiropas Savienības valstis.
Tāpēc es aicinu Saeimas deputātus šajā pēdējā Saeimas sēdē iekļaut vispirms šo jautājumu darba kārtībā. Varam debatēt. Labprāt tad uzklausītu visus tos deputātus, kuri uzskata, ka šis ir pareizs, precīzs regulējums, tāds, kas ir Latvijas sabiedrības interesēs. Aicinu tad izklāstīt vēl pēdējo reizi Saeimas deputātiem šos argumentus par to, kādi būs reālie ekonomiskie ieguvumi Latvijas sabiedrībai plašāk, nevis tikai atsevišķiem privātiem indivīdiem, kā tad mēs vadīsim visus šos drošības riskus, sankciju riskus, valsts reputācijas riskus, lai šajā pēdējā Saeimas sēdē Saeimas deputāti vēl var pēdējo reizi izsvērti balsot par šo jautājumu.
Tāpēc aicinu Saeimas deputātus… iekļaut Saeimas darba kārtībā un pēc tam arī balsot pirmajā lasījumā.
Paldies. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 31, atturas – 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. (Aplausi.)
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Arvils Ašeradens, Juris Viļums, Jānis Patmalnieks, Zanda Kalniņa-Lukaševica un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, un deputāti lūdz skatīt likumprojektu kā pirmo darba kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2026. gada 31. augusta līdz 2026. gada 25. oktobrim. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Turpinām darba kārtību ar likumprojektu izskatīšanu.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums. Deputāti ierosina atzīt to arī par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Arvils Ašeradens.
Kolēģi! Pirms mēs vispār skatām likumprojektu, man ir neliela informācija par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Tātad šodien sēdes darba kārtībā iekļautajiem likumprojektiem, kuri izskatāmi parastajā kārtībā pirmajā un otrajā lasījumā un kuriem atbilstoši Saeimas kārtības rullim jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kas nedrīkst būt īsāks par piecām dienām, un ņemot vērā to, ka 14. Saeimas pilnvaras beidzas pēc četrām dienām, šā gada 3. novembrī, sanākot 15. Saeimai.
Tātad aicinu attiecīgiem likumprojektiem nenoteikt konkrētu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet tos 14. Saeimas deputātus, kuri vēlas iesniegt priekšlikumus, izdarīt to atlikušajā savā pilnvaru laikā.
Tātad vārds – Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!
A. Ašeradens (JV).
Labrīt, cienījamā Saeima! Lūdzu, sākam skatīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Šis ir Ministru kabineta sagatavots likumprojekts, un tā mērķis ir valsts un sabiedrības drošības aizsardzība, pēc iespējas apgrūtinot noziedzīgu nodarījumu iespēju, aizliedzot iespēju izmantot nereģistrētu lietotāju priekšapmaksas SIM kartes. Kā steidzamību šim likumprojektam mēs komisijā izskatījām. Arī lūdzu Saeimai… pamatot ar šādiem argumentiem, ka telefona krāpniecības riski strauji pieaug, ar ko mēs parasti asociējam šīs anonīmās kartes, bet šiem riskiem ir pievienojušies daudz plašāki valsts drošības riski, kas prasa steidzamu rīcību.
Tā ka aicinu lemt par steidzamību un aicinu lemt par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens.)
Komisijā mums neizdevās vienoties par steidzamību, bet deputāti lūdz šo steidzamību… vēlreiz balsot Saeimai.
Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.
Viens var runāt “par”, viens – “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 14, atturas – 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A. Ašeradens. Paldies.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
A. Ašeradens Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10 minūtes, lūdzu Saeimu izskatīt likumprojektu šodienas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
Turpinām! Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Mums ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā otro darba kārtības punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Deputātu pieprasījuma izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.
Deputātu Antoņinas… darba kārtībā… (Starpsauciens.) Es atvainojos! Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Aijas Brantas atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.
A. Svilāns (AS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija 2026. gada 20. oktobra sēdē skatīja lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses
Aijas Brantes atbrīvošanu no tiesneša amata ar 2026. gada 31. decembri.
Aija Brante kopš 1984. gada ir strādājusi pa tiesnesi Tukuma rajona tautas tiesā, Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palātā. Laika posmā no 2004. gada līdz 2014. gadam strādājusi Satversmes tiesā, bijusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, kopš 2015. gada – Senāta Krimināllietu departamenta senatore. Aija Brante ir apbalvota ar tieslietu sistēmas pirmās un otrās pakāpes goda zīmēm, kā arī vairākiem Augstākās tiesas apgalvojumiem.
Aija Brante lūdz viņu atbrīvot pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos pensijā.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Aijas Brantes atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Aijas Brantes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Turpinām darba kārtību ar deputātu pieprasījumu izskatīšanu.
Pieprasījumu komisijas atzinums.
Darba kārtībā – deputātu Antoņinas Ņenaševas, Andra Šuvajeva, Ata Švinkas, Janas Simanovskas, Andra Sprūda, Lienes Gāteres, Edmunda Cepurīša, Leilas Rasimas, Kaspara Briškena, Ievas Brantes, Agitas Zariņas-Stūres pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par ģimenes veselības mācības ieviešanas nepilnībām un satura neatbilstību vispārējās izglītības programmā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.
I. Bērziņa (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas deputāti iesniedza pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei “Par ģimenes veselības mācības ieviešanas nepilnībām un satura neatbilstību vispārējās izglītības programmā”. Izglītības un zinātnes ministrija sagatavotajā atbildē skaidroja moduļa “Ģimenes vērtības un veselības pratība” izstrādes un ieviešanas ceļa karti, norādot, ka satura pilnveide tiek pamatota ar pētījumiem, starptautisku organizāciju ieteikumiem un ārvalstu praksi, kā arī noliedzot šauru ideoloģiju izmantošanu. Tāpat ministrija norādīja, ka veselības pratības un vērtībizglītības saturam saglabājama integrētā pieeja bez apjoma sašaurināšanas, tādējādi izvairoties no tūlītējas pārejas uz atsevišķu mācību priekšmetu.
Saeimas Pieprasījumu komisija savā 21. oktobra sēdē izskatīja šo deputātu pieprasījumu. Pēc jautājuma izvērtēšanas komisija pieņēma atzinumu, atzīstot, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Komisijas balsojuma rezultāts: par – 1, pret – 7, atturas – 2. Aicinu arī Saeimu noraidīt pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātei Antoņinai Ņenaševai. Kolēģi! Lūdzu, mazliet klusāk!
A.Ņenaševa (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ja ir mierīgi vecāki, ir mierīgi bērni. Tā, runājot par tā saukto ģimenes veselības mācību, mēs dzirdējām no ministrijas, tā teikt, politiska biroja, daudz un ļoti pretrunīga pamatojuma. Ko mēs redzējām savukārt pieprasījuma atbildēs? Nu, tie jau bija atbilstoši visiem likumiem un visām labajām praksēm, kas savukārt pilnīgi nesakrīt ar to, kas īstenībā tika virzīts Ministru kabinetā “PowerPoint” prezentācijas veidā.
Bet, runājot par tā saukto ģimenes veselības mācību, man ir viens izšķirošais jautājums joprojām palicis: vai šī būs veselības mācība vai vērtību mācība? Un ir skaidrs, ka veselības mācībai jābūt, taču ne tādai, kas kaunina. Vai tā vietā, lai mācītu faktus par bērnu, jauniešu veselību, par prevenciju, par higiēnas pamatlietām, par uzturu, tā varētu mācīt par mīlestības valodām vai tēmu bloku salikumos saliktu pēc pubertātes uzreiz laulību.
Šobrīd jau visi mēs zinām, ka šī piedāvājuma iedvesmotājs ir arī plaši kritizētais kristīgās dzimumaudzināšanas programmas “Teen STAR” instruktors. Tomēr savās atbildēs ministrija sola vai ministre sola nodrošināt satura atbilstību cilvēktiesību, vienlīdzības, diskriminācijas aizlieguma un arī bērna labāko interešu principiem. Arī Latvijas Republikas Satversmes 99. pants garantē ikvienam domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību un noteic baznīcas atdalīšanu no valsts. Savukārt Izglītības likumā 10. pants nostiprina izglītības un reliģijas nošķirtības principu. Atbilstoši šim tiesiskajam ietvaram valsts obligātā izglītības saturā netiks nostiprināts atsevišķs reliģisks vai ideoloģisks priekšstats par ģimeni. (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!
Paldies.
A. Ņenaševa. Paldies.
Tā vismaz mums atbild rakstiski ministre, bet savukārt pati Pieprasījumu komisijā nespēj šo līdz galam paskaidrot un to palīdz darīt, protams, ministrijas darbinieki. Bet, kā mēs saprotam, šī ģimenes veselības mācība ir politiski virzīta, ne jau ministrijas darbinieku vai ekspertu iesaistīta un virzīta. Jo “Teen STAR” ir diezgan plaši profesionāļu un ekspertu arī visā Eiropā, pasaulē kritizēta programma, kas nevis bērniem māca reālu veselības mācību, bet gan caur kristīgo prizmu kaunina un dara tieši pretējo diemžēl veselības mācības apguvei.
Te es aicinu tomēr, kolēģi, neuztvert to emocionāli, bet tiešām paskatīties uz tiem faktiem un to, ko konkrēti piedāvā šī programma un kādi ir reāli dati Latvijas statistikā, tā nepieciešamā informācija, kas tieši iztrūkst mūsu bērniem un jauniešiem.
Tātad šīs programmas, piemēram, viens no mērķiem ir “veidot kritisku attieksmi pret kontracepcijas un droša seksa propagandu”. Citēju. Citāta beigas. Tātad uzticības mazināšana tomēr kontracepcijai palielina veselības riskus. To norāda visi eksperti, un tas vājina jauniešu spēju pieņemt informētus, drošus lēmumus. Tas tiešā veidā veicina nevēlamas grūtniecības arī pirms pilngadības sasniegšanas.
Otrs piemērs. Mērķis numur divi – analizēt dzimumattiecību sekas ārpus laulības. Šis ignorē jauniešu dzīves realitāti un nepalīdz jauniešiem orientēties veselīgu, tieši veselīgu attiecību veidošanā.
Daudzos materiālos ģimene ir atspoguļota un tiek atspoguļota kā droša, stabila un viennozīmīgi aizsargājoša vide. Taču diemžēl, diemžēl, kolēģi, tā nav visu jauniešu realitāte, un tas ir jāņem vērā. Lai nu kā, mums negribētos, lai visi jaunieši un bērni dzīvotu drošā, stabilā un viennozīmīgi aizsargājošā ģimenē, bet tā nav diemžēl tā realitāte visur. Pie tā mums vēl daudz jāstrādā, un tas ir jāņem vērā. Jo liela daļa mūsu ģimeņu ir arī, piemēram, viena vecāka ģimenes, kuras arī šajā ideālajā modelī neierakstās.
Es diemžēl arī savā kā pedagoga praksē un dzīvē esmu redzējusi vairākas nepilngadīgas grūtnieces. Mums ir arī skolās, kad strādāju par skolotāju vai kad es pati biju skolā. Mēs esam redzējuši bērnus, kas laiž pasaulē bērnus. Un man ir jautājums, kolēģi, jums visiem: vai tiešām šādu mēs redzam demogrāfijas politiku? Pēdējo gadu statistika rāda, ka Latvijā vidēji simts meitenes gadā mazuli laiž pasaulē, vēl nesasniegušas pilngadību. Vēl 30 procenti izvēlas grūtniecību pārtraukt.
Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem nepilngadīgo grūtnieču… skaitam Eiropas Savienībā.
Un kas savukārt ir potenciāli piedāvātajā saturā vai satura pilnveidē, kā viņu sauc ministre. Tātad tie ir četri tematiskie bloki, kas veltīti ģimenei, sabiedrībai, personības identitātei un savstarpējām attiecībām. Uzskaitītas 36 apakštēmas. To vidū, piemēram, ir mīlestības valodas, lomas ģimenē, simpātijas, laulība, paškontrole, paškontrole divreiz. Un es pilnīgi piekrītu, piekrītu arī ministres kundzei, ka jauniešiem tiešām vajag zināt, ka ģimene ir vērtība, un arī par viņu lomu sabiedrībā.
Taču izglītības nozare un ārsti ne pa velti ceļ trauksmi, jo tā nav veselības mācība, kas kritiski trūkst mūsu jauniešiem. Un šis drīzāk atgādina vienkārši daļu no sociālo zinātņu vai sociālo zinību priekšmeta, vai audzināšanas satura. Savukārt sociālo zinību skolotāji ceļ trauksmi par to, ka, ja šis tiks iestrādāts kā daļa no viņu priekšmeta, tad attiecīgi kurai daļai ir jāpazūd. Vai par pilsonisko audzināšanu, vai par patriotismu, vai par valsts uzbūvi, vai par parlamentārismu, vai par finanšu pratību, piemēram, jo, ticiet man, arī kā bijušai sociālo zinību skolotājai, tas saturs tur ir apjomīgs, un jautājums, ka stundas tur ir tik, cik ir, kā mēs zinām, un no kaut kā būs tad jāatsakās. Bet šobrīd tās izpratnes nav. Un arī pēc pieprasījuma mums nepalika skaidrāk, uz kura cita satura rēķina šis potenciālais audzināšanas un, teiksim, sociālo zinību saturs, pilnveide tiks ieviesta.
Bet, atbildot uz pieprasījuma jautājumiem, ministre apgalvo, ka satura piedāvājums vēl taps un arī šis piedāvājums tapis, balstoties uz starptautisko organizāciju ieteikumiem un zinātniskiem pētījumiem, nu, kas, starp citu, daži ir tapuši pagājušajā gadsimtā. Taču ministre pati atzīst, ka jauniešu veselības un sociālo paradumu dati nav analizēti tādā apjomā, lai uz tiem balstītu galīgo moduļu saturu. Saturam, ministresprāt, jātop līdz aprīlim, un skolās to ir jāievieš nu jau nākamajā mācību gadā, kas arī… Paldies, jo tas tā kā sasaucās ar Saeimas arī vienu no lēmumprojektiem par to, ka vajag veselības mācībai sākties vismaz ar nākamo mācību gadu.
Bet, ziniet, mēs kā deputāti, neskatoties uz to, ka, protams, šobrīd debatējam arī daudz par saturu, bet vairāk arī par nozares organizāciju iebildumiem, mēs, protams, nebūsim tie, kas noteiks saturu. Arī ministrijas, ministru politiskie biroji nebūs tie un tiem nav jābūt tiem, kas nosaka saturu skolas stundās, jo tas ir jādara tiešām nozares ekspertiem, skolotājiem un arī ne tikai izglītības ekspertiem, bet īpaši arī veselības ekspertiem. Taču jāapzinās, ka šobrīd gandrīz visas izglītības un veselības nozares organizācijas nepiekrīt tam, kā konkrēti šis saturs tiek piedāvāts, tiek ieviests potenciāli un ceļ trauksmi par ministres politiskā biroja kārtējo reizi darbības stilu un ētiku.
Jo atcerieties, kolēģi, burtiski pirms mēneša mēs šeit esam runājuši par visu to haosu, kas bija rādīts izglītības sistēmā. Un kā Ministru kabineta sēdē sasteigti, nesaprotami, nepārtraukti mainot arī tos tekstus, arī pēc dienas mainot tekstu, tika pieņemtas izmaiņas par eksamināciju, par centralizētiem eksāmeniem un pārējo. Un tajā brīdī mums likās, ka sliktāk vairs nevar būt. Gan sastrīdēties ar nozari, gan ieviest haosu pirms 1. septembra. Bet izrādījās, ka var būt. Un toreiz pat premjerministrs teica ministrei, ka nu tā nedrīkst strādāt, tā nedrīkst strādāt, vajadzētu tā kā nākamreiz sagatavoties labāk, nu tad atnest jau gatavu, normālu lemšanai, tā teikt, Ministru kabinetam dokumentu. Un burtiski pēc mēneša
uz Ministru kabinetu atnesta pie infoziņojuma PowerPoint prezentācija ar dažiem slaidiem, kuru nesaskaņo visas organizācijas, visas ministrijas iebilst. Un tas pats premjerministrs saka sekojošo: ja tas palīdz, tad jādara. Un valdība apstiprināja ideoloģiski ievirzītu ģimenes veselības mācību. Jā.
Tāpēc, kolēģi, es tomēr aicinātu šodien atbalstīt šo pieprasījumu un nepieļaut, lai, vienalga, kas būtu nākamie izglītības un zinātnes ministri… bet šādu haosu un šādu attieksmi pret nozares ekspertiem tomēr nevar pieļaut neviens sevi cienošs izglītības un zinātnes ministrs.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.
J. Klotiņš (NA).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās dāmas! Godātie kungi! Kolēģi! Es esmu par Eiropas vērtībām. Es esmu par Latvijas vērtībām, un es esmu par visas cilvēces vērtībām. Ģimene ir tiešām gan Latvijas vērtība, gan Eiropas vērtība, gan visas cilvēces vērtība. Civilizācija vispār bez ģimenes nebūtu iespējama. Bez mātes un tēva, bez bērniem nekas netaptu – neviena tauta, neviena valsts un neviena savienība.
Es vēlos vērst jūsu uzmanību, ka arī viens no vadošajiem Eiropas pētījumu centriem, būtībā politiskā domnīca, kas ir oficiālā Eiropas Tautas partijas grupas politiskā domnīca, Vilfrēda Martena Eiropas studiju centrs pirms gada… to prezentēja šogad EDSO Parlamentārajā asamblejā ziemas sesijā Vīnē. Viņi izstrādāja pētījumu, atbildot uz demogrāfiskajām pārmaiņām, politikas ieteikumu nacionālo valstu un Eiropas līmeņa politikas veidotājiem. Šāds pētījums ir atrodams internetā. Nu, katrā ziņā šis pētījumu centrs nodarbojas ar Eiropas vērtību diskursu mūsdienās, reaģējot uz Eiropas izaicinājumiem.
Pats pirmais – viņi ir atzinuši, ka demogrāfiskās pārmaiņas ir milzīgs Eiropas izaicinājums, un sniedz vairākus ieteikumus, īstenībā ļoti vērtīgus, arī Ministru prezidenta kungam noteikti noderētu un nākamajam labklājības ministram, tāpat veselības ministram un kopumā valdībai. Es tikai vēlos vērst uzmanību, ka 13. lapaspusē šai pētījumā, piemēram, viņi raksta tā (es citēšu):
“Vidusskolu mācību programmā līdzās finanšu pratībai iekļaut tādus priekšmetus kā ģimenes dzīve un vecāku loma.”
Viņi formulē šādā veidā. Doma ir tāda, ka ir vajadzīgs arī mācību saturs par ģimenes dzīvi, par vecāku lomu. Un, kolēģi, no PROGRESĪVO puses ir satraukums, ka kaut kur veselības mācība pazudīs, bet mūsdienu pieeja ir mācīt lietas integrālā veidā. Un tieši ģimenes veselības mācība jau nu būtu tā, kur mācīt gan par veselību, jā, tai skaitā par kontracepciju, bet arī par auglību, kā tā cilvēkam veidojas un kas to ietekmē. Neauglība, kā zināms, ir milzīga problēma mūsdienu sabiedrībā, ko ietekmē kompleksi faktori, tai skaitā arī kaitīgu vielu lietošana. Arī finanšu pratība ģimenei vajadzīga, juridiskie jautājumi, piemēram, par hipotekārajiem kredītiem un mājokli, un tādi. Un nevajadzētu domāt, ka tas, ka šāds saturs būtu skolā, neko nedotu.
Kāpēc mēs skolā mācām matemātiku? Mēs mācām ļoti, ļoti augstas matemātikas zinības, mēs mācām dabaszinības, par vides aizsardzību, par vēsturi. Kāpēc gan lai mēs līdzās tam nemācītu arī par to, kas ir svarīgs, ja cilvēks izvēlēsies veidot ģimeni? Es tiešām saku “izvēlēsies”, tāpēc ka nav jau mērķis indoktrinēt.
PROGRESĪVIE, manuprāt, ir tie, kuri cenšas… tāpēc ir tas satraukums droši vien, ka šī ideja kaut kādā mērā… viņi sajūt… ir pretēja viņu uzstādījumiem, kā vajadzētu veidot izglītības sistēmu un saturu.
Bet, kolēģi, es aicinu tiešām būt vienotiem tajā, ka ģimene ir Latvijas pamatvērtība, ir Eiropas pamatvērtība, un atbalstīt šo ministres iniciatīvu. Un nevajadzētu, lūdzu, teikt, ka visi ārsti to neatbalsta vai visi skolotāji to neatbalsta. Ir skolotāji, kas to atbalsta, ir ārsti, kas to atbalsta. Tikai tie, kuri atbalsta un kuri saprātīgi… ne jau balstoties kādā reliģijā… nepieciešami… vienkārši no cilvēka veselā saprāta izejot, saprot, ka ģimene ir tas sabiedrības nākotnes pamats. Un nevajag obligāti reliģiskus argumentus, un nevajag pārmest idejas autoriem,
ka viņi tur kaut kādus reliģiskus argumentus iepina. Tas ir no… no veselā saprāta tas izriet. Bērnam vislabākā vide ir ģimene. Tas ir rakstīts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. pantā.
Kolēģi, es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu. Un šis balsojums “pret” šodien ir balsojums par Eiropas vērtībām, par Latvijas vērtībām, par ģimeni, kas ir Latvijas pamatvērtība.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Robertam Ķipuram.
R. Ķipurs (NA).
Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātās deputātes un deputāti! Nedaudz par vēsturi. Pirms 20 gadiem, 2005./2006. mācību gadā veselības mācība kā atsevišķs priekšmets pazuda no pamatskolu programmām. Tātad šīs tēmas tika sadalītas sociālajām zinībām, bioloģijai un sportam. Kopš tā laika šis jautājums par veselības mācību ir regulāri – atkal un atkal – nācis dienaskārtībā.
2013. gadā valdībā bija priekšlikums par atsevišķu priekšmetu. Tas tika noraidīts. Un tā tālāk, un tā tālāk. Zinām arī “Skola2030” procesus. Un 2024. gadā bija atsevišķi kursi par seksuālo izglītību, bet tas bija vairāk vai mazāk pedagogiem tāds kā brīvprātīgs, nu, teiksim tā, interese, ja.
2025. gadā tika solīts, ka būs atsevišķs priekšmets, nevis priekšmets, bet ka priekšmeta nebūs, bet mēs integrēsim šīs tēmas daudz labāk.
Un rezultātā tātad 20 gadu laikā mēs esam nepārtraukti integrējuši labāk. 20 gadi.
Šogad izglītības un zinātnes ministre ir noteikusi veselības mācību kā prioritāti, un mēs atkal šeit diskutējam par šiem jautājumiem, kas noteikti ir jādara vispirms speciālistiem.
Pieprasījums par saturu, kurš vēl nav uzrakstīts. Ministru kabinets 6. oktobrī šogad neapstiprināja nevienu stundu, nevienu tēmu, nevienu mācību līdzekli. Tātad tika uzdots saturu izstrādāt līdz 2027. gada 30. aprīlim kopā ar ekspertu padomēm un pedagogiem. Pats pieprasījums jau raksta, ka nav nojaušams, ko tiek plānots mācīt. Un pāris rindkopas tālāk par pašu saturu jau to dēvē par ideoloģisku.
Tas nozīmē, dārgie kolēģi, ka nevar vienlaikus nezināt saturu un jau zināt, ka šis saturs pēc būtības ir slikts. Tātad ģimene nav šauras interešu grupas interešu stāsts, bet jau Satversmes ievadā ir rakstīts: godīgs darbs un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Arī paši iesniedzēji raksta, ka ģimenes vērtības nenoliedz.
Tātad strīds ir par proporcijām, un par tām jālemj ir izstrādes gaitā kopā ar ārstiem, skolotājiem, vecākiem. Es personīgi ieteiktu arī jau nākošajam izglītības un zinātnes ministram vai ministrei tomēr vērsties arī pie pedagogiem, kas reāli strādā ar bērniem un tātad ir praktiķi.
Tad nākošais – integrētais saturs ar skaidriem rezultātiem parasti vienmēr izšķīst. Tā tas pierāda šo 20 gadu laikā kopš 2006. gada… un šogad 2. septembrī ministrija paziņoja, ka modulis tiks ieviests programmas parauglīmenī, nemainot standartā noteiktos sasniedzamos rezultātus. Bet programmas paraugs ir tikai paraugs. Saistošs ir standarts, Ministru kabineta noteikumi.
Nobeigumā varbūt tad es gribētu vērst jūsu uzmanību, ka mums ir svarīgi tomēr tātad sasniedzamie rezultāti ģimenes vērtībās, bērnu veselības pratībā, pirmajā palīdzībā, slimību profilaksē, reproduktīvajā veselībā. Tad tas ir stāsts par to, kas tomēr ir šinī programmā jāizdara.
Tātad aicinu pieprasījumu neatbalstīt.
Ceru, ka 15. Saeima atrisinās jautājumus par vēl vienu veselības jautājumu. Un tā ir vēsture. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.
J. Simanovska (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Faktiski, runājot par šo pieprasījumu, es runāšu par trim būtiskiem jautājumiem un tad arī parādīšu, kāda ir pati lielākā pretruna visā šajā ģimenes veselības mācības modelī.
Pirmkārt, mēs visi zinām, cik svarīga ir skola ne tikai jauniešu, bērnu dzīvē, bet arī tā ir mūsu valsts nākotne. Jaunietis, kad viņš 19 gadu vecumā beidz skolu, viņš ir pavadījis izglītības sistēmā lielāko daļu sava mūža, viņš ir mācījies. Līdz ar to ikviena valsts, ikviena nācija saprot, cik skola ir svarīga. Un tieši tāpēc jautājums, kas un kā skolās tiek mācīts, kādas ir programmas, ir ļoti, ļoti svarīgs. Un ikviena valsts par to diskutē un sastāda to programmu. Bet programma nevar būt bezgalīga. To ikviens arī saprot, ka bērnu spējas uzņemt informāciju ir jāsalāgo ar viņu veselības vajadzībām, ar viņu vēlmi pēc arī rotaļām, ģimenes mīlestības. Tātad mēs nevaram pārblīvēt skolas programmu bezgalīgi.
Un jau šobrīd mēs skaidri zinām, ka mūsu skolas programma ir ļoti intensīva, kas nozīmē: ja mēs mūsu skolas programmā kaut ko ienesam iekšā, mums ir kaut kas jāienes ārā. Tieši tāpēc tas, kā mēs veidojam skolas programmu, ir tik ļoti, ļoti svarīgi. Un tieši tāpēc tas ir uzticēts profesionāļiem. Tā nav politiķu izvēle, ko mēs liekam skolu programmās. Tā ir profesionāļu izvēle, izglītības profesionāļu izvēle, lai saprastu, kā šo skolu pēc iespējas labāk veidot un kā panākt to, ka mūsu bērni ir, skolu beidzot, laimīgi, spēj dibināt ģimenes, spēj sevi uzturēt un mūsu visa ekonomika ir arī konkurētspējīga. Tieši tāpēc jebkuras izmaiņas skolas programmā var nākt tikai pēc nopietnas analīzes un pārdomām.
Otrs ir jautājums par veselības mācību. Mūsu pētījumi rāda, ka ar jauniešu veselību nav labi. Mums patiešām ir vajadzīga labāka veselības pratība. Tas, ko mēs arī zinām, sabiedrībā ir ļoti daudz dezinformācijas par veselību. Līdz ar to tam, kas skolās tiek stāstīts un mācīts par veselību, ir ļoti liela nozīme. Un mēs atceramies, arī Saeimas lēmums bija, ka no 2027. gada 1. septembra mums skolās vajadzētu ieviest veselības mācību. Par to arī ir ļoti daudz diskusijas. Atkal, tieši tāpat, kā es stāstīju, skolas programma jau ir pilna. Līdz ar to tas ir profesionāļu jautājums, kā mēs šo veselības mācību varam ielikt. Profesionāļi, izglītības joma vēl aizvien saka, ka mēs tomēr gribam kā atsevišķus jautājumus. Veselības puse saka, mēs gribam kā kopīgu mācīt. Bet tas ir ļoti svarīgs jautājums.
Bet ko es te stāstu par veselību? Šajā ģimenes veselības mācībā veselības gandrīz nemaz nav. Tie būtiskie jautājumi, kas skar mūsu jauniešu veselību, tur parādās ļoti, ļoti, ļoti minimāli. Gandrīz nemaz. Es teikšu, ka šis termins “ģimenes veselības mācība” ir šajā ziņā maldinošs. Visi liekas… nu tagad būs ar veselību… Nē, tur nav. Un tieši tāpēc ir ļoti daudzi veselības profesionāļu iebildumi tieši pret šo mācību.
Un tad nākamais jautājums ir par tikumību. Ja skaidrs tas, ko mums arī atzina izglītības ministre, ka faktiski šis modulis ir par vērtībizglītību, tātad jautājums: vai tikumību bērniem var ieaudzināt, iemācīt? Un šis jautājums ir aktuāls faktiski jau no Sokrāta laikiem. Jau Sokrāts prasīja, un Aristotelis pēc tam vēlākos darbos strīdējās pretim: vai tikumību mēs varam iemācīt? Vai tikumību varam ieaudzināt? Un Sokrāta atbilde bija tāda, ka vispirms zināšanas, spēja kritiski izvērtēt, un tad arī cilvēks būs tikumīgs. Bet atkal – tas nav politiķu jautājums, tas ir profesionāļu jautājums, kā panākt,
ka bērni skolās pēc iespējas labāk saprot, kas ir tikums, un viņi spēj arī būt tikumīgi savā dzīvē. Bet tas ir profesionāļu jautājums, kā to panākt skolās, tas nav politiķu jautājums – ienest vienu atsevišķu mācības moduli. “Mēs tagad parādīsim, kā pareizi dzīvot, un jūs visi dzīvosiet pareizi.” Nu tā nenotiek. Tad jau, ja tā vienkārši mēs to varētu izdarīt, mēs jau sen dzīvotu laimīgi un mums nebūtu nekādu problēmu. Bet tā tas nav, ja? Tieši tāpēc šis ir profesionāļu jautājums. Un tieši šeit slēpjas vislielākā pretruna, ko es redzu šajā piedāvātajā veselības mācības modulī. Jo faktiski, skatoties šo jautājumu Pieprasījumu komisijā un prasot, uz kā pamata ir izveidots šis modulis, ministre skaidri un gaiši atzina, ka tā ir viņas izpratne un tā ir viņas politiskā griba – šādu moduli ieviest. Tātad tas nav balstīts ne pētījumos, ne analīzē. Un tad es gribu pieminēt to, ko pateica Izglītības ministrijas ziņojums Ministru kabineta sēdē, ka ieviest regulāru izglītības satura pārskatīšanas ciklu, nostiprinot datos, pētījumos un profesionālajā dialogā balstītu standartu un programmu pārskatīšanas kārtību. (Zālē troksnis.) Un tas, ko mēs šeit šobrīd…
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!
J. Simanovska. … šajā piedāvājumā, ko atnesa izglītības ministre un ko viņa vēlas ieviest, ir tieša pretruna ar šo vēlmi balstīt dialogā, profesionāļu izvēlēs, datos. Faktiski mēs mūsu pārblīvētajā mācību standartā ienesam kaut ko tāpēc, ka kādam politiķim likās, ka tas ir svarīgi. Un tad sanāks – atnāks nākamais izglītības ministrs, viņš arī ienesīs kaut ko svarīgu. Vēl nākamais ministrs nāks, ienesīs kaut ko svarīgu, un tad mums tā izglītības programma būs nevis vairs profesionāļu izvērtējumā un zināšanās balstīta, bet vienkārši katrs politiķis kaut ko ienesīs, lai katrs bērns atcerētos šī politiķa vārdu. Nē, šādā veidā mēs neveidojam izglītības standartu. Tā mēs nedrīkstam strādāt. Mums ir jāstrādā kopā ar profesionāļiem. Mums ir jāuzticas skolām, mums ir jāuzticas skolotājiem.
Līdz ar to es uzskatu, ka šis piedāvājums, ko izglītības ministre atnesa, nav atbalstāms. Un es uzskatu, ka šis pieprasījums ir jāuztur spēkā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.
J. Eglīts (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Lasot pieprasījuma tekstu, rodas sajūta, ka mēs dzīvojam nevis 2026. gadā, bet gan padomju laikos, kur pati ideja, ka nevienam nekas nepieder un neviens ne par ko neatbild, ir ļoti normāli. Te teksts no pieprasījuma: “šauru interešu grupu dogmatismu par tikumību, konservatīvismu un no indivīda sagaidāmo rīcību valsts labā.” “Šauru interešu grupu” – tad sabiedrība kopumā tiek vērtēta kā šaura interešu grupa. Tikumība tiek pasniegta kā dogma. Konservatīvisms, tas ir, ticība vērtībām, tiek pasniegts kā kaut kas slikts. Un tas, par ko mēs runājam ikdienā arī šeit, bieži vien par nodokļiem, par attieksmi, par valsts aizsardzības dienestu, tas tiek pasniegts kā kaut kas slikts, ko grib mācīt.
Pieprasījumā tiek uzdoti jautājumi, uz kuriem ministrija ir sagatavojusi atbildes. Un, kā jau Ņenaševas kundze minēja, ir tikai loģiski, ka par saturu atbildes sniedz darbinieki, jo saturs nedrīkst būt politisks, lai kā jums to gribētos. Arī šis saturs ir sagatavots un balstīts zinātnē, un tieši par to arī tiek runāts. Ir ņemti vērā ANO, UNESCO, Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi valsts izglītības standartam. Ņemta vērā starptautiska pieredze no Somijas, Igaunijas, Īrijas, Anglijas, no Ontārio Family Studies un ASV dažādiem standartiem. Tāpat izmantoti 2015., 2021., 2023., 2024. gada pētījumi, kas nebūt nav no pagājušā gadsimta. Man šķiet, ka ar to būtu jābūt tomēr objektīviem un ir jāsaredz šie te vismaz gadskaitļi.
Bet par vērtībām. Pirms kāda laika, vēl vakar, pārskatot sociālos tīklus, ik pa laikam parādījās sauklis: “Sargāsim visas ģimenes!” Vai šobrīd ar šo pieprasījumu jūs skaidri pasakāt saviem cilvēkiem, šiem cilvēkiem, kas šo saukli izmantoja, ka ģimene jums nav vērtība? Tāpat tiek nepamatoti sašaurināts jēdziens “tikumība”, jo varbūt kādam tā ir tikai tikumība par dzimumdzīvi, bet īstenībā jau tā neietver tikai šo te tikumību. Tās ir… tā ir rīcība ikdienā, tā ir tas, cik mēs godīgi vai negodīgi viens pret otru attiecamies. Tas ir, tikumības jēdziens ir krietni plašāks. Un vai arī šeit var teikt, ka šī te tikumība jums nav svarīga?
Par cilvēktiesībām runājot, un te ir pavisam konkrēts jautājums: kāpēc cilvēki ar tradicionālu seksuālo orientāciju tiek uztverti zemāk kā tie, kuri ir ar netradicionālu? Manā ieskatā, un arī sagatavotajā programmā visi cilvēki ir vienādi, un tiek stāstīts par ģimeni kā vērtību, par cilvēkiem kā vērtību, par attieksmi kā vērtību. Brīdī, kad tiek runāts par 1246 dzimumiem, jūs atsaucaties uz tiesībām zināt. Taču jautājums ir, kad skar tradicionālo ģimeni, jūs to saucat par dogmu. Tā ir klaja divkosība.
Sagatavotā programma, kolēģi, ir krietni plašāka par dzimumdzīvi, krietni plašāka par šauru skatījumu uz kreiso ideoloģiju. Tā, pirmkārt, ir par vērtībām. Par vērtībām, par attieksmi pret vecākiem, pret ģimeni, pret kopienu, pret valsti. Valsts veselība ir katra indivīda attieksme pret šiem jautājumiem. Un ir jāsaka tā, ka pieprasījumā ir arī minēts par šo te Ministru kabineta uzdevumu. Tad ir… Tad mans secinājums, arī noklausoties prezentāciju, šī sagatavotā programma ir krietni plašāka par tikai skatījumu no veselības skatupunkta, bet ļoti būtiski šo stiprina.
Tāpēc es aicinu, kolēģi, noraidīt šo pieprasījumu un nu pieturēties pie tiem standartiem, kas tomēr ir pieņemti sabiedrībā.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei. (Zālē troksnis.)
Kolēģi, tiešām lūdzu, mazliet klusāk!
A. Zariņa-Stūre (JV).
Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja, deputāti! Es vēlos sveikt jūs pēdējā 14. Saeimas sēdē. Un, lai kādi būtu 15. Saeimas vai nākamās valdības pīlāri, es aicinātu domāt par to, kāda būs sabiedrība un tās spriestspēja un turēt cieņā un godā izglītību un kultūru. Un šodien es atbalstīšu šo pieprasījumu tikai nākotnes vārdā, ar cerību, ka nākamā vai nākamais izglītības un zinātnes ministrs būs profesionālis, jo nozarē esmu daudzus gadus, bet pēdējo mēnešu haoss ir patiesi nepieņemams.
Un nepieņemams no diviem aspektiem. Gan kā tas notika, rullējot pāri sabiedrības un partneru viedoklim, gan arī kas notika. Un arī šodien, dzirdot no tribīnes, ka “Nacionālā apvienība” mēģina teikt, ka šeit ir veselības mācība, tad man gribas teikt, ka jūs neesat redzējuši prezentāciju, kas tiek pasniegta kā ziņojums, ka tur no veselības mācības nav nekā. Tur ir kaut kādi jauni, mistiski termini un tāds politisks vēstījums, nevis veselības mācība. Bet nu es ceru, ka programmai ir iedots laiks un kaut kas notiks.
Tāpēc es gribu vēlēt augstu turēt demokrātiju, sarunu procesu, cieņu par cilvēkiem, kas ir nozarē, jo mums šeit, Saeimā, var būt miljons ideju un miljons politisku iegribu, ko mēs gribam realizēt, bet kādam ir jāredz tas, kā tas izskatīsies reāli mācību stundā un skolā. Un tam būtu jābūt ministram, kas šobrīd ir gluži pretēji. Es esmu par veselību, par izmaiņām saturā normālā laika posmā, pret politiskām iegribām, par zinātni un par profesionalitāti.
Paldies.
Atbalstīšu pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ir patīkami uzzināt visādus jaunumus pēdējā sēdē. Mani faktiski izprovocēja cienījamās deputātes Simanovskas teiktais, ka tikumība un ģimenes mācība – tā faktiski nav politiķu lieta, tā jau ir zinātnieku lieta. Viņa gan noklusēja, ka marksistisko zinātnieku lieta… vai arī no PROGRESĪVAJIEM tiem zinātniekiem jābūt. Varbūt daudzi nezina… PROGRESĪVIE… ka šie zinātnieki jau mums ir bijuši simtiem savā laikā.
Es te paskatījos nedaudz vēsturi… un izrādās, ka Krievijā pēc revolūcijas bija tāds interesants periods… savā laikā Ļeņina draudzene Inese Armanda bija uzrakstījusi tā saucamo izdzertās ūdens glāzes teoriju, ka apmierināt dzimumdzīves vajadzības ir tas pats, kas izdzert glāzi ūdens. Un tad bija pat tādi plakāti, ka, piemēram, katra kārtīga komjauniete apmierina darba pirmrindnieka un trieciennieka dzimumdzīves prasības. Tas tur gāja, man liekas, kaut kādus pāris gadus, pēc tam valdība attapās, ka bardaks ir pārāk liels, un krita otrā galējībā, aizgāja jau tik tālu, ka, teiksim, partijas biedri nedrīkstēja šķirt laulību dažādu apstākļu dēļ. Bet tas tā… par dzīves un tikumības zinātniekiem.
Tagad par izglītības programmu. Jā, mums savā laikā bija arī tāda lieta kā latviskās dzīvesziņas iekļaušana, bija izvēle skolā starp sociālajām zinātnēm un ticības mācību. Tagad, cik es saprotu, uzsvars ir tikai uz sociālajām zinātnēm. Bet no kurienes tad nāks šie zinātnieki, kas parādīs latviešu tautai, kas ir tikumība un kas ir pareiza ģimene? No Eiropas Savienības. Paskatīsimies, kāda ir statistika pēdējos gados. Pirmajā vietā vientuļo māšu bērnu skaita ziņā ir Igaunija – 60 procenti bērnu piedzimst vai nu vientuļām mātēm, vai tādām, kur tēvi nav reģistrēti laulībā. 60 procenti! Igaunija stabili ieņem pirmo vietu. Latvija ir pirmajā trijniekā.
Tātad tas nav politiķu jautājums, bet zinātnieku jautājums – uzskata PROGRESĪVIE. Latvijas un Igaunijas atrašanās pirmajā trijniekā Eiropas Savienībā pēc tik bēdīgām lietām kā saslimstība ar HIV, venēriskajām slimībām, laulību šķiršanu un tautas vai iedzīvotāju izmiršanas ātrumu… mēs visur esam kaut kur kādā no šīm pirmajām trijām vietām. Tas ir pēdējo 17 gadu, es domāju, pēc tagadējās un iepriekšējās koalīcijas strādāšanas tā saucamo Eiropas zinātnieku vadībā.
Latvijā uzturlīdzekļu nemaksāšana jau skar kādus 40 tūkstošus sieviešu. Vai tas arī ir zinātnieku jautājums? Vai tas tomēr ir politiķu jautājums? Ja mēs tik daudzus gadus klausījāmies šos Eiropas Savienības zinātniekus… un es arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skatījos uz šīm UNESCO nostādnēm… bērniem atsūta nostādnes, kas viņiem no 1. klases jāzina, kas viņiem no 4. klases jāzina… kā izsargāties no venēriskajām slimībām, kontracepcija jāiemācās… skolēniem jāmāca, kā pareizi uzvilkt prezervatīvu. Un tad mēs prasījām: bet kur tad ir – kā ģimeni izveidot? Un tad starp kaut kādām 10 nostādnēm atradām tādu. Nu var jau arī, kā saka… ja galīgi vecmodīgs, var arī apprecēties un dzīvot – vīrs ar sievu… bet vispār tas nav ne progresīvi, ne zinātniski, ne vajadzīgi. (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi!
A. Kiršteins. Es saprotu, ka var būt problēmas ar metodoloģiju un pie tā var strādāt nākošā Saeima. Es domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrija atradīs arī pietiekami daudz šo speciālistu un zinātnieku, kas tomēr atšķirsies no šiem progresīvajiem zinātniekiem. Un kaut kā Latvijā varbūt beigsies tā izmiršana,
mēs varbūt no tām pirmajām trim vietām kopā ar Igauniju… un vēl tur kāda valsts, kas tur iekļūst periodiski… izkļūsim no šīs bēdīgās situācijas, pateicoties šiem kreisajiem zinātniekiem.
Tā ka “pret” es nebalsošu. Aicinu atbalstīt. Paldies. (Starpsaucieni.)
Nē. Balsošu “pret” šo te. “Pret” pieprasījumu… bet atbalstīt Izglītības un zinātnes ministriju.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.
A. Butāns (NA).
Cienītās dāmas! Godātie kungi! Vēlos īsi reflektēt uz divu runātāju teikto. Un, pirmkārt, par Agitas Zariņas-Stūres teikto. Jāsaka, man bija grūti uztvert nopietni jūsu teikto. Faktiski, manuprāt, jūs savu cieņu latviešu sabiedrības acīs zaudējāt, trīs gadus bloķējot Valsts valodas likuma grozījumus, kas būtu stiprinājuši valsts valodu. Un faktiski jūsu uzvedība pēdējās sēdēs un šajā sēdē, runājot par konkrēto jautājumu, arī vairāk liecina par jūsu emocionālu aizvainojumu un nepatiku pret konkrēto ministru, nevis profesionālo argumentāciju. Es ticu, ka jums varētu būt profesionāla argumentācija, zinot jūsu nodarbošanos. Tā ka, man liekas, tas nedara godu ne jums, ne arī jūsu kolēģiem.
Otrs komentārs man būtu PROGRESĪVO virzienā, jo es tiešām ļoti rūpīgi klausījos, ko Ņenaševas kundze teica. Bet viena lieta, kurā es tiešām gribētu dzirdēt atbildi, ko es nesadzirdēju, par pārspīlēto ģimenes lomas akcentēšanu sabiedrībā. Vai jūs varētu minēt kādu piemēru un kādus riskus, draudus? Es nespēju saprast, kā izskatās pārspīlēta ģimenes stiprināšana vai akcentēšana. Ko tas ietver, un ko tas apdraud?
Es saprotu, ka jums ir atšķirīga ideoloģija un mums var būt demokrātiskā sabiedrībā atšķirīgi viedokļi, un jūsu viedoklim ir tiesības pastāvēt, tāpat kā manam viedoklim, bet es tiešām nespēju ilustrēt, iedomāties, kā izskatās un kas ir tie draudi, un kā tas apdraud jūs, ja sabiedrībai valsts akcentē ģimeni. To es nesapratu. Varbūt varat izstāstīt. (Starpsauciens.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (LPV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi deputāti! Es pateikšu ļoti īsi par šo. Atceraties? Mums bija tāds Stambulas konvencijas denonsēšanas jautājums (Starpsauciens.)…kurā bija gatavs vairākums denonsēt, un tad tur kaut kas tur gadījās pa starpai, un tā mēs arī līdz tam netikām.
Šis pieprasījums ir tieši tādēļ, ka nesen bija ieradies tas slavenais GREVIO. Nāca ar saviem priekšlikumiem, kā mums Latvijā vajadzētu dzīvot un ko vajadzētu mācīt mūsu bērniem. (Starpsauciens.)
Un tad es jums vēlos teikt: ja būtu pietikusi drosme šeit daudziem zālē sēdošajiem denonsēt Stambulas konvenciju, tad tāds GREVIO te nebrauktu un mums ar šito murgu vispār nebūtu jānodarbojas… ko mums te PROGRESĪVIE tagad atkal nes!
Līdz ar to, kolēģi, es vēlos pateikt lielu paldies Indriksones kundzei par ļoti labi sagatavotu atbildi uz šo dīvaino pieprasījumu, absolūti objektīvu skatījumu, kas būtu mums bērniem jāmāca skolās. Tā ka paldies jums, Indriksones kundze, un es viennozīmīgi aicinu šo te noraidīt. Un es ļoti labprāt negribētu vispār kaut kad dzirdēt par kaut kādu GREVIO, kas brauc un māca, kā mums te jādzīvo (Starpsauciens.) un kas jāmāca mūsu bērniem.
Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.
Z. Skujiņa-Rubene (JV).
Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka viena no populārākajām frāzēm, kas ir skanējusi no šīs tribīnes, ir: “Es jau nebiju domājusi nākt, bet…” Un tas ir stāsts šodien par mani. Es tiešām nebiju domājusi nākt runāt. Bet vienkārši mazliet ieskicējot no Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas puses, mēs ļoti daudz esam runājuši par veselības mācību skolās, par kontracepciju, par prezervatīviem, par higiēnas preču pieejamību. Un man šķiet, ka ļoti, ļoti svarīgi ir ieklausīties tajā, ko saka nevalstiskās organizācijas un paši jaunieši. Veselības ministrija nu jau, man liekas, visus šos četrus gadus, kopš mēs esam Saeimā, vicina sarkano karodziņu par to, ka mums ir viens no augstākajiem rādītājiem par nepilngadīgām grūtniecēm.
Jaunieši nezina, kā uzvilkt prezervatīvu. Jā, Kiršteina kungs, mums varbūt ir jāmāca skolās, kā to izdarīt. Ļoti iespējams, mums tas ir jādara. Jo, ticiet vai ne, tas, ka mēs ieliksim mācību saturā mācību par ģimenes vērtībām, nepalielinās demogrāfiju. Tas, visticamāk, nemudinās arī jauniešus veidot šīs ģimenes.
Jo vienkārši īss stāsts no Latvijas Jaunatnes padomes foruma, kurā es viesojos, kurā uzrunu teica gan Indriksones kundze, gan Dombravas kungs, kur abi divi… nē, laikam Dombravas kungs tomēr bija tas, kurš teica: jā, nu, jaunieši, mēs esam šeit, ļoti forši, bet nu jāsāk domāt par demogrāfiju. Un viņš to pasaka jauniešiem no 13 līdz 21 gada vecumam. Un pēc tam, runājot ar šīm jaunajām sievietēm, jaunajām meitenēm, kas tur ir, viņas saka: nu, piedodiet, vai tiešām mūsu vienīgā atbildība ir domāt par bērniem, domāt par demogrāfiju? Vai tiešām tā ir mūsu sūtība šajā valstī? Viņas grib sasniegt vairāk. Ja mēs dodam signālu par to, ka mums ir jāievieš ģimenes veselības mācība, kurā nav vispār nekas par veselību un kurā tiešām iztrūkst informācija gan par kontracepciju, gan par šīm veselīgajām attiecībām, piedodiet, nu tas nekādā veidā nestrādās.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ievai Brantei.
I. Brante (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labrīt, kolēģi! Es atbalstu veselības mācības ieviešanu Latvijas skolās, taču man ir būtiski, lai veselības mācība patiešām būtu par veselību, par bērna ķermeni, par fizisko, emocionālo veselību, par drošību, par robežām attiecībās, par veselīgām robežām, par seksuālo un reproduktīvo veselību, par zināšanām, kas palīdz jaunam cilvēkam pieņemt patstāvīgus, atbildīgus lēmumus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Un, manuprāt, ģimenes vērtību audzināšana pirmām kārtām ir pašas ģimenes atbildība, jo vienā ģimenē tas, iespējams, balstās reliģijā, citā ir citā pasaules uzskatā, un tas ir normāli. Tā ir mūsu sabiedrības daudzveidība, kas valstij ir jārespektē. Mums ir arī izglītības iestādes ar reliģisku ievirzi, kurās vecāki var izvēlēties skolot… dot skoloties saviem bērniem.
Taču valsts obligātajā izglītības saturā vienas reliģijas vai politiskās pārliecības vērtības nedrīkst kļūt par visiem saistošu normu. Un, manuprāt, ir pamatoti aktualizēts jautājums arī par politisku uzstādījumu iekļaušanu mācību saturā. Es domāju, ka skolotājam ir jāizglīto, nevis jāīsteno politiskā ideoloģija. Būtisks jautājums arī, kā šāda mācība… saturā jutīsies pats bērns, kas, piemēram, neatbildīs tam priekšstatam un iedomātajam ideālajam modelim? Vai mēs mācīsim šim bērnam cieņu un izpratni, vai netieši norādīsim, ka viņa ģimene ir mazāk vērtīga un tāpēc mazāk vērtīgs arī pats bērns? Vai mēs vēlamies bērniem iemācīt rūpēties par savu veselību vai noteikt, kā viņiem pareizi dzīvot? Pareizi!
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.
A. Ņenaševa (PRO).
Butāna kungs, jūs klausījāties… es tikai jums… atbildēt. Jūs klausījāties ļoti uzmanīgi, bet tā arī nesadzirdējāt. (Starpsauciens.) Šeit jau vairāki deputāti arī pēc manis un arī pēc jums izskaidroja, par ko ir tas stāsts. Par to, ka… arī manā runā bija skaidri pateikts: jā, bērniem un jauniešiem, manuprāt, ir jāzina un jāmācās par to, ka ģimene ir vērtība un ka tas nevar būt arī, iespējams, par daudz. Stāsts ir tikai par to, ka šis nav par veselības mācību. Pirmām kārtām tas nav par veselību. Un otrs ir tieši, kā tikko Brantes kundze minēja, par to, kas ir tas pareizais vai ideālais, vai veselīgais ģimenes modelis, ko jūs gribētu iestāstīt ideoloģiski. Un ticiet man… vēlreiz… kā bijušai sociālzinību skolotājai – tad, kad man vecajās soczinības grāmatās ir zīmēts ģimenes modelis, un tur ir tikai viens un vienīgais stāsts par to, ka laba ģimene ir… un skaista ģimene, un pareiza un perfekta… un visi, kas neatbilst tai perfektai, skaistai ģimenei, attiecīgi tiešām bērni jūtās slikti.
Atbildu tikai uz jūsu jautājumu, Butāna kungs. Jūs prasāt, kāpēc? Kas tad varēja traucēt? Tas arī tas, kas traucē. Diemžēl, ja mēs uzliekam,
kā viens no riskiem, runājot par ģimenes mācību, kā viens no riskiem, vēlreiz saku: es nebūšu kā deputāte tā, kas noteiks. Nekādā gadījumā ne ideoloģiski, kam jābūt saturā. Nē, es uz to arī nepretendēju, bet es norādu uz riskiem. Es norādu tieši uz tiem riskiem, ja mēs sākam zīmēt, ideoloģiski metāt saturu skolā. Viens vēlreiz sāk… ministrs atnāk ar vienu saturu, otrs ministrs atnāk ideoloģiski ar citu saturu.
Tāpēc arī skolotāji šobrīd arī protestē arī par to, ka viņi nav gatavi attiecīgi nezin ko ieviest savā saturā, tāpēc ka viņi nav bijuši pat daļa no šī satura izstrādes. Un tāpēc arī ārsti un asociācijas protestē un saka, ka viņi neredz tur veselības saturu un tā tālāk. Un tā ir normāla prakse demokrātiskā valstī, attiecīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju sadarbojoties, izstrādāt kvalitatīvu saturu profesionāli. Bet nav.
Atbildot vēlreiz uz jūsu jautājumu, Butāna kungs, nav problēmas ar to, ka ģimenei ir vērtība. Tiešām. Tas ir arī mūsu Satversmē nostiprināts, un tas ir tiešām svarīgi. Bet ir jāsaprot, ka mūsu modeļi – ģimenes, situācijas un bērni ir ļoti dažādi. Arī savā runā skaidri norādīju uz to, ka, protams, mēs gribētu, lai ģimene ir tā drošā vide visiem un vienmēr, bet, ja mēs sakām, ka ģimene ir tā drošā vide un ja jums nav… un savādāk nevar būt, un tad jums ir jāiet vienmēr ģimenē un jāmeklē, piemēram, palīdzība. Un tajā pat laikā tev ir bērns, kurš tiešām cieš no vardarbības, piemēram, ģimenē, un tu viņam saki: nu tev nav citu variantu, kur iet, tikai ej pie tā paša, piemēram, varmākas tajā brīdī. Nu dažādi ir varianti, ja? Dažādi ir redzēts. Tas, piemēram, ir tas gadījums, kur tu nevari kā pedagogs vai kā satura veidotājs pateikt, ka tas ir normāli, ka par visu ir parūpēts. Nu nē, diemžēl jāapzinās arī realitāte, un to tiešām eksperti zina, to skolotāji labi apzinās. Profesionāļi un ārsti arī visus pētījumus, teiksim, analizē šajā jautājumā un var pateikt, kas ir tie labākie modeļi, kā šo padarīt veselīgi un kā veselības mācība tiešām nostrādātu kā saturs, ko pēc tam nākamās paaudzēs, kur mēs šobrīd redzam, jau izaug paaudzes, kuriem nav bijusi veselības mācība, viņi pabeidz skolas un viņiem ir ļoti sliktas zināšanas par savu veselību. Un arī tās izvēles, ko viņi veic pēc tam kā pieaugušie, ir joprojām balstītas nezinām, kuros datos, vai ne? Ļoti bieži kaut kā internetā sagrābstītiem, nepamatotiem datiem.
Tas arī ir tas, par ko mūsu uztraukums. Zinātnē balstīts saturs, ne tikai tie fakti, kas ir pasniegti, bet arī tie veidi un tās pieejas, kas palīdz tiešām veselīgu dzīvi pēc tam uzturēt jauniešiem un arī pēc tam pieaugušiem un apzināties realitāti.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.
L. Matisone (AS).
Godātie kolēģi! Ģimene ir valsts pastāvēšanas pamatu pamats. Un laikā, kad mēs piedzīvojam zemākos bērnu dzimstības rādītājus pēdējos simts gados, šis jautājums kļūs jo īpaši nozīmīgs.
Fakti rāda, ka laulībās dzimst vairāk bērnu. Un es ļoti priecājos, ka mūsu premjers atbalsta šī jautājuma virzīšanu kā vērtību, kas būtu jāmāca skolās. Un ģimene būs stipra, un Latvija būs tik stipra, cik būs stipras ģimenes Latvijā.
Es aicinu neatbalstīt šo PROGRESĪVO priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.
L. Rasima (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Šis piedāvājums par šādu ģimenes veselības mācību ir vienkārši parodija par to veselības mācību, par ko tik daudz ir diskutēts dažādās komisijās, arī mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, arī apakškomisijās, kā Zane Skujiņa-Rubene arī minēja, arī Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijā. Tā ir vienkārši tiešām parodija. Un es vēlos arī, tā kā es arī pati esmu skolotāja, tas, ka mēs panāksim, ka skolotāji visā Latvijā aizies klases priekšā
un pamācīs, ka seksa tātad nebūs līdz tam laikam, kad mēs stāsimies laulībā. Tas nenozīmē, ka tas tā arī būs realitātē, pirmkārt, tas nekad nav strādājis. Un, otrkārt, tas arī… mēs te runājam par demogrāfiju. Tas arī demogrāfiju nepanāks. Tas, ka mēs visiem iemācīsim, kāda ir pareizā ģimene un ka tā ir pareiza tikai laulībā, nenozīmē, ka visi pēc tam, 18, 19 gadus sasniedzot, ātri salaulāsies, tad sāks nodarboties ar seksu un tad mūs sāks dzimt tūkstošiem bērnu, miljoniem bērnu.
Paldies. Nedzīvosim ilūzijās, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (izglītības un zinātnes ministre).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sveicu jūs ar šī darba cēliena noslēgumu un varbūt mazliet tomēr veltīšu laiku arī tai ziņojuma būtībai, saturam, izskatam, par ko tika pārmests.
Šai valdībai, sākot strādāt bija vienošanās ar Ministru prezidentu un ministriem, ka ziņojums par paveikto, par šiem trīs prioritārajiem uzdevumiem tiks nests uz Ministru kabinetu, lai visi ministri tiktu iepazīstināti un zinātu, ko ir izdevies izdarīt, ko varbūt nav izdevies izdarīt un kā doties tālāk. Šis formāts tika saskaņots valdības veidošanas brīdī, kad tas ir legāls un īstenojams, un atbilstošs. Un tur nebija dažas lapas, tur bija vairāk kā 20 lapas. Un par ģimenes veselības mācības moduli jeb ģimenes vērtību un veselību pratības moduli bija tikai, ja nemaldos, divi vai trīs slaidi, kuros faktiski šo informāciju mēs iekļāvām tieši to, kas būs mazliet savādāk un kas būs papildus tam, par ko jau gadu gadiem ir debatēts. Un tāpēc šajā prezentācijā, jā, pēc manas iniciatīvas bija šī te ģimenes vērtību sadaļa varbūt atspoguļota mazliet plašāk, lai ministri, kolēģi arī varētu iepazīties un izprast, par ko mēs runājam.
Bet tur bija arī par mūzikas mācības priekšmeta pilnveidi, kas notika arī sadarbībā ar ekspertiem, ar profesionāļiem, ar mūziķiem, ar pedagogiem, ar universitātes pasniedzējiem, ar satura autoriem, kur veiksmīgi atradām risinājumu tam jautājumam, par ko visi satraucas – ka mēs bērniem mācam par daudz un mēs viņus noslogojam, un viņi pazaudē būtisko, nenostiprina zināšanas. Un arī šīs ģimenes veselības mācības modulis, ģimenes vērtības un veselības pratība tiks iekļauta šajos priekšmetos, vērtējot, ko mēs tai pašā brīdī arī ņemsim ārā. Jā, jo visu nevar iemācīt. Un varbūt ir jāvērtē saturs tieši tai kontekstā, kas mums ir svarīgākais šobrīd, kas ir svarīgākais Latvijai, kas ir svarīgākais ģimenēm, bērniem, jauniešiem nākotnē. Mūzikā mēs sadarbībā ar profesionāļiem vienojāmies, ka viņi to darīs. Un es negāju un nesēdēju blakus, un nekontrolēju procesu. Es teicu, ka svarīgi ir mūsu dziesmu svētku tradīcijai un veselībai, svarīgi ir bērniem mācīties kopdziedāšanu, jo dziedāšana arī ir veselīga, tāpat kā sportošana. Un paši speciālisti atrada iespēju. Vairumā klašu no deviņām tēmām palika teorijā sešas, citā posmā no astoņām piecas. 5. klasē saglabāja visas septiņas. Un viņi atzina, ka tas ir ļoti labs piegājiens vai laba metode, kā atbrīvot vietu tam, lai bērniem izglītību, radītu arī citas zināšanas, prasmes vai vienkārši arī pozitīvāku rezultātu. Jo, pārbāžot saturu ar daudz sadrumstalotām tēmām, ir problēmas. Un es domāju, praktiķi, kas strādā skolā, to zina, ka galopa solī mēs lecam pāri un nenostiprinām.
Šobrīd ir arī problēma tā, ka saturs, sasniedzamie rezultāti un standarts ir izstrādāts, balstoties, ka notiks 100 procenti visas stundas, kas ir ieplānotas visās mācību nedēļās, neizrēķinot ārā ne svētku dienas, ne ekskursijas, ne pasākumus. Galu galā mēs esam pateikuši pedagogiem: jums jāizdara 100 procenti, bet stundas labākajā gadījumā, optimistiskajā notiek 75 procenti. Arī šis ir jāpārstrādā, un šie visi uzdevumi paliks mantojumā, lai kurš būtu nākamais ministrs, vai arī man būs iespēja to turpināt darīt. Un tās ir svarīgās lietas un jautājumi, kas ir jāatrisina.
Mūsu bērni šobrīd obligātajā izglītībā pavada 14 gadus. Nu labi, obligātajā varbūt ir 11 un tad trīs ir vidusskolā, bet 14 gadus. Es uzskatu, ka, mērķtiecīgi pārskatot saturu, balstoties tajā, kas ir uzsākts, un ziņojumā bija ļoti precīzi aprakstītas konsultatīvās funkcijas, pasūtītāju jēdziens un tas, kā mēs lēnām un procesā pārskatām programmu, pilnveidojam saturu, uzlabojam un precīzi nosakām sasniedzamos rezultātus
katrā mācību priekšmetā katrā gadā. Novedīs līdz tam, ceru, ka jaunieši jau 18 gados varēs iegūt vidējo izglītību un saturs tiks orientēts uz to patiesi svarīgo.
Izglītības likums neparedz, ka mums ir tikai zināšanas jāiedod bērniem. Tā nav. Izglītības likums daudz plašāk skatās uz to, ko bērniem ir jāiemāca. Un ir jāiemāca vērtības… vērtības, izpratne, arī, protams, izpratne par sevi, par sabiedrību, par valsti. Arī par ģimeni, tur ir rakstīts, ka ir jāiemāca, arī tikums ir jāiemāca, darba tikums, arī par dabu un tās vērtību un nozīmi. Tas viss ir Izglītības likumā. Tas nav izgudrots ne ministrijā, ne Saeimā, ne komisijās.
Otrs, kas ir skaidri ierakstīts, – ka tas, kas ir Satversmē ierakstīts, tas arī ir vērtība izglītībā. Un Izglītības likums nosaka, ka tas, kas ir Satversmes, varētu teikt, jēdzienos un nozīmē, ir jāienes izglītībā. Tātad tur ir gan latviskā dzīvesziņa, par kuru kāds varbūt satraucas, ka tā parādās… ar tautasdziesmām… un mūsu Jāņu svinēšana arī ir. (Starpsauciens.) Ir sabiedrība, kas saka: to arī nedrīkst mācīt vairs. Bet ir arī kristīgās vērtības mūsu, varētu teikt, Satversmē ierakstītas un valsts pamatos iebūvētas. Un tas satraukums, ka mūsu bērni iemācīsies kaut ko par daudz par ģimenēm, par vērtībām, par atbildību, par attiecībām, manuprāt, ir nepamatots.
Satura vēl tiešām nav. Un to es arī komisijā uzsvēru. Varētu teikt, šis darbs ir sākts, eksperti tiks nolīgti, izpildītāji tiks atlasīti, profesionāļi iesaistīsies. Un man ir vairākas organizācijas, arī vīriešu veselības organizācija, vērsušās, ka ļoti svarīgi ir ielikt iekšā arī šīs vērtības, jo kā tu vari rūpēties par savu veselību, ja tu neizproti vērtību ne sev, ne savai veselībai, ne tam, ka veselība nav tikai tava individuālā vērtība. Un es ļoti ceru, ka mums visiem kopā izdosies nākamajā četrgadē nostiprināt bērnu un, loģiski, arī ģimeni kā mūsu valsts svarīgāko pamatvērtību. Un katrs bērns, kas piedzimst šobrīd Latvijā, ir ne tikai vērtība tāpēc, ka bērns, bet tāpēc, ka tā ir mūsu galvenā vērtība vispār Latvijai. Ne nauda, ne nafta, ne meži nav galvenā vērtība. Stratēģiskā vērtība ir bērns, cilvēks. Un Latvijā tas, manuprāt, šobrīd ir visiem jāapzinās.
Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka politiķi ir tieši tie, kas domā, kā tālāk virzīties Latvijai, kas mums būtu svarīgs un par ko varbūt šajā brīdī varētu teikt, ka tas nav pats svarīgākais. Es teiktu, skatoties uz mūsu demogrāfijas rādītājiem, tiešām biju patiesi iepriecināta, ka ļoti daudzi cilvēki apzinās, ka, ja mēs runāsim tikai par kontracepciju, par fizisko veselību, par emocionālo veselību, bet nerunāsim par to, ka vispirms tiešām ir vērtība, ir attiecības, ir atbildība, ir ģimene, un tikai tad ir varbūt iespēja izklaidēties, pamēģināt… varbūt sanāks, varbūt iepatiksies. Šajā brīdī es gribētu teikt, ka tās vērtības, ko mēs ceram ienest izglītībā, ir ierakstītas Satversmē, ir ierakstītas Izglītības likumā. Tas nav nekas jauns.
Es pilnīgi pievienojos viedoklim, ka tad, kad mēs runājam par individuālajām brīvībām, tiesībām, kas robežojas šobrīd diemžēl izglītības iestādēs kā visatļautība reizēm jau, mēs apzināmies, cik tālu pa šo nepareizo taku mēs esam aizgājuši. Šobrīd pedagogi vairāk kā jebkad sūdzas par mūsu jauno ģimeņu vecāku vienas daļas pārāk lielu iejaukšanos izglītībā, otrā daļā – par pāraprūpi, trešajā daļā – par varmācību skolās, par emocionālo vardarbību. Un otrā pusē ir vecāki, kas saka: skola nepalīdz, neatbalsta. Mums faktiski visiem ir jāiedziļinās tajā svarīgākajā, kas mums ir dots, un jāizmanto laiks skolā, palīdzot tām ģimenēm, kas pašas nevar to iemācīt, jo nav visiem perfektas ģimenes. Jā, nav. Nav tas ideālais modelis visiem.
Bet tas neliedz stāstīt bērnam, kas atnāk uz skolu, un rādīt, ka viņš savā dzīvē var izveidot ģimeni, jo ģimene ir labākā vieta, kur augt bērnam, un ģimene ir tā vieta, kur bērns visvairāk un vislabāk iemācās visas pasaules kārtību, valsts uzbūvi. Jo tikai piemērs māca bērnu, nevis teorija un nevis mācību grāmatas.
Es ļoti ceru, ka nākamajā Saeimas periodā izdosies šo ģimenes vērtību, bērna vērtību, ienest visās mūsu dzīves jomās – gan medijos, gan politikā, gan sadzīvē, gan veikalos – un ka mēs visi, ieraugot daudzbērnu ģimeni, priecāsimies par to un nevis sāksim apšaubīt viņa spējas savus bērnus izaudzināt, bet iesim palīgā. Un “ģimene” būs vārds, kas izglītības standartā un programmās, un mācību grāmatās būs daudz biežāk nekā visi pārējie starptautiski atzītie termini un svešvārdi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Antoņinas Ņenaševas, Andra Šuvajeva, Ata Švinkas, Janas Simanovskas, Andra Sprūda, Lienes Gāteres, Edmunda Cepurīša, Leilas Rasimas, Kaspara Briškena, Ievas Brantes, Agitas Zariņas-Stūres pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei “Par ģimenes veselības mācības ieviešanas nepilnībām un satura neatbilstību vispārējās izglītības programmā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 53, atturas – 5. Pieprasījums noraidīts.
Kolēģi, mums ir pienācis laiks pārtraukumam.
Pirms pārtraukuma dodu vārdu Zandai Kalniņai-Lukaševicai paziņojumam.
Tad vēl būs vairāki paziņojumi, tad būs Inga Bērziņa un Leila Rasima.
Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).
Godātie kolēģi! Laipns aicinājums Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācijai, visiem, kas ir bijuši delegācijas locekļi šī sasaukuma laikā, uz pavisam īsu sanāksmi Dzeltenajā zālē pie Čakstes portreta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tālāk – Inga Bērziņa, Leila Rasima, Arvils Ašeradens, Kaspars Melnis. Nav.
I. Bērziņa (JV).
Kolēģi, lūdzu, pulcējamies Pieprasījumu komisijā uz Pieprasījumu komisijas sēdi tūlīt – pēc trīs minūtēm.
Sēdes vadītāja. Leila Rasima. Lūdzu!
L. Rasima (PRO).
Kolēģi! Aicinu deputātu grupas demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam dalībniekus sanākt Dzeltenajā zālē uz īsu sapulci.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds Arvilam Ašeradenam.
A. Ašeradens (JV).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde tiek sasaukta šī nama 431. telpā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).
Pagaidiet, kolēģi, pagaidiet, palieciet, lūdzu, savās vietās! Man ir arī jums pie reģistrācijas rezultātu nolasīšanas arī viens informatīvais aicinājums.
Tātad šobrīd reģistrējušies 89 deputāti, nav reģistrējušies 11: Svetlana Čulkova, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Andrejs Judins, Jeļena Kļaviņa, Agnese Krasta, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Linda Matisone… ir, Jānis Patmalnieks un Jānis Vucāns. Jā, Jānis Patmalnieks… redzu.
Kolēģi, visiem, kam ir neattaisnoti kavējumi, aicinu iesniegt attaisnojumus, ja tādi ir, līdz rītdienas pulksten 12.
Arī par šodienas sēdi atgādināt visiem kolēģiem, kas kavējas vai nav šodien, – līdz rītdienas 12. Savādāk nebūs attaisnots.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām mūsu Saeimas sēdi pēc pārtraukuma un turpinām mūsu darba kārtību ar deputātu Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Ramonas Petravičas pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par Ārlietu ministrijas funkcijām neatbilstoša finansiālā atbalsta piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.
I. Bērziņa (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija 21. oktobra sēdē izskatīja deputātu pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par Ārlietu ministrijas funkcijām neatbilstoša finansiālā atbalsta piešķiršanu
nevalstiskajām organizācijām”.
Komisija iepazinās ar Ārlietu ministrijas sniegto rakstisko atbildi, kurā skaidrots, ka finansējums nevalstiskajām organizācijām piešķirts atbilstoši normatīvajiem aktiem, tostarp Starptautiskās palīdzības likumam.
Līdzekļi novirzīti attīstības sadarbības politikas mērķu sasniegšanai, īpaši atbalstam Ukrainai un publiskās diplomātijas kampaņai, lai nodrošinātu Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē. Organizāciju projekti tikuši rūpīgi izvērtēti grantu konkursa ietvaros, un tie sniedz tiešu ieguldījumu Latvijas ārpolitikas un drošības interešu īstenošanā.
Izvērtējot ministrijas sniegto pamatojumu un argumentus, Pieprasījumu komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. “Par” balsoja trīs,
“pret” – pieci, atturējās – divi.
Paldies.
Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Tad, kad es runāju par tik liela mēroga neģēlībām kā par šo, kas ir šajā pieprasījumā, es tiešām vienmēr ļoti uztraucos, jo mani tas ļoti dziļi aizskar gan personīgi, gan arī cilvēki, kas ir pietiekami daudz pēdējās nedēļas laikā izteikušies par šiem mistiskajiem atbalstītajiem grantiem no Ārlietu ministrijas puses. Un es aicināšu jūs ieklausīties un pilnīgi nopietni apsvērt domu atbalstīt šo pieprasījumu.
Pateicoties partijas “Āfrika pirmajā vietā” ārlietu ministrei Baibai Bražei, nesen katrs nodokļu maksātājs Latvijā uzzināja, ka viņam, iespējams, kaut kur Āfrikā ir kāds mazs samiņš, jo, izrādās, mēs, Latvijas nodokļu maksātāji, piedalāmies. Un tad klausieties! Āfrikas samu audzētavas sistēmas izveidošanā Zimbabvē. Tikai lohs Latvijā nav iedomājies Ārlietu ministrijai pieteikties grantu projektu konkursā ar šādiem te cēliem mērķiem. Jo ziniet, viss ir iespējams. Ārlietu ministrijas atbilde, ko viņi raksta. Te mēs uzdevām jautājumus, kā tas ir iespējams? Kādi sami Āfrikā, vai tur vispār ūdens pietiks tik daudz? Kas ar to nodarbosies? Viņi saka – nē, nē, nē. Viņi saka – var. Ministrijas prioritātēs, valdības prioritātēs ir ierakstīts: viss, kas attiecas – drošība, ekonomiskā attīstība un rūpes par cilvēkiem ar atbalstu. Nu te rūpes par cilvēkiem visā pasaulē! Latvijā nē. Ejam pāri robežām. Visā pasaulē! Āfrika pirmajā vietā, vai ne? Fantastiski!
Tagad pie lietas. 81 tūkstotis un vēl nedaudz eiro. Šī cēlā samu mērķu realizēšanai, ja? No sākuma pa 5 tūkstošiem aizbrauca izpētīt, kā tad tur būs ar šito te visu lietu. Izpētīja laikam, ka būs. Un tad tajā nākamajā grantā jau par 76, nu tad deva virsū. Tur viss ir maza mēroga akvakultūras risinājumu izstrāde, jaunieši atbrauca uz apmācībām Latvijā. Pēc tam praktiski mācījās izgatavot un samontēt tās audzētavas, kādas tur Āfrikā būs. Halo! Jūs nopietni? Vienkārši kas te notiek? Kādi sami? Kādā Āfrikā? Jūs esat dzirdējuši, ka Latgalē bērniem, kuri neiet uz skolu, vienkārši viņi neiet tāpēc, ka viņiem apavu nav. Esat kaut ko par to dzirdējuši? Nē, bet mums ir Āfrika! Vienkārši fantastiski!
Tālāk. Pakavēšu jūsu uzmanību ar vēl vienu Ārlietu ministrijas Baibas Bražes, es gribētu teikt, tādu privāto stipendiātu, kura nepilnu trīs gadu laikā par Āfrikā… atkal mums šī Āfrika, jo mums taču ir partija “Āfrika pirmajā vietā”, ja, Jurēvica kungs? Āfrikā realizētie projekti 412 (Starpsauciens.)… 412 512 eiro. Jums kauns nav? Āfrikā realizētie projekti.
Biedrība “Riga TechGirls”, tās vadītāja Anna Andersone. Laikam viņa ir ne tikai stipendiāte. Man tā raksta, ka viņa ir kaut kas… kaut kas vēl nedaudz vairāk, kāda īpaši siltāka vietiņa viņai paredzēta. Cilvēki ir šokā
vienkārši par to. Un šis nevar palikt bez pēdām. Šī STEM skola meitenēm. Parādīt meitenēm un viņu vecākiem, Dienvidāfrikas un Kamerūnas sabiedrībai, ka STEM ir zinātnes, tehnoloģiju jomas domāts ikvienam. Un mācīties un strādāt šajās jomās var būt aizraujoši. Mēs rādīsim Zimbabve par 60 tūkstošiem, cik aizraujošas ir STEM jomas. Visiem bērniem parādījāt Latvijā , cik aizraujošas ir STEM jomas. Nopietni? Novadītas četras STEM skolas. Iesaistītas simts meitenes. Jūs ziniet, velns ir detaļās. Un jūs ziniet, ko mēs darīsim. Mēs uzdosim nākamos deputātu jautājumus, un jūs atskaitīsieties par katru meiteni, par katru skolotāju, kura ir it kā iesaistīta šajos projektos. Jūs uzrādīsiet katras meitenes vārdu, uzvārdu tur Āfrikā, un personas kodu. To es jums apsolu. (Starpsaucieni.)
Projekts Ēģiptē, atkal “Girls in Tech”. Šitās te tehniskās meitenes, kā viņas šancē (Starpsaucieni.), tur ir tāda sinerģija. Šitām tehniskām meitenēm ir tāda sinerģija ar Braži, ja. 185 tūkstoši eiro. Hū! Tūkstoš meitenes Ēģiptē ar… IT pasauli izziņas kampaņas ietvaros padziļina atkal… padziļināti apmāca simts. Un tie tādi copy&paste projekti, kā saka. Āfrikā. Nevis Latvijā, bet Āfrikā. Jurēvica kungs, atmostieties! Jūs esat Latvijā ievēlēts deputāts, nevis Āfrikā.
165 tūkstoši! (Starpsauciens.) 165 tūkstoši! Tanzānija. Braucam tālāk pa Āfrikas kontinentu. Tur jau mums ir 300 meitenes no 7 līdz 17 gadiem. Digitālās prasmes mācam, tehnoloģiju kompetenci. Un, protams, tādējādi mēs sekmējam dzimumu līdztiesību un sociālekonomisko iespēju paplašināšanu digitālajā laikmetā. Fantastiko vienkārši! Nu kolosāli! Āfrika.
Es jums ieteiktu, tad, kad jums vairs nebūs neviens mandāts, jo tagad jums ir septiņi palikuši, par šitiem labajiem darbiem… brauciet uz Āfriku, piesakieties tur pilsonībai kādā no tām valstīm – Ēģipte vai Tanzānija, vai kas –, un pēc tam mierīgi startēt uz parlamentu. Nenormāli labs bekgraunds jums ir.
Ziniet, jūs savā galvā… Un tas ir saprotams, jo jūs visu laiku esat dzīvojuši burbulī, kamēr jūs esat pie varas… Jūs dzīvojat tā kā Šveicē, jo šitādi te projekti, ka mēs palīdzam trešām pasaules valstīm, nu tas ir okei. Bet tad, kad mums viss ir kārtībā pie tām visām problēmām, ka mums cilvēkiem nav par ko nopirkt zāles, mēs slēdzam lauku skolas, cilvēkiem ar invaliditāti – viņiem nepietiek naudas rehabilitācijai. Katru dienu man raksta. Man šorīt viens kungs arī uzrakstīja: “Kurš no jums, partija “Āfrika pirmajā vietā”, viņiem palīdzēs.” Jūs, Jurēvica kungs? Man tos telefona numurus jums iedot par šiem konkrētajiem cilvēkiem, kur bērni neiet skolā, jo viņiem nav ko kājās vilkt. (Starpsauciens.) Jums, “Āfrika pirmajā vietā”. (Starpsauciens.) Klauns.
Tad es jums parādīšu to tabulu, kas ir vēl viens (Smejas.)… saprotiet, VIENOTĪBA par vardarbības tiem jautājumiem mauc nu pa visiem gaņģiem, ja. Ja jūs redzētu, kādu atsūta… Nu, Jurēvica kungs, kāds ir mazākais šrifts, ko izmanto vispār. Jūs taču esat IT arī noteikti. Jūs mācat Āfrikā IT, jūs nu pats noteikti arī daudz ko pārzināt. Kāds ir mazākais šrifts? 0,5 vai kā. Tas ir vispār kaut kas. Un šitas ir arī tāds nu izsmiekls vienkārši kā deputātiem tiek atbildēts. Nu tad kā nu kurš var. Tie, kas nesaprot neko no jaunām tehnoloģijām, vispār šito nelasa, jo nu tik tāds… Tie briļļu dibeni man liekas, nav tik lieli, lai šito spētu vispār kāds izlasīt. Un tas ir tāds īpašs ņirgāšanās veids – īpašs ņirgāšanās veids! Bet nu tas tā.
Tas ir tipisks tādā VIENOTĪBAS stilā. Tipiski vienkārši kā jūs atbildat uz tiem jautājumiem, par ko tauta cepās. Okei. Bražei laikam kauns ir bijis ienākt zālē. Es saprotu, jo tanī brīdī…. Paņemiet globusu vienkārši, paskatieties,
kur ir Latvija, kur ir Āfrika! Kulbergam tādas kā jūs ir jātur no valdības tieši tādā attālumā kā līdz Āfrikai (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)… tieši kā līdz Āfrikai! Ar visu to, ko jūs esat sastrādājuši un par ko jūs… tad, kad tiks nomainīta valdība, kurā jūs, visticamāk, nebūsiet… jūs sēdēsiet uz apsūdzēto sola, tur ir jūsu vieta. (Starpsauciens.) Atbildēsiet par katru pamatojumu šim naudas piešķīrumam.
Un tagad (Starpsauciens: “No konvencijas izstāties kopā…!”)… Ja te sēdētu Braže, kurai šobrīd ir bail ienākt zālē, es viņai teiktu tā… gribas nosaukt viņu visos man zināmajos rupjajos vārdos, kādu šī kundze ir pelnījusi, bet es to nedrīkstu darīt no šīs tribīnes. Līdz ar to es aicinu Baibu Braži… Āfrikas pirmajā vietā… ārlietu ministri… iedomāties savā galvā visrupjākos vārdus, kādus viņa vien zina visās valodās, un tos attiecināt uz sevi. Tas ir par viņu. Tas ir tieši par viņu. Un vēl es viņai vēlos pateikt – arī jums, partija, Āfrika pirmajā vietā.
Baiba Braže ir pilnīgi bezjēdzīga ārlietu ministre, un viņai pilnīgi noteikti nav vietas Kulberga valdībā.
Aicinu atbalstīt pieprasījumu.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.
R. Petraviča (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gandrīz pusmiljons eiro Āfrikas projektiem, tai skaitā samu audzēšanai Zimbabvē. Kamēr Latvijas cilvēki stāv rindās, lai saņemtu medicīniskos pakalpojumus, kamēr pensionāri skaita katru eiro, kamēr ģimenes domā, kā samaksāt par apkuri un pārtiku, Ārlietu ministrijas finansējuma tabulās mēs redzam simtiem tūkstošu eiro projektiem Āfrikā un citās valstīs.
Un es jautāju: kur šeit ir Latvijas intereses? Kāds labums no šiem projektiem ir tieši Latvijai? Kur ir Latvijas nodokļu maksātāju ieguvums? Kur ir atbildība par iztērēto naudu?
Tātad viens projekts Ēģiptē… meitenes tehnoloģijās… 184 000 eiro, STEM skolai Tanzānijā – 164 000 eiro, STEM skolai Kamerūnā un Dienvidāfrikā – 59 000 eiro, un vēl 81 000 eiro kādam centram Zimbabvē, kur Āfrikā audzēs samus. Kopā – aptuveni 489 000 eiro piecos Āfrikas projektos – gandrīz pusmiljons.
Tāpēc es vēlos dzirdēt skaidru atbildi – kāds ir šo projektu izmērāmais ieguvums Latvijai? Nevis tikai frāzes par starptautisko sadarbību, nevis skaisti formulētus mērķus projektu pieteikumos, bet reālu, pārbaudāmu rezultātu Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas nodokļu maksātājiem. Es saprotu, ka mēs par šo naudu esam nopirkuši sev vietu ANO Drošības padomē. Bet cik Latvijas uzņēmumu ir ieguvuši jaunus eksporta tirgus? Cik darba vietu ir radīts Latvijā? Cik lielas investīcijas ir piesaistītas mūsu ekonomikai? Kāds ir konkrēts ekonomiskais vai drošības ieguvums, kas attaisno šo finansējumu?
Āfrikas sami… vai tas tiešām ir Latvijas ārpolitikas uzdevums? Par 81 000 eiro Zimbabvē jauniešiem paredzēts mācīt veidot Āfrikas samu audzētavas, zivju kūpinātavas, pirmapstrādi, vakuumiepakošanu un produkcijas realizāciju. Cik es zinu, Zimbabvē zivis audzē, tas viņiem nav nekas jauns. Bet kāpēc tieši samus mēs mācīsim viņiem audzēt? Cik zināms, sami nav tie paši iecienītākie produkti Zimbabves iedzīvotāju vidū.
