Pasākums par godu Saeimas kārtības ruļļa 100.gadadienai
Saeima savas iekšējās darbības un kārtības noteikšanai izstrādā kārtības rulli.
Saeimas kārtības rullis ir likums, kas nosaka parlamenta darba organizāciju un likumdošanas procesa norisi. Tajā ietverti noteikumi par Saeimas sēžu norisi, komisiju darbu, likumprojektu izskatīšanu, deputātu tiesībām un pienākumiem, kā arī citi parlamenta darbības pamatprincipi.
Latvijas valsts dibinātāji, izvēloties parlamentārās demokrātijas modeli, radījuši tādu tiesisko ietvaru, kas nodrošina atklātu, demokrātisku un efektīvu likumdošanas procesu. Saeimas kārtības rullis ir viens no būtiskākajiem šā procesa regulēšanas instrumentiem, kas palīdz sabalansēt vairākuma un mazākuma tiesības, nodrošina visiem vienlīdzīgas iespējas debatēt un veicina pārskatāmu lēmumu pieņemšanu.
Parlamenta darba procedūras tradicionāli ir aprakstītas vienā likumā. Pirmais Saeimas kārtības rullis stājās spēkā 1923. gadā, savukārt 3. Saeimas laikā – 1929. gadā – tika pieņemta tā pārstrādātā redakcija. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Saeimas kārtības rullis, nu jau pielāgots mūsdienu parlamenta vajadzībām, stājās spēkā 1994. gadā.
Laiki mainās, līdz ar tiem mainās arī mūsu valsts, sabiedrība, likumdošanas process. Tāpēc arī Saeimas kārtības rullis tiek pastāvīgi pilnveidots, lai tas atbilstu mūsdienu prasībām un nodrošinātu efektīvu, caurskatāmu un demokrātisku parlamenta darbu. Kopš 1994. gada Saeimas kārtības rullis ir grozīts jau vairāk nekā 30 reizes.
Saeimas kārtības ruļļa galvenais uzdevums ir nodrošināt skaidru un saprotamu likumdošanas procesu, lai Saeima demokrātiskā un tiesiskā veidā īstenotu Latvijas sabiedrības pausto gribu.