Vadītāja. Labdien, cienījamie klausītāji un skatītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūdaļ deputāti pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Jurim Viļumam. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Prieks, ka jūs atkal klausāties un sekojat līdzi Saeimas darbam.
Šodien gana plašas diskusijas bija saistībā ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu tālāko darbību. Īpašs jautājums jau vasarā bija pacēlies par… tā nedrīkst teikt – pacēlies… tika aktualizēts jautājums par “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzijas” tālāko darbību… gan par šo abu nosaukumu saglabāšanu, gan par logo saglabāšanu. Šodien otrajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts lēmums, ka uz priekšu tiks saglabāti gan nosaukumi “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija”, gan arī būs atrasts pielietojums logo.
Jāpiemin arī tas, ka Saeima otrajā, galīgajā, lasījumā lēma nostiprināt vajadzību pēc divām neatkarīgām ziņu redakcijām – gan radio, gan televīzijā. Par šo priekšlikumu, par šo ideju komisija bija lēmusi un konceptuāli to atbalstījusi, bet gribēja to virzīt atsevišķi pirmajā lasījumā un lemšanu atstāt nākamajai, 15., Saeimai. Taču, kā minēju, deputāti lēma šādi. Jau šobrīd redzu, ka LSM vadība sociālajos medijos ir nākusi klajā ar, teiksim tā… es pat teiktu, uzbrukumiem likumdevējam, jo likumdevējs ir iejaucies LSM darbībā. Manuprāt, šādi paziņojumi nav korekti. Gan Saeima, gan atbildīgā komisija vienmēr cenšas sadarboties gan ar SEPLP, gan ar LSM vadību un mēģina, kā jau teicu, meklēt risinājumus. Un attiecībā uz ziņu redakciju neatkarības saglabāšanu arī komisijā tika lemts, ka šis jautājums no Saeimas puses noteikti ir jāuzrauga.
Tad vēl gribu pieminēt – par Saeimas kārtības rulli. Šodien Saeimā akceptējām ideju, ko Juridiskā komisija bija atnesusi… uz Saeimu par kompensāciju deputātiem – ne gluži pakāpenisku atcelšanu, bet vismaz izņemšanu no Saeimas kārtības ruļļa un pārnešanu uz amatpersonu atalgojuma likumu. Tiesa gan, līdz galam vēl nav zināma sistēma, kā šajā likumā tā tiks iestrādāta, tomēr noprotams, ka deputātiem būs mazākas kompensācijas, iespējams, tā būs atsevišķa, mazāka, piemaksa pie algas. Katrā ziņā lai izbeigtu spekulācijas, kurš no deputātiem cik lielu kompensāciju katru mēnesi ir saņēmis… kas, teikšu godīgi, arī Saeimas deputātiem, it sevišķi tiem, kas ir ievēlēti no reģioniem, nepalīdz pārstāvēt savus reģionus, tikai rada ažiotāžu un nenoved pie rezultāta.
Tāpat arī jāpiemin pilsonības piešķiršana Višvanatas kundzei… kas sabiedrībā radīja daudzus jautājumus. Ņemot vērā arī kolēģu rosinājumu, mēs lēmām šodien Saeimā steidzamības kārtībā šo piešķirto pilsonību atņemt, tiesa gan – līdz apstākļu noskaidrošanai. Ļoti iespējams, ka Višvanatas kundzei šī pilsonība tiks atgriezta, bet par to acīmredzot būs jālemj jau 15. Saeimai.
Un visbeidzot – šodien sākas un rīt turpināsies Baltijas Asamblejas pasākums Tallinā, uz kuru ir devušies daudzi Saeimas kolēģi. Es arī tūlīt došos. Katrā ziņā Baltijas Asambleja ir ļoti svarīga organizācija, kuras ietvaros mēs lemjam par visai Baltijai svarīgiem jautājumiem, tai skaitā par “Rail Baltica” un citiem jautājumiem. Tā ka ļoti svarīga ir arī Baltijas valstu parlamentu sadarbība.
Paldies par uzmanību. Došu iespēju arī citiem kolēģiem izteikties un papildināt manis teikto.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no APVIENOTĀ SARAKSTA.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!
G. Kūtris (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šīsdienas sēdes darba kārtībā bija daudz likumu, kas tika pieņemti galīgajā lasījumā gan tradicionāli trijos lasījumos, gan steidzamības kārtībā divos lasījumos, bet Saeimai tas ir raksturīgs pēdējās nedēļās, jo tā grib godīgi pabeigt uzsāktos darbus un atrisināt iesāktos jautājumus.
Šodienas uzrunā es vēlos pievērst uzmanību diviem jautājumiem, kas skar pilsonības tēmu.
Pirmais jautājums ir par pašu pēdējo darba kārtības jautājumu. Tika noņemta steidzamība grozījumiem Pilsonības likumā, jo Juridiskā komisija teica, ka nespēj izvērtēt iesniegtos priekšlikumus pēc pirmā lasījuma. Juridiskajā komisijā un arī Saeimā mēs bijām vienojušies, ka risināsim viena konkrēta panta grozīšanu, kas atrisina situāciju cilvēkiem, kam ir dabiski izveidojusies divu valstu pilsonība… ar valsti, kur likums neparedz dubultpilsonību, proti, visbiežāk tā ir Latvijas un Krievijas pilsonība. Piedāvātais risinājums mēģināja šo situāciju atrisināt. Diemžēl man personīgi liekas, ka drīzāk bija vēlme šo likumu iznest cauri, iesniedzot ļoti daudz priekšlikumu, kas neattiecas uz konkrēto jautājumu, bet skar dubultpilsonību kā tādu.
Rezultātā komisijā, skatot šo jautājumu pēc būtības, radās jautājums: priekšlikumu iesniedzēji vēlas jeb, pareizāk sakot, izsaka cieņu Krievijas pilsonībai vai par prioritāru uzskata Krievijas pilsonību, bet Latvijas pilsonības esību uzskata kā otršķirīgu? Un, kalpojot Krievijas valsts attieksmei pret šo jautājumu, mēs sakām: mēs savam pilsonim pilsonību atņemam, lai viņam paliek Krievijas pilsonība. Tā ir “cieņa” pret Latvijas pilsoni, kurš ir uzsācis procesu, lai atteiktos no pilsonības. Es ļoti ceru, ka jaunā Saeima šo jautājumu skatīs un atrisinās, jo aiz šī jautājuma stāv asa cilvēciska problēma.
Otrs jautājums arī saistīts ar pilsonību. Kolēģis Viļums jau pieminēja likumu par pilsonības piešķiršanu Divjai Kananai Višvanatai, par šī likuma atcelšanu, ko šodien pieņēma steidzamības kārtībā. Es no Saeimas tribīnes jau šodien sniedzu savus argumentus. Man liekas, ka Saeimas rīcība ir ļoti nekorekta, jo ne likumprojekta iesniedzēji, ne diemžēl arī Valsts prezidents nesniedza nevienu faktu – nevienu faktu! –, kas norādītu uz nepatiesas liecības sniegšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai. Neviens fakts nav apstiprinājies, kas ir nosaukts publiskajos medijos.
Tāpēc man liekas, ka mēs atkāpjamies no tiesiskuma principa… ka pieņemam lēmumus, balstoties uz reāliem argumentiem, nevis uz baumām vai cilvēku pausto viedokli sociālajos tīklos. Vēl vairāk – cilvēkam, kurš tiek nomelnots par nepatiesas informācijas sniegšanu, pat likums un augstākās valsts iestādes nepiedāvā iespēju aizstāvēties, jo tie, kas izteica šīs bažas, vienmēr piemin “iespējams”, “manuprāt”. Tā vairs nav apzināta goda un cīņas aizskaršana vai reputācijas graušana. Šādos gadījumos cilvēka aizstāvēšanās iespējas ir ļoti sašaurinātas. Es ļoti ceru, ka nākamā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šo jautājumu vēlreiz caurskatīs, izvērtēs un pieprasīs no visiem baumu cēlājiem, lai viņi sniedz argumentus savam pamatojumam, un galarezultātā Saeima atvainosies un aicinās – varbūt persona tomēr vēlas pieņemt Latvijas pilsonību. Pretējā gadījumā mēs ar šādiem lēmumiem skaidri pasakām, ka Latvijai nav vajadzīgi zinātnieki no citām valstīm, Latvijai nav vajadzīgs ieguldījums zinātnes un ekonomikas attīstībai. Uz redzēšanos! Paldies! Galvenais, lai jūs protat pie mums latviski runāt.
Atvainojiet, kolēģi, ka es beidzu uz tāda nedaudz paskarba toņa, bet tāds ir Saeimas darbs, kur mēs bieži saskaramies ar politiku, nevis ar tiesiskumu.
Lai jums skaista nedēļas nogale!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības.
Vārds deputātei Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien vairāk pievērsīšos jautājumam, kas, iespējams… savā ziņā pagaidām ir ceļa noslēgums Saeimā. Un tas ir par gandrīz 400 gadus vecā Rucavas apkaimes meža nociršanas nenovēršanu. Pieprasījumā 10 Saeimas deputāti jautāja Zemkopības ministrijai, kāpēc, lai gan bija iespējams novērst nociršanu, tā tomēr netika apstādināta vismaz uz izvērtēšanas laiku un kāpēc mēs nespējām pasargāt dabas vērtības.
Jāteic, ka paralēli notikumiem Saeimā ir attīstījusies situācija… šobrīd jau ir izvērtētas tās meža platības, kuras bija plānots izcirst, ir ierosināts mikroliegums vairāk nekā 50 hektāru apjomā. Tas nozīmē, ka prasība jūnijā par to, ka šī ciršana ir jāaptur, lai izvērtētu Meža pētīšanas stacijas izsolītās cirsmas, tomēr bija pamatota. Tāpat šobrīd par jau izcirsto meža gabalu (divi hektāri) ir ierosināts kriminālprocess, jo tur bija ne tikai aizsargājams biotops, bet arī aizsargājamas sugas. Skatīsimies, kas notiks tālāk.
Tas, ko šie notikumi simbolizē, – ka, manuprāt, esam gājuši nepareizajā virzienā, jo faktiski mēs Latvijā nespējam aizsargāt to, kas ir ļoti svarīgs. Man jāteic, ka šādu būtiski aizsargājamu meža biotopu Latvijā ir vien 10 procenti no Latvijas mežiem. Un tomēr mēs sevi uzskatām par zaļu valsti. Līdz ar to skatīsimies, kas notiks tālāk.
Diemžēl šo pieprasījumu Saeima neatbalstīja. Ļoti labi saprotu kolēģus. Tas, protams, ir koalīcijas disciplīnas jautājums, – nevar atbalstīt opozīcijas pieprasījumus. Bet ļoti ceru, ka šis gadījums daudziem raisīja pārdomas. Gribu teikt – tas nav tikai tāds likumdošanas jautājums, patiesību sakot, tas ir vērtību jautājums – vai mēs esam spējīgi saredzēt un aizsargāt to, kas mums šobrīd ir, un kā mēs to darām.
Noteikti arī pati sekošu notikumiem līdzi. Ļoti, ļoti ceru, ka šis ir precedents un brīdinājums citiem valsts mežu apsaimniekotājiem, ka tomēr meža biotopi ir jāaizsargā. Un tas ir arī skaidrs brīdinājums, pareizāk sakot, norādījums, ka mums pēc iespējas ātrāk ir jādomā, kā kompensēt privātajiem meža īpašniekiem, ja viņu teritorijās atrodas šādi biotopi, saimnieciskās darbības ierobežojumus. Šobrīd tas nav darīts pietiekami.
Līdz ar to ļoti ceru, ka mežs, kurš krita (divi hektāri), iespējams, viens no vecākajiem mežiem Latvijā, tomēr iezīmēs precedentu, ka mēs spēsim labāk aizsargāt to, kas mums ir, un atstāt arī mūsu bērniem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamais runās deputāts Edmunds Zivtiņš no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
E. Zivtiņš (LPV).
Paldies par doto iespēju.
Sveicināti, radioklausītāji! Šodien bija ne visai gara, bet ļoti interesanta un spraiga Saeimas sēde. Gribu pieskarties diviem jautājumiem, kas, manā skatījumā, ir ļoti būtiski.
