Saeima ceturtdien, 5.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā par patvertņu izveidošanu un pielāgošanu. Līdz šim neviens likums to neregulēja. Patvertņu izbūve pēc 2027.gada 1.janvāra būs obligāta daudzām jauniecerētām ēkām. Tāpat noteikti pienākumi pašvaldībām.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apsekojis vairāk nekā 4710 objektus visā Latvijā un secinājis, ka 394 objekti atbilst patvertņu prasībām, savukārt 1200 daļēji atbilst šādām prasībām, iepriekš par likumprojektu atbildīgajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē informēja VUGD pārstāvji.
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumā patvertne raksturota kā būve vai tās daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no katastrofas, militāra iebrukuma vai kara.
Patvertnes iedalītas trīs kategorijās. Pirmā no tām ir ar visaugstāko aizsardzību, kas iedzīvotājus var pasargāt no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un šķembām. Savukārt trešās kategorijas patvertnes būtu izveidotas esošajās būvēs vai to daļās, mazinot ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.
Patvertņu izbūve pēc 2027.gada būs obligāta daudzdzīvokļu mājām ar vairāk nekā pieciem stāviem, bērnudārziem, skolām, augstskolām, stacionārām ārstniecības iestādēm, kā arī citām publiskām ēkām ar vismaz 2500 kvadrātmetriem. Savukārt tāda objekta īpašnieks, uz kuru neattieksies obligātās prasības, varēs brīvprātīgi ierīkot patvertni. Patvertnes īpašniekam būs jānodrošina tās uzturēšana, lai katastrofas, tās draudu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā cilvēki varētu iekļūt patvertnē un izmantot to, noteic likuma grozījumi.
Pašvaldības uzturēs informāciju par tās teritorijā esošo patvertņu izvietojumu. Tāpat pašvaldības varēs piedalīties patvertņu, tai skaitā privātās ēkās un telpās, izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat paredzēts noteikt, ka, veicot būves ar patvertni atjaunošanu vai pārbūvi, tai skaitā lietošanas veida maiņu, patvertne būs jāsaglabā.
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā pielāgota būve vai tās daļa atzīstama par patvertni, kā arī to, kā veic patvertņu pārbaudes, kā arī civilās aizsardzības zīmju sarakstu un izvietošanas prasības.
Ņemot vērā pēdējās vētras sekas un pašvaldību pieredzi, likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka pašvaldības varēs organizēt vides sakārtošanas pasākumus ne tikai publiskajā ārtelpā, bet arī fiziskai personai piederošā nekustamajā īpašumā. Šo pasākumu kārtību pašvaldības noteiks savos saistošajos noteikumos. Tas nepieciešams, lai pašvaldība varētu sniegt atbalstu iedzīvotājiem, jo ne visos gadījumos nekustamā īpašuma īpašnieks būs spējīgs veikt nolauzto koku sazāģēšanu un savākšanu.
Saeimas Preses dienests