Jānis Vitenbergs: pienācis laiks sakārtot jautājumu par nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem

(26.11.2019.)
Galerija

“Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu darījumu starpniecības jomā nepastāv efektīvs nozares regulējums. Arī nozares pārstāvji atzīst, ka tikai nelielu tirgus daļu aizņem reģistrēti un godprātīgi pakalpojuma sniedzēji. Ar šo likuma projektu mēs beidzot sakārtosim nekustamā īpašuma starpnieku darbību,” sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Otrdien, 26.novembrī, Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstīja jauna Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, lai regulētu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību.

J.Vitenbergs atzīmēja, ka iesniegtajā likuma projektā ir iekļautas “Moneyval” ekspertu rekomendācijas un atrunāta starpnieku reģistra uzturēšana, kā arī darbības kontrole, taču jādara viss iespējamais, lai motivētu nekustamā īpašuma darījumu starpniekus reģistrēties, nevis paplašināt nozares “pelēko zonu”. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka tiksies ar nozares pārstāvjiem, lai kopīgi rastu priekšlikumus likuma projekta turpmākai virzībai.

Likumprojekta mērķis ir sekmēt stabilu un drošu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu nekustamā īpašuma starpniecības darījumos. Plānots, ka starpnieku darbības uzraudzību nodrošinās Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, proti, par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma atsavināšanai, iznomāšanai, izīrēšanai vai citādai nodošanai lietošanā.

Paredzēts, ka persona, kas vēlas uzsākt starpniecības pakalpojumu sniegšanu, iesniedz Ekonomikas ministrijā attiecīgu iesniegumu, savukārt Ekonomikas ministrija savā tīmekļvietnē uztur publiski pieejamu nekustamo īpašumu starpnieku reģistru. Vienlaikus Ekonomikas ministrijai paredzēts noteikt tiesības izslēgt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku no reģistra, ja tas pārkāpj likumā noteiktās prasības. Pēc likuma stāšanās spēkā starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļautas personas.

Iecerēts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks katru gadu līdz 31.janvārim sniedz Ekonomikas ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem. Reģistrācijas maksu un ikgadējo nekustamā īpašuma darījumu starpnieka uzraudzības maksu, kas jāveic starpniekam, noteiks Ministru kabinets.

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem būs pienākums sniegt vispusīgu un patiesu informāciju par attiecīgo nekustamo īpašumu – arī par trūkumiem, nastām, apgrūtinājumiem un nodokļiem. Ja informācija noklusēta, starpniekam jāuzņemas atbildība par radītajiem zaudējumiem, paredz likumprojekts.

Lai likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāskata Saeimai.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt