Sabiedrības saliedētības komisija definējusi pamatprincipus Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai

(20.02.2013.)

Pilnveidojot Latvijas kultūras kanonu, jāņem vērā vienoti metodoloģiski principi un tajā jāiekļauj konkrētas, praktiskas un aptveramas vērtības, piesaistot nozaru lietpratējus. To nosaka Saeima Sabiedrības saliedētības komisijas izstrādātie un trešdien, 20.februārī, apstiprinātie pamatprincipi Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai.

„Ja bez skaidras sistēmas un stabila pamata sāksim pildīt kanonu ar jaunām vērtībām, tā būs izšķērdīga bezjēdzība. Komisijas ieteikumi ir domāti, lai kultūras kanons būtu vienkāršs, saprotams un pielietojams. Manuprāt, Kultūras ministrijai ir jāatrod speciālisti, kas spēj izstrādāt sistēmu kultūras kanona veidošanai,” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka 2008.gadā izstrādātais kultūras kanons kalpo par pamatu, taču vienlaikus ir jāveic kanona pilnveidošana, jo dažādu nozaru vērtību saraksti nav veidoti pēc vienotiem metodoloģiskiem principiem un daudzu vērtību formulējumi ir pārāk abstrakti un to apgūšana ir apgrūtināta. Tāpat pašreizējo kultūras kanonā iekļauto vērtību atlasi nav veicis pietiekami plašs ekspertu loks, kā arī šajā procesā ir jāiesaista sabiedrība.

Sabiedrības saliedētības komisija atzinīgi vērtē Kultūras ministrijas (KM) paveikto kultūras kanona konceptuālo jautājumu apzināšanā un turpmākās darbības virzienu noteikšanā un vienlaikus aicina turpināt darbu pie kultūras kanona atjaunināšanas un pilnveidošanas, pēc iespējas īsākā laikā noslēdzot darbu pie tā atjaunošanas koncepcijas.

Ir jāizveido pastāvīga starpinstitucionāla Latvijas kultūras kanona padome, jādefinē kanona mērķi un uzdevumi, uzsverot nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības aspektus, jāizstrādā vienoti metodoloģiskie pamatprincipi kanona pilnveidošanai, piesaistot ekspertus, jāizvērtē esošais kultūras kanons un tas jāsašaurina, lai uz šī pamata attīstītu paplašināto Latvijas kultūras kanonu, paredz komisijas izstrādātie pamatvirzieni kanona pilnveidošanai.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš un deputāts Dzintars Ābiķis (Vienotība) uzsvēra, ka kanona pilnveidošanas metodoloģiskajos principos jānosaka — kanona vērtību saraksts cikliski jāpārskata un jāpilnveido.
Sabiedrības saliedētības komisija 2012.gada septembrī aicināja KM līdz 2013.gada 1.februārim sagatavot konceptuālus priekšlikumus Latvijas kultūras kanona papildināšanai un iedzīvināšanai, lai tas kļūtu par nozīmīgu instrumentu sabiedrības saliedētības, kultūras un izglītības politikā.

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā un kalpo par līdzekli kopējas kultūras atmiņas veidošanai, veicinot piederības izjūtu Latvijai.

 


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 20.oktobrī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
15:30  Saeimas Ārlietu komisijas deputātu un Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Nīderlandes parlamentu tikšanās ar Nīderlandes Karalistes parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju
15:40  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde