Pilsonības komisija: varam daudz mācīties no Igaunijas pieredzes integrācijas jautājumu risināšanā

(09.10.2019.)
Galerija

Risinot integrācijas jautājumus, varam daudz mācīties no Igaunijas, kā arī dalīties ar savu pieredzi un labo praksi, pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti trešdien, 9.oktobrī, sēdē tiekoties ar Igaunijas Kultūras ministrijas un Integrācijas fonda pārstāvēm. 

“Latvijai un Igaunijai kā valstīm ar kopīgu vēsturi ir arī līdzīgas problēmas, kas skar integrāciju, tomēr valstis izmanto atšķirīgus risinājumus, tāpēc pieredzes apmaiņa ir jo īpaši noderīga abām pusēm,” pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. 

Igaunijas Kultūras ministrijas Kultūras daudzveidības departamenta starptautisko sakaru integrācijas jautājumos vadītāja Anne Lī Reimā (Anne-Ly Reimaa) klātesošos iepazīstināja ar integrācijas politikas koordinēšanu, programmām un aktuālajiem problēmjautājumiem, akcentējot, ka Igaunijas integrācijas politika ir balstīta ne tik daudz uz valodas mācīšanu, kā uz piederības izjūtas veicināšanu valstij. Viņa iepazīstināja arī ar valsts iedzīvotāju statistiku, atzīmējot, ka 85 procentiem iedzīvotāju ir Igaunijas pilsonība, kā arī skaidroja, kādi ir galvenie cēloņi, kāpēc pārējie tai nepiesakās.  

“Igaunijas integrācijas prakse pašos pamatos ir vērtējama kā veiksmīga, jo akcentē valsts piederības izjūtas radīšanas nozīmi. Ir būtiski, lai cilvēki vēlētos būt sabiedrības daļa un pēcāk, iespējams, arī kļūtu par valsts pilsoņiem,” atzīmēja A.Judins. 

Komisijas deputāti ar Igaunijas Integrācijas fonda direktori Ireni Keosāru (Irene Käosaar) pārrunāja fonda īstenoto Igauņu valodas mājas projektu. Valodas mājas atrodas divās pilsētās – Tallinā un Narvā –, un tajās dažādu tautību pārstāvji var apgūt un pilnveidot savas igauņu valodas zināšanas, kā arī saņemt praktiskas konsultācijas par mācībām un darbu Igaunijā. Tāpat I.Keosāra informēja, ka Igaunijas Integrācijas fonda galvenā mītne atrodas Narvā – pilsētā pie Krievijas robežas –, lai valsts institūcijas padarītu pieejamākas cilvēkiem reģionos. 

Deputāti ar Igaunijas pārstāvēm pārsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar Igaunijas Integrācijas fonda budžetu, 9.maija kā Uzvaras dienas atzīmēšanas ietekmi uz integrācijas procesiem, kā arī valodas lietojuma nosacījumiem medijos. 

Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157711259854197
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 21.janvārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Nikolai von Schoepff
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēde
12:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Stefano Maria Taliani de Marchio
13:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēde
14:00  Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde (turpinājums)
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196