Saeima konceptuāli atbalsta ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu

(16.06.2020.)

Saeima otrdien, 16.jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. 

Plānots, ka ārpakalpojuma grāmatvežus licencēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tāpat plānots ieviest publisku ārpakalpojuma grāmatvežu reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā. 

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēma un licencēšanas pieteikums. Licenci plānots izsniegt uz pieciem gadiem, un to pēc tam varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu paredzēta valsts nodeva 100 eiro apmērā. 

Uzņēmuma valdes locekļa vai darbinieka, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu, kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Šai atbildīgajai personai būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā, paredz likumprojekts. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.   

Paredzēts, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nevarēs būt persona, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. 

Par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt darba līgumu par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus. Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt uzņēmuma līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu, teikts grozījumu anotācijā. 

Likuma grozījumi rosināti, lai ieviestu “Moneyval” ekspertu ieteikumus grāmatvedības jomā. Izmaiņas noteiks ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus un nodrošinās šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanu un sekmētu stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, teikts grozījumu anotācijā. 

Patlaban Latvijā nav efektīva regulējuma ārpakalpojuma grāmatvedības jomā, tostarp nav noteikti skaidri kritēriji, kas noteiktu minimālo profesionālās kompetences un zināšanu slieksni. Nozares sakārtošana stiprinās kopējo uzticību publiski pieejamiem finanšu pārskatiem, kas atstās pozitīvu iespaidu uz valsts spēju piesaistīt investīcijas, teikts likumprojekta anotācijā. 

Likumprojekta autori arī norādījuši, ka patlaban grāmatvedības pakalpojumus Latvijā var sniegt salīdzinoši plašs personu loks, profesija nav reglamentēta un nav noteikti profesionālās kvalifikācijas kritēriji. VID dati liecina, ka Latvijā grāmatveža ārpakalpojumus sniedz apmēram 7200 personas, un liela daļa no tām strādā, nereģistrējot savu darbību. Tāpat ir arī uzņēmumi, kas faktiski savu grāmatvedību kārto ārpakalpojumā, bet to nenorāda. Tādējādi potenciālais nedeklarētais grāmatvedības pakalpojumu tirgus tiek vērtēts vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā, teikts grozījumu anotācijā.   

Likumprojektā paredzēts, ka ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu bez licences varēs sniegt līdz 2022.gada 1.februārim, savukārt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas varēs strādāt līdz 2024.gadam. 

Likuma grozījumi Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā – galīgajā – lasījumā.  

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 1.decembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru V.E. Dmytro Kuleba
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
14:30  Saeimas 2021. gada 4. novembra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums