Saeimas priekšsēdētāja: Latvijas simtgadei ir jākļūst par tiltu, kas saista valstiskuma pagātni, tagadni un nākotni

(13.06.2014.)
VideoGalerija

„Latvijas simtgadei ir jākļūst par tiltu, kas saista valstiskuma pagātni, tagadni un nākotni. Lai ik brīdis Latvijas vēsturē mūs aizvien ciešāk vieno kopīgā apziņā un pārliecībā, ka Latvijas tautai nav augstākas vērtības par savu valsti.” To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piektdien, 13.jūnijā, atklājot konferenci par gatavošanos mūsu valsts simtgadei.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka mūsu iedzīvotāji var justies priviliģēti sagaidīt savas valsts simtgadi brīvā un neatkarīgā valstī: „Latvijas simtgade, ko sagaidīsim kā krāšņas mūsu valsts dzimšanas dienas svinības, ietver šo mūsu valstiskuma simbolisko jēgu. Lai vērtības, kas liktas 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas pamatos un izsaka mūsu valsts un tautas pastāvēšanas būtību, ir vienmēr dzīvas, aktuālas un klātesošas.” 

Uzrunājot klātesošos, S.Āboltiņa akcentēja, ka savu valsti veidojam ik dienas un, domājot par tās nākotni, redzam Latviju attīstītu ekonomikā, arī kā plaukstošu valsti, kurā tauta dzīvo labklājībā. „Mēs redzam spēcīgas, kuplas un nodrošinātas ģimenes, izglītotus un konkurētspējīgus ļaudis, jaunas darbavietas un attīstītu uzņēmējdarbību. Mēs redzam ļaudis atgriežamies mūsu valstī, attīstāmies ar pašu darba un talantu palīdzību, mēs redzam Latvijas kā zaļas valsts priekšrocības un šo vērtību saglabāšanu nākamām paaudzēm,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Vienlaikus S.Āboltiņa atzina, ka tikai no mums pašiem atkarīgs, kādu Latviju nodosim savu bērnu un bērnubērnu - 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas mantinieku - rokās. „Mums vēl daudz darāms, lai mēs paši noticētu, ka neliela valsts var būt varena savos panākumos. Līdzīgi kā Čakste pārliecināja neticīgos laikabiedrus, ka Latvijas valsts ir iespējama, arī mums ik dienu jāstiprina pārliecība, ka nacionāla valsts ir vienīgais ietvars, kurā sekmīgi izmantot globalizācijas priekšrocības. Vienīgais ietvars, kurā nodrošināt mūsu tautas pastāvēšanu gadu simtos.”

Citējot Satversmes sapulces un pirmā mūsu Valsts prezidenta Jāņa Čakstes teikto svinīgajā 1920.gada 18.novembra sēdē, S.Āboltiņa akcentēja, ka „Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā ir palikusi stipra caur Latvijas tautas vienprātību un plauks, un zels tālāk”.

Atskatoties uz vēstures notikumiem, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka aizvadītajos deviņdesmit sešos gados vairākkārt pārbaudīta gan Latvijas valstiskuma ideja, gan tautas pārliecība un ticība tai. Turklāt ikkatrs šī pārbaudījuma brīdis sabiedrības apziņā vēl jo vairāk nostiprinājis apziņu - patiesi brīva ir tā tauta, kas pati lemj savu likteni. 

„Mīlestība pret savu valsti, augsti mērķi, godaprāts un sava darba darīšana pēc labākās sirdsapziņas ir galvenais, ko katrs varam dāvināt savai valstij, lai līdzīgi kā mūsu valsts simtgadei par godu Latvijas likteņdārzā stādītā ozolu godasardze, mēs ik gadu pieņemtos spēkā un varenībā, aizvien ieaugtu un paaudzēs atdzimtu zemē un valstī, kas ikkatram no mums un visiem kopā ir viena vienīgā,” runas noslēgumā teica Saeimas priekšsēdētāja, novēlot diskusijas dalībniekiem radošas diskusijas.

Konferencē „Latvijai – 100” šodien Saeimas namā galvenie diskusiju temati - Latvijas simtgades svinību organizēšanas principi, mērķi un uzdevumi, organizācijas struktūra, nepieciešamā infrastruktūra un finansējums. 

Diskusijā ar prezentācijām uzstājas kultūras ministre Dace Melbārde, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, kā arī „Estonia 100” un 2018.gadā gaidāmās Igaunijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē starptautiskās programmas vadītājs Jorma Sarvs (Jorma Sarv). Savukārt paralēlajās paneļdiskusijās piedalās Saeimas Prezidija pārstāvji, parlamenta nozaru komisiju vadītāji un deputāti, kā arī mācībspēki un citi eksperti.

Pasākumu organizē Saeima sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Pasākuma norise tiek translēta tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv, www.lsm.lv un www.delfi.lv





Saeimas Preses dienests

Otrdien, 22.septembrī
08:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde
09:00  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēde
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopsēde
13:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas kopsēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu daļēji attālināta dalība videokonferencē ar Lietuvas Republikas Seima Lietuvas – Latvijas parlamentu sadarbības grupas deputātiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
14:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces attālināta dalība Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju videokonferencē
 Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (turpinājums)