Galerija

Topošais Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir pārlieku vispārīgs un cilvēkam grūti uztverams, un tā autori deputātus nav spējuši pārliecināt, ka dokumentā izvirzītie mērķi ir sasniedzami. Šāda kritika par valsts attīstības plānu nākamajam septiņu gadu periodam izskanēja trešdien, 28.novembrī, Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem uzklausot Pārresoru koordinācijas centra, kā arī pārraugāmo ministriju pārstāvjus.

Komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (SC) uzsvēra, ka Nacionālajā attīstības plānā vēlas redzēt konkrētas lietas – kas tiks darīts, piemēram, veselības aprūpes uzlabošanai, kad tas notiks un cik naudas tam piešķirts. Taču dokuments ir pārāk nekonkrēts un filozofisks, pauda deputāts un norādīja, ka no iepriekšējā valsts attīstības dokumentā paredzētā ir izdarīts ļoti maz, bet par rezultātu neesamību neviens neatbild.

Skepsi par plāna efektivitāti pauda arī deputāts Andris Bērziņš (ZZS), uzskatot, ka dokuments pēc pieņemšanas visdrīzāk ieguls plauktā bet valsts dzīvos „pēc pilnīgi cita scenārija”, kā tas noticis ar daudziem citiem plānošanas dokumentiem. Bērziņš arī norādīja, ka dokuments nav saprotams iedzīvotājiem un ir liels izaicinājums paskaidrot vēlētājiem, ko tas dos.

Atzīstot, ka NAP izstrādē ieguldīts daudz darba un veiktais izpētes darbs ir bijis nepieciešams, deputāte Elīna Siliņa uzsvēra komunikācijas lomu plāna īstenošanā. Lai tas būtu ne tikai dokuments izpildītājiem, bet saprotams stāsts arī ikvienam valsts iedzīvotājam, ir nepieciešama vienkārši uztverama NAP versija par to, ko vēlāmies sasniegt un kas valstī mainīsies šajos septiņos gados.

Savukārt Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) minēja, ka plāna neveiksme ir tajā, ka „viss ir prioritāte” un ikviena nozare cīnās par savu prioritāšu iekļaušanu NAP, uzskatot – „ja tevis nav NAP, tevis nav vispār”. Jo plašāks un uz papīra ideālāks būs vēlmju saraksts, jo grūtāk būs to realizēt, uzsvēra deputāts.

Andris Buiķis (Vienotība) vērsa kolēģu uzmanību, ka joprojām nav skaidrs, ar cik lielu summu no Eiropas fondiem varam rēķināties 2014. – 2020.gada periodā, un plāna īstenošana lielā mērā būs atkarīga tieši no pieejamā finansējuma.

Viens no piemēriem, ka aiz plāna ir pazudis cilvēks, ir tas, ka NAP paredz ļoti kūtru pāreju no institucionālās aprūpes uz iespējām ikvienam bērnam uzaugt ģimeniskā vidē, norādīja komisijas sekretāre Inita Bišofa (RP). Savukārt kā bezdarba mazināšanai nelietderīgu pasākumu viņa minēja  algotos sabiedriskos darbus pašvaldībās, retoriski vaicājot – par ko var izmācīties, mūžīgi grābjot lapas?

Komisijas priekšsēdētājas biedrs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens kā būtisku izaicinājumu turpmākajiem gadiem labklājības nozarē minēja ilgstošā bezdarba samazināšanu. Tie ir cilvēki, kas zaudējuši ne tikai profesionālās spējas, bet arī sociālās iemaņas, un to atjaunošanā standarta risinājumi nederēs.

Nacionālais attīstības plāns ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti valsts attīstības mērķi, prioritātes un sasniedzamie rezultāti, kā arī rīcības virzieni katrā prioritātē, sasniedzamie rezultāti un atbildīgās institūcijas.

Izskatīšanai Ministru kabinetā ir nosūtīti vairāk nekā 240 priekšlikumi, ko NAP projekta pilnveidošanai iesnieguši Saeimas deputāti, komisijas, frakcijas, kā arī NVO. Pēc priekšlikumu izvērtēšanas un projekta galīgās redakcijas pieņemšanas Ministru kabinets NAP iesniegs apstiprināšanai Saeimā.

Saeimas Preses dienests