Mākslīgā intelekta attīstība un nozīme ekonomikā, drošībā un citās nozarēs ir strauji pieaugusi. Globālā sacensība par līderību mākslīgā intelekta jomā kļūst arvien dinamiskāka, un Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies kļūt par pasaules līderi šai ziņā, piektdien, 6.jūnijā, sprieda Saeimas Eiropas lietu komisijā. Deputāti un eksperti pārrunāja komisijas izvirzīto prioritāro tēmu “Mākslīgā intelekta kontinenta rīcības plāns”.
Eiropas Komisija ir sagatavojusi redzējumu par ES kā vadošo mākslīgā intelekta kontinentu, kas paredz paātrināt un pastiprināt centienus piecās galvenajās jomās, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība. Šīs jomas ir datošanas infrastruktūra, tostarp tās paplašināšana, izveidojot mākslīgā intelekta gigafabrikas un attīstot ES datu centru jaudu, augstas kvalitātes dati un piekļuve tiem, prasmes un to pielietojums, algoritmu izstrāde un pielietošana, kā arī regulējuma vienkāršošana.
Sēdes dalībnieki sprieda, ka mākslīgā intelekta attīstība saistās arīdzan ar būtiskiem ieguldījumiem pētniecībā un infrastruktūrā, tostarp paredzot tam atbilstošu finansējumu. “Tas nozīmē arī skaidras politiskas izvēles un izšķiršanās. Ja tādu nebūs un visu darīsim minimālā līmenī, riskējam kļūt par visu šo produktu patērētājiem, kamēr ražošana notiks citās pasaules daļās, kas būs ieguvējas,” pauda E.Cepurītis. Klātesošie uzsvēra arī datu drošības aspektus, attīstot un nodrošinot mākslīgā intelekta risinājumus ES ietvaros.
Mākslīgā intelekta pamatā ir zinoši datu speciālisti, un Latvijas stiprās puses ir valodu risinājumi un kvantu algoritmu izstrāde. Tehnoloģiju attīstībai būtiska ir akadēmiskā, publiskā un privātā sektora sadarbība, atbildot uz deputātu jautājumiem, pauda Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji. Tāpat patlaban norit intensīvs darbs, lai stiprinātu sadarbību ar fabriku Somijā.
Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija norādīja, ka teju 40 procenti publiskā sektora jau izmanto vai testē kādu no mākslīgā intelekta risinājumiem. To skaitā ir virtuālais asistents – “čatbots” – , kas ir uzlabojis pakalpojumu efektivitāti valsts pārvaldē un ļāvis ietaupīt aptuveni 90 procentus cilvēkresursu laika.
Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka mākslīgā intelekta risinājumi ir būtiski drošības un demokrātijas noturības stiprināšanai, jo tos var izmantot arī ļaunprātīgi. “Ja demokrātisko Eiropas valstu pusē nebūs pietiekamas kapacitātes, lai identificētu un novērstu gadījumus, kad ar mākslīgā intelekta risinājumiem notiek centieni ietekmēt un graut demokrātiju vai citādi kaitēt, mēs kļūstam par vieglu mērķi.”
Mākslīgā intelekta rīki var būtiski uzlabot produktivitāti un veicināt ekonomisko izaugsmi, sprieda komisija, aicinot izmantot iespējas. Tāpat deputāti aicināja atbildīgās iestādes aktīvi komunicēt ar sabiedrību par mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanas ieguvumiem. Parlamentārieši uzsvēra arī jauno tehnoloģiju saistību ar energoinfrastruktūras attīstību un konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu nozīmi investoru piesaistei.
Saeimas Preses dienests