Kāpēc Latvijas budžetam ir jāfinansē zivju audzēšanas sistēmas izveide Zimbabvē? Man jau nekas nav pretī pret zivju audzēšanu, bet man ir iebildumi pret to, ka Latvijas nodokļu maksātāju naudai tiek noteiktas prioritātes, kuru pamatojums mūsu pašu sabiedrībai netiek pienācīgi izskaidrots. Vai Latvijas zivju audzētājiem pašiem netrūkst iespēju attīstīt savu uzņēmējdarbību? Vai mūsu reģionos nav vajadzīgi ieguldījumi ražošanā, darba vietās, eksportā? Un kas notiks ar šo projektu pēc tam, pēc projekta beigām? Kas to uzturēs… šo centru? Kas segs tās turpmākās izmaksas? Jo zivju barība nav no tām lētākajām. Vai ir veikts arī neatkarīgs izmaksu un ieguvumu novērtējums, cik no šīs summas aizies aprīkojumam un vietējai ražošanai, cik apmācībām, komandējumiem un administrēšanai, un pats galvenais – kādu labumu no šī projekta saņems Latvijas nodokļu maksātājs.
Tanzānija un Ēģipte. Tanzānijas STEM skolas projektiem – 164… eiro. Dokumentā norādīts, ka mērķis ir iesaistīt aptuveni 300 meitenes digitālo prasmju un programmēšanu apmācībās. Tad cik meiteņu faktiski pabeidz apmācības, un kādi ir ilgtermiņa rezultāti? Vai tas vairs nevienu neinteresē? Iedevām naudu, un ar to viss beidzās.
Arī Ēģiptes projektam – meitenes tehnoloģijās – paredzēti 184 tūkstoši eiro. Un sabiedrībai ir tiesības zināt, kāda ir faktiskā cena par sasniegto rezultātu un vai pastāv kaut kāds neatkarīgs novērtējums vai vispār par šī projekta ietekmi.
Vai Ārlietu ministrija ir kļuvusi par attīstības projektu un finansēšanas aģentūru, kas sadala Latvijas naudu organizācijām, kuru darbība atbilst ministrijas izvēlētām prioritātēm, bet kuru reālais ieguvums Latvijai ne vienmēr ir pierādāms un vispār skaidrs? Vai ministrija ir izvērtējusi, kāpēc tieši šīs organizācijas saņem finansējumu, kāpēc tieši samu audzētāji, nevis kaut kādas citas zivis mācām viņiem audzēt? Kā notiek projektu atlase?
Ja organizācijas saņem finansējumu no valsts budžeta, tad sabiedrībai ir tiesības zināt un prasīt pilnīgu pārskatāmību. Es neapgalvoju, ka kāda organizācija ir saņēmusi naudu prettiesiski vai ka ir pierādīta politiskā saikne ar kādu partiju, taču tā var būt. Un tāpēc prasām ministrei skaidri parādīt, ka finansējums piešķirts pēc objektīviem kritērijiem, nevis pēc pazīšanās, politiskās labvēlības vai šaura interešu loka. Valsts budžets nav vienas partijas kase. Valsts budžets nav vienas ministrijas personīgais maks, un nevalstiskās organizācijas nav ārpus politiskās atbildības tikai tāpēc, ka tās nav valsts iestādes.
Ja ministrija nespēj sabiedrībai pierādīt finansējuma sadales objektivitāti, tad tā rada pamatotas aizdomas par nepietiekamu kontroli, un politiskā atbildība ir jāuzņemas ministrei. ANO Drošības padome nevar būt attaisnojums visiem izdevumiem. Jo ko tad mēs nopirkām? Āfrikas valstis lai par mums nobalso, nopirkām par samiem?!
Kolēģi, Latvijas cilvēki nav parādā valstij bezgalīgu pateicību, kad runa ir par viņu nodokļu naudu. Viņiem ir tiesības zināt, kur šī nauda aiziet un ko valsts par to saņem pretī. Mēs nevaram prasīt cilvēkiem taupīt, ja paši nespējam pierādīt, ka publiskā nauda tiek tērēta atbildīgi, ja nevaram runāt par prioritātēm, ja prioritāšu sarakstā nav skaidri redzamas Latvijas valsts intereses. Un mēs nevaram pieļaut, ka vārdi “starptautiskā sadarbība” kļūst par vairogu, aiz kura iespējams paslēpt izmaksas… ne izmaksas, ne rezultātus, ne finansējuma sadales taisnīgumu. Tāpēc mēs prasām ārlietu ministrei politisko atbildību. Latvijas nodokļu maksātāju nauda nav ministrijas īpašums. Tā ir Latvijas cilvēku nauda. Un par katru eiro ir jāspēj atbildēt.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.
Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vakar organizācija “Uzņēmēji mieram” un mikroķirurgs Olafs Libermanis saņēma Ukrainas Svētā Panteilemona ordeni. Man bija gods būt klāt ordeņa pasniegšanas ceremonijā, šķiet, kā vienīgajai no Saeimas. Pagājušā gadā tā notika šeit, Saeimas namā un to saņēma Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. Ukrainas Svētā Panteleimona ordenis ir atgādinājums par cilvēkiem, kuri ik dienu Ukrainā cīnās, cieš, glābj dzīvības un nezaudē ticību. Olafs Libermanis
4. martā 2022. gadā ieradās Kijivā. Viņš ir Kijivā arī šodien. Operē un apmāca citus mikroķirurgus, lai varētu tikt izglābti pēc iespējas vairāk cilvēki. Viņš rada jaunu medicīnas nozari. Militārā mikroķirurģija. Tam nav analogs nekur citur pasaulē. Lai to radītu, ir vajadzīgs valsts atbalsts un finansējums. Savā uzrunā vakar, saņemot šo ordeni un sakot šo uzrunu attālināti no Kijivas, viņš teica paldies Ārlietu ministrijai par šajā projektu konkursā saņemto finansējumu, lai palīdzētu ukraiņiem.
Latvijas Mikroķirurgu asociācija īsteno apmācību projektu mikroķirurģijas pielietojumam kaujā iegūtu brūču ārstēšanā. 2024. un 2025. gadā īstenotā projekta ietvaros tika nodrošināta rekonstruktīvās mikroķirurģijas apmācības programma un sniegts ieskats rekonstruktīvās ķirurģijas operāciju plānošanas un novadīšanas kultūrā Ukrainas mediķiem, kuri pēc apmācību programmas pabeigšanas ir spējīgi patstāvīgi pielietot šīs zināšanas ievainoto pacientu ārstēšanā. Projekta ietvaros Latvijā apmācības izgāja 20 mediķi, bet Ukrainā apmācīti kopumā 255 mediķi, tai skaitā apmācību nodrošinot arī praktiskā formā.
Šī projekta rezultātā tik daudzi cilvēki tiek izglābti, viņu dzīvības, viņu dzīves kvalitāte. Šis projekts tiek finansēts no Ārlietu ministrijas projektu finansējuma.
Vēl viens projekts, ko Ārlietu ministrija finansē, ir biedrības “Centrs Marta” īstenotais darbs. “Centram Marta” ir plaša pieredze dzimumlīdztiesības un vardarbības pret sievietēm novēršanas jomā. Šī pieredze ir aktuāla arī Ukrainā, kur nepieciešams atbalsts sievietēm, kuras cietušas Krievijas agresijas kara laikā no vardarbības. Latvija ir aktīvi strādājusi gan pie tieša atbalsta sniegšanas šīm sievietēm, gan arī pie mehānisma izveides Krievijas saukšanai pie atbildības, piemēram, īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainas izveidošanas un kompensāciju mehānismu izveides. Un “Centrs Marta” ar saviem projektiem iekļaujas šajā darbā, stiprinot dažādu Ukrainas dienestu zināšanas un izmanto to praksi darbā ar seksuālās vardarbības un dzimumā balstītās vardarbības upuriem.
2023., 2024. gadā īstenotā projekta ietvaros tika izveidota mobilā brigāde, lai palīdzētu kara izraisītā seksuālā vardarbībā cietušajiem, tai skaitā nodrošinot iespēju formāli ziņot prokuroram, fiksējot informāciju un nododot to atbildīgajiem dienestiem un sniedzot atbalstu nepieciešamo speciālistu atrašanai psiholoģiskā un medicīniskā atbalsta saņemšanai. “Centrs Marta” īstenoto projektu ietvaros strādā ar plašu informācijas saņēmēju loku, arī sadarbojas ar Ukrainas NVO, tiesībsargājošām iestādēm, palīdz fiksēt šos noziegumus, kas būs daļa no procesa un daļa no būtiskas informācijas, lai Krieviju starptautiskā tribunālā sauktu pie atbildības. Finansējumu šim projektam sniedz Ārlietu ministrija.
Jā, ir arī citi projekti. Piemēram, “Centrs Dardedze” palīdz bērniem Moldovā, palīdz apmācīt, ka vardarbība ir nepieņemama. Palīdz apmācīt bērnudārzu audzinātājus. Un arī bērniem stāsta, ka, ja viņi sastopas ar vardarbību, par to droši ir jāziņo. Arī šo projektu finansē Ārlietu ministrija.
Bet, godātie kolēģi, vai jūs domājat, ka šādi uzbrukumi nevalstiskām organizācijām ir kaut kas jauns un unikāls? Vai jūs domājat, ka to ir izdomājusi LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un Lindas Liepiņas kundze? Diemžēl nē. Kā jau bieži tas ir redzams starptautiskajā politikā, tendencēs par to, kas notiek Eiropā, nereti kādas bīstamas antidemokrātiskas tendences rodas kaut kur citur un tad tā – ripus, ripus – atnāk līdz Latvijai. Šis ir arī līdzīgs gadījums.
Tendence, kad tiek apšaubīts nevalstisko organizāciju darbs, tā nozīme, mēģinot viņus apklusināt, iebiedēt, diemžēl nav jauna. Līdzīga tendence ir dokumentēta vairākās Eiropas valstīs. Tās izpausmes nedaudz atšķiras un bieži vien ir līdzīgas. Visizteiktākais un ilgstošākais piemērs ir Ungārija. Vai atceramies, kurš brauca sveikt un atbalstīt Orbānu? Līdzīgi paņēmieni dažādos laikos ir fiksēti Slovākijā, Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un Horvātijā. Un jaunākajos Eiropas Civic Forum datos par 2025. gadu ir minētas arī Austrija un Vācija.
Dažās valstīs uzmanības centrā ir ārvalstu finansējums, citās – NVO sasaistīšana ar pozīciju vai opozīciju, kādām liberālām elitēm vai konkrētiem jautājumiem, piemēram, klimatu vai sieviešu tiesībām, vai ar cīņu pret vardarbību. Un galu galā tā tendence ir tāda, ka tas nav vienkārši strīds par to, vai kāds projekts bijis veiksmīgs, vai publiskais finansējums izlietots lietderīgi. Bet bažas rodas tad, ja no atsevišķa gadījuma tiek izdarīts vispārinošs secinājums, ka NVO darbs pats par sevi ir aizdomīgs, politiski nenozīmīgs vai valstij pat naidīgs.
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra norāda, ka organizācijas sastopas ar nomelnošanas kampaņām, politiski motivētiem finansējuma samazinājumiem un pārmērīgu administratīvo kontroli. Tā arī brīdina, ka neskaidri politiskās darbības ierobežojumi var mudināt organizācijas pacenzēties. Kur tas tiešām ir vēl novērots? Tiešām visilgstošāk un biežākais paraugs ir Ungārija. Arī Slovākijā, Robertam Fico atgriežoties pie varas 2023. gadā, pastiprinājās uzbrukumi medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Polijā partijas “PiS” vadīšanas laikā no 2015. gada valsts mediji un politiķi sistemātiski apšaubīja kritisku NVO uzticamību, pārmetot tām politisku ieinteresētību vai neskaidru finansējumu. Vienlaikus tika cenzēta un centralizēta valsts finansējuma sadale jaunā institūtā. Pētnieki ir aprakstījuši arī dubultu pieeju. Kritiskas organizācijas tika vājinātas, kamēr valsts atbalstīja valdībai tuvākās konservatīvās organizācijas.
2017. gadā savukārt Rumānijā protestu laikā politiķi un tiem pietuvināti mediji demonstrantus un korupcijas uzraudzības organizācijas sasaistīja ar tā dēvēto sorostīklu, apsūdzot tās valsts destabilizēšanā un “Freedom House” ziņoja, ka šādi apgalvojumi no politiskās perifērijas nonāca ievērojamu politiķu retorikā un mediju kampaņās.
Arī Austrijā un Vācijā ir šīs tendences. Eiropas Civic Forum ziņojumā par 2025. gadu tiešām ir aprakstīti atkārtoti mēģinājumi diskreditēt NVO darbu un finansējumu. Šeit ir kāda, iespējams, ideja LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, kas vēl nav izmantota.
Austrijā labējā partija rosināja plašu parlamentāro izmeklēšanu par simtiem organizāciju finansējumu. Ziņojumā minēti arī nepamatoti apgalvojumi par NVO līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu. Tas pats ziņojums šos piemērus raksturo kā plašākas tendences daļu, nevis kādu vienādu politiku visās minētajās valstīs.
Šī tendence nav sākusies vienā dienā vai vienā valstī, kolēģi. Tomēr var izsekot vairākām tādām svārstīgām un līdzīgām attīstības līnijām
un bieži atkārtojas vairākas pazīmes. Piemēram, NVO tiek attēlotas kā politiski aizdomīgas pēc to finansējuma avota, nevis izvērtējot konkrēto darbu vai pārkāpumu. Arī atsevišķa kļūda vai neveiksmīgs projekts tiek pasniegts kā pierādījums, ka viss NVO sektors ir izšķērdīgs vai krāpniecisks. Organizācijas tiek arī sasaistītas ar kādiem mistiskiem globālistiem – Sorosu, ārvalstu valdībām vai slepenu tīklu. Vai Latvijas gadījumā – ar VIENOTĪBU, kas par visu ir atbildīga. Un es labprāt uzņemtos atbildību par atbalstu NVO.
Bet šie uzbrukumi bieži pastiprinās, kad NVO uzrauga valsts varu, atbalsta protestus vai aizstāv nepopulāras grupas, piemēram, sieviešu tiesības, minoritātes vai vardarbībā cietušos. Un tas, kas, kolēģi, ir svarīgi, ir svarīgi saglabāt robežu starp leģitīmu kritiku un sistemātisku tādu deleģitimizēšanu.
Kritika ir vietā. Pārbaudes ir vajadzīgas. Jā, par katru valsts finansējuma centu, bet nevis pasakot, ka visi NVO ir izšķērdētāji un es tiešām nelietošu tos dīvainos vārdus, ko ir lietojis pat valsts premjers. NVO finansējums, projekta rezultāti un iespējamie pārkāpumi ir pārbaudāmi tāpat kā jebkurš cits publisks finansēts darbs. Taču pārbaude ir pēc būtības atšķirīga no apgalvojuma, ka NVO finansējums kopumā ir izšķērdēšana vai ka kritiska organizācija darbojas nepareizi tikai tādēļ, ka ir saņēmusi finansējumu no Ārlietu ministrijas.
Godātie kolēģi! Noslēgumā es gribu arī atgādināt, kas tad ir attīstības sadarbība. Jā, tā ir palīdzība citām valstīm. Un ir jāatgādina, ka katras Eiropas Savienības valsts pienākums ir īstenot attīstības sadarbības politiku. Bet diemžēl Latvija ir pēdējā vietā šai jautājumā OECD donorvalstu vidū ar savu ieguldījuma daļu. Tas ir mūsu pienākums – dot tiem, kam ir mazāk. Latvija kādreiz saņēma ļoti lielu un plašu atbalstu, tādēļ mēs varējām attīstīties kā spēcīga, demokrātiska valsts. Un, jā, tas ir mūsu gan iespēja, gan pienākums – palīdzēt gan tuviem, gan tāliem.
Un, ziniet, es ļoti piekrītu kādam teiktajam, ka, kas dod, atstāj sev gaismu, bet, kas ņem, nes līdzi stāstu. Tie, kas saņem palīdzību no Latvijas, nes līdzi stāstu par Latvijas devumu. Stāsts par Latviju, Latvijas palīdzību atver durvis mums politiski, ekonomiski, cilvēcīgi. Ne velti arī Āfrikā šos projektus ir ieinteresēti realizēt arī mūsu uzņēmēji. Ne velti arī no Āfrikas valstīm mēs saņēmām balsis, lai Latvija kļūtu par ANO Drošības padomes dalībvalsti. Un, jā, tur sacensība par viedokļiem ir ļoti cieša un skarba.
Tādēļ jautājums: kāds labums ir Latvijas nodokļu maksātājiem no tā, ka Latvija iegulda attīstības sadarbībā? Mēs stāstam Latvijas stāstu. Mēs gūstam gaismu, mēs nodrošinām atbalstu Ukrainai, un top arī tālas valstis… atbalsta Ukrainu un tiesiskumā un vērtībās balstītu starptautisko politiku. Un, jā, šis guvums ir reizēm arī taustāms, bet pats galvenais – tas dodot gūtais, tas ir daudz plašāks, tas ir vērtējams un vērtībās balstīts.
Tādēļ, kolēģi, sargāsim šo mūsu spēju dot citiem, caur to stiprinot Latviju. Sargāsim mūsu nevalstiskās organizācijas un mūsu demokrātijas pamestus valstī.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.
V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! NVO tur, NVO šeit, uzbrukums NVO. Bet kas ir NVO? Es neuzskatu… Un diskusijas bija par to, ka nevalstiskā organizācija nevar saukties par nevalstisko, ja tā saņem tādu milzīgu atbalstu no valsts kases. Kā tā var būt nevalstiska organizācija, ja to uztur valsts?
Nevalstiskā organizācija – tā, kura uztur pati sevi… par saviem ziedojumiem, biedru ziedojumiem. Tā ir nevalstiskā organizācija. Bet organizācija, kuru par tādu milzīgu naudu uztur valsts, nodokļu maksātāji, neskaitās nevalstiskā. Kāds sakars?
Vajadzētu pēc tam apskatīt stenogrammu… iepriekšējos runātājus… apskatīties, cik reižu bija piesaukts vārds NVO. Ļoti interesanti.
Par ordeņiem, ko teica iepriekšējie runātāji, arī var pateikt. Nu es nezinu… nav tādas milzīgas lietas mums Latvijā… man liekas, jau katram trešajam Latvijas iedzīvotājam ir izsniegti kaut kādi ordeņi (Starpsauciens.) par īpašiem… Jā, es dzirdēju ar vienu ausi, ka ir… kur var nopirkt dažus ordeņus. (Zālē troksnis.)
Bet, cienījamie kolēģi…
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, es saprotu, ka kaislības… Mazliet klusāk!
V. Pleškāne. Ordeņi tiek pārdoti. Zinu, jo man taksisti stāsta. Ir arī tā.
Kad cilvēkam… Āfrika pirmajā vietā… labs, paldies. Ļoti labs nosaukums partijai. Bija “Vienotība”, tad Jaunā VIENOTĪBA, tagad būs – “Āfrika pirmajā vietā”. Super! Paldies frakcijai par tādu stilīgu nosaukumu. Nevajadzēs vērsties pie tiem, kuri izdomā partiju nosaukumus.
Bet tomēr… Kad cilvēkam Latvijā jāgaida izmeklējums… vienam nepietiek kvotu, otrs nevar tikt pie ārsta… un cilvēks nevar dzirdēt visu laiku no valsts un valsts iestādes, no runātājiem: nē, mēs rūpējamies par cilvēkiem, par cilvēkiem reģionos, mēs saglabāsim medicīnu, mēs rūpējamies par to. Bet cilvēki grib saņemt to medicīnisko aprūpi tagad un uzreiz, jo nevar cilvēks pusgadu, gadu staigāt ar to, ka viņš nezina, kāda viņam ir diagnoze. Bet viņš nevar tikt uz to pašu datortomogrāfu. 14. oktobrī LSM ziņoja, ka Daugavpils slimnīcai ir moderns datortomogrāfs, taču valsts apmaksāto izmeklējumu kvotu nepietiek. Uz plānveida izmeklējumu ar nosūtījumu – ar nosūtījumu! – jāgaida aptuveni pusgads. Iekārta ir, iespējas ir, naudas pieejamai palīdzībai nepietiek.
Tajā pašā laikā Ārlietu ministrijas atbildē lasām par finansējumu digitālo prasmju skolai Tanzānijā, mācībām Ēģiptē un Āfrikas samu audzēšanai Zimbabvē. Savējiem nav, Zimbabvei ir. Projektam Tanzānijā piešķirti 184… es dzirdēju no pārējiem runātājiem… Tanzānijā 164 000… Ēģiptē 184… ar pusi… tūkstoši, samu audzēšanas projektam – 76 000. Un atsevišķi bijuši izdevumi izpētes braucieniem – par 5000 kaut kas aizbrauca uz turieni apskatīt, vai viss ir normāli, vai var tur braukt un realizēt šo projektu, vienkārši padzīvot Āfrikā. Kur tur bija… Tanzānija… vai kur? Ļoti labi. Vai Zimbabve.
Es gribu dzirdēt, kāpēc tieši šos izdevumus valsts šodien uzskata par nepieciešamiem. Kur pamatojums? Jo tajā atbildē, ko mēs saņēmām vai ko komisija saņēma… es šo atbildi neredzēju… kāpēc pamatots ar to, ka mums jāatbalsta Āfrika. Audzēsim samus, cīnīsimies ar nabadzību… arī vajadzētu veicināt vai veikt tādu terapiju… ar siltiem graudiem. Viss būtu labi, ja tie projekti būtu paredzēti Latvijas iedzīvotājiem. Bet, nē, tie ir paredzēti… kur? Kaut kur Āfrikā… Tanzānijā… Kazahstānā vai vēl kaut kur, tikai ne Latvijā.
Kas negrib, teiksim, Latgalē piedalīties samu audzēšanas projektā? Mums arī daudz ir tādu cilvēku, kuri ķer zivis, kuri kaut kā tās kūpina un pārdod tirgū. Es domāju, ja Tanzānija uztaisītu tādu pašu projektu Latgalē, būtu vērtīgāk nekā apmācīt Āfrikas iedzīvotājus, kā audzēt samus. Un es domāju, ka Latgalē piedalītos vairāki cilvēki tādā projektā… kad tev uztaisa mikrofermu, zivju pārstrādi un kūpināšanu. Kāpēc ne? Zilo ezeru zeme ar prieku īstenotu tādu projektu, tikai – dodiet naudu! Mēs ar prieku… es atradīšu jums cilvēkus, kuri grib un kuri piedalīsies šajā projektā. Jautājums: kam paliks šī mikroferma pēc projekta beigām? Cilvēkiem atdosiet, pārdosiet… vai kas tad pelnīs no tā, ka mikroferma tur paliks?
Bet paskatīsimies uz Latgali. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gadā nabadzības riskam
bija pakļauti 35,8 procenti iedzīvotāju. Vairāk nekā trešdaļa. Tas ir augstākais rādītājs starp Latvijas reģioniem un visā Eiropā.
Arī vidējā darba samaksa Latgalē joprojām ir viszemākā. Šā gada otrajā ceturksnī tā bija par 34 procentiem zemāka nekā Rīgas reģionā. Uz šāda fona Ārlietu ministrijas pielikums… Pielikumā es lasu: “Silto graudu terapija.” Tieši tā. Šī metode paredzama “Martas” projektiem. Diviem projektiem, kuros minēta šī metode, kopumā piešķirti 255 tūkstoši eiro un 94 centi. Cik no tā paredzēts pašām nodarbībām, aprīkojumam un šīs metodes apguvei, ministrija atsevišķi nav parādījusi, bet no interneta es dabūju, ka tikai viena iekārta varētu maksāt no pieciem līdz 10 tūkstošiem. Tur atšķiras – vai mazā vai lielā. Kur paliks šī iekārta pēc projekta beigām? Arī nav zināms. Kur dati un pierādījumi tam, ka samazinājās vardarbības gadījumi? Ir apstrādājami? Ir kaut kādi pierādījumi? Arī nav. Nekas mums netika parādīts ar šo atbildi, un komisijā es paklausījos – es to nedzirdēju.
Varbūt ir beidzot jāpadomā par Latvijas, par Latgales iedzīvotājiem, lai tie 255 tūkstoši eiro un 94 centi palīdzētu padarīt īsākas rindas pie ārsta, saglabāt pierobežas skolas, saglabāt slimnīcu nodaļas reģionā. Līvānu skolu aiztaisīja ciet tikai tāpēc, ka pašvaldībai budžetā pietrūka 10 tūkstošu eiro gadā. Lai uzturētu skolu, pietrūka 10 tūkstošu. Tas ir, ja mēs sadalām 255 tūkstošus ar 10 tūkstošiem, 25 gadus varēja eksistēt skola Līvānos. Vēl viena skola. Bet to aizklapēja tāpēc, ka trūka 10 tūkstošu. Vot, šādus projektus Ārlietu ministrija negrib atbalstīt.
Tas ir pierobežā, tas ir Latgalē. Jūs visu laiku runājat par to, ka jums jāatbalsta Latgale. Lūdzu! Vot, nauda ir, tikai kur jūs to tērējat?
Kāpēc šo jautājumu par prioritātēm mēs neuzdodam cilvēkiem, tiem nodokļu maksātājiem, kuru naudu jūs tik viegli tērējat? Jūs finansējat tādus ārvalstu projektus.
Tagad es gribu vērsties arī pie cilvēkiem. Latgalieši, vai kāds ir piedalījies kādā projektā, kuru būtu finansējusi Kamerūna, Ruanda vai Uganda šeit Latvijā? Kādu aizveda uz Āfriku? Vai kāda Āfrikas valsts šeit realizēja kādu projektu ar tādu labumu, lai samazinātu nabadzību Latgalē? Es jums izlasīju datus. 34 procenti ir zem nabadzības riska. Vai negrib tā pati Uganda kaut kāda realizēt mums projektu šeit? Kurš no Latgales ir piedalījies tādā projektā, lai samazinātu to nabadzības risku? Vai ir tādi apmaiņas projekti? Ja mēs varam finansēt Āfriku? Āfrika pirmajā vietā, ja? Tad kāpēc mēs nevaram finansēt arī vai palīdzēt mūsu cilvēkiem, kuri ir zem nabadzības riska? Kāpēc tās Āfrikas valstis nevarētu īstenot projektus šeit, Latgalē, teiksim, ar mērķi mazināt to pašu nabadzības risku, drošības pasākumus bērniem bērnudārzos? Jūs domājat, ka mūsu bērniem ir viss viegli. Viss – labi? Sieviešu atbalsts arī Latgalē. Mums ar sieviešu aizsardzību arī viss labi? Mēs varam atbalstīt Āfrikas, Kazahstānas un visas pārējās valstis. Mikroķirurgu pieejamība reģionā Latgalē. Ar to mums arī viss labi, pareizi? Varam arī atbalstīt citu valstu… Uzņēmējdarbības atbalsts reģiona pasākumiem, kad ir reģionā… Pierobežas skolu saglabāšana vai slimnīcas nodaļu saglabāšana. Mums tādu problēmu nav. Mēs varam atbalstīt samu ražošanu vai audzināšanu Āfrikā.
Ministres kundze, cilvēkam, kurš skaita naudu līdz algai vai pensijai, šī izvēle ir jāskaidro. Kāpēc mēs atbalstām Tanzāniju, Ēģipti… Kāpēc Zimbabve, kāpēc Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Moldova, bet ne Latgale. Mums visiem Latvijā ir viss atrisināts? Labklājības uzplaukums, ekonomiskais izrāviens, pareizi? Tāpēc mēs varam pievērst uzmanību arī Āfrikas valstīm.
Kāpēc ārvalstu projektiem, kuros ietverta arī silto graudu terapija, finansējums ir paredzēts, bet parastās medicīniskās palīdzības pieejamība mūsu reģionā joprojām ir problēma. Ārstu nav, slimnīcas taisa nodaļas ciet. Mums viss labi! Varam atbalstīt arī pārējos.
Parādiet tieši šīs metodes izmaksas, tās izvēles pamatojumu un sagaidāmo efektu. Parasti to prasa. Jūs ieguldījāt naudu. Kur rezultāts? Izskaidrojiet cilvēkiem, kāpēc prioritātes ir sakārtotas tieši tā – pirms Āfrika, Kirgizstāna, Tadžikistāna. Un tad mēs domājam tikai par saviem cilvēkiem, par Latviju. Ārvalstu projekti ir svarīgāki nekā ārstu pieejamība, skolu un slimnīcu nodaļu saglabāšana Latgalē. Vēl trīs projekti Āfrikā – “STEM skolās”. Mums pašiem viss kārtībā ar STEM programmām un to finansējumu? Ārlietu ministrija rūpējas par bērnu drošību bērnudārzos. Un kur…? Es labi atbildētu, un būtu labi, ja es atbildētu, ka Ārlietu ministrija rūpējas par bērnu drošību Latvijā, Latgalē. Bet nē, ne Latvijā – Moldovā! Ar mūsu bērnu drošību laikam viss ir kārtībā. Tāpēc varam palīdzēt Moldovas bērniem un ieguldīt tur 134 tūkstošus eiro. Parādiet man vispār to bērnudārzu Latgalē, kurš atteiksies no 134 tūkstošiem eiro, lai pasargātu savus bērnus, iemācītu skolotājus, māsiņas… tur …vai kas tur strādā pie viņiem… no šāda projekta… iemācīt viņus, kā aizsargāt bērnus vai vēl kaut ko, ko var darīt pa 134 tūkstošiem eiro Moldovā. Bet varam.
Tagad paskatīsimies uz ārvalstu projektu rezultātiem. Ministrija šajā atbildē raksta: notikušas mācības, izsniegti sertifikāti, sagatavoti materiāli. Labi un tālāk. Cik cilvēku ieguvuši to… nu, ieguva to darbu pēc mācībām, par cik pieauguši viņu ienākumi, ja projekts bija par nabadzības samazināšanu? Kas pārbaudīs, vai izveidotā zivju audzētava turpina darboties pēc finansējuma beigām un kam piederēs mikroferma pēc projekta beigām? Vai galvenais bija tikai samaksāt naudu, vienkārši nu samaksāt. Nu visi priecīgi, visi saņems. It īpaši pietuvinātās NVO, kā jūs sakāt. Lai kaut kam būtu ko darīt, laikam tika samaksāta tā nauda. Piemēram, aizbraukt uz to pašu Āfriku pa 5000 tur padzīvot, paskatīties, vai tur derēs tā audzināšana, mikroferma vai ne. Arī pa to naudu var vienkārši aizbraukt un padzīvot Uzbekistānā, Tadžikistānā, Kirgizstānā. Kāpēc ne? Iesniegtajā atbildē šādus skaitļus redzēt mēs… es neredzēju. Nav ne ekonomiskais, tāds izvērtējums projektiem, ne kāda atskaite rezultatīva. Notikusi nodarbība, tas, ka jūs ieguldījāt tajā projektā, vēl nenozīmē, ka mazinājusies arī tā nabadzība. Ārlietu ministrijai nerūp Latvijas nabadzība, Latgales nabadzība, bet ļoti rūp Āfrikas nabadzības līmenis. Iztērētu eiro nevar uzskatīt par veiksmīgu ieguldījumu tikai tāpēc, ka tam pievienotā atskaite par sertifikātu izsniegšanu. Nu i kas, ka izsniedza sertifikātu par to nodarbību? Kas tālāk? Kur tas rezultāts?
Un tad atsevišķi par Āfrika pirmā vietā… politisko atbildību. “Centra Marta” interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonīte kandidēja vienā Rīgas sarakstā ar Baibu Braži. Vizinājās kopā ar riteņa pa Vecrīgu. Priecājās par veiksmīgu projekta īstenošanu laikam. Nu, tagad saprotu, kāpēc viņa tik priecīgi bija. Tas, ka viņa kandidē vienā sarakstā, tie ir Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Arī centra vadītāja Iluta Lāce savulaik kandidēja no Jaunās VIENOTĪBAS. Un dalība vēlēšanās pati par sevi nenoliedz organizācijai saņem grantu, bet tomēr (Starpsauciens.)… bet tomēr ir jādomā par to procedūru. Ministrija apraksta procedūru, bet parādiet, kā tā darbojas tieši šādā gadījumā. Cilvēki no Latgales… pamēģiniet dabūt tādus projektus no ministrijas. Vienkārši mums arī ir tādi cilvēki, kuriem, teiksim, vajadzēja pārorientēt biznesu un uzņēmējdarbību no Austrumiem uz Rietumiem. Vai bija atbalstīti tādi projekti? Kurš no uzņēmējiem saņēma kaut kādu grantu tam, lai pārorientētu. Bet es zinu, ka bija vairākas tikšanās ar Ārlietu ministriju par tādām lietām. Bet nu nezinu, mums ir jāfinansē cita valsts, Āfrikas valsts.
Sēdes vadītāja. Laiks! (Starpsauciens: Pietiek!”)
V. Pleškāne. Var apvienot laikus?
Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.
V. Pleškāne. Ministres kundze, tiesības sadalīt budžetu neatbrīvo
no pienākuma pierādīt izdevumu nepieciešamību. Starptautiskā solidaritāte prasa tādu pašu finanšu disciplīnu, kādu valsts pieprasa no Latvijas iedzīvotājiem. Cilvēki nesaprot, kā var iedomāties un atbalstīt tādus projektus. Ārlietu ministrija, varbūt jūs piespiež to darīt? Vai Braže, varbūt parādiet to zīmi, ja tas ir piespiedu kārtā. Starptautiskā zīme, ka jūs piespieda to darīt, ne?
Nu, es nezinu. Veselais saprasts saka, ka to nevar pieļaut. Vienkārši parasts cilvēks vispār nevar aptvert, kā var tērēt tā naudu Āfrikai, bet nedomājot par mūsu cilvēkiem arī Latgalē ar tādu… 34 procenti zem nabadzības riska. Un jūs finansējat… tādus projektus realizējat kaut kādā Āfrikā, Tadžikistānā? Es pat izrunāt nevaru. Bet es saku: jā, nu es tikai varu pamatot to vai jums kaut kādu atrunu atrast, ka tas piespiedu kārtā tika darīts.
Komisija ieteica mūsu pieprasījumu noraidīt. Taču balsojums neaizstāj atbildi par naudu. Un aicinu pieprasījumu atbalstīt.
Un gribu pateikt beigās, ka uz skatuves dejot ļoti viegli… pēc Barbaras Streizandes… ja? Zem mūzikas tādas. Viegli dejot. Naudu, naudu tērēt… svešu naudu ir arī ļoti viegli, bet palīdzēt saviem cilvēkiem, cik es skatos, ir ļoti sarežģīti, jo tā ir atbildība pret valsti, atbildība pret cilvēkiem. Bet mēs domājam par citu valstu labklājību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds ārlietu ministrei Baibai Bražei.
B. Braže (ārlietu ministre).
Labdien, godātie deputāti, deputātes! Kolēģi! Paldies par pieprasījumu saistībā ar Ārlietu ministrijas paveikto valsts ārpolitikas prioritāšu īstenošanā. Tas tiešām dod iespēju mums pastāstīt par būtiskāko, kas ir izdarīts, tai skaitā attīstības sadarbības jomā, īstenojot valdības trīs ārpolitiskās prioritātes.
Ārlietu dienestam tās ir Latvijas drošība, ekonomikas izaugsme un rūpes par cilvēkiem. Jā, tai skaitā par bērniem, kuri nokļuvuši cilvēktirdzniecības gūstā un kuri nokļuvuši ārzemēs ļoti sarežģītās situācijās. Jā, viņus glābj mūsu konsulārie kolēģi. Jā, viņus glābjam mēs kā diplomāti. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem. Un tādi pieprasījumi mums ir katru dienu visdažādākajās pasaules valstīs.
Visas trīs prioritātes mēs īstenojam ar tiem instrumentiem, kas ir ārlietu dienesta rīcībā, un tie ir: divpusējā un daudzpusējā diplomātija, mūsu interešu aizstāvība Eiropas Savienības politikās un mūsu nostāju iestrāde tajās, ekonomiskā diplomātija, ārējā tirdzniecība, sankciju politika, konsulārais atbalsts, publiskā diplomātija un attīstības sadarbības politika. Un attīstības sadarbība ir noteikta un visi šie pienākumi ir noteikti mums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, Starptautiskās palīdzības likumā, Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā un Sankciju likumā. Tās izriet arī no mūsu starptautiskajām saistībām Eiropas Savienībā un citur.
Visas trīs prioritātes – drošība, ekonomika un cilvēki – ir integrētas arī attīstības sadarbības projektos. Šie projekti tiek izvēlēti, un lēmumus par tiem pieņem neatkarīga komisija pēc publiska un caurspīdīga konkursa. Ārlietu ministram, parlamentārajam sekretāram vai citiem politiķiem nav nekādas saistības ar projekta vērtēšanu vai to izvēli. Tas ir noteikts normatīvajos aktos, un tas nav atkarīgs, kādas partijas politiķi tie ir. Viņiem par to nav nekādas daļas.
Finansējums tiek piešķirts konkrētām aktivitātēm, tas tiek uzraudzīts, un, ja tiek konstatēts, ka rezultāti nav sasniegti, nauda tiek atgriezta. Konkursos var pieteikties akadēmiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju organizācijas – tie, kuri ir spējīgi tos uzvarēt, un tie tiek koordinēti ar nozaru ministrijām,
piemēram, Veselības ministrijas vai Zemkopības ministrijas ekspertiem, atkarībā no projekta specifikas. Tāpēc man nav ne mazākās vēlmes atbildēt uz izdomām, apmelojumiem vai kaut kādiem personīgiem apvainojumiem.
Bet man ir ļoti sāpīgi, ka tiek izsmieti un apmeloti mūsu uzņēmēji, tie cilvēki, kuri uzņemas darīt kaut ko, kuri grib iet starptautiski, kur meklē pieeju jauniem tirgiem, kad tiek apmelotas NVO, pilsoniskā sabiedrība, kas darbojas Ukrainā, kura sniedz palīdzību sievietēm, bērniem un citi projektu īstenotāji.
Sāksim ar drošību. Es domāju, ka mēs visi zinām, ka drošības vide paliek arvien sarežģītāka. Šī ziema būs ļoti, ļoti sarežģīta ne tikai Ukrainai, bet kopumā starptautiski. Par spīti Ukrainas, Eiropas un ASV centieniem, šobrīd nav nekādu pazīmju, ka Kremļa miesnieks būtu gatavs mieram. Tieši pretēji, Krievija izvērš necilvēcīgus uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā izvēršas sabotāžas, kiberuzbrukums un valstu sponsorētus terora aktus NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs. (Starpsauciens.)
Krievijas mēģinājumi destabilizēt un nostiprināt ietekmi Ukrainā, Moldovā, Dienvidkaukāzā, Centrālāzijas valstīs tikai pieaug. Un tieši šīs ir mūsu prioritārās attīstības sadarbības partnervalstis. Ukrainas cīņa pret agresoru, un šī ziema tai būs eksistenciāli svarīga. Pastiprinoties Krievijas barbariskajiem uzbrukumiem, mums ir jāturpina visa veida palīdzība Ukrainai. Tas ietver sevī enerģētikas, humāno, militāro, cilvēku, medicīnas – visu. Un tieši tāpēc lauvas tiesa no Latvijas attīstības sadarbības līdzekļiem tiek piešķirta atbalstam, kas palīdz Ukrainas cilvēkiem izdzīvot. Un mēs ceram, ja tāda situācija būtu kaut kur citur Eiropā, ka arī citas valstis tā rīkosies.
Latvijas organizāciju, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, ekspertu, speciālistu īstenotie projekti atbalsta sievietes, bērnus un ģimenes, kuras cietušas no kara noziegumiem, no izvarošanām, mocībām, pazemojuma, māju pamešanas piespiedu kārtā, fiziskām, psiholoģiskām traumām un seksuālās vardarbības no Krievijas karavīriem. Šogad ar Latvijas atbalstu organizācija “Save Ukraine” atgrieza 15 nolaupītus Ukrainas bērnus no Krievijas okupētajām teritorijām. Un, jā, attīstības sadarbības projekti ir sagatavojuši speciālistus darbam ar vardarbībā cietušajiem. Esam apmācījuši 20 mediķus Latvijā, Ukrainā 255, bet ar apmācībām vien nepietiek. Ir atbalstīta mikroķirurģijas infrastruktūra četrās ukraiņu slimnīcās. Aprīkojuma, programmatūras un instrumentu iegāde, lai Ukrainas karavīri un viņu atbalstītāji varētu sadziedēt kara traumas, atgriezties frontē, vai būt noderīgi aizmugurē. Šāds praktisks atbalsts kara un vardarbības upuriem nav un nevar būt zemisku iekšpolitisku intrigu objekts. Tāpēc mani gan pārsteidz, gan izbrīna šāda manipulatīva apmelošana.
Atbalsts Ukrainai ir un paliks būtisks ieguldījums mūsu pašu drošībā. Un arī nākamajai valdībai, manuprāt, tas jāizvirza par prioritāti. Viens no projektiem, ko šodien mēs uzzinājām, kur mēs esam bijuši sekmīgi, ir NATO jauns renovatoru slimnīcas projekts Ukrainā, kur Latvija ir uzvarējusi konkursā, un iegūti 15 miljoni eiro slimnīcas atjaunošanai Ukrainā. Un tas ir regulāri.
Nākamais. Kolēģi, mēs skaidri redzam, ka dalība ANO Drošības padomē starptautiski dod mums – Latvijai pavisam citu svaru. Daļu no finansējuma NVO, par ko mēs runājām, mēs esam piešķīruši saistībā ar publiskās diplomātijas pasākumiem, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību un gūtu atbalstu dalībai ANO Drošības padomē.
Drošības padome Latvijai ir nozīmīga platforma, lai ierobežotu Krievijas ietekmi un propagandu. Regulāri sasaucam Drošības padomes sēdes par Ukrainu, izgaismojot un dokumentējot Krievijas kara noziegumus. To dara ANO ziņotāji, kas uzstājas, publicējot ziņojumus, kā tas bija arī šonedēļ.
Lielais ziņojums skaidri parādīja, ka Krievija izdara kara noziegumus, pārkāpj civiliedzīvotāju tiesības un dara visu barbarisko, par ko mēs esam bijuši pārliecināti. Tas ir ANO nostiprināts, un par to ir ziņots ANO Drošības padomei pēc mūsu iniciatīvas. Tāpēc mūsu dalība tur palīdz gan mūsu drošībai, gan Ukrainai.
Piebildīšu, ka jau nākamnedēļ Latvija pārņems Drošības padomes prezidēšanu, tai skaitā, visticamāk, tas būs saistīts arī ar jauna ANO ģenerālsekretāra izvēli. Tas arī ļaus mums veidot padomes darba kārtību pašiem.
Godātie deputāti un deputātes! Interesi par sadarbību mūsu uzņēmēji izrāda regulāri… tiešām ikdienā… gan piedaloties dažādos projektos. Rīt mēs vedam visu vēstniecību… šeit, Rīgā, Latvijā, esošo vēstniecību ekonomiskos diplomātus uz Latgali uz lielu semināru. Latgalē ir iespējas uzņēmējiem un visiem sevi prezentēt. Tādi ir darīti gan ministru līmenī, gan vēstnieku līmenī, arī nerezidējošo vēstnieku līmenī. Un šādiem projektiem, kuros piedalās uzņēmēji, mēs nodrošinām tā saucamo sēklas naudu. Tie veicina Latvijas ekspertīzes un pakalpojumu eksportu, atpazīstamību un specializēšanos. Jo mēs neesam masu produktu eksportētāji, mēs esam specializēti nišas produktu eksportētāji. Un, lai mūsu uzņēmēji varētu iegūt pieeju pasaules tirgiem, ir nepieciešami kontakti.
Piemēram, projekts sadarbībā ar Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociāciju lauksaimniecības sektorā un attīstība Āfrikā tieši bija uzņēmēju interese… pēc viņu iniciatīvas izveidot kontaktus un izskatīt iespēju ieiet tajos tirgos, kur mums nav diplomātisko pārstāvniecību. Ar to jūs varat iepazīties arī pašu šo uzņēmēju rakstītajā sociālajos kontos. Viņi paši ir diezgan apvainojušies par to, kā viņi tiek apsaukāti un par viņiem tiek izņirgāts. Un varbūt tie, kas spļauj viņiem sirdīs un sejās, varētu to pārdomāt.
Tāpat es ceru, ka visi, kas ir izņirgājušies par citiem uzņēmējiem, NVO, mikroķirurgiem, paskatīsies spogulī un sev pajautās: ko es esmu izdarījis Ukrainas atbalstam, Latvijas ekonomikas labā vai kam citam? (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Paskatieties spogulī! Vienkārši paskatieties spogulī… kolēģi, ko jūs esat izdarījuši! (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)
Par ekonomiku. Visi ārlietu dienesta instrumenti, tai skaitā attīstības sadarbības politika, ir vērsti uz Latvijas ekonomikas izaugsmi un ekonomisko drošību. Latvijā izveidots NATO aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju akselerators DIANA un arī Nacionālais aizsardzības jaunuzņēmumu centrs “UniLab”. Tāpat sadarbības projekti “Riga TechGirls”, “TechChill”, “Techritory” un citi atbalsta pasākumi ir palīdzējuši mūsu tehnoloģiju uzņēmējiem Ukrainā, Moldovā un citur pasaulē veidot kontaktus, iegūt pieredzi un saņemt kontraktus.
Gribu atzīmēt, ka “Riga TechGirls” darbības rezultātā sieviešu uzņēmumu dibinātāju skaits tehnoloģiju sektorā 10 gadu laikā no 10 procentiem ir palielinājies uz 30 procentiem. Joprojām digitālā plaisa, kas ir starp kapitāla īpašniekiem tehnoloģiju sektorā, tā plaisa, kas ir starp vīriešiem un sievietēm, ir milzīga. Tā ir un paliek tāda lieta, kas mums būs visiem kopā jāmēģina risināt.
Uz katru ieguldīto eiro Ārlietu ministrija un CFLA Latvijai vidēji piesaista četrus eiro. Kā es teicu, tā ir sēklas nauda, ko mēs ieguldām. Un tas nes labumu atpakaļ gan mums, gan tiem uzņēmīgajiem cilvēkiem. Tāpat būtiski pieaudzis iepirkumu skaits no ANO un citām organizācijām, kuros uzvar Latvijas uzņēmēji. Latvijas uzņēmumi saņem arvien lielāku atbalstu no ES un NATO projektiem. Ārlietu dienesta darbs kopā ar citām valsts pārvaldes institūcijām, privāto sektoru, universitātēm pozitīvi apliecina Latvijas eksportspēju, pieaugošo investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības vides attīstību.
Šogad mūsu diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs jau īstenojušas 100 mērķtiecīgas reģionālās vizītes, lai apgūtu un paplašinātu eksporta tirgus mūsu uzņēmumiem, 184 ekonomisko interešu veicināšanas pasākumus, nodrošinot Latvijas dalību 100 izstādēs ārzemēs. Šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksports ir pieaudzis par 7,9 procentiem, tātad faktiski 8 procentiem jeb 14 miljoniem… 14 miljardiem eiro. Pieaugums ir gan mūsu tuvākajos tirgos – Polijā, Somijā, Lietuvā, Vācijā –, gan tālākajos eksporta tirgos – Kanādā, ASV, Līča valstīs, arī Mecosur valstīs Dienvidamerikā.
Arī pakalpojumu eksportā pagājušā gadā sasniegts vēsturiski augstākais līmenis jeb 8,26 miljardi eiro.
Pozitīva dinamika ir arī investīciju jomā. Pirmajā pusgadā vien šogad Dānijas, Somijas un Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas par 177 miljoniem. Palielinājušās arī investīcijas no citiem nozīmīgiem partneriem.
Aiz katra no šiem skaitļiem ir sarunas, jauni kontakti, vizītes, uzņēmumu tikšanās, partneru meklējumi, praktisks darbs. To diplomāti dara ikdienā. Tā ir daļa no viņu praktiskā darba. Tas palīdz Latvijas uzņēmumiem ieiet jaunos tirgos, veicina investoru interesi par Latviju un audzē mūsu ieņēmumus, visiem – kā valstij, kā uzņēmumiem. Vienlaikus, protams, paverot jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem ar Eiropas Savienības līmeņa līgumiem… ir veids, kā paplašināt arī iespējas viņiem.
Tāpēc paldies Saeimas Ārlietu komisijai, kas ir konceptuāli atbalstījusi Eiropas Savienības un Mercasur partnerības nolīgumus, kas radīs jaunas iespējas Latvijas eksportētājiem Dienvidamerikā. Latvijas uzņēmēji tam pauduši skaidru atbalstu, tāpat kā citiem brīvās tirdzniecības līgumiem. Īpaši svarīgi tie ir valstīs, kur Latvijai nav diplomātisko pārstāvniecību.
Tāpat paldies kolēģiem ārlietu dienestā šeit, Rīgā, kuri regulāri sagatavojuši uzņēmēju organizācijas un uzņēmējus, viņus (Nav skaidri saklausāms.)…
Sēdes vadītāja. Laiks!
B. Braže. … apstākļiem jaunos tirgos.
Pievienojiet!
Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laiku!
B. Braže. … arī par iepirkumu sistēmām, Eiropas Savienības budžetu, attīstības sadarbību. Un tā sadarbība ar diasporu, ar LIAA, ar pašvaldībām un citām institūcijām ir bijusi ļoti aktīva. Tas ir mērķtiecīgs un visaptverošs darbs.
Tāpat, kā jau jūs zināt, mūsu konsulārie kolēģi, sadarbība ar diasporu, ar citiem – tās ir praktiskas rūpes par cilvēkiem, par cilvēkiem šeit, ārzemēs, par mūsu pilsoņiem.
Tā ir arī interese nodrošināt maksimāli plašu sabiedrības iesaisti ārpolitikā.
Latvijas pieredze, ekspertīze un zināšanas, un tehnoloģijas tiek augsti novērtētas. Un mēs ar to lepojamies. Daudzi projekti atgriež naudu ekonomikā, stiprina Latvijas ietekmi starptautiski. Kā piemēru teikšu, ka Īrija, Luksemburga, Vācija, arī partneri ārpus Eiropas Savienības ir pievienojušies un finansē mūsu projektus. Mūsu attīstības sadarbības projekts – tā ir Latvijas kvalitātes zīme.
Kopumā es gribu pateikt paldies Saeimai par labo sadarbību.
Un īpašs paldies mūsu ārlietu dienestam. Es tiešām lepojos ar mūsu paveikto. Mums ir vairāk sabiedroto šeit, Latvijā, kā jebkad. Palielinājies eksports, investīcijas. Ir tiešām daudzas praktiskas lietas izdarītas, ir strādāts nepieredzētā intensitātē, slodzes un ātruma apstākļos. Bet mums ir izdevies mērķtiecīgi visus instrumentus saprioritizēt drošībai, ekonomikai un cilvēkiem.
Par to arī iestāšos turpmāk. Tāpēc – paldies!
Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Starpsaucieni.)
A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šo pieprasījumu mums vajadzēja iesniegt vismaz pirms sešiem septiņiem gadiem, jau iepriekšējā Saeimā, kad ārlietu ministrs bija Rinkēvičs. Tas viss, ko mēs te apspriežam, jau notiek
faktiski otro Saeimu. Un es domāju, ka šajā īsajā brīdī tur nu neko daudz tagadējā Ārlietu ministrija nevar izlabot. Bet nu būs nākotnes… būs nākošā valdība. Un nākotnes vārdā mēs varētu apsvērt divas lietas.
Pirmais – vai mēs varam atlaist visas ministrijas un atstāt vienu tikai – Ārlietu ministriju? Es tūlīt paskaidrošu – varam. Es pilnīgi piekrītu, ja, ka no
2024. līdz 2026. gadam, 15. jūlijam, “Centrs Marta” ir saņēmusi 439,6 tūkstošus. Un tā ir tiešām vajadzīga nauda. Bet es skatos, ka Finanšu ministrija iedevusi vairāk nekā 1,2 miljonus. Tur veselu rinda organizāciju… iedevuši. Un tad ir jautājums: priekš kā ir Labklājības ministrija vajadzīga? Priekš kā ir Cilvēktiesību birojs mums? Kāpēc mēs viņus finansējam? Kāpēc vispār Iekšlietu ministrija ir vajadzīga? Ja gan ar dažādiem pārkāpumiem attiecībā pret dažādiem dzimumiem ļoti labi var cīnīties Ārlietu ministrija, viņi var risināt gan veselības jautājumus, gan lauksaimniecības jautājumus. Mikroķirurgu asociācija ļoti vērtīga organizācija. Es arī pazīstu dažus ķirurgus. 378 tūkstoši. Viņi palīdz Ukrainai un citiem. Bet jautājums, ko dara Veselības ministrija? Vai tad nevajag centralizēt kaut kā šo budžeta kārtību un iedot to naudu Veselības ministrijai? Varbūt, ka Veselības ministrija iedod par 100 tūkstošiem mazāk un iedod 100 tūkstošus varbūt vēža ārstniecībai vai kaut kur. Nu viņi teica – labāk zina. Nē, viņi nezina. Tāpēc viņus arī varam mierīgi likvidēt un atstāt Ārlietu ministrijas Veselības departamentu pie Ārlietu ministrijas.
Ukrainai mums ir budžetā palīdzība, mums ir gan Eiropas Savienība, kurai mēs maksājam arī savu dalības maksu, mums ir budžetā ielikt palīdzība Ukrainai. Mikroķirurgu asociācija ir kā (Vārds nav saklausāms.). Tas ir ļoti labi.
Tagad Rīga… (Vārds nav saklausāms.) Nu es domāju, ka tas arī… starptautiskā palīdzība. Un Latvijai noteikti ir jāpiedalās šajās dažādās organizācijās. Nu, Tanzānijā STEM skola, bet es paskatījos, ka pigmejiem nav simfoniskā orķestra. Kāpēc, piemēram, tieši Tanzānijā… kur vēsturiski Kurzemes hercogistē taču bija Gambija, cienījamā ārlietu ministre! Mēs braucām uz Gambiju, mēs braucām uz Tobago. Aizbrauciet uz Tobago, Trinidadu, tur ir Kurzemes līcis joprojām, Golf of Courland, tur ir Kurzemes cietoksnis. Tur ir vēl vesela rinda vārdi saglabājušies no tiem laikiem. Kāpēc mēs, piemēram, es nezinu, kāpēc mēs nedodam Gambijai un Tobago? Varbūt, ka tur visi šie jautājumi ir atrisināti, ja.
Nu Āfrikas sami. Bet kur Zemkopības ministrija? Nu, likvidējam Zemkopības ministriju. Mums arī, teiksim, gan vēžu audzēšanā, gan zivju audzēšanā mēs varam vienu nodaļu pie Ārlietu ministrijas uztaisīt. Nu tur jau ir…eEs saprotu, ka viņi ir pētījuši.
Aizsardzības ministrija. Nu, piedodiet, kāda drošība mazai valstij, izņemot diplomātiju? Nu mēs trenēsim tagad sievietes… sievietes drošībai palīdzēsim. Bet priekš kā Aizsardzības ministrija ir vajadzīga tādā gadījumā?
Mutvārdu vēstures pētnieki. Ļoti labs projekts. Nu daži tūkstoši. Es viņu atbalstītu. Bet tad man ir jautājums: kāpēc Kultūras ministrija ar to nenodarbojas, ja? Un vai Ārlietu ministrijai tiešām ir jāizvieto visas šīs ministrijas? Es domāju, nē.
Bet ir viena cita lieta, kas Ārlietu ministrijai ir pirmais jautājums. Viņai jāmāk pateikt vārdiņu nē. Un kāpēc es pieminēju Rinkēviču un iepriekšējo Saeimu? Es teiktu tā, ka visas tās, es pat nekautrētos teikt, valsts nodevības, kas notika… Pirmkārt, Latvija atteicās no kūdras. Kur mums ir miljards kubikmetru, pat saka… miljards mums ir, ja ne simtiem… ja ne tūkstoš gadiem, tad simtiem gadu nākošajiem. No kūdras var taisīt… tur ir 60 procenti ogleklis, tur var taisīt gan sintētiskās degvielas, gan visādas ķīmiskās rūpniecības.
Aizbrauca gan ārlietu ministrs, aizbrauca mūsu tai reizē Kariņa kungs, premjers, vides ministrs un paraksta, ka mēs no 2030. gada vispār atsakāmies iegūt. Mēs likvidējam kūdras rūpniecību, kas ir mūsu naftas atradnes. Mēs uz vienu cilvēku varam iegūt vairāk naudas nekā Saūda Arābija. Nē, mēs uzspļaujam, mēs pasakām…
Vai mēs varējām pateikt nē Briseles komisijas kaitīgam lēmumam likvidēt Eiropas autorūpniecību. Kur bija mūsu balss? Kur bija ārlietu ministri? Sēdēja, saprotiet, trīcēja, ka zaķīši… ļipiņas. Likvidēsim automašīnas, iekšdedzes mašīnas! Mēs tagad būvēsim elektroautomobiļus. Nu kur ir tie jūsu elektroautomobiļi? Tagad komisijai jānodarbojas ar to, kā izgudrot visādus ierobežojumus, pacelt tarifus,
tur kaut ko dalīs, kaut kā ierobežos brīvo tirdzniecību. Sagraut veselu nozari, no kā arī Latvija bija atkarīga, jo Latvijai ir piegādātāji. Mēs autorūpniecībai Vācijā piegādājām gan sēdekļus, gan radiatorus, gan koka grīdas. Mēs pat taisījām priekš mersedesiem kravas… no finiera piegādājām visādus izstrādājumus, ja saskaita. Tam mēs pārvelkam visam svītru. Būvēsim tagad, saprotiet tikai elektroautomobiļus, kurus mēs nemākam.
Kūdras rūpniecība ir likvidēta. Nu spekulācijas ar atjaunojamo elektroenerģiju kā tādu. Ārlietu ministrija varēja pateikt nē? Kvotu tirdzniecība un spekulācijas, iepirkšana, pārdošana, kaut kāda mainīšana – tas ir ētiski? Kaut kādā veidā tas atbilst Latvijas nacionālajām interesēm? Bet nu labi, nekritizēsim pašreizējo ministri.
Tagad otrs. Jautājums nākotnei. Diplomātija. Vai maza valsts bruņojoties (pat ja mēs desmitkāršosim šo bruņošanu), atsver to, ko viņa var izdarīt ar diplomātiju? Rīga kādreiz bija starptautiskais reģionālais diplomātijas centrs. Te tika slēgti līgumi. Nu, piemēram, kaut vai miera līgums starp Poliju un Krieviju. Latvijas ārlietu ministrs vadīja Tautu Savienības plenārsēdes, nevis sēdēja tur kā kaut kāds 15. kaut kādā tur ANO Drošības padomē, kur ir veto tiesības Krievijai.
Bet paskatīsimies uz Somiju. Viens piemērs. Gan ASV, gan Indijas, gan Ķīnas, vai valstī ir divi miljoni, viens miljons vai seši miljoni kā Somijā – tam nav liela nozīme. Kurš zina mūsu ārlietu ministru vai mūsu premjeru, salīdzinot, piemēram, ar Somijas prezidentu Stubu? Stubs var atļauties spēlēt tenisu ar ASV prezidentu. Viņš aizbrauca uz Ķīnu, dabūja vairākus miljardus investīcijas no Ķīnas. Viņš piezvana Putinam. Viņš tagad būs Eiropas Savienības viens no tādiem, kurš varētu piedalīties kaut kādās diplomātiskās sarunās. Vai Latvija var piedalīties? Mēs esam tādi, kuriem var uzticēt kaut kādu diplomātiju, teiksim, kara gadījumā starp kaut kādām valstīm? Nu, es stipri šaubos, jo mums ir daudz svarīgākas lietas, kā es teicu, Tanzānija, tur Āfrika, ja vēl kaut kas un visādas lietas, ar ko nenodarbojas pārējās ministrijas.
Tagad par investīcijām. Cienījamā ministre, investīcijas sākas ar miljardu mazām valstīm. To jums vajadzētu zināt. Kur ir miljardiem investīcijas pēdējos piecos gados? Čehijā, Bulgārijā, Rumānijā, Slovēnijā. Tur nav tikai “Volkswagen”, kas būvē elektroautomobiļus. Tur ir Japāņu, Dienvidkorejas, Ķīnas autorūpniecība. Tur ir akumulatoru rūpnīcas. Ko mēs esam izdarījuši? Kādas mūsu investīcijas? Vai mūsu ārlietu ministrs var tikties, piemēram, regulāri ar Ķīnas vai ar Japānas, vai ar Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministru Rubio? Kāpēc viņš vispār nerunā? Viņš pat ar Kallasu nerunā, ja? Un mēs sakām, ka mums ir kaut kāda diplomātija.
Es domāju tā, ka kritizēt pašreiz mēs te neko daudz. Un arī tam pieprasījumam jau vairs nekāda liela nozīme, jo jaunā valdība skatīsies, un es domāju, ka premjerministram būs jāizvēlas. Bet noteikti, ka Latvijai ir jāpārskata sava drošības politika, daudz vairāk naudas jāziedo diplomātiem. Ja mēs būtu visu to izdarījuši, kas nebija daudz, ja mēs mācētu pateikt “nē” visiem šiem muļķīgajiem projektiem, kas ir sagrāvuši pilnībā mūsu ekonomiku, ja mēs mācētu pateikt dažādām utopiskām idejām, ko kreisi liberālā komisija tagad dara, tas ir smags darbs. Mums vajag tādu ārlietu ministru, kas var dzelžaini pateikt “nē” vispirms un pēc tam tikai pateikt, ko darīt.
Nu un, protams, ka man ir prieks, ka tagadējā Finanšu ministrija sakārto un sistematizē naudu. No tām 27 tūkstošu NVO varbūt paliks kādas piecas, kuras tiešām ir vajadzīgas, kuras kaut ko izpilda un nedublē ministriju darbu. Un tāds haoss, kur aiziet simtiem miljonu pa labi, pa kreisi, nevar turpināties, tāpēc es šo pieprasījumu atbalstu, Bet nu pārsvarā es ceru uz nākošo valdību, ka beidzot mums būs kārtība. Un iespējams, ka mēs arī atjaunosim savu kūdras rūpniecību, nevis diedelēsim. Iespējams, ka mēs izmetīsim no mūsu gāzes krātuves tur tos desmitiem, gandrīz jau pie simta spekulanti, kuri uzpērk gāzi pa lētām cenām un pēc tam pārdod, kad viņas cena ceļas. Beidzot varbūt mums būs tāds ekonomikas ministrs, kas sapratīs, ka mums nav jāpērk šīs izejvielas par astronomiskām cenām, bet jāiepērk tai pašā gāzes krātuvē par zemām cenām, kur Latvijai var būt divarpus gadi. Es domāju, ka mums vajadzīga tāda Ārlietu ministrija un valdība,
kura izbeidz spekulācijas elektrības biržā, jo jūs ziniet, ka Latvija joprojām spēj saražot divreiz vairāk elektrību, nekā patērē. Mums ir vajadzīga tāda valdība.
Un pēdējais, bēdīgākais. Es tomēr neesmu dzirdējis, no tagadējās Ārlietu ministrijas es pat negaidu, bet es arī no tiem kandidātiem ceru sagaidīt, kā mēs atrisināsim pilnīgi bezjēdzīgo projektu, kas saucās “Rail Baltica”. Jo mums, kā es teicu, tas pats igauņu “Elron” iet pustukšs, astoņos no Rīgas uz Tallinu, tur nav braucēju nekādu. Kurš brauks kaut kur ar vilcienu no Salacgrīvas, teiksim, uz Salaspili, vai kurš brauks no Rīgas uz Viļņu, piemēram, ar koferiem, jeb aizbraucot uz Salaspili, pārkāpjot uz “Rail Baltica”, tad aizbrauks līdz Kauņai, pārkāps tur un brauks uz Viļņu, ja? Būvēt vilcienu, kurš neiet starp galvaspilsētām, un tēlot, ka mēs kaut ko tur varēsim, nevarēsim izdarīt, tas vienkārši ir smieklīgi. Ar to es arī beidzu.
Es aicinu tomēr šo pieprasījumu atbalstīt. Protams, tas ir tāds simbolisks, bet es ceru, nu, ka nākošā valdība un Ārlietu ministrija tomēr beidzot sāks nodarboties ar to, ko nedarīja ne Rinkēvičs, ne citi ārlietu ministri. Un pirmais jautājums ir nacionālo interešu aizsardzība, un tikai pēc tam Kamerūna, kas tur mums vēl ir, un pārējās valstis, Tanzānija un tā tālāk.
Tātad tiekam galā ar Latviju un sakārtojam, lai mēs neesam kaut kur pēdējās vietās joprojām.
Paldies par uzmanību! (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.
E. Jurēvics (JV).
“Krievijas pirmajā vietā” partijas ārpolitikas prioritātes mani nepārsteidz, jo šajā parlamentā jūsu izpratne par ārpolitiku ir bijusi sekojoša. Pēdu masāža pie Ķīnas kompartijas Ķīnā. Pleškānes kundze, bija labi, ne? Liepiņas kundze, patikās.
Otra lieta – “Waterfront” uzēst kādas nedaudz kūciņas. Braukt pie Orbāna un bučot rokas un cerēt, ka šis Kremļa aģents uzvarētu, bet viņš zaudēja. Lobēt termiņuzturēšanās atļaujas, lai Latvijā atkal varētu kādi fiktīvi investori ienākt. Jūsu izpratne par ārpolitiku mums, kolēģi, ir skaidra.
Kāpēc visus šos četrus gadus divām Latvijas drošības un ārpolitikas lietām jūs esat veikuši visu laiku dezinformāciju? Pirmā ir Latvijas parlamenta pārstāvju sadarbībā ar ASV Kongresu. Visu laiku ir bijuši uzbrukumi. Ko mēs paši esam teikuši, visas šīs frakcijas Saeimā, ka parlamentam ir jāsadarbojas ar mūsu stratēģisko partneri – Kongresu, Senātu, gan ar demokrātiem, gan ar republikāņiem. Kādēļ visu laiku šī frakcija tam uzbrūk? Kam tas ir izdevīgi? Padomājiet! Manuprāt, Kremlim.
Otra lieta atkal ir uzbrukumi Ārlietu ministrijai par to, ka Ārlietu ministrija ir izcīnījusi to, ka mēs esam pie ANO Drošības padomes galda, kur mēs varam aizstāvēt mūsu ģeopolitiskās intereses un aizstāvēt Ukrainas intereses. Kāpēc tieši šobrīd, kad ANO notiek tādas nopietnas lietas saistībā ar mēģinājumiem vēl vairāk ierobežot Krieviju, parādās šāds pieprasījums? Sakritība? Nedomāju.
Ja mēs, kolēģi, runājam un mēģinām spekulēt par pāris desmitiem tūkstošu eiro, ka Ārlietu ministrija to varētu novirzīt kādam sociālam pakalpojumam. Kolēģi, ar sociālajiem pakalpojumiem nodarbojas Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Zemkopības ministrija ar lauksaimniecības atbalstu. Un visas šīs ministrijas visos Latvijas reģionos ir palīdzējušas, tai skaitā Latgalē. Pleškānes kundze, jūs minējāt, ka par simts tūkstošiem varētu palīdzēt, kādus pakalpojumus. Es piekrītu, katrs tūkstotis Latvijas reģionā nāktu par labu. It īpaši tie 860 tūkstoši, ko Šlesers ir parādā valstij, ko viņš varētu atdot. Un es labprāt atbalstītu ar visām rokām, kad tas aiziet Latgalei. Pleškānes kundze, es ceru, ka jūs aicināsiet jūsu līderi tā izdarīt.
Otra lieta – Latgalei ir grūti. Pilnīgi piekrītu. Austrumu pierobeža pie agresorvalsts robežas. 12 miljoni Latgalei, visām pašvaldībām būtu ļoti noderējuši. Bet kur palika 12 miljoni, Pleškānes kundze? Bartaševics ielika SPA centrā. SPA centrs bija jūsu prioritāte, nevis Latgales cilvēku atbalsts. (Starpsauciens: “Par pieprasījumu!”)
Jā, tieši tā, par pieprasījumu!
Kolēģi, šis pieprasījums ir vistīrākais propagandas Kremļa stila murgs, lai mēģinātu izpatikt saviem partneriem, lai mēģinātu destabilizēt Latvijas ārlietu kopējo nostāju. Un noteikti Solovjovs un citi jūsu draugi par to priecājas.
Aicinu noraidīt. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, izskatās, ka kaislības sit augstu vilni arī pēdējā sēdē, bet ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Kamēr rit reģistrācija, vārds paziņojumam deputātam Kasparam Melnim.
K. Melnis (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļi… uztaisīt kopbildi vajadzētu tagad… tepat zālē blakus… pie Latvijas karoga.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai.
A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Reģistrējušies 89, nav reģistrējušies 11 deputāti: Arvils Ašeradens… ir, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Andrejs Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica… ir, Jeļena Kļaviņa, Agnese Krasta, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Linda Matisone un Jānis Vucāns. Viss.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Tie, kas savās frakcijās… un visur. (Pauze.)
Kolēģi, sākam darbu pēc pārtraukuma.
Deputātu Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Ramonas Petravičas pieprasījums ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par Ārlietu ministrijas funkcijām neatbilstoša finansiālā atbalsta piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām”. (Zālē troksnis.)
Kolēģi, patiešām strādājam un cienām viens otru! Līdz galam nostrādājam, lai nav kauns pašiem acīs skatīties par pēdējo sēdi. Aicinu tomēr cienīt runātājus. Arī paši gribēsiet.
Turpinām ar debatēm.
Vārds deputātei Maijai Armaņevai.
Ceļapītera kungs, lūdzu, mazliet klusāk!
M. Armaņeva (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Vakar bija preses konference – gan jau daudzi no jums skatījās –, kurā bija diezgan interesanti pavērot to ķermeņa valodu, sejas izteiksmes, jo tas, ko saka, ka viss ir ļoti slikti… Es ieraudzīju to, ka viss ir daudz sliktāk. Vienkārši tagad nerunāšu tādiem vārdiem no tautas, bet patiešām viss ir ļoti slikti – konkrēti ar budžetu, ar naudām. Tātad naudas nav budžetā! Nu, cik tas ir – nav? Nulle? Mīnusā?
Es domāju, ka gan premjerministrs, gan prezidents zina atbildi uz šo jautājumu. Man uz doto brīdi tādas atbildes nav. Taču jautājumu ir ļoti daudz – par naudu budžetā un, protams, to, ko mēs šodien redzam, par ko ļoti daudz arī debatē, kur tad tā nauda aiziet un kur ļoti liela daļa naudas aiziet. Un es jums pateikšu, ka tas, ko es, pieņemsim, esmu pamanījusi šajā tabulā… Es domāju, ka šo tabulu daudzi ir pamanījuši. Paldies tiem, kas to ir publicējuši, un tā būs arī pieejama visiem tiem, kas skatās tagad šo video ierakstā manos sociālajos tīklos. Komentāru sadaļā es ielikšu šo tabulu, ar kuru varēs katrs arī iepazīties. Ko mēs tur redzam. Tātad no 2024. gada līdz 2026. gada jūlijam Ārlietu ministrijas visvairāk atbalstītās NVO organizācijas. Tā summa, kas tika, es nebaidīšos šo vārdu izmantot, izšķērdēta, ir 3,8 miljoni eiro divu gadu laikā. Tas ir fenomenāli liels cipars, ja mēs paskatāmies uz citām lietām, kuras ir nepieciešams finansiāli nosegt. Es saprotu, ka mēs nevaram runāt tagad par tādām lietām, pieņemsim, kā varbūt arī tie paši diemžēl onkoloģijas pacienti, kas mums ir, mēs nevaram to naudu paņemt no Ārlietu ministrijas, novirzīt viņiem. Bet tas, ko es šodien redzu, ka tā nauda ir nepieciešama ļoti lielai sabiedrības daļai. Un tad ir jautājums, vai tā tiešām ir naudas izšķērdēšana, jo, kā mēs zinām, Ārlietu ministriju vada un pārstāv Jaunās VIENOTĪBAS ministre. Un kas vispār notiks, ja aizdomas pierādīsies? Un tā nebūs vienkārši kaut kāda naudas izšķērdēšana, bet tā būs korupcijas tabula – tas, ko mēs šeit redzam. Kas tad notiks? Vai kāds vispār nesīs par to atbildību? Es gribētu ticēt, ka jā, jo atbildība ir jānes visam tam, ko mēs šeit redzam. Par ko? Kaut kāds pusmiljons, es noapaļošu šos ciparus. Pusmiljons eiro tiek novirzīts “Centram MARTA”, piemēram. Vienkārši kaut kādi anormāli cipari.
Es neiedziļināšos visās zivju lietās, kuras arī šodien ļoti daudz izskanēja, par Āfriku ļoti daudz kas izskanēja, bet jautājums tiešām paliek ļoti aktuāls. Pagaidiet! Es vēl vakar dzirdēju preses konferencē, ka naudas nav budžetā. Naudas nav. Un tagad mēs redzam apmēram atkal noapaļojot, ir četri miljoni no Ārlietu ministrijas aizsūtīti viskautkur, 30 organizācijām. Un lielākā daļa no tām… Kad es izgāju cauri šai te tabulai, man rodas ļoti daudzi jautājumi atbilstībai. Vai tiešām atbilst šiem mērķiem? Vai tiešām tā nauda nonāk tam, kam tam ir… kam jānonāk, un vai tiešām viņa atbilst visam šim, ko mēs šeit redzam šajā tabulā. Un tas viss, es atgādināšu skatītājiem, ne jums, deputāti, jūs jau to zināt… ka tā visa nauda, tie apmēram četri miljoni, ir no valsts budžeta, tātad no jūsu, nodokļu maksātāju, naudas. Tā nav kaut kāda mistiska nauda. Tā nav nekāda labdarība. Tāpēc es saku, man ir ļoti daudz jautājumu. Es ceru, ka drošības dienesti arī vairāk painteresējas par šo. Nu tad jau redzēs, kaut ko atradīs, neatradīs. Jo man tiešām gribētos, lai konkrēti mūsu budžeta nauda, kura šajā… tātad nākamajā Saeimā, cik es saprotu, būs vēl mazāk un vēl grūtāk būs atrast finanses, lai mēs varētu palīdzēt patiešām lielai sabiedrības daļai, un tās ir ļoti dažādas sabiedrības daļas… ka mēs spēsim tomēr samazināt šos tēriņus, šo naudas izšķērdēšanu. Es ļoti ceru, ka mums tas izdosies. Un tādā veidā budžetā atradīsies nauda arī visiem pārējiem mūsu sabiedrības locekļiem, kuri dzīvo Latvijā, ne Āfrikā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.
J. Skrastiņš (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Hari, jā, visas piecas lapaspuses. Hari, tev par godu visas piecas lapaspuses būs. Bet labi.
Par cik šos četrus gadus man bija tas gods vadīt šo sadraudzības grupu ar Ukrainas parlamentu, es gribēju izmantot šo iespēju arī pateikt paldies visiem, nevalstiskajam, sektoram, Ārlietu ministrijai, ar kuriem kopā visu šo laiku esam realizējuši atbalstu Ukrainai. Un es ceru, ka tas arī turpināsies uz priekšu. Pēc Ārlietu ministrijas veiktā apkopojuma, Latvijas kopējais atbalsts Ukrainai laika posmā no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 9. oktobrim sasniedzis apmēram 1,23 miljardus. Un tajās pamatprogrammas ir militārā palīdzība Ukrainai, humānā palīdzība un atbalsts Ukrainas valdībai, atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, reformu attīstības, rekonstrukcijas atbalsts.
Sabiedrības un privātais sektors aktīvi iesaistās, sniedzot palīdzību visās augstāk minētajās jomās. Izmantojot privātpersonu, uzņēmumu un organizāciju ziedojumus, tiek piegādāts militārais aprīkojums, transportlīdzekļi… medicīniskā palīdzība, ģeneratori, elektronika, pārtikas un higiēnas preces. Tāpat tiek organizētas bērnu atpūtas nometnes un kultūras pasākumi. Jāņem vērā, ka informācija par sabiedrības atbalstu ietver tikai lielāko nevalstisko organizāciju atbalstu, tādēļ neatspoguļo pilnu sabiedrības sniegtā atbalsta apjomu, kas ir ievērojami plašāks par šajos datos iekļauto.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Irmai Kalniņai.
Irma Kalniņa (JV).
Labdien, kolēģi! Es vēlējos izmantot šo brīdi pastāstīt jums mazliet par trimdu, pa trimdu un trimdas darbību, kas palīdzēja Latvijai atgūt savu neatkarību. Tanīs gados mēs ziedojām, mēs strādājām, mēs nesaņēmām ne centu, lai palīdzētu Latvijai. 1988. gadā es nodibināju NVO,
ko sauca par “Latvian Renaissance” (“Latvijas renesanse”), kas palīdzēja mātēm un bērniem Latvijā. Pusotra gada laikā es varēju no saviem uzņēmējiem, gan amerikāņiem, gan latviešiem, savākt 92 tūkstošus dolāru, lai nopirktu kritiskās vajadzības zāles Latvijas bērniem. Tā bija trimda, kas palīdzēja. Tā bija Latvijas vēstniecība 1993. gadā, kas turpināja palīdzēt tad, kad mans vīrs Ojārs Ēriks Kalniņš kļuva par vēstnieku. Jo vēstniecības darbs, vienalga, kur viņa būtu, ir, lai domātu par Latvijas tēlu un Latvijas interesēm. Un Latvijas interesēs iekļaujas arī tā vide, kur viņa atrodas. Un man tā liekas, dažiem no jums, kas sēž šinī zālē, nav izpratnes par Ārlietu ministriju un Ārlietu ministrijas mērķi un uzdevumu. Mēs veidojam sadarbību ar mūsu partneriem un palīdzam tur, kur ir nepieciešams. Mūsu vēstnieki strādā ne tikai Latvijas labā, bet arī lai palīdzētu tanī vidē.
Es tagad virzīšos uz 2000. gadu. Kad mēs ar Ojāru pārcēlāmies uz Latviju, mans pirmais darbs bija NVO centrā. Mēs veidojām nevalstiskas organizācijas, pilsonisko sabiedrību, kas ir šinī brīdī Latvijas stūrakmens. Mēs strādājām ar Latvijas Bērnu fondu un ļoti daudzām organizācijām. Tāpēc, kad noliedz NVO darbu, man ir personīgi ļoti dziļi un sāpīgi, jo nupat es biju Prāgā uz lielu ārlietu ministru sanāksmi, kur mūs atkal brīdināja par to, ka mēģina šķelt ne tikai sabiedrību, bet arī nevalstiskās organizācijas.
Un tāpēc es lūdzu maniem kolēģiem: domājiet ar veselo saprātu! Ārlietu ministre šo programmu, šos projektus vienbalsīgi nepieņēma. Tas bija konkursa kārtībā. Un to konkursu mēs NVO centrā nodibinājām visus tos likumus. Tā nebija viņa personīgi, tur bija vesela organizācija ar kompetentiem cilvēkiem un speciālistiem, kas izdomāja konkursa veidā par šiem projektiem.
Tāpēc es lūdzu jūs, mani mīļie kolēģi, šinī pēdējā reizē, kad es esmu šajā tribīnē, domāt ar galvu, domāt par pilsonisko sabiedrību un ko mēs kā latvieši varam darīt. Un teiksim paldies NVO, kas strādā Ukrainā ziemā, aukstumā no savām ģimenēm, lai palīdzētu ukraiņiem. Mūsu ārsti, mūsu uzņēmēji, mūsu brīvprātīgie. Sakām viņiem paldies. Un paldies jums, ka jūs saprotiet šo. Šī nav politiskā spēle. Šī nav politiskā spēle, šeit ir par dzīvību un palīdzību citiem, kas ir Ārlietu ministrijas mērķis.
Paldies jums. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.
J. Eglīts (NA).
Godātie kolēģi! Saeimas priekšsēdētaja! Pieprasījums jau īstenībā būtu jādala divās daļās. Viena daļa būtu par projektiem un otra daļa – par saņēmējiem. Jo, ja mēs runājam par projektiem, tad es varu teikt, ka katrs no šiem projektiem noteikti veicina Latvijas atpazīstamību. Viņš dara tās lietas, par kurām šeit tika runāts. Vienīgi varbūt runājot par, kā es jau minēju, par saņēmējiem,
ja runā par Zimbabvi, par kuru šeit arī ļoti daudz tiek runāts, par atbalstu Ukrainai, tad es atgādināšu, ka Zimbabve nekad nav atbalstījusi Ukrainu, nekad. Zimbabve ir Krievijas satelītvalsts, kas atbalsta Krievijas agresiju, turpina ar viņiem tirgoties, strādā. Un mēs, no vienas puses, it kā dodam naudu Ukrainai, un otrā mēs atbalstām Zimbabvi.
Otra lieta. Šeit ļoti daudz tiek piesaukts biedrības “Centrs Marta” vārds. Diemžēl “Centrs Marta” mājaslapā par atbalstu Ukrainai es neatradu neko. Toties es atradu par atbalstu Tadžikistānā krievu valodā izplatītiem piectūkstoš eksemplāriem par vardarbību, par vardarbībā cietušajiem. Mēs Latvijā cīnāmies ar to, lai samazinātu šīs agresorvalsts valodas lietojumu, bet Tadžikistānā mums tā notiek.
Ir jāsaka, kā es jau minēju, arī par pašu atbalstu šai te Ukrainai diemžēl es neatradu. Es zinu, ka viņš kaut kur ir, es zinu, jo savulaik vēršoties no Ogres pašvaldības, kura arī tāpat palīdz Ukrainai, vēršoties pie “Centra Marta” par atbalstu, kad mēs bijām atveduši uz šejieni sievietes un bērnus, kas cietuši Ukrainā, tad mums atteica, jo tā bija Ogre. Tā gadās. Mēs it kā nešķirojam pēc politiskās piederības, bet tai pat laikā mums tā īsti neiet.
Un arī, kas nav mazsvarīgi, ja runā par “Centru Marta”, tad Beata Jonite, kas ir vienlaikus arī VIENOTĪBAS kandidāte, bija 15. Saeimas vēlēšanās, tik ļoti karstasinīgi cīnās pret vardarbību, ka. 17. oktobrī, brīdī, kad izskanēja dažādi minējumi par to, kas ir noticis Juridiskās komisijas ietvarā, tad no viņas, nu, tai skaitā kā šī centra pārstāves, bija skaidrs attaisnojums tam, ka nekas nevarēja notikt. Nu, viss jau ir pareizi. Un šeit es gribu teikt, ka ir tomēr jāzina visiem to, ka vardarbībai parasti ir divas sejas – viena tā, ko mēs redzam šeit sabiedrībā, un viena tā, ko mēs nekad neredzam. Un tādu skaidru “jā” vai “nē” var pateikt tikai pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes ir veikušas savus izvērtējumus.
Kolēģi, es aicinu… es personīgi par šo pieprasījumu atturēšos, jo, kā es jau minēju, katra lieta, kas tiek darīta, viņa strādā tam, lai Latvija kļūtu stiprāka un stiprinātu savas pozīcijas gan pasaulē, gan Eiropā. Vienlaikus es aicinu tomēr arī nu par šīm lietām padomāt un ieklausīties arī. Gan jau, ka arī “Centrs Marta” mani dzird. Un nevajag kaunēties no tā atbalsta Ukrainai. Ielieciet savā mājaslapā. Tas varbūt kādam palīdzēs,
Varbūt, ka Tadžikistānā un Uzbekistānā dodiet vēl informāciju tajā valodā, kas ir tās valsts valoda, jo ja mums šeit sāktu darboties kāda mistiska organizācija no kaut kurienes, kas saņem naudu un izplatītu informāciju krievu valodā, es domāju, ka sašutuši mēs būtu visi.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.
E. Zivtiņš (LPV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Klausoties ausis svīst. Vienvārdsakot, kas tik te viss nenotiek mūsu valstī un kur tik mums tā naudiņa visa neaizplūst. Tanī pat laikā mūsu pašu cilvēkiem ir ļoti grūti savilkt galus kopā. Katrs ceturtais pensionārs mums ir uz nabadzības sliekšņa, knapi, knapi var izdzīvot no pensijas līdz pensijai. Tas ir īstenībā drausmīgi, jo manā skatījumā, ir no sākuma jāparūpējas par saviem cilvēkiem. Un tikai tad, ja mums paliek pāri, tad mēs varam domāt, kā palīdzēt arī citiem.
Kaut gan, redziet, šeit ir arī otra puse, kuru es pilnībā atbalstu un saprotu, ka, ja mēs atbalstām Ukrainu, tad man ir pilnīgi skaidrs redzējums, kāpēc mēs to darām un kāpēc tas mums ir jādara. Bet tie jautājumi, kas skar tās pašas tur Zimbabves vai samu audzēšanu Āfrikā…
Tas tiešām man nav skaidrs.
Ir jautājums daudz būtiskāks. Tātad es saprotu, ka ir kaut kādas komisijas, kas izvērtē to visu un kas piešķir to naudu, bet, ziniet, tas viss ir miglā tīts. Un tāpēc man būtu ļoti labi saprast, kādi ir šie kritēriji, pēc kuriem tiek dota šī nauda vai izdalīti līdzekļi, kādi ir izmērāmie rezultāti. Tātad, ja mēs dodam kaut kur kaut kādas naudas, kaut kādus grantus, tad ir jābūt arī kaut kādiem izmērāmiem rezultātiem, reāli taustāmiem un izmērāmiem rezultātiem.
Tāpat ir ļoti būtiska arī atbildība, kas iestājas tanī gadījumā, ja tie rezultāti nav sasniegti. Un, runājot par šo atbildību, es esmu pilnīgi pārliecināts par vienu lietu, – ka nākošajā – 15. – Saeimā būs jāizveido parlamentārā izmeklēšanas komisija par visām šīm naudas lietām. Visas ministrijas, kuras ir tērējušas naudu, tanī skaitā arī nevalstiskajām organizācijām… Un te ir jāsaprot viena lieta – ir daudz nevalstisko organizāciju, kuras milzīgu darbu dara, kaut vai tas pats Sarkanais Krusts. Es tikai vienu pieminēšu. Tur ir apakšā milzīgs cilvēku darbs, kuriem ir jāpasaka paldies un katru dienu jāsaka paldies. Bet visā šajā labajā stāstā ir iejaukti iekšā melnie stāsti, kur šī mūsu naudiņa pazūd.
Tāpēc šobrīd APVIENOTAJAM SARAKSTAM, manā skatījumā, šis jautājums ir ļoti būtisks, lai mēs visi kopā saprastu, kas mums ir ar nākamo valdības veidošanu, vai Jaunā VIENOTĪBA būs valdībā vai nebūs. Gan ar šo varmāku, gan ar visu naudas līdzekļu izšķērdēšanu. Jurēvics pats personīgi ir atbildīgs – deva garantiju “airBaltic” 30 miljonu apmērā. (Starpsaucieni.) Tātad visi šie jautājumi būs jānoskaidro.
Es uzskatu, ka Latvijas valsts no Jaunās VIENOTĪBAS ir vardarbīgi cietusi un parlamentārās izmeklēšanas komisijai būs visi šie jautājumi jānoskaidro.
Tāpēc, kolēģi, lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Mīļās kolēģes! Mīļie kolēģi! Mēs šodien vairāku stundu garumā instrumentalizējam dažādus faktus, īpaši garšīgus, īpaši tādus, kuros var ietilpināt visu ko… sami, vēži, Zimbabve. Un tas jau tiek darīts apzināti, vai ne? Tas jau tiek darīts tāpēc, lai pēc būtības padarītu par absurdu pašu būtību.
Vai Ārlietu ministrija ir tā, kura neļauj citām ministrijām – Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai – pildīt savas funkcijas vai kā citādi? Vai šīs naudas, kuras tiek novirzītas ārlietu sadarbībai, tiek atņemtas kādam no projektiem, kuri ir būtiski? Nē. Jautājums ir daudz dziļāks par ārpolitikas plašāku mērogu.
Jā, Zimbabve ir Krievijas sabiedrotais. Un ziniet, kāpēc? Krievija vervē algotņus Zimbabvē, jo tur ir bads. Cilvēki par salīdzinoši mazu naudu ir gatavi doties uz Ukrainu. Tur viņi it kā iet kaut kādas labākas dzīves meklējumos, beigu beigās beidz savu dzīvi kā līķi Ukrainā. Un, tieši domājot par pārtikas apriti, domājot tālredzīgi par to, kā šajās valstīs nevis caur valstu valdībām un diplomātiju, bet ar cilvēkiem runājot, domājot par to, lai izstāstītu, ka ir arī cita pasaule, mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts, tai skaitā palīdzot šiem cilvēkiem pašiem sevi apgādāt ilgtermiņā, arī ar tām pašām zivīm… tas nav nekas slikts, ka cilvēki mācās. Arī tas dod iespēju viņiem neiekrist Kremļa lamatās.
Jā, no ANO dalībvalstīm šobrīd ļoti daudzas Āfrikas valstis ir tieši tās, kuras ir iekritušas Kremļa lamatās. Un mēs tikai caur nevalstisko sektoru, nonākot pie cilvēkiem, bieži vien tieši pie sievietēm un sieviešu organizācijām, varam ilgtermiņā mainīt šo kursu. Un man pat dažreiz liekas, ka kā reiz tas, ka mēs esam pieķērušies tai Zimbabvei, tam Kremļa sabiedrotajam, tik ļoti šim Zimbabves, Krievijas Putina režīmam nepatīk. Tieši tādēļ šeit ir jābūt šai faktu instrumentalizācijai par visu un ir jāņemas, un ir ļoti, kā lai saka, ar smagiem izteiksmes veidiem jāizdomā viss kas.
MARTA Ukrainā – ir tāda sadaļa mājaslapā.
Tikko apskatījos, telefonu atstāju uz galda. Bet varu, protams, nolasīt. (Starpsauciens.) Parādīšu, Jāni! Un ir tiešām svarīgi, ka nevalstiskais sektors izdara to, kur valsts netiek klāt. Un tas ir svētīgs darbs. Es tiešām lūdzu: nepazemosim šos cilvēkus, lai viņi dara savu darbu, un pateiksim viņiem paldies, bet savu politisko absurda teātri atstāsim mums pašiem. Neviens neliek mums vienam otru mīlēt, bet cienīsim tos, kas nav šeit klāt.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.
J. Simanovska (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es arī reaģēju uz vārdiem par Zimbabvi. Un nolēmu atnākt pateikt pāris vārdus, kāpēc mums vispār ir vajadzīga tāda attīstības sadarbība. (Zālē troksnis.)
Pirmkārt, es varu teikt, ka tas ir svarīgi mūsu drošībai. Mēs gribam, lai citas valstis saprot mūs, un mēs gribam, lai citas valstis mūs atbalsta. Un mēs arī gribam, lai citas valstis Latīņamerikā, Āfrikā, Āzijā, lai tās arī saprot, ko nozīmē, patiesību sakot, Krievijas–Ukrainas karš un kāpēc ir jāatbalsta Ukraina.
Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir tad, ja mēs veidojam attiecības ar valstīm, ar valstu sabiedrībām. Krievija ļoti aktīvi strādā ar savu propagandu. Tiešām. Arī Āfrikā viņi ir klātesoši, tieši tāpat kā Ķīna ir klātesoša. Bet uzticība un ticība tam, ko mēs stāstām, arī sākas no attiecībām. Līdz ar to tas, vai mēs, Latvija, sevi uzskatām kā līdzdalībniekus starptautiskās diskusijās un vai mēs runājam ar citu valstu cilvēkiem, ir tieši saistīts ar to, vai mēs sevi uzskatām par līdzvērtīgu spēlētāju. Mēs esam maza valsts, bet tai pašā laikā mēs esam valsts, kurai ir, ko pateikt. Tieši tāpēc mums šāda sadarbība ir nepieciešama.
Es pilnīgi piekrītu, ka līdzekļi jāizmanto ļoti apdomīgi. Bet tai pašā laikā mēs arī nevaram pateikt, ka mēs vienkārši ieraksimies savā alā, ierakumos, neskatīsimies uz ārpusi un visi pārējie par mums domās un vienmēr sargās mūsu intereses. Tā tas nenotiks. Ja mēs gribam, lai citi mūs saprot un mūs uzklausa, mums arī ir jāuzklausa un jāsaprot citi.
Es arī gribētu teikt, ka Latvijas ārpolitikā par lielu panākumu uzskatu to, ka Latviju ievēlēja kā nepatstāvīgo locekli ANO Drošības padomē. Kā jūs domājat, būtu tur ievēlējuši Latvijas pārstāvi, ja tas nebūtu bijis ilglaicīgs darbs (jo tur balsoja visas valstis)? Tas bija ļoti ilglaicīgs darbs. Un savstarpēja uzticība un cieņa sākas tikai ar attiecībām, no attāluma, nekad nesatiekoties, ne ar vienu nerunājot, jūs nedabūsiet ne uzticību, ne cieņu.
Līdz ar to, lūdzu, protams, taupām resursus, rīkojamies apdomīgi! Bet tai pašā laikā attīstības sadarbība ir mūsu drošības interesēs.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lienei Gāterei.
L. Gātere (PRO).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu šodien pateikt lielu paldies visām nevaldības organizācijām, kas Latvijā strādā, kas strādā attīstības sadarbībā, kas dara un īsteno ļoti daudz tādas funkcijas, ko patiesībā vajadzētu īstenot Latvijas valstij, ko vajadzētu īstenot pašvaldībām… sociālās aprūpes jomā. Un ne tikai. Eiropas Padomes ekspertu grupa šogad publicēja ziņojumu par situāciju ar vardarbības novēršanu pret sievietēm Latvijā. Un tas, ko viņi minēja, bija vesela virkne ar lietām, kas ir jādara valsts līmenī, kas šobrīd ir atstāts uz nevaldības organizāciju pleca. Un tajā brīdī, kad mēs skaitām tās kapeikas, kas tiek piešķirtas nevaldības organizācijām Latvijā no valsts, un tas kopējais apmērs… mēs esam
absolūtā Eiropas Savienības lejas galā tajā, cik mēs atbalstām nevaldības organizācijas no valsts, kāda mums ir līdzdalība. Mēs esam tādā pašā apmērā kā, piemēram, Turcija un līdzīgas valstis. (Starpsauciens.) NVO ir arī nodokļu maksātājas. Paskatāmies, cik desmitiem miljonu eiro katru gadu nevaldības organizācijas iemaksā atpakaļ valsts kasē, un tad salīdzinām ar to naudiņu, ko mēs piešķiram katru gadu.
Tika minētas konkrētas organizācijas, kam tiek piešķirtas finanses darbam ar Ukrainu, ar citām valstīm. Nav kaut kur atrodama šī informācija. Es vienkārši… es negribu, lai šeit paliek kaut kāda maldinoša informācija, kas netiek atspēkota.
Konkrēti runājot par “Centru MARTA”, pagājušā gadā, 2025. gadā, “Centrs MARTA” nodibināja savu filiāli “Centrs MARTA” Ukrainā. Tā ir atsevišķa organizācija, kas strādā šobrīd ar Ukrainu. Viņiem ir ļoti daudz aktivitātes, ko viņi dara konkrētos apgabalos. Un tas viss ir atrodams mājaslapā www.marta.lv.
Tajā brīdī, kad valsts spēs nodrošināt visas tās funkcijas, kas pēc likuma ir jādara, tajā brīdī mēs varēsim domāt par to, vai atbalsts nevaldības organizācijām var tikt samazināts. Bet mūsu līdzdalības rādītāji, mūsu brīvprātīgā darba rādītāji būtiski atpaliek no Eiropas Savienības demokrātisko valstu vidējiem rādītājiem. Un es ļoti novēlu nākamajai Saeimai, tiem deputātiem, kas ir pārvēlēti nākamajā Saeimā, domāt par to, kā mēs varam stiprināt pilsonisko līdzdalību Latvijā, kā mēs varam stiprināt mūsu pilsoņu iesaisti brīvprātīgajā darbā, jo tikai no tā būs atkarīga arī Latvijas drošība.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.
E. Zivtiņš (LPV).
Cienījamie kolēģi! Man diemžēl ir jāsaka, ka es nepiekrītu Lindai Liepiņai par to, ka Baiba Braže ir pilnīgi bezjēdzīga ārlietu ministre. Un paskaidrošu, kāpēc. Tāpēc, ka mēs vienmēr varēsim viņu izmantot kā slikto piemēru.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (Pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi, dāmas un kungi! Ticiet man, es jums varētu ļoti daudz ko izstāstīt par Āfrikas samu un arī par šo projektu, un jums visiem būtu jautri, patiesi. Bet es gribētu aicināt atcerēties, ka šodien ir 14. Saeimas pēdējā sēde. Un vai tiešām tas, kas ir tagad līdz pulksten diviem noticis, ir tas, kā mēs gribam, lai mūs atceras? Man ir aicinājums: izejam ātri cauri tiem saturīgajiem jautājumiem, kas mums vēl ir palikuši, un aizejam ar godu no šīs zāles.
Paldies jums visiem. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par Ārlietu ministrijas funkcijām neatbilstoša finansiālā atbalsta piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 40, atturas – 17. Pieprasījums noraidīts.
Mums ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Skaidrītes Ābramas pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam “Par iespējamu interešu konfliktu, amata stāvokļa izmantošanu un neētisku rīcību Ministru prezidenta ārštata padomnieka darbībā”.Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Turpinām darba kārtību.
Deputātu Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Skaidrītes Ābramas pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam “Par iespējamu interešu konfliktu, amata stāvokļa izmantošanu un neētisku rīcību Ministru prezidenta ārštata padomnieka darbībā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.
I. Bērziņa (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija šodien izskatīja pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam. Pieprasījuma izskatīšanā piedalījās parlamentārais sekretārs Krists Avots. Jāatzīst godīgi, ka ne uz visiem jautājumiem mēs saņēmām atbildes, bet balsojot Pieprasījumu komisija pieprasījumu noraidīja.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.
A. Šuvajevs (PRO).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Paldies Pieprasījumu komisijai, kas šodien sanāca uz šo sēdi, lai izskatītu šķiet pēdējo 14. Saeimas pieprasījumu, kuru mēs bijām sagatavojuši no PROGRESĪVO frakcijas pēc tam, kad publiski nāca informācija par Didzi Dejus un viņa uzņēmējdarbības ietvaros veiktajām darbībām saistībā ar piesaistītajiem ieguldītājiem no trešajām valstīm.
Uzreiz ir būtiski uzsvērt, ka PROGRESĪVO frakcijas pieprasījums nav par Didzi Dejus. Kā varat lasīt konkrētajā tekstā, pieprasījums ir Ministru prezidentam Andrim Kulbergam. Jo pašos pamatos jautājums ir, vai Andris Kulbergs ir pieļāvis situāciju, kurā var rasties aizdomas par vismaz šķietamu interešu konfliktu viņa ārštata padomnieka darbībā. Un tieši tāpēc mēs sagatavojām šo pieprasījumu, lai saņemtu atbildes, jo uzskatu, ka šis ir pietiekami svarīgs jautājums.
Kā jau es minēju šorīt no rīta, “zelta vīzas” ir jautājums, kas ir diemžēl atgriezies Latvijas politiskajā darba kārtībā. Un, ja “zelta vīzas” tiek ne tikai aktīvi lobētas premjera biroja līmenī, bet ir personas, kas ir, iespējams, personiski ieinteresētas mantiskā labumā saistībā ar šo regulējumu un aizstāv šo regulējumu, pārstāvot premjeru, tad ne tikai Saeimas deputātiem, bet visai sabiedrībai ir tiesības dzirdēt atbildes uz svarīgākiem jautājumiem. Pirms es norādu uz tiem jautājumiem, kurus es uzdevu komisijas sēdē un, kā komisijas vadītāja tikko norādīja, ne uz visiem jautājumiem premjera pārstāvis sniedza atbildes, es vēlos pieminēt trīs svarīgākos faktus, kurus, manuprāt, deputātiem ir jāņem vērā, balsojot par šo pieprasījumu.
Pirmais svarīgais fakts. Didzis Dejus ir pats publiski atzinis, ka savas uzņēmējdarbības ietvaros ir piesaistījis ieguldītājus no trešajām valstīm, kopā tādus astoņus. Katrs ir samaksājis 50 000 eiro uzņēmuma pamatkapitālā. Un, kas ir būtiski, samaksājot šo summu, šie ieguldītāji nav saņēmuši balsstiesības un nav pieteikušies uz tiesībām attiecībā uz uzņēmuma dividendēm. Es vēlos uzsvērt, ka šī ir shēma, kuru Finanšu izlūkošanas dienests arī tai skaitā parlamentārajā izmeklēšanas komisijā ir sniedzis atbildes par to, ka šāda veida shēmas pastāv. Viņas ir likumīgas. Jā, bet jautājums ir galu galā tik un tā par to, vai šeit veidojas potenciāls interešu konflikts. Tas ir fakts numur viens.
Otrais fakts. Mēs pieprasījumā jautājām premjeram, vai Didzis Dejus bija iesaistīts priekšlikumu gatavošanā tad, kad tika skatīts Imigrācijas likums vēl šopavasar, kurus Andris Kulbergs bija iesniedzis kā deputāts. Un kaut kādu iemeslu dēļ premjers atteicās atbildēt uz šo jautājumu savā atbildē. Bet, par laimi, pats Didzis Dejus vakar publicēja “Delfi” savu rakstu, kurā atzina, ka viņš pats tik tiešām ir bijis autors šiem diviem ļoti būtiskajiem priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums – palielināt limitu tam, cik daudz šāda veida ieguldītāju var būt vienā uzņēmumā, no 10 līdz 20. Un otrs priekšlikums – pagarināt, palielināt termiņu šīm termiņuzturēšanās atļaujām, kas pienāktos šādiem ieguldītājiem, no diviem līdz pieciem gadiem.
Tā ir taisnība, ka abi šie priekšlikumi netika atbalstīti. Tomēr tie ir uzskatāmi par centieniem panākt labvēlīgāku regulējumu, pirmkārt, termiņuzturēšanās atļaujas saņēmējiem, bet arī labvēlīgāku regulējumu tiem, kas nodarbojas ar šāda veida shēmām. Un ir ārkārtīgi būtiski, ka premjers atsakās atbildēt uz šo jautājumu pieprasījumā, visticamāk, saprotot, ka tādā gadījumā nāktos atzīties šķietamā interešu konfliktā.
Trešais svarīgais fakts Saeimas deputātiem. Andris Kulbergs pieņēma Didzi Deju darbā šī gada 10. jūlijā kā ārštata padomnieku. Un, kā norādīts pieprasījuma atbildē, tiek atzīts, ka Didzis Dejus konsultēja premjeru Imigrācijas likuma priekšlikumu sagatavošanā saistībā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu. Un tiek arī atzīts, kad Didzis Dejus piedalījās komisijas sēdē un skaidroja šo priekšlikumu saturu. No tā ir secināms, ka viens no uzdevumiem, ko premjers ir sniedzis Didzim Dejum, bija strādāt ar termiņuzturēšanās atļauju jautājumu Imigrācijas likumā. Un, manā ieskatā, ar šiem faktiem vien jau pietiek, lai būtu pamats apgalvojumam par vismaz šķietamu interešu konfliktu, kā arī pamatā apšaubīt iesaistīto personu objektivitāti un neitralitāti.
Kolēģi, es uzdevu Saeimas Pieprasījumu komisijā trīs jautājumus, un divus no tiem ir, manuprāt, būtiski atzīmēt. Mans pirmais jautājums bija: vai Ministru prezidents pirms 10. jūlija, kad viņš pieņēma Didzi Deju darbā kā savu padomnieku, zināja, ka viņš savas uzņēmējdarbības ietvaros ir izmantojis Latvijas likumos sniegtās iespējas piesaistīt šos ieguldījumus uzņēmuma pamatkapitālā no trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu. Es vēlējos saprast, vai premjers zināja, ka Didzis Dejus nodarbojas ar šāda veida uzņēmējdarbību.
Premjera pārstāvis Krists Avots atteicās atbildēt uz šo jautājumu. Es jautāju divreiz, un divas reizes bija atteikums atbildēt uz vienkāršu, elementāru jautājumu.
Otrs jautājums: ņemot vērā, ka premjers gan šajā pieprasījumā, gan publiski ir noliedzis jebkāda veida interešu konfliktu, es centos saprast vismaz konceptuālā līmenī, vai Ministru prezidents piekrīt tam, ka persona, kura gūst labumu, veicot uzņēmējdarbību noteiktā nozarē, atrodas vismaz šķietamā interešu konfliktā, ja šī pati persona vienlaicīgi ietekmē nozares regulējumu, strādājot premjera birojā? Un no šī jautājuma premjera pārstāvis aktīvi izvairījās. Tas, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi būtiski – tad, kad tiek veidotas šāda veida darba attiecības starp premjeru, viņam pieņemot darbā padomnieku, štata vai ārštata padomnieku, ir ne tikai rīkojums par to, ka šāda veida darba attiecības tiek uzsāktas, tiek arī slēgta vienošanās par amata pienākumiem. Un mēs bijām lūguši, lai šie vai šī konkrētā vienošanās tiek komisijas deputātiem izsniegta. Kaut kādu iemeslu dēļ šī informācija netiek sniegta komisijas deputātiem un līdz ar to arī plašāk Saeimas deputātiem. Un es uzskatu, ka šajā brīdī to var mierīgi uzskatīt kā informācijas slēpšanu no sabiedrības.
Kolēģi, mēs esam pēdējā pusgada laikā daudz runājuši par termiņuzturēšanās atļaujām. Es esmu pārliecināts, ka mēs par to runāsim arī 15. Saeimā. Ņemot vērā aizvien jaunus faktus, kas nāk klajā saistībā ar šāda veida “ieguldījumiem” (pēdiņās), “investoriem” (pēdiņās), investoriem, kas necer uz dividendēm, kas cer tikai un vienīgi uz termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu.
Es vēlos vienkārši nobeigumā, kolēģi, pateikt frāzi, ko man ir lūguši nodot vairāki jaunuzņēmumu pārstāvji. Manuprāt, tas ir apkaunojoši. Apkaunojoši, ka šajā gadījumā gan Dejus, gan Kulbergs grauj jaunuzņēmumu un inovatoru prestižu sabiedrības acīs, mēģinot uzdot prastu termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu par investoru piesaisti jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem nav nekāda sakara ar termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas biznesu. Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam “Par iespējamu interešu konfliktu, amata stāvokļa izmantošanu un neētisku rīcību Ministru prezidenta ārštata padomnieka darbībā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 10. Pieprasījums noraidīts.
Turpinām mūsu darba kārtību ar likumprojektu izskatīšanu.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to arī par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” (Nr. 1593/Lp14). Tas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavots likumprojekts pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas.
Likumprojekts paplašina robežsarga tiesības lietot spēku vai šaujamieroci papildus jau pašreiz likumā noteiktajiem gadījumiem arī tādos gadījumos, kad ir jāatvaira uzbrukums robežsardzes apsargājamam objektam vai Valsts robežsardzes infrastruktūras objektam. Ar šo likumprojektu tiek dotas arī tiesības lietot ieroci bez brīdinājuma, ja konkrētajā situācijā šāds brīdinājums nav iespējams.
Tāpat likumprojekts nosaka, ka, ja sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises lietošanas rezultātā persona ir ievainota vai iestājusies tās nāve, robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā par to ziņo prokuratūrai.
Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Uzsākam debates.
Vārds debatēs iekšlietu ministram Jānim Dombravam.
J. Dombrava (iekšlietu ministrs).
Godātie Saeimas deputāti! Esošajā situācijā, kad Baltkrievija pret mūsu valsti ne tikai izvērš imigrācijas instrumentalizāciju, bet izvērš hibrīdkara aktivitātes, bojājot mūsu robežu infrastruktūru, izaicinot mūsu dienestu amatpersonas, valstij ir jāparāda, ka esam spēcīgi un gatavi atbildēt uz šīm hibrīdkara darbībām pret mūsu valsti. Ikvienam, kurš sargā robežas, ir jābūt pārliecībai, ka amatpersona var izmantot visus līdzekļus, lai sargātu mūsu robežu drošību. Valstij ir jādod pilnvaras rīkoties, un valstij ir jādod sajūta, ka aizsargās tās amatpersonas, pret kurām var virzīt nepamatotas juridiskas apsūdzības no agresorvalsts puses. Šī ir spēcīga atbilde, ko esam sagatavojuši. Latvija savas robežas sargās ar ieročiem, ja būs nepieciešams.
Es vēlos teikt paldies Saeimai par spēju īsā laikā rast atbalstu šai iniciatīvai, arī visām iesaistītajām institūcijām, Juridiskajam birojam. Un arī vēlos izmantot iespēju pateikties 14. Saeimas deputātiem, ar kuriem kopā mēs esam pieņēmuši virkni likumprojektu, kas stiprina mūsu valsts nacionālo drošību. Un es esmu pārliecināts, ka mēs esam šo gadu laikā spējuši kopīgā darbā panākt, ka valsts ir kļuvusi drošāka.
Paldies jums par to. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
E. Šnore. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas skatīšanas komisijā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to arī par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.
E. Šnore (NA).
Skatām likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Tas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavots likumprojekts arī pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas.
Šis likumprojekts papildina likuma normu, ka Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas izmeklē arī robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgos nodarījumus,
kas saistīti ar ieroču, sprāgstvielu un citu līdzekļu izmantošanu, veicot pienākumus pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmā. Līdzīgs regulējums tiek paredzēts arī attiecībā uz Valsts policijas darbiniekiem, kas veic pienākumus pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmā.
Vēlos uzsvērt, ka Eiropas cilvēktiesību konvencija paredz valsts pienākumu izveidot efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu gadījumiem, kad pamattiesību aizskārumu izdarījušas amatpersonas, pildot dienesta pienākumus. Šāds mehānisms ietver sevī arī pienākumu par izmeklēšanu atbildīgajai institūcijai savlaicīgi uzsākt izmeklēšanu, kā arī veikt izmeklēšanu nevilcinoties.
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu ātrāka izmeklēšanas procesa uzsākšanu un operatīvu izmeklēšanu attiecībā uz amatpersonu nodarījumiem pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma ietvaros, šis likumprojekts tātad precizē Kriminālprocesa likuma 387. pantā noteikto institucionālo piekritību.
Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
E. Šnore. Komisija lūdz atzīt Saeimu… lūdz atbalstīt Saeimu šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
E. Šnore. Komisija lūdz Saeimu skatīt un atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas skatīšanas komisijā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Arhitektūras likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Iesniegti 36 priekšlikumi.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! “Arhitektūras likums”, otrais, galīgais, lasījums.
Pirms sākt strādāt ar priekšlikumiem, es gribu atskaitīties, kā likumprojekts aizgāja līdz otrajam lasījumam. Uzreiz pateikšu, no likumprojekta sākotnējā redakcijā paliek nosaukums un viens pants. Viss pārējais ir izmainīts. Gribu arī paskaidrot, kā strādāja komisija. Reorganizētas vairākas… Un uzreiz izteikt lielu pateicību tiem cilvēkiem, kas darbojas vairākas stundas pa šo laiku starp pirmo un otro lasījumu.
Pirmkārt, izveidotas vairākas darba grupas. Un pirmais – liels paldies jaunam, bet izcilam Juridiskā biroja padomniekam – Meisteres kundze, paldies! – Agrim Ratnikam. Tiešām izcili. Viņš atnāca pie mums strādāt no sākuma kā Danovska kunga students, bet pabeidza izcilu darbu. Paldies klātesošajiem, arī arhitektiem, kas piedalījās, Andrim Kronbergam, Guntai Grikmanei, Jurim Pogam, Gatim Didrihsonam, kā arī… viņi bija no paša rīta… Jurim Dambim un Andai Kursišai. Paldies Ainavu arhitektu asociācijai, paldies Ekonomikas ministrijai, valsts sekretāra vietniecei Ilzei Beinārei, paldies Kultūras ministrijai, Dzintrai Purviņai, paldies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājai Inārai Bulai, FICIL, Birokrātijas atmešanas grupas vadītājam, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītājam, Latvijas Lielo pilsētu asociācijai un Latvijas Darba devēju konfederācijai. Kā arī es gribu pateikt, ka visās darba grupas sēdēs aktīvi piedalās mans kolēģis komisijas loceklis Dāvis Melnalksnis. Un liels paldies Ingai Bērziņai un Atim Švinkam.
Un tagad par likumu. Pēc pieprasījumiem visiem ir nogurums, tāpēc es gribu ziņot pārsvarā
detalizētāk par tādām nopietnām izmaiņām.
1. – komisijas priekšlikums. Par 1. pantu. Šeit paliek tikai galvenie termiņi, runājot par likumu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. Paldies.
2. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildinās likuma darbība jomā ar ainavu arhitektiem. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 3. – Bērziņas kundzes priekšlikums. Svītrot otro daļu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 4. – Bērziņas kundzes priekšlikums. Par 4. pantu, kur ir papildināti… Ir atbalstīts un iekļauts nākamā priekšlikumā.
Nākamais – 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināti ainavu arhitektūras principi. Viņš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 6. priekšlikums. Par otrās nodaļas jauno komisijas nosaukumu, kompetenci un uzdevumiem arhitektūras jomā. Cits nosaukums. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 7. priekšlikums. Jauna nodaļa, kur norāda uz ministriju kompetenci arhitektūras jomā. Šeit ir divas sadaļas: pirmā – Kultūras ministrija un otrā – VARAM. Šis priekšlikums no komisijas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 8. – Bērziņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamā – 9. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 9. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 10. – viens no priekšlikumiem, par ko sākotnējā redakcijā diskutēja. Pašvaldības pienākumi, un vienlaicīgi parādās obligātais pienākums valsts pilsētām veidot pilsētas arhitektu. Šobrīd šī struktūra ir pamainīta, un no sākuma 6. panta… 10. priekšlikums… mēs redzam, ko dara pašvaldība arhitektūras jomā, un pēc tam trīs varianti, ka pašvaldība var īstenot šādas funkcijas. Un tie varianti: tas varētu būt pilsētas arhitekts, tā varētu būt atbilstoša struktūra – būvvalde, un, ja tāda kapacitāte arhitektūras jomā, runājot par sertificētiem arhitektiem, esošā pašvaldība… droši vien vajadzētu pateikt – novada nav… tad var paņemt blakus esošo novadu.
Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 11. – komisijas priekšlikums. Norāda uz to visu darbības organizāciju, ko dara pašvaldība, par ko es jau tikko informēju. Viņš ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 12. – arī komisijas priekšlikums. Par atzinumiem par attīstības iecerēm.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 13. – viens no priekšlikumiem, kas izraisīja lielu diskusiju iepriekšējā redakcijā. Tas ir absolūti cits numurs. Un šeit es gribu pateikt… jā, paldies arī arhitektam Kiršteina kungam… bet šeit es gribu pateikt, šis pants absolūti ir pamainīts. Un ļoti būtiski, kur paliek tie gadījumi, kur vajadzētu taisīt konkursu.
Pirmais – ja to nosaka citi likumi. Un tie citi likumi ir redzami. Tie ir divi likumi. Rīgas vēsturiskā centra likums, likums par pieminekļiem, un trešais likums, ko mēs pieņēmām esošā Saeimā par Kuldīgas vēsturisko centru.
Otrais – lai vietējā pašvaldība savā plānojumā, tas ir TIAN, nosauc, kur vajadzētu konkrētā teritorijā… nepieciešams rīkot arhitektūras konkursu. Citi varianti nav. Un paliek otrais punkts, kas ir ļoti būtiski. Viņš ir pirmo reizi. Par to, ka mēs veicinām augstas kvalitātes arhitektoniskos risinājumus. Šeit ir divi varianti.
Vai tie varētu būt tiešām izcili arhitektoniski risinājumi. Nu kā piemēru es varu pateikt: nesen realizēts projekts Vienības gatvē – Bērnu klīniskā slimnīca, kur mēs redzam tādu oranžu… es jau aizmirsu… interesantu zvēru, teiksim tā. Otrais… un viens, es arī pateikšu pēc savas pieredzes, sabiedriskā būve ir nodota ar tukšām sienām. Tad atbalstot mēs varam ielikt kaut kādu nelielu procentu no būvniecības. Un ieliek gleznas vai kaut kādus vides objektus, darbus no tēlniekiem blakus esošajā teritorijā.
Ministru kabinets – tas ir trešais punkts šeit – nosaka konkursa organizēšanas
kārtību. Kādi kritēriji? Uzreiz pateikšu: ja mēs runājam par augstvērtīgu mākslu, tad mēs runājam par to, ka tas ir tikai par valsts un pašvaldības līdzekļiem un papildināti par kapitālsabiedrību līdzekļiem. Piemēram, pasūtītājs ir vai mūsu kapitālsabiedrība. Kaut tie paši “Valsts nekustamie īpašumi”. Uz privātajiem šī norma neatteicas.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu, paldies dievam, 20 gadu garumā tas likums beidzot ir nonācis līdz Saeimai, un visumā viņš ir labs. Es viņu arī atbalstīšu.
Bet man jāsaka tā, kas mani drusku sarūgtina, ka tomēr tur kādi 20 30 procenti joprojām paliek pilnīgi bezjēdzīga birokrātija. Un es neiesaku arī nevienam balsot pret šo priekšlikumu. Bet es pateikšu jums tikai trīs piemērus, lai jūs saprastu, ka konkursu rīkošana un viņa ir saistīta arī ar sertifikāciju, jo Ministru kabinets uzreiz iestrādā, saprotiet, pēc inerces, ja tur simts priekšlikumu, kuri drīkst piedalīties. Tur būs sertifikācija, tad jums būs jāiet sertificēties tur, jums atkal iedos tur desmitiem priekšlikumu un tā tālāk.
Un es pateikšu, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis, kāpēc tas viss ir bezjēdzīgi, jo katram ir tiesības, kas tērē naudu, izdomāt, vai viņš grib vienu konkrētu arhitektu uzaicināt vai taisīt kaut kādu konkursu, kur kaut kāda par viņa naudu nezināma žūrija izlems kaut ko, ka tur galu galā nekas jēdzīgs nebūs.
Trīs piemēri. Pirmais – atcerēsimies Florences katedrāli Brunelleski. To no 1296. gada līdz 1436. gadam nevarēja uzbūvēt, jo kupolu, lai uzbūvētu tādu vairāk par 40 metriem bez balstiem, vajadzētu izcirst visus mežus. Tad viņš atnāca un pateica, ka es uzbūvēšu bez sastatnēm to kupolu. Viņš izgudroja to ķieģeļu skujiņu likšanas metodi un uzbūvēja kupolu. Ne viņam bija sertifikāts, ne tur bija kaut kāds konkurss. Tur faktiski cena noteica to.
Vislabāk man patīk Sidnejas opera. 1956. gadā izsludināja konkursu. Uzvarēja arhitekts Jerns Utsons. Viņa skices sertificētie speciālisti izbrāķēja kā nekur nederīgas. Un tad bija tāds arhitekts, ja jūs ziniet, Ēro Sārinens, kurš ar nokavēšanos atnāca, jo viņš nebija atnācis uz pirmo sēdi. Parakājās vecos papīros, atrada sertificēto arhitektu izbrāķēto projektu un teica – tā var kļūt par pasaules izcilāko ēku. Un piespieda beigās to žūriju un pārliecināja iedot viņai prēmiju. Protams, tur viņi mocījās, uzbūvēt nevarēja sertificētie inženieri, 14 gadus gāja būvniecība, beidzās ar to, ka 1966. gadā Utsons atteicās, ieslēdza dokumentus un aizbrauca. Kā saka, nospļāvās. Un 1973. gadā karaliene atklāja bez viņa, bet 2004. gadā viņš dabūja Prickera prēmiju. Un to gadu apmeklēja 8,2 miljoni. Tas pierāda, ka tie konkursi var dabūt labāku projektu. Un, ja pasūtītājs vai trāpās viens cilvēks, kas novērtē to ģenialitāti. Jo kas pasaulei ir vajadzīgs? Pasaulei ir vajadzīga unikalitāte, nevis Ministru kabineta izstrādāti dažādi noteikumi.
Pēdējais, ko es pats personīgi redzēju, tā ir Zahas Hadīdas projektētais Alijeva centrs Baku. Nu, kas ir redzējuši, tie man piekritīs. Tur es nezinu, vai tur bija konkurss. Varbūt, ka arī bija, vai varbūt, ka nebija, varbūt, ka uzaicināja.
Un kas ir sertifikācija? Lai man nebūtu vēlreiz jāiet. Tad iedomājieties, kādreiz bija jāstudē seši gadi, tad samazināja uz pieciem gadiem. Nu tagad varbūt tur bakalauri pa trim gadiem tur tiek izlaisti. Tātad vieni arhitekti sertificēs otrus arhitektus. Un ko tad viņi sertificēs? Teiksim, te mēs redzam, ka gandrīz 700 gadus stāv ēka no nesertificēta arhitekta, ko nevar atkārtot. Tāpat arī Sidnejas opera, teiksim, no 1957. gada un šogad 8,2 miljoni tūristu apmeklēja. Tas ir vidējais skaits.
Nu tur var teikt tā: ziniet, mainās tehnoloģijas, tur akustika, tur kaut kādas jaunas troses parādās, neilona pītās, ka tur… Faktiski tā ir tāda naudas slaukšana. Jo arhitekts, ja viņš uzzīmē to skici un projektu, tāpat akustiku rēķinās akustiķis, konstrukcijas veidos inženieri. Un nekas viņam tur nav speciāli… Nu viņš jau ir nolicis, viņš ir beidzis universitāti, dabūjis diplomu kā sertificēts arhitekts. Kāpēc viņam vajadzētu ik pēc kaut kādiem gadiem atkal iet,
lai tur viņiem kaut kādi citi arhitekti teiktu, ko tu tur neesi, zini, apguvis pēdējā laikā un tā tālāk. Es tikai nosaucu, ka paiet simtiem gadu. Nu, Utsona gadījumā tagad skatieties, ja tas jau ir… drīz jau būs… šis gadsimts tuvosies vidum, ja? Un tās ēkas stāv un viņa arī šodien ir tikpat moderna, bez kaut kādām prasībām. Kāpēc jāiet tur pēc kaut kādiem dažiem gadiem visu laiku likt eksāmenus un maksāt naudu.
Bet tas ir mans viedoklis. Tā ka es aicinu atbalstīt. Es vienkārši pateicu, ka ne tie konkursi dod… viņi ir labi, ja grib pasūtītājs. (Kārto dokumentus. Dep. O. Burovs tos atņem: “Tas ir mans!” Smiekli.) Es gribēju izmest.
Labi, paldies. Aicinu atbalstīt likumu, bet neņemiet nopietni ne tos konkursus, ne to sertifikāciju.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies Kiršteina kungam. Nevaru nereflektēt un nevaru zināmā mērā neoponēt. Pirmkārt, Kiršteina kungs, šis jautājums tikai par konkursu. Paldies. Es tā ceru, ka jūs otro reizi par sertifikāciju neplānojat iet. Nevajadzētu taisīt konkursu konkursa pēc. Par to šaubas nav. Un, piemēram, mēs runājam arī ar klātesošiem arhitektiem, ja tiešām nāk arhitekts ar izcilu…. Šobrīd man, protams, vieglāk runāt par RVC – Rīgas vēsturisko centru ar izcilu arhitektūru. Nu tad varbūt nevajadzētu, nekādā gadījumā nevajadzētu. Man šobrīd ir arī nu, privātā kārtā viens aicinājums organizēt konkursu konkursa pēc. Un vajadzētu samaksāt par piedalīšanos tiem cilvēkiem, bet uzvarētājs ir šobrīd jau skaidrs. Nē, to nekādā gadījumā nevajadzētu darīt. Un, ja, piemēram, uz RVC padome atnāk un Kronberga kungs, kas vadīja RVC padomi, zina ļoti labi, un Didrihsona kungs atnāk ar izcilu ideju, tad varbūt var pateikt: ļoti labi, tad realizē šo ideju.
Un, ja mēs runājam par Zahu Hadīdu, man personīgi viņa ir vismīļākā arhitekte (atvainojos Latvijas arhitektiem), bet viņa stāstīja, ka viņas vislabākais projekts ir Heidara Alijeva centrs, tāpēc ka pasūtītājs neierobežoja naudas līdzekļus.
Mēs paši, daudzi no mums bijām pasūtītāji un zinām, kā tas notiek. Par to pašu Brīvības pieminekli. Vairākas reizes mēs dabūjām izcilu projektu, par ko visa tauta var lepoties, pateicoties tam, ka bija vairākas reizes organizēti konkursi. Un beidzot šo stāstu, es gribu pateikt arī, vot, šīs diskusijas, tā saucamās prāta vētras laikā, man ļoti patīk Didrihsona kunga teiciens, ka varbūt sludināt konkursu, tas var palīdzēt jums, pasūtītājiem, padomāt par to – kādā veida tu šo telpu izmanto? Un tagad pieprasījuma laikā es runāju ar Grikmanes kundzi, un mēs runājam par to, kāpēc, piemēram, Rīgas pašvaldībai šobrīd neizsludina konkursu par tukšiem bērnudārziem, par potenciālu izmantošanu. Varbūt būs ļoti labi, varbūt tās gaišas domas var ienākt pasūtītājiem.
Tāpēc šobrīd nav šeit nekāda birokrātija. Paliek tas, kas ir. Arhitekti, cienījamie arhitekti, vēlējās vairāk. Šeit ir tikai tie citi likumi, kas šobrīd darbojas, un pilsētplānošana. Un lai pašvaldība padomā un tiešām norāda, kur ir tā lielā teritorija, kur viņiem vajadzētu taisīt konkursu. Nebūs, tad nebūs.
Paldies.
Es beidzu, kā deputāts.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
O. Burovs. Un tagad kā komisijas vadītājs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 14. priekšlikums. Par autortiesībām. Šis priekšlikums arī izdiskutēts. Atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. Par 15. priekšlikumu ir vieglāk – ierosinājums izslēgt līdzšinējo pantu. Šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 16. priekšlikums, zināmā mērā tehniskais. Šeit ir nodaļas nosaukums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 17. – deputātes Bērziņas priekšlikums. Iekļauts nākamā – 18. – priekšlikumā, kas ir komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. Šeit ir rakstīts par arhitekta un ainavu arhitekta profesionālo darbību. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 19. – deputātes Bērziņas priekšlikums, kas daļēji atbalstīts un iekļauts 28. priekšlikumā.
Bet šobrīd es jums piedāvāju atbalstīt 20. priekšlikumu, kas ir komisijas priekšlikums. Viņš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 21. priekšlikums norāda par to, ka izslēgt pantu par autortiesībām, tāpēc, ka jūs tikko viņu atbalstījāt. Šis priekšlikums par izslēgšanu ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 22. priekšlikums. Par panta izslēgšanu. Ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 24. priekšlikums. Izslēgt nodaļu, kur iet runa arī par konkursiem, ko jūs nesen tikko atbalstījāt. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 25. – komisijas priekšlikums. Izslēgt nodaļu “Latvijas sertificētu arhitektu kolēģija”.
Tā ir vesela sadaļa, vairākas lapas tabulā. Diskutējot mēs pieņēmām lēmumu, ka šis veidojums varētu būt diezgan smagnējs un atradām kompromisa variantu, par ko es komisijas vārdā esmu ļoti pateicīgs arhitektiem. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
O. Burovs. 26. – Bērziņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 28. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 27. – arī Bērziņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 28. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. Un beidzot – 28. – komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Priekšlikums ir par arhitekta un ainavu arhitekta patstāvīgās prakses tiesībām. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. Tagad 29. priekšlikums. Tas ir kompromisa variants starp noraidīto… kolēģiju… šeit mēs rakstām, ka Arhitektu savienība sertificē… Likumā mēs uzreiz paredzam līdzīgu situāciju kā ar ārstiem Ārstniecības likumā. Šeit uzreiz rakstīts, ka biedrība “Latvijas Arhitektu savienība” veic sertifikāciju arhitektiem. Un analoģiski Latvijas Ainavu arhitektu asociācija – ainavu arhitektiem. Ministru kabinets nosaka kārtību… Kad aiziesim līdz pārējiem noteikumiem, tur ir rakstīts, kāds ir lēmums.
Un pēdējais – es gribu pievērst uzmanību trešajai daļai – par pārsūdzēšanu. Vai savienība savos ietvaros izdomā divu pakāpju sistēmu, tad ir sertificēšanas centrs vai… es atvainojos, varbūt nepareizs nosaukums… var padome pieņemt lēmumu, ka vēl pārsūdz, un pēc tam pārsūdzēšana… un šeit mēs samazinām administratīvo slogu un birokrātiju… nenāk uz ministriju, bet nāk uzreiz uz administratīvo tiesu. Administratīvajā tiesā tādus jautājumus izskata diezgan ātri.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 30. – Bērziņas kundzes priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 33. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. Paldies.
31. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. Paldies.
32. Priekšlikums. Par panta izslēgšanu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 33. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 34. – komisijas priekšlikums. Par veselu piecu pantu izslēgšanu. Ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. Un mēs aizgājām līdz priekšpēdējam – 35. Tie ir pārejas noteikumi. Tas arī izdiskutēts un saskaņots ar visām ministrijām.
Pārejas noteikumi norāda, ka, runājot par konkursiem, MK noteikumus vajadzētu izstrādāt līdz 2027. gada 31. oktobrim. Un tie stājas spēkā ar 1. novembri. Tas ir arī par sertifikātiem.
Tālāk – otrais termiņš – par sertifikātiem – arī 2027. gada 31. oktobris. Tad mums ir termiņi vēl… Ministru kabinets līdz… kas skar Saeimu… 2027. gada 28. februāris. Ekonomikas ministrija izstrādā grozījumus Būvniecības likumā, kā arī izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija… līdz 2027. gadam 28. februārim. Visi termiņi ir saskaņoti.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. Un pēdējais – 36. – komisijas priekšlikums. Kad stājas spēkā likums. Tas stājas spēkā ar 2027. gada 1. janvāri.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Dāvim Melnalksnim.
D. Melnalksnis (AS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamās kolēģes! Kolēģi! Es pavisam īsi. Burova kungs ieskicēja to, kā mums gāja šajā komisijā. Jāsaka godīgi, tad, kad mēs saņēmām likumu, tiešām nebija pārliecības, ka mēs nonāksim tik tālu.
Arī Burova kungs minēja, ja likums nebūs izstrādāts tādā stadijā, lai to atbalstītu, mēs noņemsim steidzamību un atstāsim nākamai Saeimai. Tad jāsaka tā: pēc daudzām garām stundām un darba šajā darba grupā radās pārliecība, ka likums ir atbalstāms. Un tiešām esam nonākuši pie tā, ka ir palicis tikai virsraksts “Arhitektūras likums” un viens pants, kas nav mainīts, bet liela daļa ir mainīta. Un tiešām šīs te darba grupas… tiešām paldies arhitektiem un Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansei, tāpat arī LTRK, LDDK, FICIL, tiešām ļoti daudz organizācijas iesaistījās, bet šis viss nebūtu panākams arī bez komisijas priekšsēdētāja. Līdz ar to vienīgais paldies, kas šodien nav izskanējis, ir paldies arī Burova kungam par šī procesa novadīšanu. Manuprāt, šis ir labs piemērs, kā radīt ļoti labu likumu, pat ja tas uz Saeimu ir atnācis ne tik labā kvalitātē. Tā ka tiešām paldies Burova kungam!
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
O. Burovs. Paldies. Es gribu tikai komisijas vārdā, pirms aicināt, pateikt vienu: es esmu pārliecināts, ka izcilā arhitektūra parādās tad, kad visi strādā vienā komandā – arhitekts, pasūtītājs, būvnieks un, protams, būvuzraugs. Man liekas, šobrīd mums atnāk veiksmīgs Arhitektūras likums. Paldies visiem par piedalīšanos!
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Arhitektūras likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Divi priekšlikumi.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.
A. Bērziņš (ZZS).
Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi no Labklājības ministrijas. Abi priekšlikumi ir izstrādāti, sadarbojoties ar Juridisko biroju, un attiecas uz personas datiem, datu aizsardzību. Priekšlikums ir precizēts… datu apstrādes regulējums saskaņā ar Datu aizsardzības regulu.
Saņemti divi priekšlikumi.
1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Bērziņš. 2. – arī parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Bērziņš. Sakarā ar to mēs esam izskatījuši divus priekšlikumus… Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Transporta enerģijas likumā”, trešais lasījums.
Viens priekšlikums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.
H. Rokpelnis (ZZS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Transporta enerģijas likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir saņemts jeb, pareizāk sakot, izstrādāts un pašu iesniegts viens – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
H. Rokpelnis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Transporta enerģijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, trešais lasījums.
Viens priekšlikums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – referents Kaspars Briškens.
K. Briškens (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar Elektronisko sakaru likumu trešajā lasījumā. Esam saņēmuši komisijā vienu – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa kunga – priekšlikumu, kas iepriekš… konkrētais pants noteica, ka Ministru kabinets nosaka Centrālās statistikas pārvaldes un elektronu sakaru komersanta, kā arī Aizsardzības ministrijas elektronisko sakaru komersantu savstarpējās sadarbības formu, saturu, kārtību šī panta noteiktajā kārtībā. Un Miezaiņa kunga piedāvājums ir aizvietot vārdu “nosaka” ar “var noteikt”.
Komisijā priekšlikums atbalstīts. Un kopumā likumprojekts ir daļa no
e- pierādījumu likumdošanas pakotnes.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
K. Briškens. Paldies.
Sēdes vadītāja. Un turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums”, trešais lasījums.
25 priekšlikumi.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.
A. Brakovska (ZZS).
Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādā ar likumprojektu “Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums” trešajā lasījumā.
Komisijā saņemti 25 priekšlikumi.
1. priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 2. priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 3. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 5. priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 6. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 7. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 8. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 9. priekšlikums. Nav neatbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 10. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 11. priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 12. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 13. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 14. priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 15. priekšlikums. Nav atbalstīts… ir atbalstīts, atvainojos.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 16. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 17. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 18. priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 19. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 20. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 21. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 22. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 23. priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 24. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. 25. priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Edmundam Teirumniekam.
E. Teirumnieks (NA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es arī lūgšu šo priekšlikumu atbalstīt, bet gribētos tomēr teikt pāris vārdus par šo likumprojektu, un es ceru, ka šis likumprojekts tiks atbalstīts arī trešajā, galīgajā, lasījumā.
Šodien faktiski tas ir viens pozitīvs solis, kas parāda to, ka mēs ne tikai lielā mērā vārdiski, bet arī tiešām darbos caur arī likumdošanas dokumentiem, šinī gadījumā likumu, esam par Latvijas austrumu teritorijas attīstību un pievēršam uzmanību tiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, lai šī teritorija… šinī gadījumā mēs sākotnēji runājām likuma griezumā par Latgali, klāt pievienojot Alūksnes novadu. Jāsaka tā, ka uz otro lasījumu mēs saņēmām priekšlikumus un ir iestrādāti arī citi novadi, kas nāk no Vidzemes plānošanas reģiona, tāpat arī Jēkabpils novads no Zemgales plānošanas reģiona,
bet sakarā ar to arī nācās iestrādāt tā saukto diferenciācijas pieeju, kad Ministru kabinetam mēs lūgsim caur šo likumu tomēr paredzēt dažādus kritērijus, atbalsta mehānismus, pieejas, vai tā ir pašvaldība, kas atrodas blakus Krievijas vai Baltkrievijas robežai, vai tomēr tā ir krietni tālāk un saskaras ar citiem izaicinājumiem.
Šinī brīdī es gribētu teikt tiešām lielu paldies visiem, kas bija iesaistīti likumprojekta sagatavošanā, tapšanā. Šeit gribētos atspēkot to, kas izskan publiski medijos, ka likumprojekts bija sasteigts. Diemžēl tas tā īsti nav bijis. Mēs kā Latgales apakškomisija pie likumprojekta idejas bijām jau stāvējuši tanī brīdī, kad tika izstrādāts Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Un jau tanī brīdī bija ideja, ka ir jābūt atsevišķam likumam, kas vērsts tieši uz Latvijas austrumu teritorijas attīstību.
Likums ir tapis, sagatavots, iesniegts. Un šinī gadījumā liels paldies nāk no visas Latgales apakškomisijas gan Latgales plānošanas reģiona virzienā, gan tāpat arī Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes kolēģiem gribas teikt lielu paldies. Tāpat arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Juridiskajam birojam, arī Latgales apakškomisijas konsultantēm un, protams, arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, gan arī jāsaka tās priekšsēdētājam Oļegam Burova kungam, kurš bija tas, kurš novirzīja šo likumu tādā gultnē, lai mēs varētu šodien vēl 14. Saeimā lemt par šī likuma akceptēšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies, kolēģi. Lūgums atbalstīt šo priekšlikumu un tāpat arī likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Tātad 25. priekšlikums komisijā atbalstīts.
Deputāti piekrīt.
A. Brakovska. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)
A. Brakovska. Es arī gribu pateikt…
Sēdes vadītāja. Kolēģi…
A. Brakovska. … milzīgu paldies katram deputātam, kurš atbalstīja šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums vēl ir laiks – viena minūte.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Valsts kontroles likumā”, trešais lasījums.
Priekšlikumu nav. Debates līdz ar to nav iespējamas.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Ilze Stobova.
I. Stobova (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumu… Valsts kontroles likums.
Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.
Līdz ar to aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts kontroles likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, un šajā pārtraukumā aicinu visus deputātus blakus uz Sarkano zāli. Mēs esam sarūpējuši jums kūku, un būs iespēja arī pateikt paldies visiem mūsu darbiniekiem, kas nodrošināja 14. Saeimas darbu.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai.
Un pārtraukums būs viena stunda.
A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).
Reģistrējušies 90, nav reģistrējušies 10 deputāti: Anda Čakša, Gundars Daudze, Raivis Dzintars,
Andrejs Judins, Jeļena Kļaviņa, Agnese Krasta, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko un Jānis Vucāns.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad pārtraukums līdz pulksten 16.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Kolēģi, bija stunda pārtraukums, un daži teica, ka par daudz, bet izrādās, ka par maz. Vajadzēja vēl vairāk iedot. (Pauze.)
Kolēģi, kvorums mums ir. Tātad turpinām darbu pēc pārtraukuma un turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, trešais lasījums.
Četri priekšlikumi.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.
E. Teirumnieks (NA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija strādā ar likumprojektu trešajam lasījumam – “Grozījumus Krimināllikumā” (Nr. 1480/Lp14).
Saņemti četri priekšlikumi.
1. – deputātes Agneses Krastas priekšlikumus. Priekšlikums paredz papildināt 117. panta 13. punktu ar vārdiem “dzimumu saistītu motīvu”. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Teirumnieks. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums,
Paredz precizēt 117. panta 13. punktu, papildinot to ar “tai skaitā dzimuma dēļ”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Teirumnieks. Nākamais – 3. – deputāšu Lienes Gāteres un Janas Simanovskas priekšlikums. Paredz papildināt 117. pantu ar 14. punktu. Un galvenais uzsvars tiek likts uz to, ka mums tiek iestrādāts normā tieši vainu pastiprinošs apstāklis – noslepkavota sieviete – un arī parādās vairākkārtēju piespiedu kontrolējošu uzvedību ietekmējoši faktori.
Šis priekšlikums tika diezgan daudz būtiski izanalizēts un apspriests komisijā. Tika uzsvērts, ka tas būtiski maina Krimināllikuma tvērumu, ņemot vērā to, ka Krimināllikums ir veidots dzimumneitrāls. Šis tomēr ievieš normas, kas iziet ārpus šī tvēruma. Un arī Tieslietu ministrija, tāpat Juridiskais birojs, prokuratūra šo normu neatbalstīja.
Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Lienei Gāterei.
L. Gātere (PRO).
Godātie kolēģi! Šis – 3. – priekšlikums ir par to, vai valsts spēj atpazīt vardarbības ķēdi līdz brīdim, kad tā beidzas ar sievietes slepkavību. Mans un deputātes Janas Simanovskas priekšlikums paredz noteikt, ka par slepkavību pastiprinošos apstākļos tiek atzīta tāda sievietes slepkavība, kurai pirms tam ir sekojusi ilgstoša vai vairākkārtēja piespiedu kontrolējoša uzvedība.
Ko tas nozīmē? Sistemātiska personas pakļaušana, izolēšana no draugiem, no ģimenes, pastāvīga izsekošana, draudi, finanšu kontrole, pazemošana mēģinājumi kontrolēt katru soli, kontrole un piespiešana, kas nereti turpinās arī pēc tam, kad attiecības ir izbeigtas. Un šādos gadījumos slepkavība ir pēdējais posms tādā ilgstošā vardarbības ķēdē.
Visspilgtāk to parādīja viena traģēdija – Leona Rusiņa lieta. Gandrīz gadu viņa bijusī partnere meklēja palīdzību dažādās valsts institūcijās, tiesībaizsardzības iestādēs, pie tiesībsarga. Viņa tika vajāta, iebiedēta, kontrolēta. Viņas kolēģi divās darbavietās tika trobelēti. Valsts viņu tomēr nespēja nosargāt.
Bet likumdevējs nav bezspēcīgs. Un tāpēc ir svarīgi likumā skaidri nosaukt šo vardarbības modeli. Ne tikai tāpēc, ka mums nepieciešami bargāki sodi, jo jau šobrīd par šādiem nodarījumiem var piespriest mūža ieslodzījumu, bet galvenokārt tāpēc, lai policija, prokuratūra un tiesa šos gadījumus identificētu savlaicīgi, apzinātos šos riskus un analizētu tos kā īpašu vardarbības formu. Uz to mums ir norādījuši arī GREVIO eksperti, ka tas ir jādara. Latvijai ir jāspēj atpazīt īpaši bīstami vardarbības modeļi. Un, ja mēs tos nenosaucam, tad tos arī konsekventi neuzskaitām, neanalizējam un no tiem nemācāmies.
Protams, visus cilvēkus mēs nekad neizglābsim. Bet mēs varam daudz agrāk pamanīt šīs pazīmes, kas liecina par augstu slepkavības risku. Un tieši tam kalpo šis regulējums, ko mēs piedāvājam 3. priekšlikumā. Jā, Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, netika atbalstīta arī dzimumneitrāla priekšlikuma versija. Tāpēc šie argumenti par to, ka tas būtu tas, kas traucē šo priekšlikumu atbalstīt, nav gluži precīzi, bet es esmu diezgan pārliecināta, ka pie šī jautājuma Latvijai būs jāatgriežas ja ne nākamajos četros, tad nākamajos astoņos gados.
Tas, ko mēs redzam, – demokrātiskās valstīs arvien vairāk tiek atzīts, ka ilgstoša kontrole, vajāšana, pakļaušana ir augsta riska pazīmes, tās ir brīdinājuma pazīmes un nereti slepkavības priekšvēstneses.
Nesen, 2025. gadā, arī Kanāda iestrādāja savā likumā ļoti līdzīgu normu tieši par sieviešu slepkavībām. Ja mēs šīs pazīmes zinām, mēs zinām, ka tās var novest pie slepkavības, tad mūsu pienākums ir rīkoties. Un tā ir arī likumdevēja līdzatbildība – rīkoties.
Tāpēc es aicinu atbalstīt 3. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.
J. Simanovska (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Mīļie kolēģi! Es jums gribēju pastāstīt. Sākt faktiski ar pasaku, tāpēc ka šis jautājums, ko mēs ierosinājām Krimināllikumā, tas ir tikpat vecs, cik pasaule. Un par to ir ļoti daudz pasaku. Un pasaka ir par jaunu sievieti, kas apprecējās ar Zilbārdi, kuram bija briesmīga slava, un, izrādās, viņš bija ļoti jauks cilvēks praktiski. Kādu reizi viņš devās…
Sēdes vadītāja. Simanovskas kundze, lūdzu, par priekšlikumu!
J. Simanovska. Es stāstu tieši par priekšlikumu. Un kādreiz viņš devās ceļojumā un pateica savai jaunajai sievai: tu visur vari iet, tikai neej aizliegtajā istabā. Bet, nu, protams, aizliegtā istaba vienmēr ir vilinoša, viņa tur iegāja, un tur viņa atrada bijušo sievu līķus un asinis. Un tad, kad Zilbārdis atbrauca mājās un atklāja, ka sieva ir bijusi šajā aizliegtajā istabā, viņa bija nāves briesmās.
Un tas ir tieši par šo piespiedu kontroli. Tātad vīrietis nosaka sievietei, ka ir aizliegtā istaba, kurā viņa nedrīkst iet. Un, ja sieviete šai… Jums nāk smiekls. Bet tas ir tas, ar ko sievietes (Starpsauciens.) ir saskārušās ļoti vēsturiski, pietiekoši ilgstoši, ka vīrietis, viņas dzīvesbiedrs, ir tas, kurš nosaka, ko sieviete drīkst, ko sieviete nedrīkst. Par ļoti daudz arī literatūrā jūs varat sameklēt atsauces, un tas ir arī citās Eiropas valstīs ļoti izplatīts.
Tātad… un kas notiek, ja sieviete nepakļaujas šiem norādījumiem? Sods par nepakļāvību šiem norādījumiem ir nāve.
Pasakām mēs varam ticēt, varam neticēt, bet viņās ir iekodētas kaut kādas uzvedības normas. Un tieši šī ir tā uzvedības norma, kas mums ir jāapzinās, ka, ja ir tāda piespiedu kontrolējoša uzvedība, ja sievietes partneris uzskata, ka viņam ir tiesības noteikt, ko sieviete drīkst, ko sieviete nedrīkst, un ka viņam ir tiesības noteikt, ka ir tāda aizliegtā istaba, kur viņa nedrīkst ieiet, tad principā viņas nepaklausība var beigties ar viņas nāvi. Tas tā vienkārši ir. Un diemžēl to parāda arī citu valstu prakse. Un tieši tāpēc arī citās valstīs likumos iestrādā šo īpašo normu, ka situācijas, kurās pret sievieti vērš šādu piespiedu kontroli, ir ļoti bīstamas situācijas, tās var būt letālas sievietei…. Un tieši arī tāpēc to uzskata par slepkavību īpaši vainu pastiprinošos apstākļos.
Tas, kas ir arī ļoti svarīgi, ka tiesībsargājošās iestādes atpazīst šo uzvedību. Redzot šo uzvedību, un, kā jau Gāteres kundze pieminēja Rusiņa lietā, redzot šo uzvedību, jau iestādēm vajadzēja prognozēt, ka tā situācija ir ļoti, ļoti nopietna. (Starpsaucieni.)
Tieši tāpēc ir šis priekšlikums. Līdzīgas normas ir pieņemtas gan Kanādā, gan Lielbritānijā, arī citās valstīs, jo tas mums palīdz atpazīt šīs bīstamās situācijas. Un arī tas ir skaidrs vēstījums sabiedrībai, ka šīs nav normālas normas un zilbāržu uzvedība mūsdienu sabiedrībā nav norma.
Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir veids, kā mēs varam mazināt sieviešu slepkavības, kuru, starp citu, Latvijā ir ļoti daudz.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Ir vajadzīgs balsojums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 32, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
E. Teirumnieks. Tā. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Teirumnieks. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.
Trīs priekšlikumi.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – referents Kaspars Briškens.
K. Briškens (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Strādājam ar Ceļu satiksmes likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Komisijā saņēmām un izskatījām trīs priekšlikumus.
1. – deputāta Felsa priekšlikums. Saistībā ar transportlīdzekļa pārreģistrāciju uzņēmuma reorganizācijas laikā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Briškens. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums, papildinājums motorstundām, pievienojot arī iepriekš neekspluatētu traktortehnikas piekabi. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Briškens. Un visbeidzot noslēdzošais – 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Saistībā ar pārejas noteikumu precizēšanu. Arī komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Briškens. Paldies. Esam izskatījuši priekšlikumus. Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Četri priekšlikumi.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – referents Kaspars Briškens.
K. Briškens (PRO).
Kolēģi, jā, esam saņēmuši komisijā un izskatījuši četrus priekšlikumus. Šis ir likumprojekts, kas ir saistīts ar preču remontējamības prasībām, kur mēs cita starpā pārņemam Eiropas Savienības noteiktos aktus.
Piedodiet, man pazuda mazliet 1. priekšlikums.
Jā, 1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikumssaistībā ar remontveidlapas paraugu un tajā iekļaujamo informāciju, ko nosaka Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Briškens. Piedodiet, gara tabula un izkaisīti priekšlikumi.
2. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Briškens. Līdz ar to 3. – komisijas priekšlikums. Aizstāj formulējumu pārejas noteikumos attiecībā uz piemērojamām tiesību normām, kas regulē distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu. Komisijā acīmredzot atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Briškens. Un visbeidzot 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Saistībā ar papildu pantu pārejas noteikumos. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Briškens. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
K. Briškens. Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums”, trešais lasījums.
Septiņi priekšlikumi.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Melnis.
K. Melnis (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Tā (Starpsauciens.)… Nē, nu kur tad, kolēģi, mums tik nav kur steigties!
Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli! (Starpsaucieni.)
K. Melnis. Tā. Pirmais. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Melnis. Otrais. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Melnis. Trešais. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Melnis. Ceturtais. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Melnis. Piektais. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Melnis. Sestais. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Melnis. Un septītais. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Melnis. Lūdzu, balsojums! (Smiekli.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta (Zālē troksnis.)… Kolēģi, klusāk! Balsosim par likumprojekta “Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
K. Melnis. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.
Seši priekšlikumi.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.
J. Patmalnieks (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā trešajā lasījumā un izskatīja sešus priekšlikumus, no kuriem 1. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 2. – bija atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 3. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek noteiktas iestādes, kurām ir iespējas veikt normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības, kontroles un izmeklēšanas vai pārkāpumu funkcijas novēršanas ir tiesīgas faktiski pārtraukt pieņemt lēmumus, ar kuriem pārtrauc dažādu interneta vietņu darbību. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti… Balsojumu!
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 22, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
J. Patmalnieks. 5. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums, kur ir definēts tas, kādos gadījumos ir iespējams pieņemt šīm iestādēm rīcībā. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 23, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
J. Patmalnieks. 6. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Arī tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – 1. Likums pieņemts.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.
Seši priekšlikumi.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.
G. Kūtris (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts sevī ietver divus likumprojektus, ko Juridiskā komisija apvienoja. Viens bija projekts ar šo numuru, kas ietver sevī arestētās mantas pārvaldības labāku sakārtošanu,
un otrs bija likumprojekts Nr. 1483, kas ietvēra Eiropas direktīvu par elektronisko pierādījumu pārrobežu sadarbību.
Juridiskā komisija izvērtēja iesniegtos sešus priekšlikumus, un tiek bija…
1. priekšlikums, ko iesniedza tieslietu ministrs, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G. Kūtris. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumos… Un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G. Kūtris. 3. – tieslietu ministra priekšlikums, ko komisija atbalstīja daļēji, iekļaujot 4. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G. Kūtris. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums, un tas, protams, tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G. Kūtris. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, un tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G. Kūtris. Un arī 6. – Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija atbalstīja. Par likuma spēkā stāšanās datumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G. Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Zālē troksnis.)
Kolēģi, ir ļoti grūti strādāt. Tiešām, tiešām ļoti grūti strādāt! Mazliet klusāk!
Turpinām. Darba kārtībā likumprojekts “Kriminālsodu izpildes likums”, trešais lasījums.
118 priekšlikumi.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referents Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (AS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 20. oktobra sēdē izskatīja, atbalstīja likumprojektu “Kriminālsodu izpildes likums” trešajam lasījumam.
Komisija saņēma 118 priekšlikumus.
Šis ir ļoti nozīmīgs likumprojekts, ko mēs ļoti, ļoti cerējām, ka mums izdosies pieņemt šajā Saeimā, jo mēs cenšamies sakārtot šo soda izciešanas sistēmu kopumā. Šā sasaukuma laikā ir nodots… šobrīd uzbūvēts jauns Liepājas cietums, kas arī ir… Līdz ar to arī šis Kriminālsodu izpildes likums ir kā turpinājums tam, ko arī mēs veicam, lai sakārtotu šo sistēmu un tā būtu atbilstoša mūsdienu prasībām. Tāpēc virzīsimies uz priekšu ar iesniegtajiem priekšlikumiem.
Pārsvarā uz trešo lasījumu bija redakcionāli labojumi, bija arī daži tādi konceptuālāki, kur jāsaka milzīgs paldies gan Tieslietu ministrijai, gan Juridiskajam birojam, ka tika atrasts risinājums. Jā, bija sarežģīti, bija daudzas sēdes, bet tomēr es domāju, ka rezultāts ir, atrasti šie kompromisi, kā rezultātā tad mēs arī sniegsim jums šo informāciju, un tad arī jūs varēsiet lemt par atbalstu šim likumprojektam.
1. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 2. – arī tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 3. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 4. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 5. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 6. – arī tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Un arī ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 8. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 113. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 13. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 16. – arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 18. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 24. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 25. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 26. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 29. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 33. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 36. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 37. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 38. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 39. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 40. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 41. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 44. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 43. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 46. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 47. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 48. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Nākamais – 49. – arī tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 50. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 51. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 52. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 54. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Sēdes vadītāja. 55. – arī tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 57. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir guvis atbalstu komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 60. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 62. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 64. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 65. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 66. – arī tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 67. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 67. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 69. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 70. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 71. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir guvis komisijā atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 73. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 75. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 77. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Arī nākamais – 79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 80. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 81. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Arī 82. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 83. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 85. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 86. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 86. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 87. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 89. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 90. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 90. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 91. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 92. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 93. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Arī nākamais – 94. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalsts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 95. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 96. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 97. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 98. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 98. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 99. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 100. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 101. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 101. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 102. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Un arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 103. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 104. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 104. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 105. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 106. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 107. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 106. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 108. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 109. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 109. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 110. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 111. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Arī nākamais – 112. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 113. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 114. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 115. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 115. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 116. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 117. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir guvis komisijā atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Noslēdzošais – 118. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Arī tas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši visus 118 iesniegtos priekšlikumus uz šo likumprojektu trešajā lasījumā, un aicinu atbalstīt Saeimu šo Kriminālsodu izpildes likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kriminālsodu izpildes likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. (Aplausi.) Likums pieņemts.
R. Bergmanis. Paldies tiešām no visiem, kas bija iesaistīti šī likumprojekta izstrādē. Tas tiešām ir ļoti nozīmīgs likumprojekts mūsu valsts drošības stiprināšanā. Paldies ikvienam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Un turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, trešais lasījums.
77 priekšlikumi.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – referents Jānis Patmalnieks.
J. Patmalnieks (JV).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Jāsaka, mēs saņēmām vairāk priekšlikumus, nekā šajā tabulā ir iekļauts. Kopumā pāri par 90. Un paldies kolēģiem, kas rada kompromisus. Un mēs daudzus no priekšlikumiem… tika atsaukti, arī ļoti līdzīgi tie priekšlikumi… Kiršteina kunga… kuri palikuši ir tabulā
un tie tiks apkopoti, un, kā mēs vienojāmies komisijā, tad tie arī tiks nosūtīti informācijai Klimata un enerģētikas ministrijai tālāk, lai viņi turpinātu darbu ar šiem priekšlikumiem pēc būtības un jau nākamajos likumprojektos nāktu ar risinājumiem citi deputāti, tai skaitā arī Kiršteina kunga uzrunātajām problēmām.
Un tā, skatot likumprojektu, komisija neatbalstīja 1. – deputāta Kiršteina priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu ir diezgan komiski, ka aizejošā Saeima tagad, kur vairākums ir esošai koalīcijai, pašreiz mēģina vēl iešmugulēt un kaut ko glābt no tā, lai ārzemnieki, kas te ir pilnībā sagandējuši Latvijas ainavas un zemi, lauksaimniecības… un mežus, lai vēl varētu darboties, jo tie ir kaut kādi lielie ziedotāji.
Bet ļoti īsi es pateikšu. Tātad par šo likumprojektu, es domāju, ka vajadzēja pieņemt tomēr jaunai Saeimai. Un mans priekšlikums ir, ka nevar būt tā, ka, ja kaut kas notiek ar vēja parku… Un es pateikšu piemēru. Tātad tiek šis projekts sadalīts kaut kādā veidā, parādās tur, teiksim, nevis vairs 50 vai 40, bet tikai 10 torņi, kas ir vienā malā un viņiem atļauj to darīt, ātri tiek kaut kāds tur novērtējums iedots paviršs. Un tāpēc, lai izbeigtu visas šīs mahinācijas, skaidri un gaiši nevar sadalīt jau esošo projektu, kuram konstatē smagus pārkāpumus ar IVN. Nu praktiski Latvijā nav neviens IVN, kuram nebūtu pārkāpumu, no izceltajiem. Varbūt vienīgais kūdras purvā, kā ir… Nu tur kūdras purvā, kuru neviens neredz un tā tālāk.
Bet es pateikšu tikai… pret šo likumprojektu ir atsūtījuši protestu gan Latvijas Permakultūras biedrība, gan Vides konsultatīvā padome, jo viņi uzskata, ka tas ir pretrunā ar IVN direktīvu. Sadalīt atsevišķas darbības kārtās, vai ne, un tad turpināt visas tās mahinācijas un nelikumības.
Un, ja godīgi, tad es pateikšu, lai man nav jāiet atkārtoti pie pārējiem likumprojektiem. Komisija, piemēram, noraidīja… Nu kā varbūt vienā adrese IVN rakstītājs, kurš saņem no šī attīstītāja naudu, ja? Nu tas… es pats uzrakstu sev projektu, pats saskaņoju un pats sev uzrakstīju IVN, ka viss ir ļoti labi. Patiesā labuma guvēji šiem projektiem ir nezināmi. Nu tā ir tāda pati ārzemju izpārdošana… latviska… ar Pilsonības likumu. Es neredzu nekādu atšķirību.
Un tad atbildiet, godājamie deputāti! Ja līdz šim ilgākais pārtraukums, teiksim, kaut kāds elektrības vidē mums bija 9, 10 stundas, tad pēdējā vētrā jau bija 36 stundas. Un kāpēc bija 36 stundas? Tāpēc, ka brīnumainā kārtā ir sadārdzinājusies nenormāla sadale, pieaug cenas, līdz ar to elektrības tarifi. Bet kas visinteresantākais, ko neviens nebija pamanījis, ka ciklonos un vētrā kaut kā vēja parki nestrādā. Un tavu brīnumu – arī anticiklonos viņi nestrādā! Eiropas Savienībā viņi visi dzīvo no kompensācijām, neviens nav pelnītspējīgs. Kāpēc mēs visu laiku ļaujam šmugulēt iekšā šādus nepārdomās IVN.
Mēs ignorējam Latvijas enerģētiķu vēstuli atklāto Saeimai, Valsts prezidentam, kur viņi norāda, ka Latvija jau ir pārsniegtas bāzes jaudas un tas rada šīs katastrofas. Tie miljardi, kas tiek tērēti uz šo vēja parku, teiksim, kabeļu vilkšanu, paralēlo sistēmu uzturēšanu, ir noveduši pie tā, ka mēs vairs nevaram pat vētras laikā lokāli iztaisīt kaut kādā pašvaldībā, piemēram, tur Mālpils savā novadā, tur ir divi mazie HES, viņi nav iekļauti kopējā sistēmā, viņi sēž bez elektrības 36 stundas ar diviem maziem HES. Visa tā “Latvenergo” padome ir jāatlaiž, tur nav enerģētiķi. Tur ir visādi spekulanti, haltūristi, tirgus, biržas atbalstītāji un tā tālāk.
Ja mēs šo neatbalstām, tad mums faktiski ir jābalso pret šo likumu. Nu tas ir apkaunojums un ņirgāšanās. Lai jaunā Saeima vispirms aptur vēja parkus un pārbauda likumību. Mēs jau neesam pret, bet es saku, tad tur kā viņi ir kaut kādos purvos kaut kādās tādās vietās, lai viņi notiek…
Un nu pēdējais. Varbūt vajadzētu tomēr nedaudz paskatīties ar vienu piemēru. Starp jūru un Liepājas ostu tur ir divi… starp Liepājas ezeru un jūru apmēram divi kilometri. Liepājnieki zina. Tur ir vēja parks, kurš jau ir uz šo brīdi, jauns vēja parks uzcelts, kurš ir apsitis divreiz vairāk sikspārņus, nekā vispār ir atļauts likumā. Un IVN, ja…
Viss ir sablefots. Putnu migrācijas ceļā. Mums ir Aizsargjoslu likums, kur ir teikts, ka piecu kilometru joslā var būvēt, teiksim, tūrisma skatu torņus. Nē, tagad iestādes… ministrija aptur darbību šim vēja parkam, kamēr viņi nenoskaidros. Viņi uztaisa jaunu kaut kādu atkal tur novērtējumu fiktīvu, ka viņi naktīs atslēgs, tā kā sikspārņi lido naktīs, viņi nesitīs… tur tos vēja parkus… Bet viņi darbojas gan dienu, gan nakti. Vispār visi spļauj virsū šiem te gan Klimata un enerģētikas ministrijas, gan vides ministrijas kaut kādiem… Nu tagad viedā tur ministrija mums saucās un tā tālāk.
Tāpēc es saku tā: ja mēs šo neatbalstām, es par pārējiem neeju runāt. Kaut vai to, ka IVN nevar rakstīt attīstītājs. Mēs beidzam.
Sēdes vadītāja. Laiks.
A. Kiršteins. Balsojam pret vispār likumu.
Paldies.
Šo aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 37, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. Jā, paldies.
2. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojam!”)…
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 43, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 3. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 4. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 39, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 5. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Eglītam.
J. Eglīts (NA).
Godātie kolēģi! Šis te priekšlikums, viņš pēc savas būtības nevis ierobežo, bet viņš ļauj pašvaldībai noteikt šos divtūkstoš metrus, ja tas iepriekš ir bijis arī atzīmēts. Kolēģi, bieži vien ir situācijas, kad šīs vēja elektrostacijas var parādīties vietās, kur mums ir ārkārtīgi būtiski saglabāt ne tikai ainavu, bet reizēm arī pašus ciematus. Un neapšaubāmi, kad ir reizes, kad šī visa ietekme ir pozitīvi vērtējama, bet pēc savas būtības cilvēki, kas ir dzīvojuši noteiktā vidē, viņiem var šīs jaunās tehnoloģijas traucēt.
Tāpēc es aicinātu saglabāt pašvaldībām iespēju ietekmēt šādā veidā, nosakot teritoriju, kur nedrīkst būt. Un es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā to, kad nu pašvaldības uz vietas vienmēr zinās labāk, kas ir vajadzīgs viņu cilvēkiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Priedei.
I. Priede (AS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu atbalstīt šo KEM virzīto priekšlikumu, jo uzskatām, ka pašvaldībām ir jāļauj teritoriju plānojumos pašām nolemt, ka tām ir jāveic… un lai ir savas funkcijas. Dot pašvaldībām tiesības noteikt ne tikai minimālo attālumu no pilsētas vai ciema robežas līdz elektrostacijai vai vēja parka robežai, bet arī būt tai organizācijai, kura pieņem galalēmumu, lai nav tas tikai Valsts vides dienests, bet tā ir arī pašvaldību atbildība, jo pašvaldības pašas grib lemt un plānot savu aizsargājamo teritoriju.
Šie spēkā esošie teritorijas plānojumi, daudz vietu neatspoguļo mūsdienu tehnoloģijas mērogu. Daudzām pašvaldībām vēl nav akceptēti teritoriālie plānojumi. Arī vecajos nav šie jaunie noteikumi ietverti. Jauna teritoriju plānojuma izstrāde un saskaņošana ir ilgs process, un veidojas situācija, kurā investīciju projekti attīstās ātrāk, nekā pašvaldības spēj aktualizēt savus teritorijas plānojumus. Pašvaldībām jāspēj arī plānot savu pilsētu un ciemu paplašināšanos, un šajā gadījumā viņa nedrīkstētu būt tā, kas atsakās no savas pilsētas vai uz ciema ilgtermiņa attīstības tikai tādēļ,
ka attiecīgajā teritorijā agrāk tika akceptēts vēja parks.
Tātad pašvaldībām jābūt reālām tiesībām lemt par savu teritoriju attīstību, nevis tikai piemērot agrāk pieņemtus teritoriju plānojumus, kuros nebija iespējams paredzēt mūsdienu industriālos objektus, mērogus un nākotnes tehnoloģijas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Iepriekšējie runātāji jau visu pateica. Tikai viena tāda būtiska lieta.
Mūs faktiski… un kāpēc es teicu: ja mēs šo neatbalstām, tad nekādā veidā visu šo likumprojektu nevajag atbalstīt, tāpēc ka mēs spļaujam virsū pašvaldību tiesībām. Es domāju, ka jaunajai Saeimai viens no galvenajiem uzdevumiem būtu atjaunot pašvaldību tiesības. Tas ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, ka vietējiem iedzīvotājiem ne tikai novados, bet arī pagastos nav nekādu tiesību, ja Ministru kabinets vienmēr darītu, ko grib… un tur ir ierakstīts.
Atklāti… es esmu piedalījies piecās sanāksmēs, kur pat atļaujas pateikt: ejiet ieskrieties, tāpēc ka jūsu piekrišana vai nepiekrišana nevienu neinteresē, kā saka. Nu mēs esam tiktāl nonākuši, ka tā ņirgāšanās turpinās.
Domāju, ka jābūt zināmai secībai – vispirms ir jāatjauno pašvaldību tiesības lemt par savu vidi… mums jau ir pašvaldību referendumi… mēs nobalsojām… lai nākošā gadā darbojas un tā tālāk. Ja runā par pagastiem, tad, piemēram, Šveicē ir trīs līmeņu pašvaldības un ir pagasti ar 400 cilvēkiem. Bet atpalikušās valstīs pietiek ar diviem līmeņiem.
Tā ka es aicinu atbalstīt šo. Ja mēs šo neatbalstīsim, tad es vēlreiz aicinu noraidīt visu šo likumprojektu un jebkuru tā saucamo blēdību ar atjaunojamo enerģiju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.
A. Butāns (NA).
Godātie kolēģi! Šis ir Klimata un enerģētikas ministrijas priekšlikums. Es aicinu atbalstīt. Un aicinu atbalstīt neatkarīgi no tā, kāda vispār ir bijusi jūsu retorika iepriekš. Šis, manuprāt, ir ļoti saprātīgs kompromiss. Tātad, ja mēs dzirdam bieži vien, no vienas puses, fanātisku vēlmi vēja parkus attīstīt nekontrolēti, tuvu apdzīvotām vietām, ignorējot pašvaldības, ignorējot iedzīvotājus, tad Vitenberga kungs tam ir pielicis punktu.
Un pretēji – mēs nepasakām, ka nekad nekur nevienu vēja parku nevarēs uzbūvēt. Mēs sakām: ir skaidri spēles noteikumi, nenāciet tuvu apdzīvotām vietām, dodam iespēju lemt pašvaldībai. Un, ja jūs spējat vienoties ar pašvaldību un iedzīvotājiem… un galu galā Latvijas apdzīvotības blīvums ļauj šādas vietas atrast… tad pastāv iespēja šo būvniecību veikt.
Tas ir kompromiss – pragmatisks, bez emocijām, tāpēc aicinu šo atbalstīt, jo tas sakārto daudz lietu, kas iepriekš netika sakārtotas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.
E. Jurēvics (JV).
Butāna kungs teica: nenāciet man klāt! Ir tāda Saeimas deputāte Anna Rancāne, kurai bija dziesma… “Rudenī”… “Nenāciet klāt man rudenī…”
Kolēģi, mēs šeit visi esam it kā par atjaunojamiem energoresursiem, bet tajā brīdī, kad tas pietuvojas mūsu pašvaldībai, – nekādā gadījumā!
Kolēģi, es šeit nedaudz tomēr, izmantojot iespēju, gribu atgriezties šī parlamenta laikā… jautrībai, kas ir notikusi ar atjaunojamiem energoresursiem. Es saprotu, ka no Kurzemes dienvidu un rietumu daļas mums ievēlēti nākamajā Saeimā pieci deputāti, stāstot par to, ka viņu vienīgais darbs būs nepieļaut vēja turbīnas savā pašvaldībā. Demokrātija ir, kā teikt, īstenojusies. Vienā pašvaldībā nebūs vēja enerģijas. Bet vēl tomēr, es teiktu, nākamajam parlamentam ir, kur augt.
Šajā parlamentā mums bija deputāti, kas stāstīja, ka vēja enerģija nogalina susuriņus. Susuriņus – uzsveru! – susuriņus nogalina. Petravičas kundze to teica. Bija tāds ļoti dramatisks video… ļoti dramatisks video, kolēģi!
Es teiktu tā: draugi mīļie, mēs varam par daudz ko diskutēt, bet es sapratu, ka nākamajā parlamentā mums būs tāds ekonomiskais izrāviens. Nepārtraukts ekonomiskais izrāviens. Bet es tā jūtu, ka atgriezīsimies atpakaļ 900 pagastos. Es nešaubos – es nešaubos! Jo vienas pašvaldības neatkarība būs noteikti – Kandavas pašvaldība tiks atjaunota. Priedes kundze ir ievēlēta. Tā ka Kandavas novada neatkarība nākamajā parlamentā tiks izveidota,
būs tā, kā Priedes kundze to apstiprina. Es domāju, tā kā tas viss būs skaidrs. Bet, kolēģi, es teiktu tā: es negribu teikt, ka anglicismu, bet it kā mēs visi sakām: mēs esam par atjaunīgajiem energoresursiem, bet ne savā pagalmā. Kolēģi, varbūt es teikšu tā – šajās debatēs pat godīgāks ir Kiršteina kungs, jo Kiršteina kungs uzskata, ka vispār atjaunīgā enerģija nav būtiska. To es varu respektēt, tā ir skaidra pozīcija. Bet visi pārējie kolēģi stāsta: nu, it kā varētu, bet ne pie manis. Šeit negribu piekrist.
Priedes kundze, mēs abi esam Tukuma novadā deklarēti iedzīvotāji joprojām, kamēr jūs neesat sašķēlusi Tukuma novadu. Atcerieties, mums Tukumā bija arī tāds vēja parks Degoles pagastā, kur Tukuma pašvaldība 10 gadus nespēja pieņemt lēmumu, jo bija kaut kādi absurdi argumenti, un pēc tam Augstākā tiesa atļāva to darīt. Un ko no tā visa ieguvām? To, ka Latvijas energoneatkarība netika īstenota, jo pašvaldības deputāti bija gļēvi. (Starpsaucieni.) Kolēģi! Es aicinu tomēr būt drosmīgiem, it īpaši tos, kas stāsta, ka ir risinājums, īstenot risinājumu (Zālē troksnis.), nevis iet kaut kādā 20. gadsimtā. (Starpsaucieni.)
Aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, bet nekliedzam! Mēs visi dzirdam.
Tātad vārds deputātam Jurim Viļumam. Viļuma kungs! Juris Viļums. (Starpsaucieni.)
Vārds deputātam Jānim Eglītam.
J. Eglīts (NA).
Kolēģi, ir ļoti skumīgi dzirdēt (Starpsaucieni.) mazliet sagrozītu informāciju. Šis priekšlikums paredz nevis noteikt 2000 metru no šīm ciema robežām, bet ļaut katrai pašvaldībai izvērtēt iespēju šo attālumu noteikt.
Es ļoti labi saprotu, par ko runāja Jurēvica kungs. Mēs… arī es ar to esmu savulaik strādājis. Tādā veidā tika zaudēta gan krāsu un laku rūpnīca Ogres novadā, gan akumulatoru rūpnīca Jelgavas novadā.
Bet, kolēģi, šis jautājums ir par uzticību mūsu pašvaldībām. Vai mēs tām neuzticamies ļaut nolemt – cik tālu… kas var būt vai kas nevar būt, jo var gadīties, ka vienam tā ir vēja elektrostacija, kas traucē kādam, kādam kaut kas cits. Bet man šķiet, ka tādām tiesībām ir jābūt. Būtiskākais, ko es arī gribu teikt, mēs ļoti daudz runājam par izcietumiem, ainavu, ko veido izcirtums, izcirstais mežs vai kā citādāk, mēs runājam par cilvēku emocijām.
Šīs vēja elektrostacijas ir tieši tā pati ainava, par kuru mēs runājam, tieši tas pats stāsts, lai izveidotu kādu vēja elektrostaciju, piemēram, mežā, Rucavas izcirtais gabals ir krietni mazāks nekā tas, kas būtu vajadzīgs.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu ļaut pašvaldībām… noteikti uzticēties pašvaldībām. Pašvaldība, dzīvojot ar cilvēku, jūtot, ko viņš elpo, zinās mūsu vietā labāk, kā tam būs būt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Kalējam.
R. Kalējs (AS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, kolēģes! Jurēvica kungs sarunāja ļoti lielas muļķības. (Starpsaucieni.) Es… Sāksim jau ar to, ka dienvidrietumu pašvaldību deputātu – šobrīd ievēlēto Saeimas deputātu – vārdā es varu teikt, ka dienvidrietumos Latvijā ir vieni no lielākajiem vēja parkiem.
Jāsaka, ka Baltijas pirmais lielais vēja parks, kas ir Grobiņā, bija, teiksim, tāds ledlauzis, kas aizsāka visu vēja enerģijas attīstību.
Dienvidkurzemes novadā ir trīs vēja parku būvniecības ieceres apstiprinātas. Liepājā nupat kā ir tapusi. Tā ka nu mēs noteikti nevaram teikt, ka šobrīd… Un attiecībā uz šo priekšlikumu šis priekšlikums neparedz, ka pašvaldība nevar arī atļaut tuvāk būvēt, vienkārši šis aizliedz ne tālāk kā divu kilometru robežās.
Tā ka aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam… Jānim Patmalniekam.
J. Patmalnieks (JV).
Jā, kolēģi, netipiski daudz debašu un emociju pēdējai Saeimas sēdei. Es varbūt vēlējos vērst jūsu uzmanību… kad mēs debatējām par šo priekšlikumu komisijā, un tas konceptuāli, iespējams, būtu atbalstāms, ja tam līdzi nāktu izvērtējums par to, kādu tas efektu un ietekmi atstāj uz esošajiem projektiem, uz esošajiem vēja parkiem, uz esošo tiesisko situāciju, kādā atrodas daudzi uzņēmumi.
Bet es vēlos vērst jūsu uzmanību uz 50. lapaspusi tabulā – uz 39. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikumu, kurā arī pateikts… un komisijas atbalstīts tas, ka vēja parkiem ir jāatbilst jebkādai paredzētajai darbībai, kas notiks kādā pašvaldībā, ir jāatbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam. Tas ir tas veids, kādā mēs šajā brīdī varam korekti risināt šo jautājumu.
Gadījumā, ja tiek atbalstīts šis priekšlikums, tam nav izvērtējuma, nav pamatojuma, un tas ir faktiski juridiski ļoti apšaubāms, un tā būtu vienkārši ilūzija, kas tiktu radīta, ka Saeima iedod kādu deleģējumu. Faktiski tāds deleģējums netiktu iedots, un tas būtu nu… tas būtu atceļams vienā vai otrā veidā un.
Bet tas neliedz nākamajā Saeimā… nākamajam ministram, kurš atbildēs par šo te politiku, nākt ar izvērtējumu un korektu analīzi par to, kādā veidā var noteikt šo 2000 metru joslu.
Tā ka aicinu šo neatbalstīt un aicinu strādāt tālāk politikas veidotājiem, lai izveiktu korektu mehānismu, kādā veidā pašvaldības var noteikt, kādas aktivitātes un kādā attālumā no apdzīvotām vietām ir iespējamas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Nav.
Tad, lūdzu, Ramona Petraviča. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.
R. Petraviča (LPV).
Jurēvica kungs, tie jūsu piesauktie susuriņi ir murkšķi, un es jums ieteiktu aizbraukt uz šo murkšķu audzētavu aprunāties, un viņi jums arī izstāstīs, kā murkšķīši sāka slimot, kādas problēmas notika tad, kad viņiem turpat blakus uzslēja vēja parkus. Un jā, vai ir pētījumi, kā ietekmē skaņa, vibrācija, kādu ietekmi tas atstāj gan uz šo dzīvnieku reproduktīvo veselību, gan arī uz onkoloģiskajām saslimšanām? Un vai jūs tiešām domājat, neatbalstot šo priekšlikumu, ka pašvaldības ir tik dumjas vai nevarīgas, ka tās pašas nespēj lemt, kādus projektus atbalstīt savā pašvaldībā un kādus neatbalstīt? Vai jūs tik ļoti neuzticaties pašvaldībām? Ļaujiet pašvaldībām lemt, jo iedzīvotāji iet pie viņiem un prasa viņiem atbildību, un viņi ir atbildīgi cilvēku priekšā par saviem lēmumiem.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam otro reizi.
E. Jurēvics (JV).
Petravičas kundze, es gribu no visas sirds atvainoties, ka es sajaucu susuriņus ar murkšķiem. (Aplausi. Zālē troksnis.) Es no visas sirds atvainojos, es tiešām esmu kļūdījies. Es jums personīgi atvainojos. Un es tiešām nezinu…
Sēdes vadītāja. Kolēģi, nepārvēršam Saeimu par cirku!
E. Jurēvics … kā vibrācija ietekmē murkšķus vai susuriņus, vai jebkuru citu… cilvēku.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 41, pret – 11, atturas – 18. Priekšlikums atbalstīts.
J. Patmalnieks. Jā, tātad 6. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 8. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 9. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 10. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 12. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 14. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 15. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 16. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 17. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Par sešpadsmito?
J. Patmalnieks. Septiņpadsmito.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 32, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 18. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 40, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 19. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 20. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 21. – deputātu Matisones, Kalēja un Priedes priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 21. priekšlikumu. Nav.
Tātad 21. priekšlikums – deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 24. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 26. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 38, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 30. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 31. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 32. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Balsojam?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 37, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 34. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 38, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 35. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 34, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 36. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 38. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 42, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 39. – Klimata enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Raivim Kalējam. Tad Kalēja kungs nevēlas debatēt.
39. priekšlikums. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 40. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 41. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 42. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 43. – deputātu Matisones, Kalēja un Priedes priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt… Nē.
43. priekšlikums.
Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Raivim Kalējam.
R. Kalējs (AS).
Kolēģi! Tātad tā priekšlikuma būtība ir noteikt, ka, lemjot par vēja elektrostacijas projekta akceptēšanu, kompetentā institūcija ņem vērā ietekmēto iedzīvotāju mājsaimniecību, dzīvojamo, publisko ēku skaitu, paredzamās ietekmes intensitāti un izvēlētās alternatīvas pamatojumu. Un šis priekšlikums ir īpaši nozīmīgs saistībā arī ar iedzīvotāju blīvuma kritēriju, ko KEM ministrija ir piedāvājusi 75. priekšlikumā.
Tātad, ja atbildīgā ministrija vēlas iedzīvotāju skaitu izmantot kā vienu no kritērijiem IVN procedūras noteikšanai, tad vēl jo svarīgāk ir vērtēt arī konkrēto cilvēku skaitu, kurus projekts faktiski ietekmēs. Pagasta vidējais iedzīvotāju blīvums īsti nevar aizstāt konkrētas teritorijas izvērtējumu, jo var būt tāda situācija, ka vienā mazapdzīvotā pagastā VES varbūt ir plānota pie apdzīvota ciema, bet citā – tālu no dzīvojamām ēkām. Abos gadījumos pagasta vidējais blīvums var būt līdzīgs, bet ietekme uz iedzīvotājiem būtiski atšķiras. Tāpēc vēja parka ietekme uz cilvēkiem jāvērtē pēc faktiskās iedzīvotāju ekspozīcijas, nevis administratīvās teritorijas statiskajiem rādītājiem. Tāpēc svarīgi arī, protams, vērtēt alternatīvas un, ja ir iespējams, izvietot turbīnas tā, lai ietekmēto mājsaimniecību būtu mazāk. Galalēmumā jābūt arī saprotamam, kāpēc izvēlēts konkrētais risinājums.
Aicinu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 22, atturas – 12. Priekšlikums atbalstīts.
J. Patmalnieks. Jā, tātad 44.– deputāta Kiršteina priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Zālē troksnis.)
Kolēģi, nu mazliet klusāk, Bērziņa kungs! Lūdzu, mazliet klusāk!
A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mūsu praksē ir arī tādi gadījumi. Tātad ir izstrādāts IVN, ir bijusi sabiedriskā apspriešana, viss. Un pēc tam, kad tas viss beidzas, attīstītāji paziņo, ka viņi tā drusku izmainīs kaut ko, pietuvosies kaut kur pie dzīvojām mājām vai kaut kur. Nu, klasiskais piemērs, ko es visu laiku minu, ir tas saucamais Liepājas parks, kuri tagad paziņo, ka viņiem liek pārstrādāt, viņi kaut ko tā kā pamainīs, tas vairs neatbilst IVN.
Un šeit ir ļoti vienkāršs priekšlikums: ja pēc ietekmes uz vidi novērtējuma, sabiedriskās apspriešanas vai paredzētās darbības tiek mainīti paredzētās darbības risinājumi vai arī ja izmaiņas skar jautājumus, par kuriem notikusi sabiedriskā apspriešana, var būtiski mainīt iepriekš sabiedrībai nodotās paredzētās darbības iespējamo ietekmi, kompetentā institūcija nodrošina atkārtotu sabiedrības līdzdalību. Tas ir – jāizstrādā jauns IVN.
Nevis kā tagad notiek Liepājas gadījumā – viņiem liek apturēt vēja parkus… un tur nav susuriņi, bet tur ir gan beigti putni, gan beigti sikspārņi. Viņi saka: nu jā, mēs turpinām strādāt. Viņi jau neatslēdz to vēja parku, jo viņi neiesniedz jaunu, pārstrādātu, teiksim, rīcības plānu, ko viņi darīs. Viņi bezkaunīgā veidā turpina darīt to pašu.
Tātad šis projekts… papildināt 22. pantu ar jaunu – četrpadsmito – daļu… paredz atgriezties pie sabiedrības apspriešanas. Ja viņi būtiski maina savu projektu, tad lai taisa jaunu… tajos gadījumos, kad tas skar nopietnas lietas, tas nav par sīkumiem.
Līdz ar to es aicinu atbalstīt. Un, ja mēs arī šo nepieņemam, tad viss turpinās. Tad nebrīnāmies, kas notiek.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 39, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 46. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 48. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 49. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 50. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 51. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 52. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 54. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 55. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 56. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 57. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 57. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 58. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 59. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 60. – deputātes Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts. Sākot no šī līdz 66. priekšlikumam… vēlos teikt, ka tas pakļaujas faktiski vienam kompromisam, kas ir iekļauts 66. priekšlikumā, par ko komisija vienojās.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 61. – deputātu Matisones, Kalēja un Priedes priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 62. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.
J. Patmalnieks (JV).
Kolēģi! Īss komentārs par šo priekšlikumu. Es vēlos vērst uzmanību uz šo manis iesniegto un atbildīgās komisijas vēlāk kompromisa priekšlikumā atbalstīto 66. priekšlikumu un iezīmēt būtību, lai piemērošanā faktiski nerastos tālāk pārpratumi par to.
Komisija neatbalstīja manu – 62. – priekšlikumu, kas paredzēja… tiešā tekstā… apturēt ietekmes uz vidi novērtējuma darbības termiņu uz laiku, kamēr lieta tiek izskatīta tiesā. Taču diskusiju rezultātā komisija ir radusi kompromisu par šo jautājumu, un es aicinu 66. priekšlikumu atbalstīt.
Ko tas paredz? Tas paredz: neatkarīgi no tā, vai lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu ir bijis pozitīvs vai negatīvs, ja vien tas ir pieņemts līdz 2026. gada 31. decembrim, IVN darbības termiņš ir noteikts līdz 2033. gada 31. decembrim. Tas dod septiņu gadu skaidru pārejas periodu un pilnībā aptver arī visas tās situācijas, kur šobrīd notiek tiesvedības. Gan gadījumos, kad trešās personas ir pārsūdzējušas pozitīvu lēmumu, gan gadījumos, kad pats uzņēmējs ir pārsūdzējis iestādes vai pašvaldības atteikumu.
Šeit ir būtiski skaidri definēt šī regulējuma un administratīvā procesa mijiedarbību attiecībā uz IVN atzinuma derīguma termiņu, kurš ir trīs gadi. Pirmkārt, tiesvedību neanulē… pabeigt IVN procesu. Likumā noteiktais trīs gadu termiņš IVN atzinumam ir paredzēts tam, lai uzņēmējs laikus saņemtu lēmumu par darbības akceptu vai neakceptēšanu, nevis lai sodītu uzņēmēju par ilgu tiesāšanos. Brīdī, kad iestāde vai pašvaldība pieņem galīgo lēmumu, pat ja tas ir atteikums, IVN atzinums ir izmantots un administratīvais process iestādē ir noslēdzies termiņā, tiesvedības laiks neizraisa atzinuma noilgumu.
Otrkārt, tiesiskās paļāvības princips. Ja tiesa pēc vairākiem gadiem atceļ iestādes nelabvēlīgo lēmumu kā prettiesisku, iestādei ir jāatgriežas lēmuma pieņemšanas stadijā un jālemj no jauna pēc būtības. Iestāde nedrīkst formāli noraidīt iesniegumu, aizbildoties, ka tiesāšanās laikā IVN atzinumam ir pagājuši trīs gadi. Tiesiskā valstī iestādes pašas pieļautu kļūdu vai tai sekojošu garu tiesvedību… nevar atņemt privātpersonai tiesības. Un, pieņemot 66. priekšlikumu pēc tiesas sprieduma uz šiem projektiem skaidri attieksies termiņš līdz 2033. gada beigām.
Treškārt, tas ir saprātīgs balanss arī ar vides interesēm. Tas, ka IVN process nav jāsāk no nulles, protams, neatceļ objektīvas izmeklēšanas principu. Ja ilgās tiesvedības laikā dabā vai apkārtējā teritorijā radikāli mainījušies faktiskie apstākļi, iestādei, izpildot tiesas spriedumu, ir tiesības prasīt konkrētu datu aktualizāciju esošā ziņojuma ietvaros, nevis dzīt uzņēmēju cauri visam birokrātiskajam procesam no paša sākuma.
Tāpēc aicinu atbalstīt 66. priekšlikumu un nelūdzu balsojumu par šo – 62. – priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. priekšlikumu (Starpsauciens.)… Neprasīja. Nē? Labi. Tātad 62. priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. Paldies.
63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kasparam Briškenam. (Starpsaucieni.)
Neprasīja balsojumu – tāpēc. Neprasīja balsojumu. (Starpsaucieni.)
K. Briškens (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja kolēģi! Šis pilnīgi noteikti būs… nu, ieies vēsturē kā 14. Saeimas viens no kolorītākajiem, ja ne viskolorītākais likumprojekts.
63. – Juridiskā biroja priekšlikums mēģina labot to kļūdu, ko Saeimas vairākums pieļāva otrajā lasījumā. Atcerieties garo stāstu par paredzētās darbības akceptēšanas lēmumiem kontekstā ar ierobežojumiem kvotām: 150 megavatu – pašvaldībā, 500 megavatu – plānošanas reģionā. Ja mēs atceramies priekšvēsturi, tie, kas strādāja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijā, tie deputāti, kas strādāja Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, labi atceras visus tos Dantes elles lokus, kam mēs gājām cauri, lai mēģinātu kaut kādā veidā atrast kompromisu šim tā laika klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikumam, kas tika ienests IVN likumā, par ko bija pilnīgi skaidrs, ka tā nav pareizā vieta šim. Tālāk šī tēma tika pārvirzīta uz apakškomisiju. Arī tur tika konstatēts, ka šajā likumā neiederas šis konkrētais priekšlikums. Tālāk šis priekšlikums tika pārvirzīts uz Būvniecības likumu. Manuprāt, Būvniecības likumā tika panākts ārkārtīgi smags, bet tomēr kompromiss attiecībā uz vēja enerģijas projektu kumulatīvajām ietekmēm. Šie apjomīgie grozījumi jau 1. augustā stājās spēkā… kas noteic pašvaldībām tiesības individuāli lemt attiecīgi, vai elektrostacijas būvniecības ierosinātājam ir jāveic šajā gadījumā būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējums. Tālāk jau būvvaldei ir pienākums atteikt būvatļaujas izsniegšanu, ja nav veikts šis pieprasītais kumulatīvās ietekmes izvērtējums. Arī Valsts vides dienests tikai pēc kumulatīvā ziņojuma saņemšanas var izsniegt tehniskos noteikumus ar konkrētiem ierobežojumiem ietekmes mazināšanai. Līdz ar to tas bija smags, bet tomēr risinājums, lai šo problemātiku menedžētu.
Ļoti saprotami, ka pēc tam pienāca priekšvēlēšanu laiks, deputāti sāka braukt uz apkaimju diskusijām, cienot, protams, iedzīvotāju intereses. Bet tomēr šeit mums ir jāatrod līdzsvars starp apkaimju interesēm, nekādā gadījumā nepazeminot vides prasības un, protams, enerģētisko drošību, tiesisko paļāvību investoriem.
Arī investori, vēja parka attīstītāji, ir pateikuši, ka šis otrajā lasījumā apstiprinātais priekšlikums, ko mēs pēc tam komisijā trešajā lasījumā labojām, un, manuprāt, arī 66. priekšlikums, kas ir kā kompromiss, tomēr nav labs risinājums. Tas jebkurā gadījumā saglabās valstij tiesvedības riskus. Tas noteikti nav stimuls Latvijai stratēģiskās nozares tālākai attīstībai, investīciju piesaistei. Līdz ar to tas, ko Juridiskais birojs tālredzīgi, pietiekami drosmīgi piedāvā 63. priekšlikumā, ir nospiest tā saucamo “Undo” podziņu vai vienkārši izlabot otrā lasījuma kļūdu, atstāt likumprojekta sākotnējo redakciju.
Līdz ar to es aicinu ieklausīties Juridiskā biroja viedoklī, aicinu ieklausīties arī mūsu starptautisko investoru, uzņēmēju viedoklī, atbalstīt
Juridiskā biroja priekšlikumu, un ideālā gadījumā par to debatēsim vēlāk… neatbalstīt 66. priekšlikumu, bet atbalstīt tieši šo risinājumu, ko šajā priekšlikumā piedāvā Juridiskais birojs.
Lūdzu atbalstīt 63. priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 45, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 64. – deputāta Labuča priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 65. – deputātes Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.
S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Man jāpauž milzīga nožēla, ka jūs tikko neatbalstījāt Juridiskā biroja priekšlikumu, jo tas dotu iespēju nākotnē Saeimai izvairīties no tiesvedībām, ko, es pieļauju, investori cels pret Saeimas šādu lēmumu. Tas ir absolūti nepamatots – sākt operēt ar kaut kādām skaitliskām kvotām, kuras ir radušās ne no kā. Es labprāt dzirdētu Kasparu Meļņa kungu, lai viņš pastāsta, kā tad tie 150… 500 tapa megavati ielikti šajā likumprojektā.
Valsts sekretāre teica: vienkārši mēs paņēmām uz 2030. gadu, mums vajag 1500 megavatus, izdalījām ar 10 pašvaldībām, un tad sanāca. Tā kā skolā, tā kā aritmētikā – parasts rēķins. Bet tā mēs nedrīkstam rīkoties, ja ir runa par nopietnām investīcijām, ja ir runa par atjaunīgās enerģijas avotu veidošanu Latvijā, lai beidzot mēs arī kaut ko nodrošinātu, būtu energoneatkarīgi. Un, ņemot vērā, ka… bija jau paredzams, ka, protams, liela daļa deputātu, kuriem ir lielas preferences un mīlestība pret kaut kādām neskaidri definētām kvotām… es piedāvāju kompromisa variantu, jo tas, kas tālāk arī tiek apspriests, ko mēs apspriedām, ko KEM pēdējā minūtē ārkārtīgi steidzīgi kaut ko lēma un darīja, nu, tas neiztur nekādu kritiku. Un tas, kas tika pieņemts, tas neapmierina ne nozari, ne pašvaldības, tas nevienu neapmierina. Un arī vides pārraugus tas neapmierina.
Un tāpēc mans priekšlikums paredz, ka Ministru kabinetam vajadzētu līdz nākamā gada 30. jūnijam iesniegt Saeimai izvērtējumu par vēja elektrostaciju teritoriālās izvietošanas un attīstības plānošanu un priekšlikumus nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem. Izvērtējumu sagatavo, pamatojoties uz enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokumentiem, pārvades sistēmas attīstības plānu un atjaunojamās enerģijas izvēršanai nepieciešamo teritoriju koordinēto kartējumu, un izvērtējumā jāietver būtu kritēriji vēja elektrostaciju attīstībai piemērotu un ierobežojumu teritoriju noteikšanai, kumulatīvās ietekmes novērtēšanai… kas ir kumulatīvā ietekme tagad kāds to zina?… tostarp pāri pašvaldību administratīvajām robežām, projektu īstenošanas gatavības un jaudu uzskaites kritērijus, elektrotīkla pieejamību, elektroenerģijas pieprasījumu, uzkrāšanas un balansēšanas vajadzības, kā arī pašvaldības un sabiedrības līdzdalību.
Šis kompromisa variants ir tas, kas balstītos Ministru kabineta izstrādātajos noteikumos uz skaitļiem, faktiem, analīzi… pateikt, kas ir tā kumulatīvā ietekme, jo nekādā veidā nevar nominālo jaudu izteikt kā vides mērvienību – 150 megavati. Pašvaldība saka: jā, atzinums ir okei, mēs akceptējam. Un tālāk kompetentā institūcija sāk skatīties nezināmu kumulatīvo ietekmi, kā tas tiek vērtēts, un pasaka: nē, nekas nebūs. Tā ir absolūti greiza likumdošana.
Kolēģi, padomājiet par sekām, to, ko jūs šodien balsosiet, ko jūs pieņemsiet! Nekādā ziņā nedrīkst kaut kādā veidā izdalīt 1500 megavatus uz 10 daļām un tad teikt: mēs tagad ar to darbosimies, un tas būs labi. Tas ir milzīgs apdraudējums gan investīcijām, gan arī apdraudējums tiesvedībām.
Un es domāju… Jūs šodien arī paši teicāt, kad mēs godinājām Juridisko biroju, darbiniekus, kas vienmēr palīdzējuši deputātiem normāli sagatavot likumdošanas priekšlikumus… nu taču paļaujaties uz Juridisko biroju! Un, ja jūs neesat akceptējuši Juridiskā biroja priekšlikumu, tad akceptējiet, lūdzu, šo priekšlikumu! Jo tas ir kompromisa variants, lai nākotnē būtu skaidrība gan pašvaldībām, gan arī nozarei, kas tad ir tas, kas ir jāņem vērā. Jo šobrīd par to skaidrības nav nevienam un nav arī pateikts, ka Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā.
Un es gribu vēl nobeigumā pateikt, ka šī koncentrācija, vēja elektrostaciju koncentrācija,
novēršama ar telpiski un sistēmiski pamatotu regulējumu. Tas, kas šobrīd nav. Un mēs esam sprieduši par šo likumprojektu, nezinot, kas realitātē būs ar to.
Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas ir tiešām kompromisa variants.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies. Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis priekšlikums ir ļoti pārdomāts un sakarīgs un tur, man liekas, atslēgas vārds ir “plānošana” un “nepieciešamība”. Es gan teiktu, ka varbūt galvenais būtu mūsu iedzīvotāju cenas par elektrību, nevis kaut kādu peļņu. Un es tikai pateikšu, kāda bija situācija uz gada beigām.
Mums jau pagājušā gadā bija kaut kur 18 IVN pabeigti un tad pār pārgāja šogad nepabeigti kaut kādi seši. Tas jau kaut kādi 24 projekti. Un tagad ir nākuši klāt. Man nav šie pēdējie dati, bet mums bija apmēram 21 gigavats. Jūs padomājiet, Latvijai, ja? 21 gigavats. Lai visu šo murgu balansētu 21, nu mums tagad saka, visu jau neuzcels, uzcels tikai daļu. Bet jau tas parāda, ka nekādas plānošanas Ministru kabinetam nav bijis un arī “Latvenergo” nav bijis.
Un es te varu parādīt. Vistrakākais ir, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” izsolītajās teritorijās tie zaļie un “Latvijas vēja parki”, tā saucamie, “Latvenergo” par mūsu naudu. Tad iedomājieties, tāda karte ar kopējo jaudu 21 gigavats. Cik meži tiek izcirsti, ja? Un tās summas, kas ir vajadzīgas tikai lai sabalansētu. Ja jūs zināt, ka tā pati frekvence. Vēja parks jau neražo tos 50 hercus, viņš jau ražo tur 48 vai mazā vējā, vai 51 lielā vējā. Tas viss ir jāpārvērš līdzstrāvā, pēc tam jābalansē, jāpārvērš atpakaļ maiņstrāvā.
Saprotiet, viskomiskākais, ja būtu bijis kaut kāds plāns, tad 21 gigavatu, lai uzbūvētu, tas būtu kaut kādi pārdesmit “Rail Baltica” mums būtu jāsamaksā. Un pat ja mēs tikai desmito daļu uzbūvēsim, tas arī būs desmit “Rail Baltica” vērtībā. Uz viņiem visiem jāvelk paralēlie tīkli, balansēšana, viss pārējais.
Un kāpēc? Kā var būt vispār, ka nav kopēja dokumenta par Latvijas enerģētikas attīstību? Nu cik mums vajadzēs? Nu, pieņemsim, ja mums tagad ir jaudas kaut kur divarpus līdz trīs gigavati un patēriņš vasarā 400 līdz… 0,4 līdz kaut kādiem tur 0,7 0,8 gigavatiem, nu ziemā – 1,4. Latvija var saražot divreiz vairāk nekā patērē. Nu, varbūt trīsreiz vairāk vajadzēja uzlikt, kaut kādus tur piecus. Mums jau saules parkiem ir 5 gigavati. Nu, 8 gigavatus. Bet kur mēs varam 21 gigavatu saplānot? Pie kam izsolīt mežus, “Latvijas valsts mežus” izsolīt ārzemniekiem. Es nesaprotu. Un arī SIA “Latvijas vēja parki”.
Rezultātā es saņemu tagad jauno līgumu par elektrību un par 10 eiro dārgāk. Mums taču visu laiku solīja, jo vairāk uzcelsim, jo paliks lētāk. Nu sadales dēļ. Tātad gadā 120 eiro jau ir dārgāks. Nezinu, kā tur citiem. Pie mana patēriņa man sadārdzinās elektrība par 120 eiro.
Tāpēc es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 45, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. Jā, un tātad 66. priekšlikums, kas aptver daudzus no iepriekš minētajiem pārejas noteikumu priekšlikumiem, kur gan ministrija, gan nozare, gan arī pašvaldības vienojās faktiski par redakciju un atbalstīja un galu galā Saeimas deputāti un komisija. Tāpēc komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 12, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
J. Patmalnieks. 67. – deputāta Labuča priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 68. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 69. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 69. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kur ir uz jaunas lapas 84A. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. Un sekojoši 70. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 71. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 71. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 72. – deputātu Matisones, Kalēja un Priedes priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Priedei.
I. Priede (AS).
Cienījamie deputāti! Lūgums atbalstīt šo obligāto pilno IVN lieliem vēja elektrostacijas projektiem. Šis priekšlikums skar ļoti būtisku jautājumu – kā mēs izvērtējam lielu industriālo objektu ietekmi uz Latvijas vidi un cilvēku dzīvi.
Jurēvica kungs laikam nav bijis nevienā sabiedriskajā apspriešanā Tukuma novadā, no kuras viņš ir ievēlēts, jo atbilstoši Tumes vēja elektrostacijas plānotajam VES neviens nezina ne par mikroliegumiem, ne par putnu ligzdām, kādas tur atrodas. Un Jurēvica kungs arī nav redzējis droši vien iedzīvotāju reakciju uz šīm būvniecībām. Jā, jā, ieklausieties! (Starpsauciens.)
Šeit rodas jautājums, kāpēc vēja parkam ar piecām turbīnām vai vismaz 35 megavatu jaudu vispār būtu jāparedz iespēja iztikt bez pilna IVN, kāpēc šāda projekta mērogu ir atzinis… par pietiekami nozīmīgu, lai tam paredzētu obligātu IVN, taču vienlaikus ir izveidota iespēja noteiktos apstākļos piemērot tikai sākotnējo izvērtējumu?
Kolēģi, sākotnējais izvērtējums un pilns ietekmes uz vidi novērtējums nav viens un tas pats. Pilns IVN paredz detalizētāku ietekmes izpēti, alternatīvu analīzi un plašākas sabiedrības līdzdalības iespējas. Iedomāsimies piecus šādus milzīgus objektus vienas lauku kopienas tuvumā. Cilvēkiem ir svarīgi zināt, kā mainīsies ainava, kāds būs troksnis, kā tiks ietekmētas putnu dzīvotnes un vai netālu netiks uzbūvēti vēl citi vēja parki, jo Tukuma novadā jau tādi plānojās trīs. (Starpsauciens: “Pienavā, Tumē…”) Pienavā, Tumē un arī Vānes pagastā. (Starpsauciens: “Kur ir problēma?”) Nu tad, ja tev negriežas gar ausīm, tad tev nav problēmu. Tu tur nebrauc pie cilvēkiem. Kāpēc tu nebrauc uz iedzīvotāju sapulcēm? (Starpsauciens.) Kad? Tās nav nepamatotas (Starpsauciens.)… Tās nav nepamatotas bailes. Tie ir jautājumi, uz kuriem valstij jāspēj sniegt (Nav saklausāms.)… un pārbaudāmas atbildības.
Protams, ka ne katrs vēja parks radīs būtisku negatīvu ietekmi, bet taču pilnvērtīgs novērtējums ļauj šo jautājumu noskaidrot, salīdzināt alternatīvas un noteikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus. Mēs nedrīkstam sajaukt ātrāku administratīvo procesu ar labāku lēmumu. Ja valsts vēlas samazināt birokrātiju, ir jāmeklē iespējas paātrināt ekspertīzes, uzlabot institūciju sadarbību un novērst nepamatotu kavēšanos. Taču jāspēj izskaidrot, kādēļ šāda mēroga projektiem varētu būt pietiekams mazāk detalizēts sākotnējais izvērtējums. Tādēļ jautājums ir atbildīgajai ministrijai: kādi ir šie zinātniskie un juridiskie argumenti, kas pamato šādu izņēmumu. Vides novērtējuma kvalitāte nav tikai birokrātijas jautājums, tā ir atbildība par mūsu valsts nākotni.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 40, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. Paldies.
73. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Tāds pats, tādā pašā redakcijā. Arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. Sekojoši 74…
Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Zālē troksnis. Noklaudzina ar āmuru.)
Lūdzu, turpiniet!
J. Patmalnieks. Paldies.
74. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 75. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Patmalnieks. 76. – deputātu Matisones, Kalēja un Priedes priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 47, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Patmalnieks. 77. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Starpsaucieni.)
J. Patmalnieks. Priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. (Starpsaucieni. Pauze.)
A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, speciāli JAUNAJAI VIENOTĪBAI tikai viens īss priekšlikums – neatbalstām. Tas aizies atpakaļ uz komisiju, un lai nākošā Saeima pārstrādā šo visu lietu.
Tā ka aicinu neatbalstīt visu šo safabricēto lietu. Un viss.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tātad 77. priekšlikums komisijā atbalstīts.
J. Patmalnieks. Paldies.
Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 23, atturas – 3. Likums pieņemts.
J. Patmalnieks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā”, trešais lasījums.
Iesniegti 15 priekšlikumi.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis. (Starpsaucieni. Pauze.)
R. Bergmanis (AS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 22. oktobra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā” trešajā lasījumā.
Mēs saņēmām 14 priekšlikumus. Un šie ir ļoti būtiski priekšlikumi, kas ir saistīti ar to, ka nākošajā gadā sāksies arī diasporas cilvēku iesaukšana valsts aizsardzības dienestā. Līdz ar to bija jāsakārto lietas, kas bija nepieciešamas, lai tas varētu veiksmīgi norisināties.
Tātad iesim pēc iesniegtajiem priekšlikumiem.
1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viesturam Vitovskim.
V. Vitovskis (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apsveicu jūs ar noslēdzošo sēdi 14. Saeimā! Taču šodien mēs lemjam par to, kādai ir jābūt visaptverošai valsts aizsardzībai. Un visaptverošs nozīmē to, ka valsts aizsardzībā piedalās ikviens.
Šis priekšlikums nosaka to, kā tiek komplektēts valsts aizsardzības dienests – brīvprātīgi un pēc nejaušības principa. Apspriežot valsts aizsardzības dienesta komplektēšanas kārtību, jādomā arī par to, kā visaptverošā valsts aizsardzībā savu lomu var pildīt arī tie, kuru reliģiskā pārliecība neļauj dienēt ar ieročiem rokās.
Tieslietu ministrs iepriekš bija iesniedzis priekšlikumus, kas paredzēja, ka valsts aizsardzības dienestam nav pakļauts reliģisko organizāciju garīgais personāls, kā arī šo dienestu var atlikt pilsonim, kurš mācās garīgā personāla mācību iestādē. Šie priekšlikumi tika atsaukti, jo arī reliģisko organizāciju personāls, kurš savas reliģiskās pārliecības dēļ nevar dienēt ar ieročiem rokās, var dot nozīmīgu ieguldījumu valsts aizsardzībā. Arī šīs personas ir daļa no valsts aizsardzības mehānisma, un par to ir nepieciešama diskusiju turpināšana.
Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns un aizsardzības ministrs Raivis Melnis ir konceptuāli vienojušies ar reliģiskajām organizācijām par risinājumu, kas ļautu garīgajam personālam – garīdzniekiem, gan tiem, kas vēl gatavojas reliģiskai kalpošanai – dot savu ieguldījumu valsts aizsardzībā, respektējot viņu pārliecību.
Tuvākajā laikā plānots ar reliģiskajām organizācijām pārrunāt praktiskās detaļas, tostarp iespēju pildīt dienestu kapelānu dienestā. Un Ukrainas pieredze rāda to, cik nozīmīga ir garīgā aprūpe apdraudējuma gadījumā. Tā stiprina iedzīvotāju un militārpersonu noturību, sniedz atbalstu smagos brīžos un palīdz uzturēt karavīru augstu morāli. Tāpēc garīgā aprūpe ir būtisks ieguldījums valsts aizsardzībā, un ikvienam ir jāpiedalās Latvijas valsts aizsardzībā.
Aicinu atbalstīt priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Deputāti piekrīt. Balsojumu neviens neprasa.
R. Bergmanis. 2. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artūram Butānam.
A. Butāns (NA).
Godātie kolēģi! Esmu iesniedzis vairākus priekšlikumus. Runāšu vienreiz. Vismaz šobrīd tā esmu apņēmies, jo tie ir savstarpēji saistīti. Runa ir par to, kādā kārtībā un ko iesauc valsts aizsardzības dienestā. Tātad mans priekšlikums paredz, ka tad, kad valsts aizsardzības dienests konstatē, ka brīvprātīgie ir nepietiekamā skaitā, tad atlikušo trūkstošo daļu… vispirms iesauc tos jauniešus, vīriešus, kas nestrādā un nemācās.
Tagad pāris mīti, kas parasti tiek pretargumentos teikti, ka tiek veidota jauna sabiedrības grupa… ka deputāts Butāns vēlas iesaukt (es tagad citēšu, kā man teica) “dīkdieņus” valsts aizsardzības dienestā.
Pirmkārt, es viņu nesauktu par dīkdieņiem. Bet, otrkārt, jau šobrīd šos, kuri nestrādā un nemācās, jau šobrīd iesauc – jau šobrīd! Tā ka neko jaunu mēs neradām.
Tātad otrs mīts, ka tiek veidota jauna kārtība vai palielināts kaut kāds apjoms. Nē, iesaucamo netiek skaits palielināts. Joprojām valsts aizsardzības dienesta prestižu un pamatsastāvu veido brīvprātīgie. Ideāli, ja visu nokomplektē brīvprātīgi, tas ir labākais mērķis un scenārijs.
Tomēr, ja trūkst neliela daļa, tad vispirms ņemam no tā “trauka”… kuri nestrādā un nemācās, nevis kā šobrīd – gan tos, kuri nestrādā, nemācās, gan tos, kuri strādā, mācās, studē, profesionāli sporto un tā tālāk. Vienkārši samainām secību vietām. Neko citu… jaunu ar šo mēs neradām.
Tā ka, manuprāt, tas ir taisnīgs… taisnīga nianse, jo man grūti un es pieļauju, jums būtu grūti uz ielas paskaidrot jaunietim, kurš varbūt dibinājis uzņēmumus, uzsācis karjeru, uzsācis studijas, kādēļ viņam ir jāiet valsts aizsardzības dienestā pirms tā, kurš varbūt slinko vai nedara neko. Nu, kā mēs pamatosim? To diezgan grūti būtu pamatot, vai ne? Līdz ar to šī nianse vienkārši samaina viņus vietā. Tas arī viss. Manuprāt, tas ir taisnīgs solis.
