Galerija
Lai nodrošinātu caurskatāmu un sabalansētu lēmumu pieņemšanas procesu Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdē un vienlīdz liela loma tajā tiktu atvēlēta mākslinieciskās kvalitātes, administratīvās un finanšu vadības aspektiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 25.septembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, kas paredz palielināt LNO valdes locekļu skaitu.
Pašreizējā likumprojekta redakcija paredz paplašināt LNO valdes sastāvu, nosakot, ka valdē drīkstēs būt ne vairāk kā četri valdes locekļi. Tāpat grozījumi paredz, ka turpmāk LNO pārraudzību veiks nevis kultūras ministrs, bet Kultūras ministrija – apstiprinās stratēģiju un darbības plānu, novērtēs tā izpildi, pieņems darbā operas direktoru un sagatavos pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķīrumam.
Likumprojekta autori norāda, ka pašreiz pastāv vairākas būtiskas problēmas, kas liedz īstenot LNO stratēģijā izvirzītos mērķus. Ņemot vērā LNO pārvaldības struktūru, kurā ir viens valdes loceklis, lēmumu pieņemšanas process ne vienmēr ir caurspīdīgs un nenodrošina nepieciešamo dažādu speciālistu pārstāvniecību. Turklāt nepilnības pārvaldības principos rada riskus LNO darbības uzraudzībā un caurskatāmības procesu nodrošināšanā.
Grozījumi paredz arī samazināt LNO darbības un attīstības stratēģijas ilgumu no pieciem uz trim gadiem, par ko komisijas sēdes laikā izvērsās diskusijas. Kultūras ministrijas pārstāvji pauda viedokli, ka stratēģija jāizstrādā uz trim gadiem, kas atbilst arī ar vidēja termiņa valsts budžeta ietvaram un valdes darbības ilgumam. Komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) pauda viedokli, ka šāds arguments ir pretrunīgs, jo nākamajam valdes sastāvam tādējādi būs jāturpina iepriekšējās valdes stratēģijā noteiktās saistības. Savukārt LNO direktors un valdes loceklis Juris Žagars uzsvēra, ka operas darbība atkarīga no mūzikas nozares, kurā sadarbības līgumi visbiežāk tiek noslēgti uz pieciem gadiem, un operas stratēģija balstās tieši uz māksliniecisko darbību.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone vērsa uzmanību, ka likuma grozījumi var radīt ietekmi uz valsts budžetu un turpmākā darbā nepieciešamas konsultācijas ar Finanšu ministriju. Tāpat L.Vilsone akcentēja, ka nav skaidrs, kā Kultūras ministrija noteiks, kurš darbinieks vai amatpersona strādās ar LNO darbības jautājumiem, jo daži no tiem var būt saistīti ar komercnoslēpumiem, un pauda bažas, ka grozījumi varētu ierobežot LNO kā kapitālsabiedrības tiesības.
Savukārt komisijas deputāts Ņikita Ņikiforovs (SC) aicināja, ņemot vērā labas pārvaldības principu, likuma grozījumos iestrādāt arī konkrētus kritērijus valdes locekļiem un noteikt to profesionālās sagatavotības līmeni.
Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka darbs pie šī likumprojekta jāturpina rūpīgi un nesteidzīgi, ņemot vērā, ka tajā vēl iespējamas vairākas izmaiņas, un rosināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 18.oktobri.
Saeimas Preses dienests