Saeima konceptuāli atbalsta Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanu

(10.03.2016.)

Saeima ceturtdien, 10.martā, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja izmaiņas likumos, kas paredz tiesības Valsts kontrolei (VK) veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. 

“Uz otro lasījumu aicinām iesniegt priekšlikumus, lai novērstu virkni neskaidrību. Piemēram, vai, piedzenot zaudējumus, nenotiks divi tiesas procesi – civilprocesuālā kārtībā, kad prasību par zaudējumu piedziņu tiesā iesniegs pati iestāde, un administratīvā kārtā, kad tiesā vērsīsies Valsts kontrole. Tāpat jāprecizē amatpersonu atbildības priekšnosacījumi un jāpārdomā, vai nebūs jāgroza vēl kāds likums,” par likumprojekta izskatīšanas turpmāko gaitu informē Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. 

Grozījumi Valsts kontroles likumā paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš atbildīgās komisijas sēdē pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK. 

Informāciju par personu, pret kuru vērsta piedziņa, norādot viņa vārdu, uzvārdu, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu apmēru, pēc tam, kad lēmums par zaudējumu piedziņu kļuvis neapstrīdams un persona zaudējumus labprātīgi nav atlīdzinājusi, plānots publicēt VK mājaslapā. Šādos gadījumos VK būs jāveic piespiedu izpilde ar tiesu izpildītāja starpniecību, norāda likumprojekta autori Valsts kontrolē. 

VK arī akcentējusi, ka piedāvātās likuma izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā daļā. Tāpat iecerēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās tiesas kontroli pār VK lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās bažas par likumu vienpusēju traktējumu. 

Grozījumi arī paredz, ka Valsts kontrolierim reizi gadā būs jāziņo Saeimai par VK darbību. 

Saeima konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas paredz pagarināt noilguma termiņu zaudējumu atgūšanai no diviem līdz četriem gadiem un noteikt, ka rupjas neuzmanības rezultātā radītie zaudējumi ir atlīdzināmi ne vairāk kā vainīgās amatpersonas viena gada mēnešalgas apmērā.

 

Saeimas Preses dienests

 

Ceturtdien, 22.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 22. oktobra pirmā attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 22. oktobra otrā attālinātā ārkārtas sēde
 Saeimas 2020. gada 24. septembra ārkārtas sēdes turpinājums (attālināti e-Saeima platformā)
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātā ārkārtas sēde