“Pāreja uz zaļo kursu ir cieši saistīta ar industriālo un ekonomisko izaugsmi. Enerģētiskā pašpietiekamība, izejvielu pieejamība, drošākas piegāžu ķēdes un pašu spēja ražot ir gan Latvijas, gan visas Eiropas drošības jautājums,” trešdien, 1.martā, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē uzsvēra tās priekšsēdētājs Andris Sprūds.

“Zaļā pārkārtošanās ir mūsu iespēja, tādēļ ir būtiski uzņemties iniciatīvu darba vietu radīšanā un ražošanas attīstībā šeit, Latvijā, kā arī būt efektīviem un konkurētspējīgiem globālos tirgos,” pauda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs.

Komisija sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju par Zaļā kursa industriālo plānu neto nulles emisiju laikmetam. Tas veidos “jumta regulējumu” vairākiem citiem Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka jaunā plāna pamatā ir četri pīlāri - paredzama un vienkāršota regulatīvā vide, ātrāka piekļuve finansējumam, prasmju pilnveide, kā arī atvērta tirdzniecība un noturīgas piegāžu ķēdes.

Pirmais pīlārs paredz ieviest iniciatīvas, kas veicinās Eiropas stratēģiskos projektus, tai skaitā nodrošinot vienkāršotu regulatīvo satvaru tādu produktu ražošanas jaudu ieviešanai un attīstībai, kas ir būtiski klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

Plāna otrais pīlārs paredz paātrināt investīcijas un finansējumu tīro tehnoloģisko risinājumu ražošanai Eiropā. Savukārt trešais vērsts uz kvalitatīvu zaļās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamo darbaspēka prasmju pilnveidošanu.

Ceturtais pīlārs noteic globālu sadarbību un tirdzniecības darbību zaļās pārkārtošanās interesēs, atbilstoši godīgas konkurences un atvērtas tirdzniecības principiem.

Saeimas Preses dienests