Kultūrvēsturiskais mantojums

Saeimas nama vestibils ar augstiem velvju griestiem un lustru, kur caur centrālo arku redzamas plašas kāpnes ar tumšu paklāju, ko abās pusēs ieskauj tumšas koka durvis un dekoratīvi laternu stabi.

Saeimas namā līdzās likumu tapšanai un parlamenta ikdienas darbam sava vieta ir arī mūsu valsts vēsturei. To glabā ne vien arhīvu dokumenti un atmiņu stāsti, bet arī mākslas darbi, vēsturiskas relikvijas un diplomātiskās dāvanas, kas gadu gaitā kļuvušas par neatņemamu Saeimas vides un identitātes daļu.

Katram priekšmetam ir savs stāsts. Gleznas atspoguļo mākslas daudzveidību un laikmeta estētiku, savukārt ārvalstu amatpersonu un parlamentu dāvinātie priekšmeti liecina par draudzību, cieņu un starptautisko sadarbību. Šie priekšmeti nav tikai interjera elementi vai reprezentācijas atribūti – tie ir vēstures liecinieki un vērtību nesēji, tie iemieso dažādu valstu kultūras tradīcijas, simbolus un amatniecības prasmes, kā arī liecina par nozīmīgiem notikumiem starptautisko attiecību jomā.

Saeimas telpās izvietotie mākslas darbi ir neatņemama parlamenta vides sastāvdaļa. Tie pārstāv dažādus periodus, autorus un izteiksmes veidus, bagātinot vēsturisko vidi, kā arī uzturot kultūras un likumdevēja savstarpējo saikni.

Vēsturiskās relikvijas liecina par dažādiem Latvijas parlamentārisma attīstības posmiem, nozīmīgiem vēstures notikumiem un personībām, kas ar savu darbu veidojušas Latvijas valsti. Šie priekšmeti palīdz saglabāt institucionālo atmiņu un nodot to nākamajām paaudzēm.

Aicinām iepazīt Saeimas kultūrvēsturisko mantojumu – mākslas darbus, diplomātiskās dāvanas un vēsturiskās relikvijas, kas ir daļa no parlamenta ikdienas darba vides. Katrs no šiem priekšmetiem papildina stāstu par Latvijas parlamentu, tā tradīcijām, vērtībām un vietu valsts vēsturē. 

Saeimas nams

Latvijas Republikas Saeimas nama vēsturiskā ēka Rīgā vakara apgaismojumā, skats no augšas uz neorenesanses stila fasādi, bruģētu ielu un kailiem kokiem.

Jau vairāk nekā 160 gadus Saeimas nams atrodas Latvijas politiskās un sabiedriskās dzīves centrā. Šis izcilais arhitektūras piemineklis cauri laikiem piedzīvojis dažādus vēstures posmus, valsts varas maiņas un demokrātijas attīstību, saglabājot savu nozīmi kā vieta, kur top Latvijas nākotnei svarīgi lēmumi.

Sēžu zāle

Latvijas Republikas Saeimas sēžu zāle ar puslokā izkārtotām deputātu koka darba vietām ar zaļiem krēsliem, grezniem griestu rotājumiem, kristāla lustrām, kokgriezuma Latvijas ģerboni pie sienas un valsts un Eiropas Savienības karogiem pie prezidija.

Sēžu zāle ir Latvijas parlamenta centrālā telpa, kur deputāti pieņem valsts attīstībai nozīmīgus lēmumus. Tā vairākkārt pārbūvēta, bet mūsdienu veidolu ieguvusi 1997.  gadā pēc arhitekta Andra Veidemaņa projekta, kas tapis, iedvesmojoties no 1922.  gadā īstenotā Eižena Laubes projekta, kā arī izveidojot parlamentārajai demokrātijai tik raksturīgo amfiteātra modeli deputātu izvietošanai. Zālē izmantoti Latvijā izgatavoti ozolkoka un ādas apdares elementi, savukārt griestu dekorā antīkie ornamenti apvienoti ar latviskiem saules un ozollapu motīviem.

Satversmes plāksnes

Dekoratīva koka plāksne greznā rāmī zem arkas ar zeltītu uzrakstu: LATVIJA IR NEATKARĪGA DEMOKRĀTISKA REPUBLIKA.

Sēžu zāles sienas rotā plāksnes ar Latvijas Republikas Satversmes pirmajiem diviem pantiem. Tās atgādina par Latvijas neatkarību, demokrātiju un tautas suverēno varu.

Latvijas ģerbonis

Skats no apakšas Saeimas sēžu zālē ar izplūdušu Latvijas karogu priekšplānā, lielu kokgriezuma Latvijas Republikas ģerboni pie sienas un grezni dekorētiem zāles griestiem fonā.

Virs Saeimas Prezidija vietām atrodas ozolkokā veidots Latvijas Republikas lielais ģerbonis, kas izgatavots pēc tēlnieka Riharda Maura meta.

Griesti un lielā lustra

Skats caur baltu, dekoratīvu arku uz greznu zāli ar augstiem, krāšņi apgleznotiem griestiem, lielām mirdzošām lustrām un tumša koka sienu apdari.

Sēžu zāles griestus rotā grezns dekoratīvais gleznojums, kurā Eižens Laube apvienojis antīkos un nacionālos ornamentus. Zāles centrā atrodas pēc vēsturiskajiem paraugiem atjaunota lustra, ko rotā augu vijumi un stilizēti pūķu motīvi.

Koka paneļi un durvis

Grezns, antīks misiņa durvju rokturis ar smalkiem reljefiem ornamentiem un ziedu motīvu pie masīvkoka durvīm.

Sienas klāj tumši ozolkoka paneļi, kas veido telpas raksturīgo noskaņu. Uzmanību piesaista neorenesanses stila durvis ar metāla rokturiem, kokgriezuma rozetēm un smalkiem ornamentiem.

Sarkanā zāle

Plaša, vēsturiska sēžu zāle ar sarkanām sienām, vitrāžu logiem un grezniem koka kasetu griestiem, no kuriem karājas divas lielas lustras. Telpas centrā uz parketa grīdas izvietots liels, ovālas formas koka konferenču galds ar mikrofoniem un krēsliem, bet gar sienām sarindoti papildu sēdekļi.

Šīs zāles interjerā dominē neogotikas elementi. Telpu papildina vitrāžas ar etnogrāfiskiem motīviem, kas tapušas pēc mākslinieka Luda Bērziņa skicēm.

Austras koka svečturis

Melns metāla svečturis latviešu etnogrāfiskā simbola formā ar sarkanām un baltām svecēm, kas izkārtotas lokveidā virs dažādiem Latvijas novadu un pilsētu ģerboņiem pie oranžsarkanas sienas. Svečtura pamatnē redzams uzraksts: IR KURZEME, IR VIDZEME, IR LATGALE MŪSU!

Sarkanajā zālē atrodas trimdas latviešu mākslinieka un metālmākslinieka Eduarda Spravņika veidotais Austras koka formas svečturis. To vainago Latvijas vēsturisko apriņķu ģerboņi. Svečturi Saeimai dāvināja pats mākslinieks. Sveces tajā tradicionāli iededz divas reizes gadā – svinot valsts dzimšanas dienu 18. novembrī un neatkarības atjaunošanu 4. maijā.

Starpkaru perioda Saeimas Prezidija krēsls

Senlaicīgs, kokgriezumiem rotāts koka krēsls ar augstu atzveltni un tumšu polsterējumu, novietots uz koka podesta gaišā telpā pie loga, kur fonā redzams zaļš dīvāns.

Parlamenta Balsošanas zāli rotā starpkaru perioda Saeimas Prezidija oriģinālais krēsls, kur to var aplūkot ikviens interesents. Vēsturiskais krēsls savulaik atradās Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcā, kur tas nonācis Latvijas okupācijas laikā un saglabāts līdz mūsdienām.

Vilhelma Purvīša glezna “Pavasaris”

Pie silti brūnas sienas karājas glezna greznā, reljefā rāmī, kurā attēlota pavasara atkušņa ainava ar kūstošu sniegu, strauta atspīdumiem un zeltainiem kokiem pie nelielām lauku mājām. Gleznas apakšējā kreisajā stūrī redzams paraksts V. Purvītis.

Brūno zāli rotā izcilā latviešu ainavista Vilhelma Purvīša glezna “Pavasaris”, kurā attēlota pavasara atnākšana Latvijas dabā. Šī darba reprodukcija tiek pasniegta kā reprezentācijas dāvana ārvalstu vēstniekiem, noslēdzot dienestu Latvijā.

Rituma Ivanova glezna “Jānis Čakste”

Pie gaišas telpas sienas karājas ierāmēts Jāņa Čakstes melnbalts portrets, kas redzams pāri priekšplānā izplūdušiem klasiska stila krēsliem un galdam.

Dzeltenajā zālē atrodas mākslinieka Rituma Ivanova veidotais pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes portrets.

Ogista Debē alegoriskās gleznas

Vēsturiskas zāles interjers ar divām ovālām gleznām greznos zelta rāmjos pie gaišas sienas un zeltītiem sienas svečturiem, zem kuriem gar sienu un pie koka galda izkārtota gara rinda ar baltiem krēsliem ar tumšiem sēdekļiem.

