Lai uzņēmumos un iestādēs savstarpējos darījumos par precēm un pakalpojumiem kā obligātus ieviestu elektroniskus rēķinus, Saeima ceturtdien, 10.oktobrī, konceptuāli kā steidzamus atbalstīja grozījumus Grāmatvedības likumā. 

Plānots, ka valsts budžeta iestādēs, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm vai pakalpojumiem, no 2025.gada savstarpējie rēķini būs jānoformē kā strukturēti elektroniskie rēķini. 

Savukārt no 2026.gada e-rēķini savstarpējos darījumos obligāti būs jāizmanto visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, noteic likumprojekts. 

Ar grozījumiem arī paredzēti gadījumi, kad drīkstēs atkāpties no obligātās prasības par e-rēķina noformēšanu. Tas attieksies uz darījumiem, kad uzņēmumi samaksu par darījumiem apliecina ar kases čeku vai kvīti, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), un darījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem. 

Grozījumi paredz Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par kārtību, kādā organizē un īsteno e-rēķina apriti un kā rēķinu dati jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. 

Lai no 2026.gada nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un šo rēķinu datu nodošanu VID, uzņēmējiem būs iespēja datus nodokļu administrācijai nosūtīt bez maksas, izmantojot e-adresi vai Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, teikts likumprojekta anotācijā.  

Finanšu ministrijas pārstāvji deputātus par grozījumu virzību atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā informēja, ka obligāta e-rēķinu ieviešana ir saistīta ar Valsts kases grāmatvedības uzskaites vienotā pakalpojumu centra izveidi, kas sāks darboties no nākamā gada, kā arī šis ir viens no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem. 

Lai grozījumi varētu stāties spēkā, Saeimai par tiem jālemj vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

Saeimas Preses dienests