Juridiskā komisija: pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību varēs iesniegt arī pēc pieteicēja atrašanās vietas

(16.09.2020.)

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 16.septembrī, galīgajam lasījumam Saeimā lēma virzīt grozījumus Civilprocesa likumā, kas cita starpā paredz noteikt, ka pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas varēs iesniegt tiesai arī pēc pieteicēja atrašanās vietas, ja tas pieteicējam būs ērtāk.

Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību iesniedz tiesai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas. Tiesību norma vēsturiski ieviesta ar mērķi, lai pieteikums tiktu iesniegts iestādē, kura ir pieteicējam ērtāk pieejama, pieņemot, ka vardarbība ģimenes konfliktos notiek tur, kur pieteicējs uzturas un dzīvo, atzīmē grozījumu autori.

Deputāti sēdē pārrunāja sabiedrībā rezonansi izsaukušo traģisko gadījumu, kad personas, kuras dzīvesvieta bija Krāslavā, tiesā Rīgā iesniegtais pieteikums vairākkārt tika noraidīts, tostarp, pamatojoties uz to, ka tas nav iesniegts pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

Plānots, ka grozījumi attieksies arī uz tiem pieteikumiem, kas tiesai nosūtīti ar policijas starpniecību.

Vienlaikus ar grozījumiem paredzēts noteikt to civillietu kategorijas, kuru izskatīšana būs Ekonomisko lietu tiesas kompetencē. Plānots, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem, kā arī ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem. Tāpat Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību.

Vēl plānots, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskatīs prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām; prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām; prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem; prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē; prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus; prasības par līgumsaistību izpildi starp būvniecības procesa dalībniekiem; prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem; prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem; pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Saeima lēmumu par Ekonomisko lietu tiesas izveidi pieņēma šā gada jūnijā, un plānots, ka tiesa darbību uzsāks 2021.gadā.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 25.septembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Baltijas Asamblejas Konsultatīvas Padomes sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)