Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.
Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz izmaiņas, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja.
Līdz šim Ministru kabinets varēja noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificētu organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.
Grozījumi arī noteic, ka Zemkopības ministrijai jāiesniedz prasība Eiropas Komisijai, lai panāktu, ka ES atļauju par konkrētā ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanu neattiecina uz Latviju vai daļu tās teritorijas.
Likumprojekta autori norādījuši, ka šī gada martā pieņemtā ES direktīva sniedz dalībvalstīm lielāku elastīgumu, lemjot par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu.
Tāpat likuma grozījumu iesniedzēji atzīmējuši, ka Latvija ir ieinteresēta saglabāt no ģenētiski modificētiem kultūraugiem brīvu zemi, kā arī nepieļaut likumu liberalizāciju attiecībā uz šādu organismu izplatīšanu un pieejamību.
Patlaban ES komerciāliem nolūkiem audzē viena veida ģenētiski modificētu kukurūzu, lai to aizsargātu no kaitīgā parazīta – Eiropas kukurūzas sviļņa, kurš nav sastopams Latvijā. Šādu kukurūzu audzē piecās ES dalībvalstīs.
Ņemot vērā sabiedrības negatīvo nostāju, 2009.gada maijā Saeimas Eiropas lietu komisija atbalstīja nostāju, ka Latvija neatbalsta nevienu lēmuma projektu par atļaujas izdošanu ģenētiski modificētu organismu izplatīšanai tirgū, tostarp audzēšanai.
Saeimas Preses dienests