Ceturtdien, 21.maijā, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas noteiks bargākus sodus par smagiem un prettiesiskiem noziegumiem pret vidi, vienlaikus skaidri nošķirot kriminālatbildību no likumīgas saimnieciskās darbības.
Likumprojekts nosaka kriminālatbildību par pārkāpumiem, kas nodara smagu kaitējumu videi, tostarp par neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmām un dzīvotnēm, gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes būtisku pasliktināšanu, nelikumīgām darbībām ar bīstamām, ķīmiskām un radioaktīvām vielām, kā arī ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm.
Tāpat kriminālatbildība tiks noteikta par nelikumīgu atkritumu pārvietošanu, invazīvu svešzemju sugu tīšu izplatīšanu, projektu īstenošanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma, ja radīts būtisks kaitējums, kā arī īpaši aizsargājamo sugu nonāvēšanu, pārdošanu vai to dzīvotņu iznīcināšanu.
Bargāki sodi tiks noteikti gadījumos, kad pārkāpuma rezultātā ir iznīcināta aizsargājama ekosistēma vai dzīvotne, radīts neatgriezenisks kaitējums videi vai izraisīta cilvēka nāve.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas precizē kaitējuma videi izvērtēšanas kritērijus un paredz kriminālatbildības piemērošanu tikai par smagiem un prettiesiskiem nodarījumiem. Likumprojekts paredz izņēmumus gadījumiem, kad kaitējums radīts niecīgā apmērā vai persona ir rīkojusies, lai to novērstu vai ierobežotu.
Grozījumi izstrādāti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības, kas stiprina vides krimināltiesisko aizsardzību un nodrošina vienotu pieeju smagu un prettiesisku darbību pret vidi novēršanai visā Eiropas Savienībā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienests