Arī Latvijas Universitātes pētnieku veikts pētījums par Latvijas īstenoto diasporas politiku apstiprina – diasporas politika ir pārāk sadrumstalota un tās virsvadība jāuzņemas vienai institūcijai, pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes trešdien, 21.oktobrī, uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Komisija jau iepriekš, tostarp pieņemtā rezolūcijā, uzsvērusi - līdz šim veiktajam integrācijas darbam, arī attiecībā uz latviešu diasporu, trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un tā ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai Ministru prezidentam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība.
Latvijas diasporas politika ir jāveido vienotāka un jādefinē vienā plānošanas dokumentā, deputātiem teica viena no pētījuma “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” autorēm Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Inese Šūpule. Viņa sacīja, ka patlaban diasporas politikas plānošanas dokumentos informācija mēdz dublēties.
Arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Eiropas Latviešu apvienības pārstāve sēdē uzsvēra – latviešu diasporas organizācijām daudz vieglāk būtu sadarboties ar vienu konkrētu par šo jomu atbildīgu institūciju.
Klātesošajiem pārrunājot citus ar diasporas politiku saistītus problēmjautājumus, I.Šūpule vērsa uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātā reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna īstenošanai valsts budžetā nav paredzēts pietiekams finansējums – aizvadītajā gadā tam piešķirti mazāk par 40 procentiem no nepieciešamajiem līdzekļiem, savukārt šogad – mazāk par 60 procentiem no vajadzīgā.
Pētījumā aptaujātie latviešu diasporas pārstāvji uzsvēruši, ka lēmumu par atgriešanos Latvijā pozitīvi ietekmētu darba atrašana Latvijā, minimālās algas paaugstināšanu, iespēja īrēt pašvaldību dzīvokli par cenu, kas zemāka nekā īres tirgus cenas, kā arī sociālā palīdzība bērnu vajadzību nodrošināšanai, lai veiksmīgi iekļautos Latvijas skolās, sacīja I.Šūpule.
Tāpat attiecībā uz diasporas politiku pētījumā secināts, ka latviešu diasporas skolām ārvalstīs ir jāpiešķir finansējums skolotāju darba nodrošināšanai, tostarp latviešu valodas mācīšanai, jo patlaban tas balstās uz entuziasmu.
Saeimas Preses dienests