Pirmais jautājums. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniedza prasību – pieprasījumu satiksmes ministram par sabiedrisko transportu reģionos, par to, ka pārvadātājiem ir milzīgas problēmas, lai nodrošinātu maršrutus un piesaistītu šoferus, izmaksātu viņiem cienīgas algas, jo degvielas cenas aug. Uz pieprasījumu Satiksmes ministrija atbildēja: jā, mēs to visu zinām, mēs visu plānojam, visu redzam, bet, atvainojiet, diemžēl neko izdarīt nevaram, jo naudas nav. Man liekas, tā šobrīd ir lielākā problēma – visi kaut ko dara, visi kaut ko plāno, bet saprast, no kurienes ņemt naudu, kā to naudiņu nopelnīt, īsti skaidrības nav.
Piemēram, mūsu kaimiņi igauņi ir skaidri pateikuši… bija degvielas cenas pieaugums, viņi to neaiztika, bet samazināja uz pusi sabiedriskajam transportam… vilcienam… samazināja uz pusi biļešu cenas. Tādā veidā viņi piesaista vairāk… tagad jau otro reizi to izdara… šī gada laikā viņi par vairākiem miljoniem ir palielinājuši pasažieru skaitu.
Man liekas, arī Latvijai ir jābūt nedaudz aktīvākai un jādomā pilnīgi citādos rāmjos saistībā ar degvielas cenām, pasažieru pārvadājumiem un pasažieru piesaisti. Mēs nevaram vienkārši stāvēt un skatīties, un teikt, ka nav naudas, tāpēc mums nākamgad būs jānogriež reģioniem sabiedriskais transports. Tiešā tekstā satiksmes ministrs to, protams, nepateica, bet netika atbildēts uz jautājumu, kā šī pasākuma restrukturizācija, reorganizācija notiks. Mūsu skatījumā, šī brīža apstākļos tas var notikt tikai un vienīgi uz pasažieru un reģiona iedzīvotāju rēķina. Un tas nav pieņemami.
Otrs jautājums, kas, manā skatījumā, bija ļoti svarīgs un ko gribu atzīmēt (paldies Saeimas deputātiem, kas to saprata un par to nobalsoja), – par vēsturisko nosaukumu “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio” atstāšanu. Protams, mēs varam veikt dažnedažādas reformas un restrukturizācijas, reorganizācijas, bet cilvēki, kas ilgstoši strādā šajās organizācijās, lepojas ar to, kur viņi strādā, un ar šiem nosaukumiem, kurus vienmēr tur godā. Brīdī, kad Saeima pasaka – nebūs vairs “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija”, bet būs LSM… kā melns blāķis… skaidrs, ka cilvēkiem, arī profesionāļiem, žurnālistiem, kas strādā, sirdī ir rūgtums.
Jāsaka paldies visiem deputātiem, kas šo situāciju izprata. Apsveicu “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzijas” darbiniekus ar to, ka jums paliks šie vēsturiskie nosaukumi.
Visiem liels paldies par uzmanību. Lai jums jauka nedēļas nogale! Uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Lūdzu!
Z. Skujiņa-Rubene (JV).
Labdien! Paldies par doto vārdu. Vēlos akcentēt četras būtiskākās lietas, kuras šodien skatījām.
Vienu kolēģi jau ieskicēja – par steidzamības kārtībā pieņemto likumu, kas atzīst par spēkā neesošu pagājušonedēļ pieņemto likumu par Indijas pilsones atzīšanu par Latvijas pilsoni. Zinu, ka tas izklausās mazliet sarežģīti, ja to pasaka vienā teikumā. Faktiski, ņemot vērā to, ka mums nebija pārliecības par zinātniskajām publikācijām un saņēmām vairākas ziņas no Latvijā ļoti cienījamiem zinātniekiem, ka Latvijas pilsonības piešķiršana šai dāmai par zinātniskiem nopelniem ir mazliet aizdomīga, šodien, pamatojoties uz to, JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti rosināja šo likumprojektu, kas paredz šīs pilsonības piešķiršanu atzīt par spēkā neesošu.
