Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, piedaloties paneļdiskusijā starptautiskā politiskās un pilsoniskās līdzdalības forumā Polijā, uzsvēra nepieciešamību Eiropai būtiski straujāk stiprināt aizsardzības spējas un vienlaikus akcentēja, ka stiprāka Eiropas aizsardzība nav alternatīva transatlantiskajai aliansei – tā stiprina NATO.
“Eiropai ir jābūt atbildīgai un gatavai globālas nenoteiktības apstākļiem. Un mērķim jābūt – stiprāka Eiropa stiprā NATO. Varam lepoties, ka Latvija to saprot un velta visas pūles un lielus budžeta līdzekļu savas valsts aizsardzībai, tādējādi ieguldot kopējā Eiropas drošībā un NATO stiprināšanā,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
Viņa norādīja, ka Latvija ne tikai pati būtiski stiprina savas aizsardzības spējas, bet arī NATO solidaritāte Latvijā ir labi redzama praksē – mūsu valstī dienē vairāk nekā četri tūkstoši sabiedroto karavīru no 20 valstīm. “Latvijā ir 20 NATO dalībvalstu karavīri, tādējādi Latvija ir vislabāk jeb visplašāk aizsargātā NATO dalībvalsts šobrīd,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Z.Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka Eiropai ir gan ekonomiskie resursi, gan tehnoloģijas, kā arī zināšanas un industriālais potenciāls, lai kļūtu par ievērojami spēcīgāku spēlētāju drošības jomā. Galvenais uzdevums ir šīs priekšrocības pietiekami ātri pārvērst reālās militārajās spējās – stiprināt pretgaisa aizsardzību, palielināt munīcijas un artilērijas ražošanu, attīstīt dronu tehnoloģijas un militāro mobilitāti, kā arī paātrināt lēmumu pieņemšanu un iepirkumus.
“Taču drošību nevar stiprināt tikai ar bruņojuma un militāro spēju attīstību. Ne mazāk svarīga ir sabiedrības noturība pret hibrīddraudiem. Dezinformācija, manipulācijas ar informāciju un mēģinājumi šķelt sabiedrību var kļūt par īpaši bīstamu ieroci, jo to mērķis ir mazināt uzticēšanos, radīt nedrošību un vājināt mūsu spēju rīkoties vienoti,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Viņa norādīja, ka Eiropa šajā jomā jau ir paveikusi daudz, taču hibrīddraudi nepārtraukti mainās un attīstās. Ja konvencionālās militārās spējas lielā mērā iespējams izmērīt konkrētās vienībās – karavīru skaitā, tehnikā vai munīcijā – hibrīddraudi ir daudz grūtāk prognozējami un izmērāmi. Tie pielāgojas tehnoloģijām, sabiedrības noskaņojumam un aktuālajiem notikumiem.
Diskusijā Saeimas priekšsēdētājas biedre kopā ar Lietuvas Seima deputāti un bijušo aizsardzības ministri Dovili Šakalieni (Dovilė Šakalienė) un Eiropas Ārējo attiecību padomes viespētnieku, bijušo ASV valsts sekretāra vietnieku Eiropas un Eirāzijas lietās Džimu O'Braienu (Jim O’Brien) sprieda par NATO nākotni, Eiropas militārajām spējām un aizsardzības industrijas attīstību un ASV lomu kopējā drošības arhitektūrā.
Diskusijas centrā bija jautājums, kā Eiropai uzņemties lielāku atbildību par savu drošību un vienlaikus stiprināt NATO aliansi. Diskusiju moderēja Varšavas Drošības foruma vadītāja profesore Katažina Pisarska (Katarzyna Pisarska).
Starptautiskais politiskās un pilsoniskās līdzdalības forums “Polijas nākotne” norisinās no 26. līdz 30.augustam Olštinā, Polijā, pulcējot politikas veidotājus, ekspertus un jauniešus, lai diskutētu par Eiropas nākotnei būtiskiem jautājumiem.
Saeimas Preses dienests