Frakciju viedokļi
2026. gada 15. oktobrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie klausītāji un skatītāji! Tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tūdaļ deputāti pastāstīs jums par tajā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds deputātam Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Paldies par doto iespēju.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu akcentēt divas, manā skatījumā, ļoti būtiskas lietas.
Pirmā lieta ir tā, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniedza deputātu pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei, lai mēs precizētu jautājumu par nodokļu maksātāju naudu, kas no 2024. gada līdz 2026. gadam tiek izdalīta dažnedažādām nevalstiskajām organizācijām. Mums ir jāsaprot, uz kāda pamata tā tika izdalīta, kurš ir atbildīgs par to, kādi bija motīvi, kāpēc šī nauda bija izdalīta, jo naudas līdzekļi, kas tiek piešķirti šīm nevalstiskajām organizācijām, ir ļoti lieli, lai gan šobrīd budžets ir ļoti, ļoti saspringts.
Otra lieta, kam es gribu pieskarties un ko gribu akcentēt, – par deputātu kompensācijām, par izmaiņām Saeimas kārtības rullī. Ļoti pozitīvi ir tas, ka deputāti vienbalsīgi nodeva šo jautājumu izskatīšanai Juridiskajai komisijai. Par to ir jālemj. Bet mans redzējums ir tāds, ka visi šie jautājumi, kas skar deputātu algas, piemaksas un tā tālāk, nekādā gadījumā šeit netiktu celti un nevienu tas īsti neinteresētu, ja cilvēki mūsu valstī dzīvotu pārticībā. Tikai un vienīgi tāpēc, ka ir šī milzīgā šķēre starp cilvēkiem… starp parasta darba darītājiem un Saeimas deputātiem, ir šādas, tā teikt, nesaprašanas… cilvēki nav apmierināti ar to, kā viss te notiek. Līdz ar to tas ir jāpārskata, lai Juridiskā komisija par to lemj, lai deputāti lemj, un pēc tam to skatīsim Saeimas sēdē.
Bet vēlreiz atkārtoju – šobrīd situācija cilvēkiem ir gaužām skaudra. It sevišķi pensionāriem un vientuļajām mātēm, kam grūti savilkt galus kopā, tāpēc visi šie jautājumi arī tiek celti gaismā.
Liels paldies visiem par uzmanību. Vairs jūs nekavēšu.
Lai visiem jauka nedēļas nogale un brīvdienas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Uģis Mitrevics. Lūdzu!
J. Mitrevics (NA).
Labdien, klausītāji! Es pieskaršos diviem likumprojektiem, kas šodien Saeimā tika atbalstīti. Abi ir “Nacionālās apvienības” izstrādāti, rosināti un virzīti.
Pirmais likumprojekts, kas tika pieņemts galīgajā lasījumā, ir ilgi gaidītais, jau vairākus gadus lolotais likumprojekts par darba stāža atgriešanu mammām, kas audzināja bērnus laika periodā no 1991. gada līdz 1996. gadam.
Mēs zinām, ka tanī laikā mammām brīvprātīgi bija jāiemaksā no 1 centa līdz 56 centiem, pārrēķinot šodienas naudā, tāds kā sociālais maksājums, kas bija 1 procents no krīzes iztikas minimuma tanī laikā, lai šo periodu, kad viņas audzināja bērnus un ko viņas varēja darīt līdz bērna 8 gadu vecumam, viņām ieskaitītu darba stāžā. Ļoti daudzas mammas šobrīd… jau vairākus gadus, un tas būs arvien vairāk… saskaras ar situāciju, ka, pietuvojoties pensijas vecumam, viņas saprot, ka darba stāžā šie gadi nav iekļauti. Šis ir ļoti svarīgs likums, kas šodien tika pieņemts, un tas nozīmē, ka mammām būs iespēja palielināt savu darba stāžu, līdz ar to arī palielināt savas pensijas apjomu atkarībā no tā, cik liels periods būs vēl iekļaujams papildus.
Šis ir ļoti svarīgs likums. Tas skar arī cilvēkus, kas kopa bērnus ar invaliditāti, cilvēkus ar I grupas invaliditāti, tas skar studentus, kas tanī laikā studēja Latvijā, kā arī cilvēkus, kas kopa vecākus aprūpējamos pēc 80 gadu vecuma.
Otrs, ne mazāk svarīgs likumprojekts, kas šodien tika pieņemts pirmajā lasījumā un kam vēl tāls ceļš ejams nākamajā Saeimā, – par to uzturlīdzekļu izmaksāšanu bērniem, kas tiek maksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda… līdzvērtību ar tiem minimālajiem uzturlīdzekļiem, ko maksā vecāki saskaņā ar Civillikumu un Ministru kabineta noteikto kārtību. Tā starpība bērniem līdz 7 gadu vecumam… ir par 40 eiro mazāk, ja vecāku vietā to dara valsts.