Tāpat Saeima šodien konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības ārvalstu studentiem. Informācijai – 2025. gadā Latvijas augstskolās studēja vairāk nekā 12 000 ārvalstnieku, no kuriem apmēram 9000 bija trešo valstu pilsoņi. Aizvien biežāk uzturēšanās atļaujas ir anulētas studentiem, kuri pārtraukuši studijas vai izslēgti no augstskolas. Noteikti jāatzīmē, ka plānotie grozījumi paredz, ka turpmāk augstskolai ārvalstu students ar termiņuzturēšanās atļauju būs jāizslēdz no studējošo saraksta, ja viņš piecas dienas pēc kārtas nepiedalās studiju procesā bez attaisnojoša iemesla, nav sasniedzams vai mēnesī apmeklē mazāk nekā 80 procentu lekciju un nodarbību.
Jāteic, ka tālāku darbu pie šī likumprojekta, visticamāk, turpinās 15. Saeimas kolēģi, kuri, cerams, likumprojektu pārņems. Ļoti, ļoti ceram, ka šis risinās jautājumu ar nelegālo migrāciju, kas pēdējo mēnešu laikā Latvijā ir aktuāls jautājums.
Noteikti – jau kolēģa Zivtiņa pieminētie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi. Tie šodien paģērēja daudz diskusiju par transporta un dzīvesvietas īres kompensācijām deputātiem. Arī par telefona izmantošanu Saeimas sēžu laikā šodien diskutējām. Faktiski šie grozījumi paredz, ka mēs svītrojam normu, kas regulē deputātu izdevumu kompensācijas, bet tas nenozīmē, ka tā tiek atcelta pilnībā, vienkārši tiks pārlikta uz citu likumu, kas to koriģē un attiecīgi regulē. Ļoti ceru, ka šis regulējums tiks sakārtots pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka absolūti pievienojos JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģiem par to, ka mums šis regulējums ir jāpārskata, noteikti gan pārbaudot, cik tālu konkrētais deputāts dzīvo. Tajā pašā laikā, protams, nodrošināt arī deputātu reģionālo pārstāvniecību Saeimā.
Visbeidzot noteikti gribu atzīmēt, ka Saeima šodien atbalstīja Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par “ManaBalss.lv” turpmāku pastāvēšanu” turpmāko virzību. Arī komisijas sēdē kolēģi aicināja Ministru kabinetu rast iespēju 2027. gadā sniegt finansiālu atbalstu platformai “ManaBalss.lv”. Šī platforma faktiski ir ļoti būtisks pilsoniskās līdzdalības piemērs. Ļoti daudzas lietas, ko ikdienā izmantojam, piemēram, depozītu sistēma, Rīgas nakts transports, bezmaksas higiēnas preču pieejamība sievietēm vidējās izglītības iestādēs… tas viss faktiski ir nācis kā likuma grozījumi, pateicoties “ManaBalss.lv”. Tāpēc ļoti ceram, ka tiksim sadzirdēti un šī iniciatīva turpināsies arī 15. Saeimā.
Paldies. Tas no mums viss.
Vadītāja. Paldies Zanei Skujiņai-Rubenei no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Raidījumu šodien noslēgs frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts, Saeimas sekretārs Jānis Grasbergs. Lūdzu!
J. Grasbergs (NA).
Labdien! Šodien bija tāda spraiga, spraiga sēde. Sākotnēji likās, ka tā būs ļoti īsa un jautājumi ātri tiks izskatīti, bet tomēr ļoti daudzi raisīja debates.
Droši vien skaļākā lieta ir par pilsonības piešķiršanu. Es gribu atgādināt, ka pagājušajā nedēļā, kad skatījām jautājumu par pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei, neviens “Nacionālās apvienības” deputāts neatbalstīja pilsonības piešķiršanu. Jo mums ir tāds kā nerakstīts likums jeb tāda sarkanā lampiņa – ja cilvēks nemāk latviešu valodu un prasa pilsonību, mēs neizskatām to kā variantu un neatbalstām. Šajā gadījumā bija tieši tas pats. Mūsu deputāti, kas bija piedalījušies šajā sēdē, konstatēja, ka četru gadu laikā šī Indijas pilsone nav apguvusi latviešu valodu. Manuprāt, tas nav tikai par valodu, tas ir par lojalitāti, tas ir par attieksmi pret valsti.
Iedomājamies situāciju: ja mēs dotos kā mācībspēks vai kā zinātnieki, piemēram, uz Amerikas Savienotajām Valstīm, vai mēs iedomātos uz turieni doties, nezinot angļu valodu? Droši vien – ne. Un tieši tādu pašu attieksmi mēs gribam redzēt arī no tiem, kas dodas pie mums uz Latviju – ka viņi zina latviešu valodu.
