Frakciju viedokļi
2026. gada 8. oktobrī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti pastāstīs jums par šodien skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Česlavam Batņam. Lūdzu!
Č. Batņa (AS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Es teikšu tā, ka pēc viena mēneša iepriekšējā perioda beidzot mums ir bijusi diezgan pragmatiska un konstruktīva sēde. Es gribu uzslavēt manu kolēģi Zivtiņa kungu, jo šodien beidzot beidzās šī vēlēšanu, kā lai saka, stratēģija par grozījumiem Satversmē – par diviem dzimumiem. Paldies frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, konkrēti Zivtiņa kungam, ka viņi atsauca šo priekšlikumu, jo, kā paši akcentēja, priekšvēlēšanu laiks ir beidzies. Tas ir ļoti pozitīvi.
Vēl es gribu iezīmēt divas lietas.
Pirmkārt, otrajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts par Austrumlatvijas teritoriju attīstību. Protams, tur ir nianses. Uz trešo lasījumu, iespējams, vēl būs kaut kas jāpiekoriģē. Un, lai to īstenotu, ir vajadzīga diezgan nopietna VARAM un Finanšu ministrijas sadarbība.
Bija dažādi vitāli svarīgi likumprojekti arī no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” mēs atbalstījām pirmajā lasījumā.
Savukārt neatbalstījām, praktiski identiski, likumprojektu, ko bija iesniegusi frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, par tālmācības un mājmācības regulējuma atjaunošanu 1.–6. klašu posmā. Un, kā es arī Saeimas sēdē akcentēju, šis likumprojekts 15. Saeimā būs viens no pirmajiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, mēs atgriezīsimies un noteikti diskutēsim par to, ka izglītība ir pieejama dažādiem bērniem, dažādu tipu izglītība, jau no 1. klases… tālmācība ne tikai ar 7. klasi, bet, manuprāt un visas frakcijasprāt, arī 1., 2. un 3. klasē dažādu apstākļu dēļ bērni drīkst mācīties gan tālmācībā, gan mājmācībā.
Paldies. Tas īsumā viss.
Vadītāja. Paldies Česlavam Batņam no frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS.
Nākamais runās deputāts Edmunds Zivtiņš no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! 15. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās, un gribu izteikt lielu paldies visiem tiem, kas piedalījās šajās vēlēšanās, kas gāja, balsoja un izpildīja šo pilsoņa pienākumu. Tas ir ļoti svarīgi, ļoti būtiski priekš demokrātiskas valsts. Jo vairāk pilsoņu piedalās, jo augstāks ir tas slieksnis, kas ir jāpārkāpj, lai nokļūtu Saeimas ēkā, un attiecīgi arī konkurence lielāka. Šoreiz bija vēsturiski zemākais rādītājs, bet cerams, ka nākamā, 15., Saeima atgūs ticību politikai un jau 16. Saeimas vēlēšanās piedalīsies daudz vairāk pilsoņu.
Par šīsdienas Saeimas sēdi gribu teikt… nedaudz reflektēt par to, ka es atsaucu savu parakstu. Tātad, jā, tiešām tā ir, vienkārši mēs to būtu uzturējuši, bet sanāca tā, ka 15. Saeima jau ir ievēlēta un šim mūsu likumprojektam zuda jēga. Nebija jēgas vairs par to diskutēt, jo to pārlika, pārlika, pārlika, un beigās jau ir ievēlēta 15. Saeima.
Bet gribu akcentēt uzmanību diviem jautājumiem.
Tātad pirmais jautājums ir saistībā ar tālmācību. Mēs joprojām to uzturējām. Jā, APVIENOTAIS SARAKSTS apsolīja, ka to izskatīs kā pirmo jautājumu nākamajā Saeimā. Tiešām ceru uz to, jo, mūsu skatījumā, LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, tas ir ļoti būtisks jautājums – tālmācība. Un mēs no šī jautājuma neatkāpsimies un sekosim līdzi. Tas ir viens no mūsu solījumiem, ko mēs esam devuši saviem vēlētājiem. Lai kā, mēs to visu laiku uzturēsim. Un, ja visas zvaigznes saies, tad arī šis likumprojekts nākamajā Saeimā tiks atbalstīts. Tas atvieglos dzīvi daudzām ģimenēm.
