Saeimā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus

PasākumiSvētki un atceres dienasPublicēts:
Saeimas namā godināja cilvēkus, kuri ar savu darbu devuši būtisku ieguldījumu parlamenta darba

Tuvojoties 1. Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 104. gadadienai, piektdien, 30. oktobrī, Saeimas namā godināja cilvēkus, kuri ar savu darbu devuši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju un vērtību stiprināšanā. Šāds pateicības pasākums parlamentārisma vērtību stiprinātājiem ir 14. Saeimas Prezidija iedibināta tradīcija.

Svinīgajā pasākumā Saeimas Prezidijs Atzinības rakstus pasniedza kinorežisoram un producentam Dzintaram Dreibergam, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesei un tiesību zinātniecei Inetai Ziemelei, kā arī inženierzinātņu doktoram un zinātniekam Tomam Torimam.

Svinīgajā pasākumā godināts kinorežisors un producents Dzintars Dreibergs, kurš ar savu radošo darbu un spēlfilmām, īpaši “Dvēseļu putenis” un “Tīklā”,  būtiski veicinājis sabiedrības izpratni par Latvijas vēsturi, cīņu par Latvijas valsti un demokrātijas vērtībām. Viņa veidotajos audiovizuālajos darbos lielie vēstures notikumi kļūst par personiskiem cilvēku likteņu stāstiem, kuros savijas drosme un bailes, zaudējumi un cerība, kā arī ticība Latvijas nākotnei. Šie darbi palīdz dažādām paaudzēm izzināt Latvijas valstiskuma attīstības ceļu, saglabāt vēsturisko atmiņu un apzināties pilsoniskās līdzdalības nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. Ar mākslas valodā pausto vēstījumu viņš sniedz nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības saliedētībā un valstiskās identitātes stiprināšanā.

Sveikta arī Ineta Ziemele – Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, tiesību zinātniece, kas ar savu profesionālo darbību un zinātnisko pienesumu devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts attīstībā. Viņas darbs konstitucionālo tiesību, cilvēktiesību un starptautisko tiesību jomā stiprinājis izpratni par demokrātiskas valsts pārvaldes principiem un Satversmē nostiprinātajām vērtībām. Viņas autoritāte un profesionālā darbība gan Latvijā, gan starptautiski sekmējusi Latvijas tiesiskās domas attīstību un valsts starptautisko prestižu.

Par izciliem sasniegumiem zinātnē, inovācijās un Latvijas starptautiskās atpazīstamības stiprināšanā godināja inženierzinātņu doktoru, Eiropas Kodolpētījumu centra (CERN) vecāko inženieri Tomu Torimu, kura darbs veicina zinātnes un inovāciju attīstību, sekmējot Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi. Ar savu profesionālo darbību viņš iedvesmo jauno paaudzi iesaistīties zinātnē un stiprina izpratni par zināšanu nozīmi demokrātiskas un modernas valsts attīstībā. Pateicoties viņa ieguldījumam, Latvijas zinātniekiem un inženieriem ir iespēja līdzdarboties CERN īstenotajos projektos, iesaistīties pasaules līmeņa pētniecībā, attīstīt jaunas tehnoloģijas un sniegt savu ieguldījumu nozīmīgos zinātniskos atklājumos.

Par pašaizliedzīgu, godprātīgu un profesionālu ieguldījumu Latvijas Republikas Saeimas darbā Prezidija pateicības rakstus saņēma Saeimas darbinieki, kuri veicinājuši inovācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, snieguši būtisku atbalstu likumdošanas darbā, kā arī ar augstu atbildības izjūtu un profesionalitāti veikuši savus darba pienākumus.

Saeimas Prezidija pateicības rakstus saņēma Saeimas Administrācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju direktors Jevgeņijs Ugorenko, Saeimas Administrācijas izpilddirektore Indra Kārkliņa, Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļas Stenogrammu un tulkošanas nodrošinājuma dienesta vecākā tulce Ieva Upmace-Grīviņa, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas projektu vadītāja Solvita Bokta, Sociālo un darba lietu komisijas konsultante Signe Lavrentjeva, Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vecākā konsultante Kristīne Vītola, bijusī ilggadēja Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Līvija Millere, bijusī ilggadēja Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Anita Pērsmane un  Protokola nodaļas vadītājs Zigmārs Gratkovskis.

1922. gada 7. novembrī pulksten 12.00 uz pirmo sēdi pulcējās 1. Saeima. Līdz ar parlamenta sanākšanu spēkā stājās arī mūsu valsts pamatlikums – Satversme, kas noteic valsts iekārtu un varas īstenošanas principus. Kopš tā laika ir pagājuši 104 gadi – vēsturiskiem notikumiem un līkločiem pilns laiks, tomēr parlamenta ievēlēšanas un darbības pamatprincipi palikuši nemainīgi cauri laikiem.

Saeimas Preses dienests