Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 14. Saeimā stiprinājusi bērnu tiesību aizsardzību un mediju vidi. Saeima pieņēmusi 34 komisijā izskatītus likumus. Komisijas uzmanības centrā bija bērnu un ģimeņu tiesību aizsardzība, vardarbības novēršana, mediju politikas pilnveide, cilvēku ar invaliditāti tiesības un cilvēktiesību ievērošana.
“Šajos četros gados esam strādājuši pie jautājumiem, kas tieši ietekmē cilvēku ikdienu, sākot ar bērnu tiesībām uz drošību un uzturlīdzekļiem un beidzot ar piekļūstamu informāciju un sabiedrības tiesībām uz neatkarīgiem, daudzveidīgiem medijiem. Daudzos jautājumos panākts konkrēts rezultāts, taču tikpat svarīgi ir nodrošināt iesāktā darba pēctecību nākamajā Saeimā,” pauž komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.
Komisija pilnveidoja Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbības regulējumu, tostarp paredzot iespēju noteiktām pilngadīgām personām saņemt uzturlīdzekļus arī tad, ja tās izglītību iegūst ārvalstīs. Tāpat komisija virzīja vienotu kārtību sūdzību izskatīšanai par bāriņtiesu amatpersonu un darbinieku ētikas pārkāpumiem, kā arī turpināja vērtēt bērnu tiesību aizsardzības sistēmas institucionālo reformu.
Būtisks darbs paveikts arī mediju jomā. Izveidots vienots Latvijas Sabiedriskais medijs, vienlaikus likumā nostiprinot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturisko nosaukumu un zīmolu saglabāšanu, kā arī abu ziņu dienestu redakcionālo patstāvību. Komisija izskatīja arī pēc Satversmes tiesas sprieduma sagatavotos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā par satura veidošanu mazākumtautību valodās, nostiprinot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu sabiedriskajā medijā.
Komisija strādāja arī pie cilvēktiesību un tiesībsarga pilnvaru pilnveides jautājumiem. Deputāti sagatavoja izmaiņas likumos un deklarāciju, nosodot padomju okupācijas režīma laikā Latvijā izmantotās represīvās psihiatrijas metodes. Izglītības jomā komisija vērtēja vardarbības gadījumu risināšanas kārtību skolās un Bērnu aizsardzības centra izstrādātā rīcības algoritma piemērošanu praksē. Tāpat komisija pievērsās sabiedrības veselības un bērnu interešu aizsardzības jautājumiem, izskatot alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumus elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
14. Saeimas pilnvaru laikā komisija arī strādāja pie vardarbības novēršanas un cietušo personu tiesību aizsardzības jautājumiem, vērtējot pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānisma darbību, Valsts policijas un sociālo dienestu kapacitāti, kā arī atbildīgo institūciju rīcību vardarbības draudu gadījumos. Komisija strādāja arī pie grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, lai pilnveidotu pašvaldību pilnvaras reaģēt uz izklaides vietu, pasākumu un citu izklaides darbību radīto troksni.
I. Lībiņa-Egnere akcentē, ka būtiska nozīme būs arī iesāktā darba pēctecībai bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanā un bāriņtiesu institucionālā modeļa izvērtēšanā.
Saeimas Preses dienests