Gribu pieskarties arī jautājumam, ko uzturēja… sagatavoja lēmuma projektu par Satversmes tiesas ierosināto lietu attiecībā uz to, ka dzimšanas apliecībā drīkstēs ierakstīt divas mātes, divus tēvus vai, es nezinu, vecāku numur viens, vecāku numur divi, vecāku numur trīs vai četri. Mūsu skatījumā, tas nav pieņemami. Tā ir milzīga Satversmes interpretācija. Kā jau minēju, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatkāpsies no vērtībām, kas ir balstītas tradicionālajā ģimenē… un kristīgajās vērtībās. Tas ir pamatu pamats, ko mēs uzturējām 14. Saeimā un ko mēs uzturēsim 15. Saeimā. Kamēr vien vēlētājs mums dos mandātu, mēs aizstāvēsim tradicionālās ģimenes intereses.
Visiem novēlu patīkamu nedēļas nogali, un paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums bija pirmā sēde pēc vēlēšanām, un pirmām kārtām es vēlos pateikt paldies visiem, kas atbalstīja Saeimas vēlēšanas. Ja kāds domā, ka pēc vēlēšanām iestājas klusums, tā nav. Saeima turpina strādāt, un šis periods nav visvieglākais, tāpēc ka būtībā dažu nedēļu laikā vēl ir iespēja pabeigt uzsākto, pieņemt svarīgus likumus… un komisijas turpina darbu. Arī Saeima šodien izskatīja un pieņēma svarīgus lēmumus.
Normatīvie akti, likumi ir dažādi, un par katru divos vārdos varu pateikt.
Šodien es gribu vērst uzmanību vienam likumam, kuru mēs grozām ļoti, ļoti reti, principā pat negrozām. Runa ir par Pilsonības likumu. Mēs uzskatām, ka nevajadzētu bieži pieskarties šim likumam, un tas ir ļoti sensitīvs jautājums. Bet šodien Saeima nolēma un pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam problēmu, un, negrozot likumu, to nevar atrisināt.
Ir zināms, ka Latvija dubultpilsonību neparedz ar visām valstīm. Ir valstis, ar kurām dubultpilsonība nav iespējama. Bet var būt arī gadījumi, kad bērns var kļūt gan par Latvijas, gan otras valsts pilsoni, kaut gan likums to nepieļauj vispārējos gadījumos. Tāda situācija var saglabāties līdz brīdim, kad jaunietis sasniedz 25 gadu vecumu, tad viņam ir jāizdara izvēle. Ir gadījumi, kad jaunieši izdara savu izvēli, viņi nolemj atteikties no otras pilsonības, bet diemžēl tas ne vienmēr ir viegli izdarāms. Nepietiek ar paziņojumu vien, ir jāsaņem dokumenti, kas apliecina, ka otra valsts akceptē atteikšanos.
Mūsu rīcībā ir vairāki stāsti par gadījumiem, kad jaunieši mēģina atteikties… brauc uz vēstniecību, bet viņiem prasa dokumentus, darbības. Mēs saprotam, ka nevar pieļaut situāciju, ka Latvijas pilsonis, kurš piedzimis, izaudzis Latvijā, mācījies Latvijas skolā, runā latviešu valodā, var zaudēt mūsu pilsonību, tādēļ ka otra valsts rīkojas destruktīvi. Mēs gribam šo situāciju, problēmu risināt. Ir piedāvāti grozījumi, kas nodrošinās iespēju Latvijas jauniešiem saglabāt Latvijas pilsonību. Priekšā ir otrais lasījums. Mēs gaidām priekšlikumus, jo skaidrs, ka tas ir sarežģīts jautājums un regulējumam jābūt precīzam. Bet visi saprot – un deputāti atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, jo mērķis ir tiešām ļoti, ļoti svarīgs, – mēs nedrīkstam zaudēt cilvēkus. Mēs nedrīkstam zaudēt mūsu pilsoņus, tādēļ ka viņu vecāki ir izvēlējušies un rīkojušies tādā veidā, ka bērniem ir otra pilsonība.
Strādāsim ar šo jautājumu un meklēsim risinājumu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamais runās deputāts Atis Švinka no frakcijas PROGRESĪVIE. Lūdzu!
A. Švinka (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien ir piektā diena pēc Saeimas vēlēšanām, un arī es vēlos pateikt ļoti, ļoti lielu paldies visiem, kas ir piedalījušies Saeimas vēlēšanās. Tas stiprina mūsu demokrātiju un palīdz Saeimai strādāt.
Par šodienas Saeimas sēdēm. Gribu akcentēt trīs lietas.
Pirmā – Arhitektūras likums, kas šodien tika iesniegts pirmajā lasījumā steidzamībā. Tas definē arhitektūru kā patstāvīgu nozari, definē arhitekta lomu, atbildību, nosaka arhitektūras kvalitātes principus, sakārto profesijas pašpārvaldi, risina ļoti, ļoti daudz jautājumu, kas mūsu arhitektūrā, pilsētvidē, ainavu arhitektūrā būtu nepieciešams. Pie šī likuma ir strādāts ļoti daudzus gadus, daudz enerģijas tam atdevusi arī bijusī kultūras ministre Agnese Lāce. Man prieks, ka šis likums turpina virzību un mēs varētu jau tuvākajā laikā to pieņemt.
Otrs, ko gribu akcentēt, ir likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā”. Vienu priekšlikumu (kuru gan neatbalstīja) rosināja Andris Sprūds – par to, ka valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi pieteikušies varētu saņemt vaučeru mācībām augstskolās, kas būtu papildus budžeta vietām un risinātu vairākus jautājumus: iedotu skaidru summu, lai valsts aizsardzības dienestā pieteikušies varētu mācīties tālāk; nemazinātu valsts budžeta vietas augstskolās, kas dotu drošību citiem studentiem, kuri šobrīd varbūt jūtas apdraudēti. Diemžēl Saeima neatbalstīja šo priekšlikumu. Mēs, PROGRESĪVIE, turpināsim… lai šo priekšlikumu varētu iesniegt… citos formātos.
Pēdējais, ko gribu pieminēt, – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pieprasījums par Satversmes tiesu un Saeimas viedokli saistībā ar 2026. gada 31. augustā Satversmes tiesā rosināto lietu. Es norādīju, ka mums nevajadzētu iejaukties tiesas darbā, tiesa vēl tikai izskata šo jautājumu. Tiesa patiesībā nav lūgusi nekādu politisku deklarāciju vai politisku viedokli, tā ir lūgusi Saeimas atbildes rakstu, ko parasti Juridiskais birojs profesionāli sagatavo līdzīgos gadījumos. Saeimai nevajag balsot par spriedumu tiesas vietā. Būtu tomēr jānodala, ko dara Saeima un ko dara Satversmes tiesa.
Šie bija galvenie jautājumi… no manas puses.
Paldies, ka klausījāties, un uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Atim Švinkam no frakcijas PROGRESĪVIE.
Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Normundam Dzintaram. Lūdzu!
N. Dzintars (NA).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Milzīga, liela un sirsnīga pateicība par piedalīšanos vēlēšanās. Vēlēšanas, protams, ir demokrātiskā procesa nodrošināšana, un mēs visi vēlamies, lai Latvija ir brīva, demokrātiska valsts. Paldies visiem, kas piedalījās.
Šodien skatījām dažādus likumprojektus. Pieminēšu vienu no tiem – “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”. Tika pagarināts… tiesu izpildītāja rīcībā nonākušie spriedumi… respektīvi, būtu viens gads, nevis uzreiz… ne pēc mēneša vai diviem, bet pēc gada iesaistītu tiesu izpildītāju. Bet, ja samaksā sodu agrāk, respektīvi, piekrīti, ka esi vainīgs, un samaksā, tad par šo labo gribu pienākas 20 procentu atlaide – maksāsi mazāk.
Otra lielā lieta, protams, bija Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa iecelšana… ievēlēšana, nevis iecelšana… jo Saeimā mēs ievēlējam. Par to mēs ievēlējām Ditu Rembergu. Viņa ciemojās arī frakcijā “Nacionālā apvienība” un parādīja ļoti lielu latviskumu, izpratni par to, kādai ir jābūt mediju politikai. Mēs vienbalsīgi piekritām Ditas ievēlēšanai un esam gandarīti, ka tas ir piepildījies.
Trešā lieta ir apropriācijas… Par pārdalīto naudu varēsim iegādāties… respektīvi, ne jau mēs, bet valsts varēs iegādāties kameras, kuras papildus novietot uz robežas, lai mūsu robeža būtu drošībā… lai neviena ļauna acs neiekāro mūsu skaistās kameras.
Ceturtā lieta – mēs pieņēmām, ka arī pašvaldību deputāti nevarēs vairs braukt uz Krieviju un Baltkrieviju, jo, kā mēs zinām, notiek tomēr dažādas vervēšanas, tas nemaz nav droši.
Viena no nozīmīgām lietām ir arī grozījums Muzeju likumā. Līdz šim bija tā, ka tikai valsts akreditētie muzeji varēja apdrošināt savus vērtīgos eksponātus, bet pašvaldību akreditētajiem muzejiem nebija šādas iespējas. Kopš šodienas šī nesamērība tiks novērsta un vērtīgus darbus varēs apdrošināt arī pašvaldību akreditētie muzeji. Citādi bija problēmas ar labu izstāžu rīkošanu, jo vienkārši negribēja izstādīt eksponātus, kas nav apdrošināti.