Bērniem no 7 gadu vecuma šī starpība jau ir mazāka… par 54 eiro, un tā ir ļoti būtiska summa mēnesī un gadā. Tā ir nevienlīdzība starp bērniem, tā ir bērnu iespējama atstumtība, bērnu mazākas iespējas iegūt to, ko varbūt citi bērni var iegūt. Šis noteikti ir jautājums, kas ir risināms. No 2004. gada bija vienlīdzīga samaksa, tad lielajā ekonomiskajā krīzē šī summa tika samazināta, tad atkal atjaunota, un 2019. gadā jau pieņemts tāds ļoti dīvains lēmums, kas darbojas līdz šodienai, ka tie bērni, kas šos līdzekļus saņem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, jau pašā sākumpunktā turpmāk saņems mazāk. Tas ir tas, ko mēs šodien pirmajā lasījumā labojām.
Jā, tas skar finansējumu, tas skar papildu 20 miljonus budžetā… lai atrastu līdzekļus. Bet tas, ko mēs šobrīd sakām, – jā, šī ir problēma, mēs zinām, ka nākamajā gadā ar naudu būs ļoti knapi daudzām lietām medicīnā… pedagogiem… dažādām citām mūsu valsts saistībām. Un tomēr šim jautājumam ir jābūt starp visiem tiem jautājumiem, kuri šodien ir dienaskārtībā, un būs jāskatās, kas ir tās prioritātes, lai mūsu iedzīvotājiem palīdzētu visvairāk, īpaši tiem, kuriem šī palīdzība ir visvairāk vajadzīga.
Tā ka šis jautājums tiek virzīts tālāk jau nākamajai Saeimai, un tad skatīsimies, kā mums ies ar prioritāšu izvēli turpmākajos gados, lai šo netaisnību atgrieztu tādās taisnīgās sliedēs.
Paldies, kolēģi. Paldies, klausītāji.
Vadītāja. Paldies Uģim Mitrevicam no “Nacionālās apvienības”.
Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Jurim Viļumam. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Par dažiem likumprojektiem, kas šodien tika pieņemti. Īpaši gribu sākt ar tiem, kurus kolēģi vēl nepieminēja.
Vispirms par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrajā, galīgajā, lasījumā tika apstiprināts, ka tiem deputātiem, kas nākamajā Saeimā darbosies Nacionālās drošības komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, būs nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, jo šīs Saeimas laikā un arī iepriekš ir bijušas problēmas ar deputātu spējām apliecināt to, ka viņiem šāda pielaide pienākas. Būsim godīgi, daži deputāti pat neprasīja šo pielaidi. Acīmredzot paši nojauta, ka viņiem šādu pielaidi nedos. Uz priekšu! Šāda pielaide būs obligāta!
Otrs likums, par ko pavisam īsi gribu jums izstāstīt, ir Latgales vēstniecības GORS likums, kas šodien trešajā lasījumā beidzot tika pieņemts. Visiem iedzīvotājiem gan Rēzeknē, gan ap Rēzekni, gan visiem tiem, kas no Rīgas brauc uz koncertzāli “Gors”, ir pozitīvs vēstījums arī no Saeimas, ka uz priekšu valsts turēs rūpi par šīs koncertzāles tālāko darbību un vietējā pašvaldība nevarēs tik viegli, teiksim tā, destabilizēt šīs, es pat teiktu, nacionālas nozīmes kultūrkoncertzāles darbu. Starp citu, šodien darbu sāk jaunā koncertzāles “Gors” valdes locekle. Vēlēsim viņai veiksmi! Un, kā jau teicu, aicinu visus noteikti apmeklēt šo koncertzāli.
Par likumprojektu, ko kolēģis jau pieminēja… par Uzturlīdzekļu garantiju fondu. Saeima šodien to apstiprināja pirmajā lasījumā, bet uzreiz arī norādīja, ka šī Saeima to neapstiprinās galīgajā lasījumā. Tas ir tāds kā, ja var teikt, sveiciens nākamajam parlamentam ar norādi, ka šī problēma ir jārisina. Jo 20 miljonu šobrīd budžetā nav, nevar atrast, un tam nav norādīts avots. Pēc būtības visi, arī eksperti, atzīst, ka jānostiprina un jāpilnveido sistēma, kā var dabūt no parādniekiem, no tiem vecākiem, kas nav pildījuši savu pienākumu un nav maksājuši uzturlīdzekļus saviem bērniem… kā piespiest to darīt un tādā veidā arī nodrošināt finansējumu bērnu vajadzībām, jo kopīgais parāds ir jau vairāku… ļoti daudzu miljonu, ja nemaldos, pat 500 miljonu apmērā sakrājies daudzu gadu laikā.
