Pilnveidos valsts civilās aizsardzības sistēmas regulējumu

(29.09.2015.)

Lai pilnveidotu valsts civilās aizsardzības sistēmas regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 29.septembrī, konceptuāli atbalstīja Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumprojektu.

Jaunā likuma mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos pārvaldīšanas principus, lai nodrošinātu cilvēku, vides, infrastruktūras, īpašuma drošību un aizsardzību, kā arī civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetences.

Likumprojekts definē katastrofas jēdzienu, nosaka tās veidus un mērogus, kā arī jaunus katastrofas pārvaldīšanas pamatprincipus un atbildīgās institūcijas par katastrofas pārvaldīšanas vadību.

Paredzēts, ka infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nebūs jāizstrādā civilās aizsardzības plāni, bet jānodrošina konkrēti likumprojektā noteiktie aizsardzības pasākumi. Savukārt paaugstinātas bīstamības infrastruktūras īpašniekiem būs jāizstrādā plāns atbilstoši valdības noteiktajam.

Tāpat likumprojekts reglamentē starptautiskās palīdzības lūgšanu un sniegšanu katastrofas draudu un katastrofas gadījumā. Patlaban mūsu valsts var sniegt palīdzību katastrofās cietušām valstīm, bet regulējums neparedz tiesības lūgt starptautisko palīdzību. 

Pašreizējā Civilās aizsardzības likuma piemērošanas laikā ir radušās vairākas problēmas civilās aizsardzības sistēmā, plānošanā, pārvaldīšanā un resursu vadībā. Likums ministrijām arī nenosaka skaidrus pienākumus un tiesības civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā šodien sēdē deputātus informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji, izmaiņas izstrādātas, ņemot vērā arī Zolitūdes traģēdijā gūtās mācības pašreizējā regulējuma nepilnību dēļ.

Šodien komisijas sēdē par likumprojektu izskanēja daudzi iebildumi gan no pašvaldībām, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, tāpēc komisijas deputāti ierosināja noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam nākamā gada 15.janvāri.

Patlaban likums noteic, ka par civilās aizsardzības sistēmas darbību un tās uzdevumu izpildi ir atbildīgs Ministru prezidents, bet to vada, koordinē un kontrolē VUGD.

Lai likumprojekts „Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” varētu stāties spēkā, tas Saeimai jāpieņem trīs lasījumos.


Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 16.maijā
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
11:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Andrian Roŗa
13:50  Saeimas Prezidija sēde