Parlamenta darbā būtiska loma ir Saeimas komisijām. Tās specializējas noteiktā likumdošanas jomā un sagatavo likumprojektus izskatīšanai Saeimas sēdēs, kā arī īsteno parlamentāro kontroli pār valdības darbu. Dažas parlamenta komisijas pilda arī citus uzdevumus, piemēram, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata ētikas pārkāpumus vai vērtē Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos.
Komisijas ir noteiktas Saeimas kārtības rullī. Tās ir pastāvīgās komisijas, kuras deputāti izveido katrā Saeimas sasaukumā. Līdztekus pastāvīgajām komisijām Saeima atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai var izveidot speciālas komisijas. Tāpat Saeima noteiktiem gadījumiem ieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu.
Katra komisija, ja nepieciešams, var izveidot ne vairāk kā divas apakškomisijas.
Kā izveido komisijas?
Komisiju izveidošanas principus un sastāvu nosaka Saeima. Komisijas tiek izveidotas katra Saeimas sasaukuma sākumā, bet to sastāvu parlaments var mainīt arī vēlāk darba gaitā. Katrā komisijā strādā deputāti no dažādām frakcijām, atspoguļojot proporcionālu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvniecību.
Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurā ievēlē divus deputātus no katras Saeimas frakcijas, kā arī Nacionālās drošības komisija, kurā strādā pa vienam pārstāvim no katras frakcijas.
Komisijas priekšsēdētāju un sekretāru komisijas deputāti ievēlē no komisijas locekļu vidus. Ja nepieciešams, deputāti ievēlē arī priekšsēdētāja biedru.
Apakškomisijas izveido pašas komisijas. Atšķirībā no komisijām to izveidei un locekļu ievēlēšanai nav nepieciešams Saeimas balsojums. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kuri nav attiecīgās komisijas locekļi. Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisija iesniedz komisijai. Apakškomisijas darbu vada tās priekšsēdētājs un sekretārs, kurus apakškomisijas deputāti ievēlē no sava vidus.
Deputāts vienā un tajā pašā laikā drīkst strādāt ne vairāk kā divās pastāvīgajās komisijās un trīs apakškomisijās. Taču priekšsēdētāja amatu deputāts var ieņemt tikai vienā pastāvīgajā komisijā.
Kā strādā komisijas?
Komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, par kurām deputāti pēc tam spriež Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.
Otrs komisiju darba virziens ir kontrole pār izpildvaras darbu. Komisijas izskata sabiedrībā aktuālus jautājumus un spriež par nepieciešamajiem uzlabojumiem ministriju, valsts un pašvaldību iestāžu darbā.
Komisijām ir tiesības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām iestādēm. Nepieciešamo informāciju un paskaidrojumus komisijas var prasīt arī no pašvaldībām. Tāpat komisijas var uzaicināt uz sēdēm amatpersonas, lai uzklausītu to paskaidrojumus.
Deputāti komisijās uzklausa atbildīgo ministriju argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju viedokļus. Komisiju sēdēs tiek paustas dažādas intereses, atšķirīgi politiskie uzskati un daudzpusīgi viedokļi par to, kāds būtu piemērotākais konkrētās problēmas risinājums.
Komisiju sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse no komisijas locekļu skaita. Lēmumus komisijas pieņem ar balsu vairākumu.
Līdztekus deputātiem komisiju sēdēs piedalās uzaicinātie izpildvaras pārstāvji, nozaru lietpratēji un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Sēdes ir atklātas, un to norisei var sekot arī Saeimā akreditētie mediju pārstāvji. Katra komisija uz Saeimas vai komisijas lēmuma pamata var noturēt aizklātu sēdi.
Katru komisijas sēdi protokolē. Sēdes protokolā fiksē izskatīto darba kārtību, pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus. Katram komisijas loceklim ir tiesības pievienot protokolam savu atsevišķo viedokli (ne vēlāk kā nākamajā sēdē).