Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kuru mērķis ir stiprināt pedagogu profesionālo autonomiju, vienlaikus pilnveidojot izglītības iestāžu pārvaldību un sadarbības mehānismus.

Izglītības procesa kvalitāte un ilgtspēja ir cieši saistīta ar pedagogu profesionālo autonomiju, kompetenču attīstību un iespējām patstāvīgi pieņemt profesionālus lēmumus. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, līdz šim spēkā esošais regulējums nepietiekami skaidri nostiprināja pedagogu tiesības uz profesionālo brīvību mācību procesa īstenošanā, kā arī nepietiekami akcentēja pedagoga tiesības lemt par savas profesionālās kompetences attīstību kā kvalitatīvas izglītības priekšnoteikumu.

Līdz ar to nepieciešamas šīs izmaiņas, kas likumā nostiprina pedagoga tiesības patstāvīgi īstenot mācību priekšmeta vai kursa saturu, kā arī izvēlēties mācību metodes, līdzekļus un vērtēšanas metodiskos paņēmienus, ievērojot valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts izglītības standartu un attiecīgo izglītības programmu.

Vienlaikus grozījumi precizē arī skolēnu vecāku iesaisti izglītības procesā, uzsverot līdzatbildību un nepieciešamību respektēt pedagogu profesionālo autonomiju. Tie paredz, ka vecāku individuālie priekšlikumi par izglītības procesa pilnveidi apspriežami izglītības iestādes padomē. Savukārt izglītības iestāžu vadītājiem būs jānosaka kārtība, kādā risināmas būtiskas viedokļu atšķirības un domstarpības starp pedagogu un skolēna ģimeni izglītības jautājumos.

Kā norādījuši likumprojekta autori – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija –, praksē nav retas situācijas, kad starp skolēna ģimeni un pedagogu rodas būtiskas domstarpības par mācību procesa organizāciju, vērtēšanu, atbalsta pasākumiem vai citiem ar izglītību saistītiem aspektiem. Skaidru risināšanas mehānismu trūkums šādos gadījumos var negatīvi ietekmēt gan pedagoga darbu, gan izglītojamā intereses.

Izmaiņas palīdzēs veicināt konfliktsituāciju savlaicīgu un profesionālu risināšanu, mazinot spriedzi un nodrošinot līdzsvarotu visu iesaistīto pušu interešu izvērtējumu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā paudusi atbalstu grozījumu virzībai, uzsverot, ka pedagogi praksē izjūt līdzsvara trūkumu starp tiesībām, pienākumiem un atbildību. Saeimas pieņemtās izmaiņas ir solis šī līdzsvara atjaunošanai.

Saeimas Preses dienests