Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Komisijas darbības joma

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārziņā ir jautājumi, kas saistīti ar izglītību, kultūru, zinātni, valsts valodu, sportu un jaunatni. Komisijas redzeslokā ir ne vien nozaru aktualitātes, bet arī valsts stratēģiskie mērķi un ilgtspējīga attīstība.

Komisijas uzmanības lokā ir tādi jautājumi kā valsts budžeta finansējums izglītības, zinātnes, kultūras un sporta nozarēm, izglītības kvalitātes paaugstināšana un optimāla resursu izmantošana, pāreja uz mācībām valsts valodā, izglītības iestāžu tīkla pilnveide.

Tāpat komisija skata jautājumus par pedagogu darba slodzes sabalansēšanu, jauno pedagogu sagatavošanu, atbilstošu mācību līdzekļu pieejamības nodrošināšanu, birokrātijas mazināšanu izglītības iestādēs, iekļaujošās izglītības veicināšanu, pedagogu, skolēnu un vecāku atbildības sadalījumu.

Komisijas darba kārtībā ir arī tādi jautājumi kā augstākās izglītības pārvaldība un finansēšana, kvalitātes nodrošināšana, akadēmiskās karjeras pilnveide, studējošo skaita atbilstība cilvēkkapitāla politikai, zinātnes sasniegumu sasaiste ar tautsaimniecības izaugsmi.

Tāpat komisijas uzmanības lokā ir mākslas, kultūras un arhitektūras pieminekļu aizsardzība un jaunu kultūras objektu būvniecība, filmu nozares attīstība, bibliotēku un muzeju darbības pilnveide, kā arī Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku  nepārtrauktības nodrošināšana.

Likumi tiek aktualizēti, lai sabiedrības interesēs risinātu problēmsituācijas un ieviestu sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai atbilstošus jauninājumus. Tas ir komisijas galvenais uzdevums. Komisija ir galvenā diskusiju vieta Saeimā, kur tiek vispusīgi un rūpīgi izvērtētas un apspriestas tās kompetencei atbilstošas likumdošanas iniciatīvas.

Likumprojekti tiek izstrādāti un tautsaimniecībai aktuāli jautājumi tiek izvērtēti sadarbībā ar valsts institūciju, pašvaldību, arodbiedrību, dažādu nevalstisko organizāciju, augstskolu, koledžu, skolu, privāto izglītības un kultūras iestāžu pārstāvjiem, pedagogiem, studentiem un skolēnu vecākiem.

Komisijas sēdes

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uz sēdēm parasti sanāk otrdienās un trešdienās pulksten 10.00.

Komisijas sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs. Informācija par plānotajām sēdēm ir pieejama Saeimas notikumu kalendārā.

Sēdes ir atklātas, taču atsevišķos gadījumos tās var būt arī slēgtas. Komisija organizē arī izbraukuma sēdes.

Izbraukuma sēdēs komisijas deputāti tiekas ar pašvaldību pārstāvjiem un vietējiem izglītības, kultūras vai sporta jomas speciālistiem, lai izvērtētu, vai konkrētā teritorijā vai iestādē aktuālu problēmu risināšanai ir nepieciešami tiesību aktu grozījumi.

Apakškomisijas

Komisija atsevišķu darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai var izveidot līdz divām apakškomisijām, kurās var strādāt arī citu komisiju deputāti. Šobrīd komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas:

• Sporta apakškomisiju;
• Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisiju.

Sadarbība ar NVO

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija regulāri sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai uzklausītu dažādu sabiedrības grupu viedokļus un pieredzi. NVO iesaiste palīdz komisijai pilnvērtīgāk izvērtēt likumprojektu ietekmi, identificēt problēmas un pilnveidot tiesisko regulējumu.

Komisija sadarbojas ar NVO dažādās formās:

• aicina NVO pārstāvjus piedalīties komisiju sēdēs un darba grupās kā ekspertus;
• organizē kopīgas diskusijas, konferences un citus pasākumus;
• tiekas ar NVO pārstāvjiem un klātienē iepazīstas ar viņu darbu.

Sadarbība ar NVO veicina kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu un nodrošina regulāru Saeimas dialogu ar sabiedrību.