Vēlos iedot vēl vienu niansi, ka, ļoti iespējams, šāda kārtība mazinātu ēnu ekonomiku, jo tie, kuri šobrīd nerādās, ka ir nodarbināti, varbūt patiesībā tādi ir, un šis būtu veids un stimuls viņiem legalizēties. Tāpēc es pieņemu, ja jūsu attieksme ir noraidoša par to, ka šis ir trešais lasījums un konceptuālām izmaiņām vajadzētu būt ātrāk – tādu argumentu es pieņemu –, tad pie šīs diskusijas jāatgriežas ir nākamajā Saeimā. Bet pēc būtības es nevaru iedomāties nevienu pretargumentu, kādēļ šādu soli neveikt. Tāpēc es novēlu, lai mēs šos grozījumus atbalstām vai nu tagad, vai tad 15. Saeimā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 29, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Bergmanis. Kā jau Butāna kungs teica, tad viņu priekšlikumi ir savstarpēji saistīti, un komisijā arī izskanēja visi tie argumenti, ko minēja pats Butāna kungs. Un arī no Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vadītāja puses bija stāstīts, un viss tika informēts. Bet
kā es teicu… ne arī iepriekšējais, ne arī šis… 3., ja? Nē.
Sēdes vadītāja. Tagad 3.
R. Bergmanis. 3., jā, arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Arī 4. – deputāta Butāna priekšlikums. Kā jau arī pats Butāna kungs teica, ir savstarpēji saistīti. Arī neguva atbalstu komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 5. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Kā jau Vitovska kungs šeit uzstājoties teica, ka ir šobrīd vienošanās starp divām ministrijām meklēt šo risinājumu, ko mēs arī aicinājām komisijā…
Sēdes vadītāja. 5. ir atsaukts.
R. Bergmanis. Es mēģināšu… es varētu pabeigt, un tad es jau arī lūgšu… es ceru, ka ļaus man izteikties. Tātad tieslietu ministra… par ko informēja arī parlamentārais sekretārs Vitovska kungs… ir atsaukts.
Un arī 6. – tieslietu ministra priekšlikums. Saistīts ar šiem jautājumiem. Ir atsaukts. (Dep. E. Zivtiņš: “Tad nav balsojams?”)
Sēdes vadītāja. Nē. Un nav arī debatējams.
R. Bergmanis. Tad nav balsojums.
Zivtiņa kungs, četri gadi! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Nē, to iegrozīja kā vienu no pēdējiem grozījumiem.
(Dep. E. Zivtiņš: “Kurš atsauca?”)
R. Bergmanis. Smiltēna kungs.
Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs. (Starpsaucieni.)
Zivtiņa kungs… ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu.
E. Zivtiņš (LPV).
Nē, nu nav saprotams. Cienījamie kolēģi, ja ir atsaukts, ja atsauc, tad, pieņemsim, tur no tribīnes var atsaukt kāds savu parakstu vai vēl kaut ko? A kur es varēju iepazīties un kur var visu šo te…? Nu kas tā ir par lietu, ka beidzamā mirklī tiek atsaukts?
Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, atsaukt var arī pēdējā mirklī.
E. Zivtiņš. Tad kas notiek tālāk ar to priekšlikumu?
Sēdes vadītāja. Visiem sistēmā ir pieejami dokumenti. Jums jāseko ir līdzi. Tātad…
R. Bergmanis. 7. …
Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti! Jūs par procedūru? Jā. Tad ieslēdziet mikrofonu Edmundam Jurēvicam – par procedūru.
E. Jurēvics (JV).
Cienījamie kolēģi, es vēlos informēt manu vārdu brāli Edmundu Zivtiņu…
Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti! Ieslēdziet, lūdzu, Jurēvica kungam mikrofonu. (Starpsauciens: Nospied pogu!”)
E.Jurēvics. Ir? Ļoti cienījamais Zivtiņa kungs! Līdz ar to, ja ministrs vai deputāts atsauc savu priekšlikumu, balsojums par to nav iespējams. Un kārtības rullis to nosaka. Un Smiltēna kungs ir atsaucis savu priekšlikumu. Līdz ar to par šo priekšlikumu nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Turpinām, lūdzu, tātad ar 7. priekšlikumu.
R. Bergmanis. 7. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 8. – pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Un arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Arī 9. – Aizsardzības… oi, atvainojos! Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 10. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 11. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 11. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Bergmanis. Un 14. – deputāta Butāna priekšlikums. Tas ir savstarpēji saistīts ar to, ko mēs jau neatbalstījām… 14., ja? Un tātad arī šis nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Bet 14. priekšlikums ir atsaukts. Nē?
R. Bergmanis. Nē. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Labi.
R. Bergmanis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Līdz ar to aicinu parlamentu atbalstīt Valsts aizsardzības dienesta likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
R. Bergmanis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.
A. Svilāns (AS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir jāskata kontekstā ar Satversmes tiesas spriedumu. Proti, Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2024-21-0103 ir par to, ka likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas otrais teikums un 42. panta septītā daļa ir atzīta par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un spēkā neesošiem no 2027. gada 1. janvāra.
Tātad likumprojekta mērķis ir novērst tās situācijas, kurās zemes īpašniekiem zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās rodas tiesību aizskārums sakarā ar to, ka zemes likumiskā lietošanas maksa nepilda atlīdzības funkciju, un kā arī mainīt līdzšinējo konceptu attiecībā uz zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanu, proti, atteikties no normatīvajā aktā noteikta valsts regulēta zemes likumiskās lietošanas maksas apmēra, pie viena noregulējot arī maksas noteikšanas kārtību pārejas periodā.
Mums bija Juridiskajā komisijā cerība, ka mēs to varētu izskatīt divos lasījumos un paātrinātā tempā. Diemžēl joprojām šeit ir pietiekoši daudz atšķirīgu viedokļu. Un līdz ar to, lai šo nesasteigtu, vienkārši priekšlikums ir skatīt normālā kārtībā.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
A. Svilāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām. 2. novembris, pirmdiena.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs (PRO).
Tā, kolēģi, centīšos tā īsi un par svarīgāko attiecībā uz šo likumprojektu.
Likumprojekts par grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā. Viņš Ministru kabinetā patiesībā tika apstiprināts jau pirms diviem gadiem. Un man ir tiešām prieks, ka vienā no pēdējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēm 21. oktobrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija viņu arī atbalstīja pirmajā lasījumā.
Attiecībā uz šī likumprojekta mērķi. Tas kopumā paredz uzlabot sabiedrības aizsardzību, mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un izlozes, kā arī kopumā pilnveidot nozares uzraudzību. Pirms diviem gadiem apstiprinātais Ministru kabinetā likumprojekts kopumā paredz veicināt sabiedrības interešu aizstāvību un arī personu tiesības, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs uzklausījām arī nozares pārstāvjus. Nozares pārstāvji, kā varat iedomāties, protams, ir kritiski par šāda veida likumprojektu un iniciatīvām censties uzlikt lielāku uzraudzību un mazināt azartspēļu lietošanas izplatību. Bet norādot arī uz vairākiem esošajiem aktuālajiem riskiem, jo, protams, ir pagājuši divi gadi kopš brīža, kad likumprojekts tika apstiprināts Ministru kabinetā, tika norādīts uz riskiem saistībā ar azartspēļu lietošanu tiešsaistē. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti noteikti apņēmās, vismaz tie, kas turpinās darbu 15. Saeimā, strādāt pie šiem grozījumiem un likumprojekta kopumā, lai tad radītu tādu regulējumu, kas arī atbilst mūsdienu riskiem.
Tāpēc es aicinu kolēģus – Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.
K. Krištopans (LPV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Nu jau strādājot vairāk kā trīsarpus gadus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, es vienmēr esmu centies skatīties pāri nozaru nosaukumiem un izvērtēt, nu, pēc būtības, ko viena vai otra likumdošana dod pozitīvu vai negatīvu tautsaimniecībai.
Un šeit es vēlos jūs vērst uz divām lietām… jūsu uzmanību uz divām lietām. Pirmais jau, ko iezīmēja ziņotājs, kad pats projekts ir no 2018. gada. Un daudz kas šajā nozarē ir mainījies. Ja mēs atceramies, teiksim, tos pirms kovida laikus, bija pat tāda… teiksim, varēja nostāties pie “Origo” un redzēt trīs spēļu zāles vienlaicīgi. Tagad šo spēļu zāļu samazinājums no 600 uz 130. Un viss bizness faktiski notiek tiešsaistē.
Un, lai arī šinī likumprojektā… es aicinu jūs viņu atbalstīt, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kad otrajā projektā arī, nu, vajadzētu runāt ar nozari par daudzām lietām. Ir lietas, kas ir šinī likumprojektā labas. Bet lai nesanāk mums tā, kā mums bija līdzīgi šiem pīpīšiem, šiem, kā viņus sauc, saltiem, kad, aizliedzot viņus visus, mēs domājām, ka neviens viņus vairs nepatērēs, bet beigās sanācis tā, kad bērni gāja “Telegram” kanālos, pirka viņus no Lietuvas un Igaunijas, beigās patērēja vēl vairāk, un mēs palaidām garām lielu naudu caur akcīzes nodokli.
Tāpēc nākamai Saeimai es novēlu tik tiešām, kad mēs… kad jūs, pareizāk sakot, pieķersieties šitam likumprojektam, uzklausīt nozari un lai nerastos tāda situācija, kad kaut kādi aizliegumi veicinās to, ka cilvēki ies, nodarbosies ar šīm azartspēlēm nelegālajā tirgū un ka beigās mēs būsim pie sasistas siles.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
A. Šuvajevs. Šī gada 2. novembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Turpinām.
Darba kārtībā likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā referents Raivis Kalējs.
R. Kalējs (AS).
Kolēģi, Saeimas Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” pirmajā lasījumā. Mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību kibernoziedzības apkarošanā un nodrošināt efektīvāku elektronisko pierādījumu iegūšanu pārrobežu kriminālprocesos.
Nav noslēpums, ka lielākā daļa kibernoziegumu, krāpniecību un digitālo pārkāpumu tiek veikti, izmantojot serverus un infrastruktūru, kas atrodas citās valstīs. Izmantojot līdzšinējās savstarpējās tiesiskās palīdzības procedūras, pierādījumu iegūšana bieži aizņem mēnešus vai pat gadus. Un vēl arī jāņem vērā šo pierādījumu gaistošā daba, jo digitālie dati, IP adreses, e-pasti, čatu vēsture var tikt izdzēsta dažu minūšu vai stundu laikā. Un konvencijas protokols sniedz tiesībsargiem tiesiskus instrumentus rīkoties nekavējoties.
Šis otrais papildu protokols paredz jaunus sadarbības mehānismus, kas noteiktos gadījumos ļaus tiesību aizsardzības iestādēm efektīvāk iegūt pierādījumus. Un, ja kas, vienlaikus šis protokols paredz arī personas datu aizsardzības garantijas un iespēju atteikt sadarbību gadījumos, kad tā var apdraudēt valsts suverenitāti, drošību vai citas būtiskas valsts intereses. Tātad, ja ir bažas, ka konvenciju ļaunprātīgi varētu izmantot, piemēram, tādas valstis kā agresors – Krievija, Baltkrievija vai Ķīna –, tad ir jāsaka, ka ir paredzēts arī atteikuma mehānisms šādiem apstākļiem.
Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!
Balsosim par likumprojekta “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
R. Kalējs. Atbilstoši Juridiskā biroja sniegtajam viedoklim priekšlikumu iesniegšanas termiņš netiek noteikts. Par likumprojekta turpmāko virzību lems 15. Saeima.
Sēdes vadītāja. Labi, paldies.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās””, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – referents Raivis Kalējs.
R. Kalējs (AS).
Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās””.
Likumprojekts ir saistīts ar nupat pieņemto likumprojektu pirmajā lasījumā un ir daļa no vienotas e-pierādījumu likumprojektu pakotnes, kuras mērķis ir pilnveidot elektronisko pierādījumu iegūšanas un starptautiskās sadarbības tiesisko regulējumu.
Tāpat likumprojekts ir cieši saistīts arī ar pārējiem e-pierādījumu pakotnes likumprojektiem, tostarp grozījumiem Kriminālprocesa likumā, Elektronisko sakaru likumā un Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, ko šodien atbalstījām.
Šie likumprojekti kopumā nodrošina Eiropas Savienības e-pierādījumu regulējuma ieviešanu un rada nepieciešamo tiesisko pamatu Konvencijas par kibernoziegumiem otrā papildu protokola praktiskai īstenošanai. Un, ņemot vērā minēto, ir svarīgi nodrošināt, lai ar šo pierādījumu iegūšanu un starptautisko sadarbību saistītais tiesiskais regulējums tiktu veidots saskaņoti un papildinoši.
Likumprojekts nosaka arī konkrētu tiesībsargājošo iestāžu – Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras – lomu starptautiskajā sadarbībā un procedūrās.
Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti īsi. Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vajadzētu pievērst uzmanību, ka puse Eiropas Savienības valstu nav ratificējusi šo konvenciju un pat netaisās parakstīt, jo tas ir klasisks vārda brīvības apkarošanas projekts.
Ja līdz šim Tieslietu ministrija kaut ko darīja, tad tagad policija varēs ar to visu krāmēties un prokuratūra. Ja jūs paši to konvenciju izlasīsiet, tad jūs atradīsiet, kas ir, teiksim, rasisms un kas ir ksenofobija. Pietiks izstāstīt kādu anekdoti vai zobgalību izteikt… tur ir teikts… par nepatikas izteikšanu… un tā tālāk. Un kur Latvijas likumdošanā ir precīzi pateikts, kas ir rasisms un kas ir ksenofobija? Nu kur ir mums tāda pilna deklarācija?
Bet tās saprātīgās valstis Eiropas Savienībā, kas uzskata… ja tiešām kāds ir aizvainojies, tad viņš caur tiesu varēja risināt. Tā tas bija līdz šim. Latvijas krimināllikumi ir pietiekami labi. Nē, tagad pietiks tikai kādam noziņot kaut kādu sūdzību… un attiecīgi (Starpsauciens: “Anekdoti!”)… jā, vai anekdoti par lēniem igauņiem pastāstīt… uzreiz jums ir… es jau nerunāju par anekdotēm par čukčām un visādām tādām… pietiks par igauņu lēnīgumu vai kaut ko… pietiks sūdzību iesniegt policijai, un viņi noklausīsies jūsu mobilos telefonus, jūsu planšetē pārbaudīs jūsu e-pastus un tā tālāk. Ja patīk visu laiku kaut kādā veidā būt triecienniekiem un atbalstīt vārda brīvības aizliegumus, tad varam atbalstīt.
Bet padomājiet vēlreiz, kāpēc Eiropas Padomes valstis un puse Eiropas Savienības valstu neatbalsta šo likumprojektu. Esmu pret.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.
I. Mūrniece (NA).
Ai, kolēģi, tiešām neļaujamies maldināties! Šī ir šīs Saeimas pēdējā sēde. Apskatieties likumprojektu – vienkārši ir runa par atbildīgajām institūcijām, un tās būs atbilstoši Valsts policija un Ģenerālprokuratūra. Viss! Ne par kādiem naida noziegumiem un ksenofobijām šis likumprojekts nerunā.
Vienkārši atbalstām, lai darbu var turpināt nākamais sasaukums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš…
R. Kalējs. Netiek noteikts. Lems 15. Saeima.
Sēdes vadītāja. … netiek noteikts.
Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums.
14 priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.
K. Krištopans (LPV).
Kolēģi, jūsu uzmanībai – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrajā lasījumā.
Komisijā izskatījām 14 priekšlikumus.
1. – Kristapa Krištopana priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta pantu, kas īpaši regulētu azartspēļu un izložu organizētāju naudas atmaksas. Komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 2. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo… līdzās Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam, Modernizācijas fondam ieraksta arī Sociālā klimata fonda atbalstu fiziskām personām. Komisijā priekšlikums guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Atbalstīts. (Starpsauciens.) Deputāti prasa balsojumu? (Starpsauciens.) Nē, turpinām!
K. Krištopans. 3. – Kristapa Krištopana priekšlikums. Tikai atspoguļo esošo praksi un skaidri nostiprina likumā, lai nav nekādu šaubu, ka ieguldījumu konts var pastāvēt ne tikai manuālā investēšanā, bet arī caur klienta dotu pilnvarojumu, roboinvestoru vai citā veidā. Tas nenozīmē, ka līdz šim tā darīt nevarēja. Bet kliedē jebkādas šaubas. Šis priekšlikums komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 4. – arī Kristapa Krištopana priekšlikums. Nosaka, ka pārvedums no viena ieguldījuma konta uz citu tā paša īpašnieka kontu nav izmaksa, tāpēc peļņa iedzīvotāju ienākuma nodoklī tajā brīdī nerodas. Komisija atbalstīja šo.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 5. – Kristapa Krištopana priekšlikums. 4. priekšlikuma turpinājums. Detalizē, ka pārvedums starp pakalpojumu sniedzējiem nav izmaksa un Ministru kabinets nosaka informācijas apriti. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 6. – Kristapa Krištopana priekšlikums. Paredz 5 procentu režīmu paplašināt arī uz pūļa finansēšanas platformām. Komisijā atbalstu neguva.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 7. – Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Paredz izņemt pantu par algas nodokļa ieturēšanu būvniecības apakšuzņēmumu shēmā. Komisija atbalstīja un attiecīgi mainīja turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 8. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz pagarināt speciālo autoratlīdzību režīmu no 2027. gada līdz 2030. gada 31. decembrim. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 9. – kultūras ministra priekšlikums. Tas pats režīms – deklarēšanas gadu sarakstā pievieno 2028. līdz 2030. gadu. Komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 10. – arī kultūras ministra priekšlikums. Tehnisks labojums. Arī komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 11. – arī kultūras ministra priekšlikums. Pagarina periodu, kurā var gūt ienākumus un izmantot tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 12. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atliek apgādājamo atvieglojumu jaunās normas spēkā stāšanos no jau pagājušā – 2026. gada 1. jūlija uz 2027. gada 1. janvāri. Komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 13. – Kristapa Krištopana priekšlikums. Ir ceturtās un piektās normas konta pārnese… piemēro pārvedumiem no 2027. gada 1. janvāra. Komisijā guva atbalstu, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. Visbeidzot pēdējais, 14. – arī Kristapa Krištopana priekšlikums. Paredz ļaut nodokli jau samaksātās dividendēs rādīt kā kopsummu, nevis pa rindām. Komisija gan šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
85 AK
K. Krištopans. Līdz ar to aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
K. Krištopans. Nu, kā visiem – līdz 2. novembrim.
Sēdes vadītāja. Jā. Un turpinām.
Darba kārtībā – likumprojekts “Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mums šodien vēl noslēdzošajā sēdes darba kārtībā esošais Eiropas Savienības un Merkosura nolīgums ir aplūkojams patiešām ne tikai kā tirdzniecības instruments, bet arī kā būtisks Eiropas Savienības ārpolitikas, ekonomiskās drošības un ģeopolitiskās stratēģijas elements. Tomēr ir svarīgi arī izvērtēt, kādas iespējas šī partnerība var sniegt Latvijai, kādi riski jāņem vērā un kā nodrošināt, lai līguma īstenošana būtu līdzsvarota un atbilstu mūsu valsts interesēm. Merkosurs, kā zināms, ir Dienvidamerikas ekonomiskās integrācijas bloks, kurā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja, un šīs valstis veido Eiropai nozīmīgu tirdzniecības partneri. Tajās ir 270 miljoni iedzīvotāju, un šo valstu kopējais iekšzemes kopprodukts sasniedz 2,7 triljonus eiro. Tas nozīmē, ka kopā ar Eiropas Savienību šis veidos aptuveni 700 miljonu cilvēku lielu tirgu un pavērs tādas padziļinātas ekonomiskās sadarbības iespējas.
Bet ir jāsaka, ka šis ir līgums, kas ir bijis Eiropas darba kārtībā vairāk nekā 25 gadus, jau kopš 1999. gada. Un šī gada sākumā beidzot tika parakstīts šis partnerības nolīgums un pagaidu tirdzniecības nolīgums, par ko man ir arī personīgi ļoti liels prieks, jo sanāk, ka arī es pati esmu ar šo nolīgumu dažādā kapacitātē strādājusi jau 15 garus gadus.
Ir jāuzsver vairākas lietas. Pirmkārt, šī nolīguma politiskā un ģeopolitiskā nozīme, jo tā ir ne tikai vienošanās par muitas tarifu samazināšanu, bet gan veido ilgtermiņa ietvaru politiskam dialogam, sadarbībai demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma un arī starptautiskās drošības jautājumos. Šis nolīgums paredz arī tādu ciešāku sadarbību politiskajos jautājumos. Un šī sadarbība ir nozīmīga pašreizējā ģeopolitiskā situācijā. Eiropas Savienībai arvien vairāk ir jārēķinās ar ASV un Ķīnas konkurenci, Krievijas agresīvo ārpolitiku, pieaugošo ekonomisko protekcionismu un cīņu par kritiskām izejvielām, tehnoloģijām un piekļuvi stratēģiski svarīgiem tirgiem. Un tieši šādos apstākļos Eiropas spēja veidot daudzveidīgas un uzticamas starptautiskās partnerības kļūst par vienu no tās ekonomiskās un politiskās drošības priekšnoteikumiem.
Tomēr, protams, mums ir jābūt arī reālistiskiem. Nolīgums pats par sevi nenovērsīs Ķīnas vai Krievijas ietekmi Dienvidamerikā. Tomēr tas var paplašināt Eiropas iespējas piedāvāt alternatīvas partnerības un veidot ciešākas ekonomiskās saites, un stiprināt lomu starptautiskā politikā.
Tāpat arī būtiski ir Eiropas Savienības un Latvijas ekonomiskie ieguvumi šī nolīguma kontekstā. Mums būs iespēja piekļūt tirgum, kurā līdz šim nozīmīgs šķērslis ir bijuši augsti muitas tarifi un citi tirdzniecības ierobežojumi, jo Merkosurs jau pašreiz ir nozīmīgs Eiropas Savienības tirdzniecības partneris, bet Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka nolīgums varētu ļaut Eiropas uzņēmumiem, tātad tostarp Latvijas uzņēmumiem, ietaupīt vairāk nekā četrus miljardus eiro gadā muitas nodevās. Tāpat arī tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam Eiropas Savienības eksports uz Merkosura valstīm varētu pieaugt līdz pat par 39 procentiem salīdzinājumā ar situāciju pirms nolīguma, un tas būs īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Latvijai šīs iespējas ir jāvērtē pragmatiski. Mūsu ekonomika ir salīdzinoši neliela, tādēļ, no vienas puses, nav pamata sagaidīt, ka nolīguma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību būs tūlītēja vai vienāda visās nozarēs. Tomēr tieši nelielai, uz eksportu orientētai
ekonomikai jaunu tirgu pieejamība var būt nozīmīgs attīstības instruments.
Latvijai svarīgi ir arī tas, ka nolīgums var radīt papildu pamatu politisko un ekonomisko kontaktu attīstīšanai, un tas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā, ka šobrīd šai reģionā mums nav diplomātiskā klātbūtne vai vēstniecības. Tādēļ nolīgums būtu jāuztver ne tikai kā iespēja samazināt tirdzniecības izmaksas, bet arī kā stimuls Latvijas uzņēmumu starptautiskai konkurētspējai un ārējo ekonomisko attiecību paplašināšanai.
Tomēr gribu arī uzsvērt, ka tā nebūs Amerikas atklāšana. Latvijai jau ir izveidojušās ekonomiskās attiecības ar MERCOSUR valstīm. Latvijas uzņēmumi jau tagad spēj atrast pircējus šajā reģionā gan tieši, gan caur citu Eiropas valstu ražotājiem. Nu, piemēram, tādi uzņēmumi kā “Aerones Engineering”, “Zabbix”, “Adaptive Media”, “Mikrotīkls”, “SAF Tehnika” un citi uzņēmumi. Un nolīgums paredz arī labākas iespējas piedalīties MERCOSUR valstu publiskajos iepirkumos. Piemēram, Brazīlijas publisko iepirkumu tirgus vien pārsniedz 8 miljardus eiro gadā.
Tomēr mēs, protams, arī nedrīkstam ignorēt tos riskus, kas ir saistīti ar šo līgumu. Un visvairāk šāda ietekme tiek vērsta uz lauksaimniecības nozari. Tādēļ šīs bažas ir jāaizsver ar patiesu rūpību. Tādēļ ir būtiski ne tikai atvērt tirgu, bet arī to uzraudzīt. Bet mēs redzam, ka jau šobrīd Eiropas Savienība to dara, ir konkrēti mehānismi, kā to no nodrošināt, un arī jau šobrīd tie ir likti lietā.
Ir svarīga arī šī jautājuma apspriešana Latvijā un pārliecība par tā atbilstību mūsu interesēm. Un jau kopš iestāšanās Eiropas Savienībā šis līgums ir apspriests arī Latvijā, un tostarp ir bijusi iesaistīta Saeima, Eiropas lietu komisija it īpaši, un vairākas diskusijas ir notikušas arī šī sasaukuma laikā.
Visbeidzot es teiktu, ka ir jāpievērš uzmanība nolīguma ratifikācijai un turpmākai pārvaldībai. Eiropas Savienības un MERCOSUR nolīgums tiek īstenots, izmantojot divus juridiskus instrumentus – Visaptverošo partnerības nolīgumu un Pagaidu tirdzniecības nolīgumu. Partnerības nolīgumam, kas ietver arī politisko sadarbību un citus jautājumus, ir nepieciešama ratifikācija visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, pirms tas var pilnībā stāties spēkā. Vistālāk pavirzījušās ratifikācijas procesos ir Igaunija un Vācija. Ārlietu komisijas diskusijās mēs lēmām, ka mēs vēlamies, lai arī Latvija ir viena no pirmajām valstīm. Tirdzniecības nolīgums jau šobrīd tiek provizoriski piemērots un darbojas, un jau šobrīd var nest labumu Latvijas ekonomikai.
Godātie kolēģi! Noslēgumā es vēlos uzsvērt tātad trīs galvenos secinājumus.
Pirmkārt, Eiropas Savienības un MERCOSUR nolūgums ir nozīmīgs ģeopolitisks instruments. Tas paplašina Eiropas Savienības partnerības tīklu un rada iespēju stiprināt tās klātbūtni Latīņamerikā.
Otrkārt, Latvijai tas paver iespējas attīstīt eksportu, dažādot ekonomiskās attiecības un veidot jaunus politiskos un uzņēmējdarbības kontaktus.
Un, treškārt, Eiropas Savienības spēks mūsdienu pasaulē ir atkarīgs ne tikai no tās iekšējās tirgus, bet arī no spējas veidot uzticamas starptautiskās partnerības, aizstāvēt savas intereses, sadarboties ar valstīm, ar kurām iespējams rast kopīgus risinājumus. Tas nozīmē, ka Latvijai šajā procesā ir svarīgi būt aktīvai, pragmatiskai un konsekventai, izmantot iespējas aizstāvēt savas nozares un nodrošināt, lai starptautiskā sadarbība sniegtu reālu labumu mūsu valstij un tās iedzīvotājiem.
Es gribu teikt lielu paldies Ārlietu komisijas priekšsēdētājai un Ārlietu komisijas deputātiem, kas spēja vienoties par šī līguma virzīšanu atbalstīšanai pirmajā lasījumā šajā Saeimas sēdē, jo tas dos iespēju nākamajam Saeimas sasaukumam lemt par darba turpināšanu, nevis atteikties no šī līguma virzīšanas.
Vēlreiz. Šis līgums ir svarīgs Latvijas ekonomikai. Tādēļ es aicinu atbalstīt šodien Saeimu pirmā lasījumā un ceru un paļaujos, ka nākamā Saeima ar lielu rūpību, bet raiti virzīs tā ratifikāciju, lai Latvija varētu arī iegūt savu pozicionējumu šai tirgū vienu no pirmajām un gūt labumu mūsu ekonomikai.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm,
no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.
G. Kūtris (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Savienības regulu par tiesvedības nodošanu krimināllietās, kura stāsies spēkā nākamā gada 1. februārī. Grozījumi Kriminālprocesa likumā ir nepieciešami, lai saskaņotu to kriminālprocesa nodošanas procedūru, kāda bija līdz šim starptautiskajās attiecībās ar regulā ierakstīto.
Aicinu, kolēģi, Juridiskās komisijas vārdā šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
G. Kūtris. Priekšlikumi likumprojektam līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav.
G. Kūtris Paldies, kolēģi, par sadarbību! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Un turpinām.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums. Un deputāti Andris Šuvajevs, Edmunds Cepurītis, Antoņina Ņenaševa, Liene Gātere, Leila Rasima, Kaspars Briškens, Atis Švinka, Jana Simanovska, Andris Sprūds un Skaidrīte Ābrama lūdz noteikt minētam likumprojektam steidzamību.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (AS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! No rīta, Šuvajeva kungam uzstājoties šeit un arī turpmākajā dienas gaitā, Šuvajeva kungs vienmēr ir teicis par godīgumu, taisnīgumu un caurskatāmību. Ja mēs esam godīgi, Šuvajeva kungs, tad vajadzēja arī savā runā iekļaut to, ka šis priekšlikums tika noraidīts. Es šo no jūsu puses nedzirdēju kā komisijas… Tas būtu ļoti godīgi, vai ne? Jūs to tā uzskatāt, ka tas būtu godīgi. Protams.
Un tāpēc (Dep. A. Šuvajeva starpsauciens.)… Ko lūdzu? (Dep. A. Šuvajeva starpsauciens.) Bet tas jau nav nozīme…
Sēdes vadītāja. Nesarunāties, lūdzu, ar…
R. Bergmanis. Vienkārši jūs vienmēr pieminat visu, lai cilvēki var šeit pieņemt lēmumu. Tas, man liekas, šķiet godīgi.
Un otrs. Jūs teicāt, ka šis jūs uzrunā. Teicāt, ka par šo nav spriests, nav izvērtēts, vajadzētu vēl. Cik reizes? Mēs esam trīs reizes šo priekšlikumu izskatījuši. Mēs izskatījām trešajā lasījumā, kur es neatceros pat, cik sēdes bija komisijā. Ekonomiski skatījām. Visādi… Darba grupa, ko vadīja… paldies jāsaka Skrastiņa kungam, kurš sasauca Latvijas Banku, iesaistīja “Altum” un visas iesaistītās… Finanšu izlūkošanas dienests. Visi bija piesaistīti, juridiskais bija… Izskatījām. Atgrieza prezidents atpakaļ. Atkal izskatījām un izvērtējām. Nupat vēlreiz to pašu izskatījām. Nu, ja tas nav izvērtēts kvalitatīvi un nav izvērtēts, nu, es nezinu, kādā veidā tad mēs vēl varam izvērtēt.
Un šis, man liekas, ir tas, ko es gribētu arī šobrīd jums, pieņemot lēmumu, pateikt, kāds tad bija šis process pie šī konkrētā priekšlikuma. Un Imigrācijas likums stājās spēkā šā gada 15. septembrī. Sešus gadus mēs strādājam ar to. Sešus. Tā izstrādē ieguldīts ilgs un rūpīgs darbs, uzklausot atbildīgās institūcijas, nozares pārstāvjus, ekspertus, kā rezultātā pieņemti izsvērti un argumentos balstīti lēmumi. Kopš regulējuma spēkā stāšanās nav konstatēti jauni apstākļi vai būtiski argumenti, kas pamatotu nepieciešamību tik drīz pārskatīt nesen pieņemto regulējumu. Šajā pantā ir vispār paredzēts izveidot fondu, kurš vēl pat nav izveidots, un mēs tam izgājām cauri un piekritām, un tad veidojām viņu…
Un tādēļ es šobrīd aicinu pievienoties komisijas lēmumam un likumprojektu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Vispirms mums jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 37, atturas – 6. Likumprojekts nav atzīts par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta…
Ā, uzsākam debates! Uzsākam debates.
Vārds debatēs deputātam Andrim Šuvajevam.
A. Šuvajevs (PRO).
Labdien visiem! Es atbildēšu uz Bergmaņa kunga teikto. Tātad šorīt diskusijas, debates šeit no tribīnes bija par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, un es argumentēju par iemesliem, kāpēc, manuprāt, šis jautājums ir jāiekļauj darba kārtībā. Es neuzskatu, ka man bija pienākums ziņot par to, kas ir ticis spriests vai nav ticis spriests komisijā. Tas ir jādara referentam, kā Bergmaņa kungs to arī darīja.
Saeimas deputātiem, manuprāt, ir vērts paturēt prātā to, ka, jā, var būt jautājumi, kuri ir vairākkārt diskutēti un par kuriem viedokļi atšķiras. PROGRESĪVIE konsekventi jau kopš pirmā brīža, kad šis jautājums ir ticis skatīts Saeimā, ir norādījuši, ka mēs iebilstam šāda veida alternatīvo ieguldījumu fondam, fonam, kurš nav izveidots. Mani turpina pārsteigt šie apgalvojumi par to, ka kaut kas ir izvērtēts… no visām iespējamām dienestu pusēm… un tā tālāk. Mēs joprojām runājam par fondu, par kuru mēs nezinām, pēc kādiem principiem tiks atlasīti aktīvi, mēs nezinām precīzi, pēc kādiem parametriem šis fonds tiks pārvaldīts, mēs nezinām, vai šis fonds drīkstēs vai nedrīkstēs ieguldīt nekustamajos īpašumos. Šie jautājumi nav atrisināti.
Šis ir konceptuāla rakstura jautājums – vai mēs atbalstām šāda veida alternatīvo ieguldījumu fondus, kur trešo valstu pilsoņi varēs samaksāt 150 000 eiro, saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, dzīvot Latvijā, uzturēties Eiropas Savienībā? Un atminēsimies – sākotnēji jau vispār bija doma veidot privātu fondu, tikai pēc tam, kad bija vairāki iebildumi, nonācām pie lēmuma par to, ka varētu veidot vismaz publiskajā sektorā esošu fondu. Savukārt privāts fonds termiņuzturēšanās atļauju tirgošanai man pavisam noteikti izklausās aizdomīgi. Un kaut kas tāds, ko var turpināt vērtēt Saeimas komisijās vēl vairākkārt. Esmu diezgan pārliecināts, ka šis ir pirmais solis. Tiklīdz Saeima lēma par šāda veida publiskā sektora fondu, alternatīvo ieguldījumu fondu, tā faktiski Saeima ir jau sākusi pavērt durvis uz to, lai šāda veida termiņuzturēšanās atļaujas pēc tam varētu tikt tirgotas arī privātos fondos.
Līdz ar to es varu šeit visiem jums, kolēģi, bet arī tiem, kas klausās, pavisam noteikti apsolīt – neatkarīgi no šī balsojuma… ja šis balsojums būs negatīvs, ja Saeima uzskatīs, ka šī norma joprojām ir jāpatur likumā, es, PROGRESĪVIE pavisam noteikti atkārtoti sniegsim grozījumus, aicinot to svītrot, turpināsim nākt ar argumentiem, lai šī diskusija turpina notikt komisijā līdz brīdim, kad mēs savāksim Saeimas vairākumu tam, lai mēs nepieļautu termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu Latvijā. Es domāju, ka mums būs patiesībā jāiet vēl soli tālāk. Jau esošās normas, kas paredz 50 000 eiro iemaksu uzņēmuma pamatkapitālā, uzskatu, arī ir jāsvītro, jo, ņemot vērā tik daudzas shēmas, kas šeit sāk rasties ap šo jautājumu, es uzskatu, ka Saeimas deputātiem ir pienākums rīkoties sabiedrības interesēs, nevis atsevišķu šauru interešu vārdā.
Atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un 15. Saeimā svītrot šo normu pavisam.
Aicinu atbalstīt.
Paldies, kolēģi! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā ir kas piebilstams?
R. Bergmanis. Piebildīšu tikai… precīzi Šuvajeva kungs teica, ka ir citas normas. Mēs tikai par vienu – par kapitālsabiedrību ieguldījumiem. Bet komisijā tika runāts un tika uzsvērts, ka tas ir jādara. Un mēs atstājām arī jaunuzņēmumus – jaunuzņēmumus! Un jūs šo nepieminējāt. Tas ir tas pats, kur arī iegūst tieši tāpat termiņuzturēšanās atļauju, ieguldot jaunuzņēmumos. Tieši tas pats.
Tāpēc es, lai būtu godīgi… un šeit visam būtu jāizskan… par to mēs runājām, par to tika spriests komisijā. Un jaunuzņēmumi ir tas, ar ko mēs… un arī jaunuzņēmumi, kad tos ieslēdza šajā likumprojektā… tie nebija vispār, pat neeksistēja.
Un līdzīgi ir ar šo. No sākuma kaut ko izdarām un tad varbūt arī skatāmies, vai tas dod kaut kādus… Un tas jau bija imigrācijas… (Starpsauciens.) Tas ir komisijas… tas, lai es izstāstītu, kāds ir komisijā bijušais… šis, lai jūs varētu pieņemt lēmumu. Un tas arī ir viss.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts noraidīts.
R. Bergmanis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Seši priekšlikumi.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Arvils Ašeradens.
A. Ašeradens (JV).
Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka šīs Saeimas pēdējais likumprojekts. Saņemamies! Tātad seši priekšlikumi iesniegt.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas noregulē kārtību, kādā notiek SIM karšu reģistrācija. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ašeradens. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un maina pantu numerācija. Ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ašeradens. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka materiālo normu, kas nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veidā tiek reģistrētas SIM kartes. Ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ašeradens. Nākamais – 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka, kādā kārtībā un kas ir reģistrējams. Ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ašeradens. Tad 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ašeradens. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma stāšanās kārtību. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ašeradens. Paldies. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts.
Aicinu Saeimu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 3. Likums pieņemts.
Kolēģi, pēdējais darba kārtības jautājums – paziņojumu izskatīšana. Paziņojums par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2026. gada 31. augusta līdz 2026. gada 25. oktobrim.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (LPV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Noslēdzošais, ja, vairāk nebūs tāds par 14. Saeimu… Tātad par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2026. gada 31. augusta līdz 2026. gada 25. oktobrim.
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punkta, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Soda reģistra datiem laika periodā no 2026. gada 31. augusta līdz 2026. gada 25. oktobrim.
Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti šādi Saeimas deputāti.
Andris Bērziņš. (Starpsauciens.) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā 2026. gada 25. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu sakarā ar Ieroču aprites likuma 98. panta trešo daļu (par šaujamieroča, salūtieroča (akustiskā ieroča), lielas enerģētikas pneimatiskā ieroča, šaujamieroča maināmas būtiskās sastāvdaļas, šāviena trokšņa slāpētāja (klusinātāja) vai šaujamieroča vai salūtieroča (akustiskā ieroča) munīcijas vai munīcijas sastāvdaļu aprites noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kurai ir attiecīgā ieroču atļauja), piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 14. oktobrī.
Artūrs Butāns. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes
Kārtības policijas biroja Resursu un krīzes vadības nodaļa 2026. gada 11. septembrī pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 30. septembrī.
Jekaterina Drelinga. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 2. grupa 2026. gada 1. septembrī pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma
51. panta pirmās daļas 1. punktu (Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadīšanai nepieciešamajiem dokumentiem: vadītāja apliecības vai personas apliecinoša dokumenta atbilstoši šā likuma 25. panta pirmās daļas 1. punktam). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā
18. septembrī.
Vēlreiz Jekaterina Dreilinga, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 2. grupā 2026. gada 1. septembrī pieņemts lēmums par izdarīto pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma
55. panta ceturto daļu (Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā, ja tas izdarīts vietā, kura ir apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums”). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2026. gada 18. septembrī.
Juris Jakovins. Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļā
2026. gada 7. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ārstniecības likuma 84. pantu (Par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem vai veselības aprūpes pārkāpumiem). Piemērots naudas sods. Stājies spēkā šī gada 24. oktobrī.
Agita Zariņa-Stūre. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas ceturtajā grupā 2026. gada 25. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 52. panta pirmās daļas (Par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam, vai par braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 11. septembrī.
Vēršam uzmanību, ka sniedzamajā informācijā netiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, kuriem piemēroti sodi saskaņā ar Administratīvā atbildības likuma 19. nodaļu “Administratīvo pārkāpumu procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās”. Nu tātad ar tehniskiem līdzekļiem. Tas arī viss. Kolēģi, paldies! Ceru, ka nākošajā gadā kāds cits uzņemsies šo atbildību. (Starpsauciens.) Mans četru gadu cikls ir noslēdzies. Tā ka paldies jums. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Esam izskatījuši visus mūsu darba kārtības jautājumus. Paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem arī 2026. gada 29. oktobrī pulksten 17.00, kas bija paredzēta.
Deputātu Ramonas Petravičas, Jekaterinas Drelingas, Ričarda Šlesera, Mārča Jencīša un Ilzes Stobovas jautājums satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim “Par nacionālās aviokompānijas AS “airBaltic” pasažieru finanšu līdzekļu aizsardzību un valsts atbildību iespējamas maksātnespējas gadījumā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.
Un vārds paziņojumiem.
Vispirms Edmundam Jurēvicam un tad Jānim Grasbergam.
E. Jurēvics (JV).
Cienījamie kolēģi! Kā tajā “Menueta” dziesmā ir teikts: laiks ir beigt vai negribam, vai gribam. Un es gribētu teikt JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas vārdā, bet domāju, arī visu mūsu simts deputātu, frakciju vārdā milzīgu paldies mūsu Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai un visam Prezidijam par darbu. Lai mums visiem kopā izdodas! Paldies, Daiga! (Aplausi.)
J. Grasbergs (NA).
Kolēģi, vai mēs varētu piecelties? Es sveikšu ar puķēm un jūs – ar aplausiem.
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies tiešām, no visas sirds paldies!
Bet vēl ir viens paziņojums. Jānis Grasbergs.
J. Grasbergs. Tas jau bija.
Sēdes vadītāja. Ak, tas jau bija.
J. Grasbergs. Nesarunājot trāpījām par vienu un to pašu.
Sēdes vadītāja. (Smejas.) Skaidrs. Labi.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Un vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai.
A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).
Tā, paldies, kolēģi. Nav reģistrējušies 17, reģistrējušies 83. Tātad Maija Armaņeva, Inga Bērziņa, Ieva Brante, Anda Čakša, Raimonds Čudars, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Arnolds Jātnieks, Andrejs Judins, Jeļena Kļaviņa, Agnese Krasta, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka, Nataļja Marčenko-Jodko, Ričards Šlesers un Jānis Vucāns.
Atgādinu visiem, kolēģi, kavējumi līdz rītdienas 12.00. Visi attaisnojumi.
Paldies.