Viesu zāli rotā franču mākslinieka Ogista Debē 19. gadsimtā radītas alegoriskas gleznas. Darbi papildina telpas vēsturisko interjeru un ir daļa no Saeimas mākslas kolekcijas.

Glezna “Tautas veidots Latvijas karogs”

Pie gaišas sienas piestiprināta liela formāta glezna Latvijas karoga motīvā ar gludu, baltu horizontālu joslu vidū un tumši sarkanām, biezi un haotiski teksturētām joslām augšpusē un apakšpusē. Zem gleznas atrodas neliela informatīvā plāksnīte.

Šis īpašais mākslas darbs tapis, cilvēkiem Latvijas simtgades laikā uz audekla ierakstot savus vārdus. Vēlāk projektam pievienojās arī digitālā versija, kurā savu vārdu Latvijas karogā ierakstīja vairāk nekā 6000 cilvēku.

Portrets “Zigfrīds Anna Meierovics”

Skats caur durvju ailu uz telpu, kuras centrā atrodas tumša koka galds ar četriem antīkiem krēsliem zaļā rakstainā audumā. Pie sienas starp diviem logiem ar gariem, drapētiem aizkariem karājas ierāmēts vīrieša portrets ar nelielu zelta plāksnīti apakšā.

Kamīnzālē apskatāms Latvijas pirmā ārlietu ministra un valstsvīra Zigfrīda Annas Meierovica portrets, ko Saeimai Latvijas simtgadē dāvinājuši atjaunotās Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāji.

Glezna “Karš” (“Karā aizejot”)

Glezna tumšā koka rāmī, kurā ekspresīvā stilā attēlota latviešu strēlnieku grupa dinamiskās pozās uz zilu debesu fona, kurā plīvo Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Rāmja apakšdaļā ir neliela plāksnīte ar uzrakstu "Prof. Kaspars Zariņš pēc Jēkaba Kazaka 'Karš'".

Balsošanas zālē atrodas mākslinieka Kristapa Zariņa veidotā glezna, kas tapusi pēc Jēkaba Kazaka ieceres. Darbs veltīts Latvijas brīvības cīņu tematikai un dāvināts Saeimai par godu Satversmes spēkā stāšanās 90. gadadienai.

Latvijas karogs no Amerikas Savienotajām Valstīm

Divi vīrieši tumšos uzvalkos greznā zālē kopīgi tur un demonstrē atlocītu Latvijas valsts karogu.
1991.g. ASV Valsts sekretārs Džeims Beikers nodod karogu, kas visu okupācijas laiku glabājies ASV

Viens no kolekcijas nozīmīgākajiem eksponātiem ir Latvijas valsts karogs, ko 1991.  gadā Latvijai dāvināja ASV valsts sekretārs Džeimss Beikers. Karogs okupācijas gados glabājās ASV Valsts departamentā kā apliecinājums tam, ka Amerikas Savienotās Valstis neatzina Baltijas valstu okupāciju. Šodien tas ir vērtīga Latvijas neatkarības atjaunošanas liecība.

Porcelāna vāze

Zili balta porcelāna vāze ar vāku un ainavas gleznojumu novietota uz grezna balta marmora kamīna dzegas pie gaišas sienas ar dekoratīviem veidojumiem.

Kamīnzālē eksponēta 18. gadsimta Ķīnas porcelāna vāze, kas ir viens no senākajiem lietišķās mākslas priekšmetiem Saeimā. Tās dekorā atspoguļotas harmonijas un dabas atjaunošanās tēmas.

Diplomātisko dāvanu kolekcija

Tumša koka stiklots vitrīnas skapis ar izgrebtu ģerboni augšpusē, kura izgaismotajos plauktos izstādīti porcelāna šķīvji, vāzes, suvenīri, apbalvojumi un ierāmēts portrets. Pie sienas pa labi atrodas caurspīdīga plāksne ar uzrakstu "SATVERSMES SAPULCES DEPUTĀTI".

Saeimas kolekcijā glabājas vairāk nekā 1000 reprezentatīvu dāvanu no ārvalstu parlamentiem, delegācijām, organizācijām un privātpersonām. Tajā apskatāmi mākslas darbi, tautas lietišķās mākslas priekšmeti, karogi, monētas, grāmatas, tautastērpi un citi vēsturiski eksponāti.

Tāpat te var uzzināt, ko Saeimas deputāti dāvina saviem kolēģiem citos parlamentos, dodoties ārvalstu vizītēs, kā arī aplūkot dāvanas, kuras pasniedz dažādos pasākumos un tikšanās reizēs.