Man gribas arī piekrist par tālmācību… bet noteikti ir jāsakārto vairāki kvalitātes kritēriji, lai, mācoties tālmācībā, būtu skaidrs, ka skolēns, pabeidzis tālmācības skolu, ir ieguvis kvalitatīvu izglītību, lai būtu viss kārtībā ar kvalitāti.
Droši vien interesi izraisa Satversmes tiesā esošais process. Bet mēs domājam, ka tas ir procesā, tāpēc īsti nav, ko komentēt un vērtēt. Man jau dzima tāds joks: mums ir jāieraksta Satversmē arī visas latviešu mitoloģijas mātes. To ir tikai pāri 62… un Satversme pārvērstos par tādu lielu grāmatu “Latvju zīmes un raksti”. Bet Satversme tomēr ir nopietns dokuments, nevajadzētu tā darīt.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Normundam Dzintaram no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Vārds deputātam Harijam Rokpelnim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
H. Rokpelnis (ZZS).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodienu varētu iezīmēt kā 14. Saeimas beigu sākumu. Mums ir atlikušas tikai trīs Saeimas sēdes, šī bija pirmā pēc Saeimas vēlēšanām.
Vēlos pateikt lielu paldies ikvienam Latvijas pilsonim, kurš devās uz vēlēšanām, iesaistījās šajā demokrātiskajā procesā. Protams, īpašs paldies tiem, kuri savu balsi atdeva par Zaļo un Zemnieku savienību. Droši vien ir vietā atvainošanās tiem Zaļo un Zemnieku savienības vēlētājiem, kuri par mums bija balsojuši līdz šim, bet kuru uz mums liktās cerības neizdevās attaisnot šajā periodā.
Kopumā vēlēšanu rezultātiem ir arī viena ļoti laba ziņa. Brīvu valsti var pazaudēt arī demokrātiskā procesā, bet ir skaidri redzams, ka valsts nav pazaudēta. Tā turpinās savu uz Rietumiem, NATO un drošību, uz civilizāciju vērsto kursu. Droši vien tas ir pats galvenais. Mazliet ir bažas par to, kādā līmenī un aspektā jaunajā Saeimā tiks pārstāvētas reģionu intereses, bet ceru, ka manas bažas ir nevietā.
Par šodien Saeimas sēdē notikušo gribu ieskicēt trīs lietas.
Pirmām kārtām ļoti raiti un diezgan vienprātīgi uz priekšu tika virzīts Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums jeb tā saucamais īpašais Latgales likums. Deputāti gana lielā vienprātībā virzīja uz priekšu to… kādam ir jābūt atbalstam un kādām ir jābūt rūpēm par Latvijas austrumu teritoriju, pamatā Latgali, tai skaitā arī daļu Vidzemes, kas ir tuvāk Krievijas un Baltkrievijas robežai.
Būtisks punkts (neliels, bet būtisks) ir potenciālie grozījumi Pilsonības likumā. Mēs zinām, ka mums ir jaunieši, arī citi Latvijas pilsoņi, kuriem vēsturiski ir bijusi dubultpilsonība (ar Krieviju), un šobrīd praktiski nav iespējams no Krievijas pilsonības atteikties. Daļa šo cilvēku ir tiešām lojāli Latvijai, tādēļ ir jārod risinājums, kā savus cilvēkus neatgrūst.
Pēdējā lieta, par kuru šodien bija lielāki asumi, – tieši grozījumi Administratīvās atbildības likumā. It kā sarežģīti, bet pamatā stāsts bija par administratīvajiem sodiem, kuri lielākoties valstī ir par ceļu satiksmes pārkāpumiem. Līdz 2020. gadam Latvijā bija kārtība, ka sodus par ceļu satiksmes pārkāpumiem var samaksāt, piemēram, reizi gadā, izejot tehnisko apskati. 2020. gadā šī kārtība tika mainīta. Un šodien ar gana lielām diskusijām Saeimas vairākums trešajā lasījumā atbalstīja, ka šī kārtība tiks atjaunota. Patiesībā tas ir labs solis, ka valsts mazliet panāk pretī iedzīvotājiem, uzticas tiem vairāk un ļauj brīvāk arī samaksāt vai izciest sodu.
Paldies, ka klausījāties. Visu labu!
Vadītāja. Paldies Harijam Rokpelnim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Līdz ar to šodienas raidījums ir noslēdzies.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!