Kā beidzamo gribu pieminēt likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmajā lasījumā esam akceptējuši, ka vienkāršosim Prezidija locekļu ievēlēšanu 15. Saeimā, lai vienkārši taupītu laiku un Saeimas deputātiem nebūtu vairākas stundas jāvelta vēlēšanu biļetenu aizpildīšanai. Ja uz konkrēto vietu Prezidijā būs tikai viens pretendents, varēs nobalsot ātrāk ar mūsu balsošanas iekārtām.
Piekrītu, ka kompensācijas deputātiem ir jāsamazina, tās ir jārevidē. Pats laikam esmu vistālāk no Rīgas dzīvojošais deputāts un zinu, ka, ja ne man personīgi, tad citiem Saeimas deputātiem, kas būs 15. Saeimā vai 16. un nākamajās Saeimās, tomēr jābūt kompensējošam mehānismam, lai gluži vienkārši tiem politiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas izvēlas startēt Saeimas vēlēšanās un kļūt par Saeimas deputātiem (protams, ja iegūst attiecīgu Latvijas pilsoņu atbalstu), būtu līdzvērtīgas iespējas pārstāvēt savus vēlētājus, Latvijas pilsoņus. Citādi mēs varam aiziet otrā galējībā – ka parlamentā būs tikai Rīgas un Pierīgas deputāti. Manuprāt, tas nebūtu labi Latvijai, Latvijas attīstībai kopumā.
Sekojiet līdzi norisēm un noteikti – noteikti! –, ja jums ir labi priekšlikumi, sūtiet tos vienai vai otrai frakcijai.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no APVIENOTĀ SARAKSTA.
Vārds deputātei Lienei Gāterei no frakcijas PROGRESĪVIE. Lūdzu!
L. Gātere (PRO).
Labdien, godātie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē mēs bijām liecinieki tam, cik ietekmīga var būt sabiedrības līdzdalība, jo Saeima šodien galīgajā lasījumā akceptēja grozījumus Civillikumā, kas faktiski tika iniciēti pēc 35 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju platformā “ManaBalss.lv” iesniegtās iniciatīvas. Respektīvi, mēs pieņēmām grozījumus, kuri noteic, ka dzīvnieki nav lietas un dzīvniekiem piemērojami lietu tiesību noteikumi, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieka kā dzīvas un justspējīgas būtnes dabu un dzīvnieku aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Tādējādi mēs likumā atzīstam, ka dzīvnieka dzīvība un labbūtība ir aizsargājamas vērtības.
Šie grozījumi arī precizē atlīdzību par dzīvniekam nodarīto kaitējumu. Piemēram, ja dzīvnieku patvaļīgi nogalina vai sakropļo, varēs prasīt atlīdzību un prasīt atlīdzināt nodarītās morālās ciešanas. Līdz ar šiem grozījumiem Latvija pievienojas vairākām Eiropas valstīm, kurās šādi grozījumi jau ir. Un tas parāda, ka mēs virzāmies uz modernu, sabiedrībā valdošajām vērtībām atbilstošu tiesību sistēmu. Parāda arī to, ka sabiedrībai tiešām ir ietekme un deputāti ieklausās pilsoņu iniciatīvās, kuras nonāk Saeimā, un arī atbalsta tās.
Vēl viena lieta – grozījums Valsts kontroles likumā. Te jau pieminēja, ka šodien otrajā lasījumā akceptējām iniciatīvu par to, ka Valsts kontrole varēs veikt finanšu revīziju Saeimā. Tas ir ļoti progresīvs solis.
Diemžēl netika atbalstīts deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums par to, ka Valsts kontrolei varētu dot tiesības veikt arī lietderības revīziju, kas parādītu, kā mēs tiešām varam Saeimā ekonomēt vairāk un strādāt efektīvāk. Šo virzienu frakcija PROGRESĪVIE piedāvāja jau iepriekš.
Katrā gadījumā pirmais solis, ka Valsts kontrole vispār varēs veikt revīziju Saeimā, manuprāt, ir ļoti apsveicams un, domāju, palīdzēs veicināt sabiedrībā uzticību, ka deputāti ar valsts budžeta līdzekļiem apietas atbildīgi.
Pēdējā lieta, ko gribu pieminēt, – notika debates par priekšlikumiem Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem. Viena lieta ir deputātu kompensācijas – tas, ka mēs varētu no tām atteikties un palielināt algas deputātiem, kuri dzīvo tālāk no Rīgas. PROGRESĪVAJIEM pagaidām nav pilnīgas skaidrības, vai šis priekšlikums tiešām samazinās kopējos Saeimas budžeta tēriņus, lai nodrošinātu reģionos dzīvojošo deputātu īres izmaksas un transporta kompensācijas. Bet mēs kopumā konceptuāli atbalstījām virzienu, ka ir jāreformē šobrīd spēkā esošā kārtība, kā šos tēriņus kompensējam. Tā nav efektīva.
Mēs piedāvājam citus risinājumus un arī droši vien sniegsim priekšlikumus šim likumprojektam. Bet viennozīmīgi, ka Saeimai – 15. Saeimai visdrīzāk – ir priekšā nopietni lēmumi, lai veicinātu sabiedrības uzticību tam, kā deputāti izrīkojas ar valsts piešķirto budžetu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Lienei Gāterei no frakcijas PROGRESĪVIE.
Raidījumu noslēgs deputāts Kaspars Melnis no Zaļo un Zemnieku savienības. Lūdzu!
K. Melnis (ZZS).
Sveicināti, klausītāji! Šodien gribētu izstāstīt par trim grozījumiem… par trim likumprojektiem.
Pamatā viens no pirmajiem likumprojektiem, kas tika atkal Saeimā atbalstīts un kas ir iesprūdis šajā sasaukumā jau visus šos četrus gadus, ir “Grozījumi Ostu likumā”. Šodien Saeima atbalstīja tā atgriešanu atpakaļ komisijai, kur tas jau pirms divām nedēļām bija skatīts un virzīts uz Saeimu. Zināmā mērā tas parāda arī kaut kādu nespēju Saeimai pieņemt vienu vai otru likumprojektu un… kur tas ir iesprūdis. Līdz ar to likumprojekts atgriežas komisijā, mēs to skatīsim, un ceru, ka šajā sasaukumā paspēsim pieņemt un neatliksim uz nākamo sasaukumu, kurā tas atkal var vienkārši palikt kādā atvilktnē.
Tad noteikti šodien otrie ļoti svarīgi grozījumi bija par izmaiņām deputātu kompensācijās. Skaidrs, ka tie ir nepieciešami. Arī redzot pēdējos notikumus, ka pamatā kompensācijas ļoti bieži balstās uz deputātu godprātību, mēs redzam, ka ir lietas, kas noteikti jāuzlabo, un ir lietas, kurās jābūt striktākai uzraudzībai, un noteikti ir jābūt izmaiņām. Mēs redzam, ka sabiedrībā kopumā ir arī ļoti… situācija ar ienākumiem ir ļoti smaga. Tad arī nevar būt tā, ka tiek veiktas kaut kādas izmaiņas, mēs palielinām deputātu ienākumus vai arī kādas kompensācijas.
Bet skaidrs, ka kompensāciju būtība ir tā, ka Saeimā nav tikai Rīgas un Pierīgas cilvēki, Saeima pārstāv arī reģionu cilvēkus. Ir ļoti svarīgi, lai arī no reģioniem deputāti varētu nokļūt Rīgā un pārstāvēt reģionus Saeimā. Pats svarīgākais – pārstāvēt reģionu cilvēku intereses. Ir ļoti svarīgi, lai deputāti, kas nāk no reģioniem, tiekas ar cilvēkiem reģionos, runā, kādas ir problēmas, jo tas ir deputātu pamatdarbs un lielā vērtība, un pienesums Saeimā.
Trešais likumprojekts, kas ir pozitīvs un ar ko gribu noslēgt, – šodien galīgajā lasījumā tika atbalstīts Latgales vēstniecības GORS likums. Kas ir “Gors”? Tā ir viena Latgales lielā kultūras pērle. Likums dod zināmu stabilitāti “Gora” nākotnē, lai nevar veidoties situācija, kāda diemžēl bija izveidojusies, ka, mainoties pašvaldības varai, tiek mainīta arī “Gora” vadība, neskatoties uz to, vai tas strādā labi vai slikti, bet tas tiek ietekmēts pašvaldības politiskās varas maiņas dēļ.
Noteikti aicinu visus, kas vēl nav bijuši, apmeklēt “Goru”, jo “Gors” ir ne tikai viena no kultūras pērlēm, bet arī ļoti izsmalcinātas arhitektūras ēka.
Uz šīs pozitīvās nots gribu noslēgt. Aicinu, protams, visus lieliski pavadīt brīvdienas un ar jaunu iedvesmu doties nākamās nedēļas cēlienā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Kasparam Melnim no Zaļo un Zemnieku savienības.
Līdz ar to raidījums ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!