Saeima apstiprina Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam

(02.07.2020.)

Saeima ceturtdien, 2.jūlijā, nolēma apstiprināt Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam (NAP2027).

“Nacionālais attīstības plāns ir kā mozaīka, kas atspoguļo visas Latvijas sabiedrības izpratni par to, kas ir svarīgs mūsu valsts attīstībai, un tas ir demokrātiska kompromisa rezultāts. Iepriekšējā plānošanas perioda pieredze liecina, ka Nacionālais attīstības plāns ir nepārtraukts process, kuram balsojums Saeimā ir drīzāk starta šāviens, nekā noslēdzošais posms. Saeimas lēmumā pausts Saeimas viedoklis par Nacionālo attīstības plānu un nepieciešamo rīcību un investīcijām Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanā. Īpaša uzmanība veltīta veselības aprūpes jomai, tautsaimniecības atjaunošanai, un reģionālai attīstībai,” sacīja par Nacionālā attīstības plāna virzību Saeimā atbildīgās Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Saeimas lēmumā uzsvērts, ka ar 2021.gadu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) sākas jauns vidēja termiņa plānošanas periods un Latvijai ir nepieciešams skaidrs, izsvērts, labi pamatots un uz sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu vērsts valsts attīstības redzējums, kura īstenošanā nākamajos septiņos gados tiks ieguldīti ievērojami ES un valsts budžeta līdzekļi.

NAP2027 ir vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par vides kvalitāti Latvijā. Pamatus tam veido kvalitatīva, efektīva un attīstīta izglītības sistēma, kas nodrošina izglītību mūža garumā, lai atbalstītu ikviena Latvijas iedzīvotāja izaugsmi un apgūto zināšanu mērķtiecīgu izmantošanu.

Parlaments lēmumā atzīmē, ka Covid-19 straujā izplatība pasaulē un ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi ir nopietni ietekmējuši valstu ekonomikas attīstību. Pandēmijas izraisītā krīze ir nopietns pārbaudījums arī Latvijas sabiedrībai un valstij. Tā ir iespēja mainīt paradumus un līdzšinējo rīcību, plānot valsts attīstību un valsts budžetu skaidri noteiktu mērķu sasniegšanai, nevis fragmentēti pa nozarēm, vairāk resursu novirzīt produktīvākai nākotnes nozaru un ideju izaugsmei, mazāk – neproduktīvas tautsaimniecības struktūras noturēšanai.

Lēmumā pausts, ka Covid-19 izraisītā krīze jau ir pierādījusi NAP2027 vadmotīva “Paradumu maiņa - ceļš uz attīstību” un stratēģisko mērķu – produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, reģionālā attīstība un sociālā uzticēšanās – aktualitāti un nozīmi valsts ilgtspējas aspektā.

Ņemot vērā, ka makroekonomiskās prognozes turpmākajiem gadiem ir neskaidras, attiecībā uz Covid-19 izplatību pasaulē var īstenoties dažādi nākotnes scenāriji, valsts ilgtermiņa attīstība ir atkarīga arī no Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem un valsts atbalsta pasākumiem, ir svarīgi īstenot pārdomātus ieguldījumus jomās, no kuru veiktspējas vistiešāk ir atkarīga sabiedrības drošība un veselība, kā arī Covid-19 viļņa seku mazināšana, teikts lēmumā.

Deputāti aicina Ministru kabinetu šai laikā veselības aprūpes un sabiedrības drošības jomā neatliekami īstenot un pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz sociāli mazaizsargātām personām. Tāpat pausts aicinājums īstenot pasākumus veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai, centralizētas pacienta elektroniskās veselības kartes un attālināto veselības pakalpojumu attīstīšanai, Veselības ministrijas, veselības aprūpes un drošības iestāžu sadarbības spējai un gatavībai katastrofām un krīzes situācijām, palielinot valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā darba samaksu ārstniecības personām, kā arī nodrošinot ES fondu investīcijas. Lēmumā aicināts mērķtiecīgi tiekties uz to, lai NAP2027 īstenošanas periodā veselības aprūpei atvēlētais valsts budžeta finansējums būtu tuvs ES vidējam rādītājam vai pat sasniegtu to; saglabāt publisko sektoru kā nozīmīgu valsts aprūpes sistēmas dalībnieku, nodrošinot atbilstīgu ārstniecības iestāžu tīklu visā valsts teritorijā.

Sociālās aizsardzības un vienlīdzīgu iespēju jomā deputāti aicina īpašu uzmanību pievērst minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ikvienam sabiedrības loceklim, kā arī sociālā, psiholoģiskā un materiālā atbalsta pieejamībai, īpaši krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem un mājsaimniecībām, pie sociālā riska grupām piederošiem iedzīvotājiem, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.

Lēmumā pausts arī aicinājums tautsaimniecībā nodrošināt nepieciešamo valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu un kapitāla pieejamības veicināšanai uzņēmumiem, lai tie ātrāk pārvarētu krīzes sekas un turpinātu uzlabot savu produktivitāti. Tāpat aicināts īstenot tautsaimniecības digitālo transformāciju, izmantojot jaunās iespējas, ko paver elektroniskā komercija un e-pārvalde, ieviešot jaunus nodarbinātības veidus, attīstot augstākas digitālās prasmes, augstas kvalitātes datu pārraides infrastruktūru, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un publisko pakalpojumu plašāku elektronizāciju.

Lēmumā aicināts arī stiprināt aktīvās darba tirgus politikas spējas reaģēt uz īstermiņa bezdarba līmeņa pieaugumu, kā arī veidot un īstenot ilgtspējīgu darba tirgus politiku un elastīgu mūžizglītības sistēmu, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju līdz ar jaunu prasmju un kompetenču apgūšanu sekmīgi iekļauties nākotnes darba tirgū; atbalstīt mērķtiecīgus ieguldījumus uzņēmumu elastībā un spējā pielāgot esošās ražotnes un pakalpojumu sniegšanas platformas jaunu, tirgū pieprasītu produktu ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā sekmējot efektīvāku vietējo resursu izmantošanu.

Deputāti aicina atbalstīt ieguldījumus sabiedrības drošībai nozīmīgā infrastruktūrā, energoefektivitātē, tai skaitā centrālajā siltumapgādē, kā arī visaptverošas valsts aizsardzības ietvaros attīstīt vietējās tautsaimniecības piegāžu drošību, lai veicinātu visas sabiedrības un tautsaimniecības nozaru noturību, darbības turpināšanu krīzes apstākļos un maksimāli ātru atgūšanos darbībai pēc krīzes pārvarēšanas; atbalstīt tiesiskuma stiprināšanu un investīciju aizsardzību.

Lēmumā īpaši uzsvērta nepieciešamība NAP2027 īstenošanas periodā sekmēt straujāku un ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības struktūras transformāciju, palielināt mērķtiecīgus publiskā un privātā sektora ieguldījumus zinātnē un izglītībā, jo sevišķi augstākajā izglītībā un mūžizglītībā, kā arī pētniecībā un attīstībā, lai ilgtermiņā virzītos uz P&A veikto ieguldījumu apjomu – vismaz trīs procenti no IKP, tādējādi tuvinoties inovāciju radīšanas ziņā sekmīgāko Baltijas jūras reģiona valstu līmenim.

Tāpat deputāti norāda, ka Saeima ar lēmumu uzdevusi iekļaut reģionālo attīstību NAP2027 stratēģisko mērķu kopumā un ka uzsāktajai administratīvi teritoriālajai reformai ir jāpalīdz risināt tādus izaicinājumus kā policentriskas attīstības veicināšana, nomales efekta mazināšana un kultūrvēsturiskās daudzveidības stiprināšana jaunajās administratīvajās teritorijās. Ministru kabinetam uzdots izvērtēt attīstības centru potenciālu administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienotajās pašvaldībās un piedāvāt Saeimai līdz ar NAP2027 vidusposma īstenošanas novērtējumu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteikto attīstības centru pārskatīšanu.

Tāpat lēmumā uzsvērta nepieciešamība saglabāt un kopt Latvijas kultūras mantojumu, veicināt jaunrades procesus, attīstīt daudzveidīgu kultūras vidi, pilnvērtīgi darbojoties Eiropas un pasaules kultūras telpā, sniegt atbalstu kultūras un mediju nozarēm krīzes radīto zaudējumu mazināšanai un šo nozaru atveseļošanai, radīt sociāli atbildīgus un ilgtspējīgus nodarbinātības modeļus šajās nozarēs, jo tām ir izšķirīga nozīme valsts identitātes veidošanā un demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanā.

Deputāti pauž pārliecību, ka Covid-19 ir radījusi papildu izaicinājumus valsts attīstībai, kurus risina Latvijas valdība un sabiedrība. Neatkarīgi no tā, cik ilga un dziļa būs Covid-19 izraisītā krīze Latvijā un pasaulē, jāturpina meklēt piemērotākos pasākumus tās seku pārvarēšanai, kuru īstenošanas gaitā varētu gan risināt ar krīzi saistītās īstermiņa problēmas, gan iekļauties ilgākam laikposmam plānotajā valsts attīstības redzējumā, ko sniedz NAP2027. No tā būs atkarīga Latvijas valsts ilgtspējīga attīstība, kā arī tautsaimniecības un sabiedrības labklājības straujāka izaugsme nākamajos gadu desmitos.

NAP2027 izstrādes laikā ir notikušas deputātu un ekspertu diskusijas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā, citās Saeimas komisijās un dažādos forumos par NAP2027 prioritātēm, nozaru analīzi un to attīstības perspektīvām, tādējādi visas puses ir sniegušas būtisku ieguldījumu NAP2027 satura veidošanā, teikts lēmumā.

 

Saeimas Preses dienests

Svētdien, 9.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196