Saeima otrdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma 2022.gada valsts budžeta likumu.
“Viena no nākamā gada budžeta prioritātēm ir konkurētspēja, tādēļ būtiski, ka 2022.gadā tiek palielināts neapliekamais minimums, atbalsts zinātnei, uzņēmumiem un reģionālajai attīstībai. Otrkārt, ir būtiski, ka ievērojams papildu finansējums paredzēts veselības aprūpei – pieaugs atalgojums mediķiem, vairāk naudas būs onkoloģijai. Treškārt, finansējums palielināts iekšlietu sistēmā strādājošajiem, kā arī pedagogu algām,” nākamā gada valsts budžeta projekta izskatīšanas gaitā atzīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, visvairāk papildu līdzekļu nākamgad plānots novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai – 131,2 miljonus eiro. Savukārt papildu 12,1 miljoni eiro nākamgad piešķirti augstas gatavības projektiem šīs krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai.
Medicīnas jomai papildus paredzēts novirzīt 130,5 miljonus eiro. No tiem 49,8 miljoni eiro paredzēti kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam onkoloģijas jomā, savukārt 40,6 miljoni eiro - ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, tostarp 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,9 miljoni – ārstiem-rezidentiem. 4,6 miljonus novirzīs paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Tāpat papildu līdzekļi piešķirti ierīču nodrošināšanai insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem.
Nākamgad darba samaksas pieaugums paredzēts ne vien ārstniecības personām, bet arī vairākās citās jomās strādājošajiem. Iekšlietu jomā nodarbināto algu pieaugumam novirzīs 20,7 miljonus, bet pedagogu atalgojuma pieaugumam – 17,5 miljonus eiro, tostarp 2,3 miljoni paredzēti pirmsskolas pedagogiem. 9,9 miljoni eiro piešķirti aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, astoņi miljoni - kultūras jomas darbiniekiem, trīs miljoni - valsts drošības iestādēs strādājošajiem, savukārt papildu 1,4 miljoni eiro - nodarbinātajiem probācijas dienestā.
Nākamgad 91,3 miljonus eiro novirzīs šī gada jūlijā uzsāktās ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanai, savukārt stipendiju paaugstināšanai studējošajiem - 6,2 miljonus eiro, tostarp 3,7 miljoni piešķirti sociālajām stipendijām studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm.
Papildu 57,7 miljonus eiro nākamgad ieguldīs reģionālo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā, 14,5 miljonus eiro valsts robežas infrastruktūras izveidē, bet 12 miljonus - ugunsdzēsēju un glābēju autotransporta bāzes atjaunošanā. Papildu 10,6 miljoni eiro piešķirti zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, trīs miljoni - policistu un izmeklētāju izglītības sistēmas pilnveidei, bet 2,6 miljoni eiro - Mediju atbalsta fondam.
Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no nākamā gada paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, vienlaikus tas paaugstināts arī pensionāriem. No 2022.gada 1.janvāra neapliekamais minimums būs 350, bet no 1.jūlija – 500 eiro apmērā. Līdz šim maksimālais neapliekamais minimums bija 300 eiro, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā summa 2022.gadā no līdzšinējiem 62 800 eiro palielināta līdz 78 100 eiro.
No nākamā gada grāmatām, preses izdevumiem un ziņu portāliem piemēros samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi piecu procentu apmērā līdzšinējo 12 procentu vietā.
Nākamgad nodokļu ieņēmumus ietekmēs iepriekš pieņemtie lēmumi nodokļu jomā. Lielāks būs dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, akcīzes nodoklis cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un to izgatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī saldinātajiem dzērieniem.
2022.gada budžeta likums noteic, ka lielās valsts kapitālsabiedrības budžetā ieskaitīs 64 procentus no šī gada peļņas, tostarp AS “Latvenergo” ieskaitīs ne mazāk kā 70,16 miljonus eiro, VAS “Latvijas valsts meži” - ne mazāk kā 55,89 miljonus eiro, AS “Augstsprieguma tīkls” - ne mazāk kā 29,14 miljonu eiro, AS “Latvijas loto” - ne mazāk kā 5,29 miljonus eiro, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” - ne mazāk kā 2,2 miljonus eiro.
Skatot budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus finansiāli atbalstīt dažādus pasākumus un projektus, Saeima atbalstīja finanšu līdzekļu piešķiršanu virknei nevalstisko organizāciju un biedrību, kā arī skolām, kultūras iestādēm, sporta būvēm, pašvaldību projektiem, sociālās rehabilitācijas pasākumiem, baznīcu uzturēšanai, jaunuzņēmumu atbalstam un citiem pasākumiem.
Tāpat papildu finansējums piešķirts Centrālajai vēlēšanu komisijai 14.Saeimas vēlēšanu organizēšanai, kā arī atbalstam maznodrošinātiem iedzīvotājiem energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai.
Nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,6 miljardu eiro, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Ieņēmumi nākamgad plānoti par 1,078 miljardiem eiro, savukārt izdevumi – par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021.gadā.
2022.gada valsts budžeta likums, vidēja termiņa budžeta ietvara likums 2022., 2023. un 2024.gadam un grozījumi 12 likumos, kas saistīti ar budžetu, stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.
Saeimas Preses dienests