Tādēļ mēs atbalstījām to, ka atceļam pilsonības piešķiršanu, tieši tāpat kā pagājušonedēļ balsojām, ka neatbalstām piešķiršanu.
Tad par tādiem saimnieciskākiem jautājumiem. Grozījums Enerģētikas likumā. Pēc pieredzes ar vētru, ka bija daudzas vietas Latvijā, kas bija palikušas bez elektrības pat trīs vai četras dienas, veicām grozījumu, ka degvielas uzpildes stacijām ir jānodrošina nepārtrauktība jeb jāaprīko sava stacija vai nu ar baterijām, vai ģeneratoriem, lai cilvēkiem būtu pieejams enerģijas līdzeklis, kas ir degviela. Plus – veikt sociālo funkciju: nodrošināt sakarus, lai mēs varētu doties uz degvielas uzpildes stacijām un sazināties gan ar dienestiem, gan saviem mīļajiem un noskaidrot lietas, kas notiek. Tādēļ mēs uzdodam Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kas paredzētu darbības nepārtrauktību, jo tas dos efektu civilās aizsardzības jomā un ļoti daudzās citās. Mums ir jāsaprot, ka ļoti daudzi degvielas tirgotāji iesaistās valsts pasūtījumos gan degvielas rezervju uzkrāšanas, gan dažādās citās lietās. Tāpēc es domāju, ka mēs varam to prasīt. Ja mēs skatāmies uz apgrozījumu, peļņas bāzēm, kas ir degvielas tirgotājiem, tas nav tāds ļoti liels slogs to izdarīt. Tāpēc es domāju, ka tas ir cilvēku interesēs, lai degvielas uzpildes staciju darbībā būtu nepārtrauktība.
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā – beidzot esam pieņēmuši normas par valodas lietojumu. Tas gan ir tā tālāk (uz 2034. gadu), ka radio un televīzijas kanāliem būs jāskan vai nu valsts, vai Eiropas Savienības dalībvalstu valodās. Tāpēc tāds garš pārejas periods, lai pārkārtotos un dotu iespēju. Tiesa gan bija vairāki “Nacionālās apvienības” deputātu priekšlikumi, kas paredzēja, ka debates un dažādas priekšvēlēšanu akcijas notiek tikai valsts valodā. Diemžēl šie priekšlikumi tika noraidīti, aizbildinoties ar to, ka tas ir Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Bet es domāju, ka ir ļoti daudzas slēptās politiskās reklāmas. Vajadzēja atbalstīt.
Pirmajā lasījumā ir atbalstīti ļoti būtiski grozījumi Augstskolu likumā, jo tie arī ir par kontrolētu imigrāciju. Tā ir lieta, par ko “Nacionālā apvienība” ir iestājusies un turpinās iestāties. Ja mēs redzam, ka ārvalstu students ir samaksājis gada maksu un viņa ģimene dzīvo Latvijā, bet viņš pat nestudē, tad tādam ir jādodas atpakaļ uz mājām. Tieši tādēļ norma paredz: ja ir vairāk nekā 20 procentu kavējumu mēnesī, tie nav attaisnoti slimības vai kādu iemeslu dēļ, tad principā šādam studentam uzturēšanās atļauja ir jāpārtrauc. Mums ir jābūt ļoti striktiem imigrācijas jautājumos, jo redzam, kas notiek vecākās Rietumu valstīs, kur ir notikusi nekontrolēta imigrācija un pēc tam ir ļoti lielas problēmas, es pat teiktu – bīstamība vietējiem cilvēkiem. Tāpēc šiem jautājumiem jāpievērš ļoti pastiprināta uzmanība.
Tā ka tie ir tādi, es domāju, svarīgākie punkti. Protams, bija ļoti daudz likumu, kurus izskatījām, bet šie ir tādi, kas visvairāk palikuši atmiņā.
Paldies, ka uzklausījāt. Lai jauka nedēļas nogale un visiem labs prāts!
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies Jānim Grasbergam no “Nacionālās apvienības”.
Līdz ar to šodienas raidījums ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!