Frakciju viedokļi
2026. gada 24. septembrī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie klausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Janai Simanovskai. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie klausītāji! Ir palikušas pāris nedēļas līdz vēlēšanām, līdz ar to arī sēdē parādās gan ļoti steidzami jautājumi, gan ļoti populistiski jautājumi. Klausoties šajās runās, mēs nereti varam redzēt, varētu teikt, arī dažādu partiju āža kājas, kas izlien ārā. Un vienu tādu... Mēs dzirdējām iebildumus no deputātes, kas pārstāv LATVIJU PIRMAJĀ VIETĀ, par to, vai mums vajadzētu ierobežot “asiņaino” graudu kravas, kas, iespējams, nāk no Ukrainas, un tērēt naudu, lai šādas kravas apturētu. Argumentācija bija tāda, ka mums ir jārūpējas tikai par vietējiem iedzīvotājiem. Protams, mums ir jādomā par vietējiem iedzīvotājiem un pēc iespējas jāpalīdz viņiem, bet tajā brīdī, kad sakām, ka mums nevajadzētu ne palīdzēt Ukrainai, ne arī vērsties pret Krieviju, kad sākam apelēt pie tā, ka mums ir jādomā tikai par sevi... mēs, patiesību sakot, demonstrējam, ka nesaprotam, kāpēc ir izcēlies karš, nesaprotam to, ka mūsu labklājība ir atkarīga no tā, vai spējam demonstrēt agresorvalstij, ka esam stipri un spēcīgi un necietīsim nekādu agresiju.
Otrs, kas man liekas tāds ļoti nepatīkams lēmuma projekts un kas tika virzīts, bija LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ ierosinātais paziņojums pret Satversmes tiesas ierosinātu lietu. Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par vienas ģimenes prasību un uzaicinājusi Saeimu līdz 2. novembrim iesniegt atbildes rakstu. Līdz ar to Saeima šajā tiesā ir iesaistītā puse. No Saeimas tiek gaidīts juridiski pamatots atbildes raksts. Tas ir vienīgais likumā paredzētais ceļš, kā Saeima pauž savu viedokli šajā gadījumā. Līdz ar to Saeimas atbilde nevar būt politisks paziņojums no Saeimas tribīnes, pirms vēl tiesa ir uzklausījusi visu iesaistīto pušu argumentus. Ja mēs uztaisām tādu ātru politisku paziņojumu par kaut ko, kas pēc tam, Satversmes tiesas ieskatā, būs īstā Saeimas atbilde – juridiski pamatotais dokuments vai politiskais paziņojums?
Manuprāt, ļoti pretrunā ar demokrātiskas valsts iekārtu – šī paziņojuma mērķis ir ietekmēt Satversmes tiesu tiesvedības laikā. Tas nav pieņemami, jo Satversmes tiesa ir neatkarīga. Ja privātpersona tiesas procesa laikā publiski prasītu tiesai lemt noteiktā veidā, mēs to sauktu par spiedienu uz tiesu, bet, ja to dara valsts lēmējvara, būdama lietas dalībniece, tas jau ir daudz spēcīgāks, daudz nopietnāks likumdevēja spiediens uz tiesu, tas pārkāpj arī varas dalīšanas principu un Satversmi.
Faktiski šis paziņojums arī pilda partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ jau pirms četriem gadiem pausto solījumu izbeigt Satversmes tiesas darbību. Ja nevar likvidēt tiesu, tad vismaz mēģina to iebiedēt. Mūsuprāt, tas ir nepieņemami. Saeima nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par platformu uzbrukumiem tiesu varai.
Tā ka mums ir ļoti aktīvas diskusijas un vēlēšanu tuvums patiešām ļoti ietekmē to, par ko mēs runājam un kādi jautājumi nonāk dienaskārtībā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Janai Simanovskai.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Eglīts. Lūdzu!
J. Eglīts (NA).
Labdien! Es teiktu tā, ka ir noslēgusies ne tikai Saeimas sēde, bet kopumā arī tāda lielā darba nedēļa. Ministru kabinetā ir apstiprināts imigrācijas ierobežošanas plāns, kas tik daudz un dažādus pasākumus... iepriekš nav bijis apstiprināts. Tas paredz daudz nopietnāku robežkontroli, pārtraukt izglītības eksportu, par ko arī tika lemts pagājušajā nedēļā Saeimā, mēs paredzam daudz nopietnāku kontroli kopā ar robežsardzes dalību. Tāpat arī daudz nopietnāku atskaišu sistēmu sniegšanu, kas samazinās nelegālo migrāciju, kas Latvijā darbojas, nu, diemžēl tā kā tāds lētais darbaspēks. Tāpat plāna grozījumi paredz daudz nopietnākus nelegālās imigrācijas apkarošanas pasākumus un, protams, darba kontroli.
Jāņem vērā, ka nelegālā imigrācija ir daļa no hibrīdkara elementiem, ko Krievija izvērš pret Latviju. Tieši tāds pats hibrīdkara elements ir graudu tranzīts. Krievija apzināti gan provocē, gan rāda, ka viņi var darīt, kā grib, ka tik un tā mums šeit viss notiks. Tāpēc arī “Nacionālā apvienība” ir rosinājusi pilnībā aizliegt krievu zagto graudu tranzītu, krievu graudu tranzītu, jo tie visi ir slacīti ar ukraiņu asinīm un mums nav morālu tiesību izmantot un gūt no tā visa papildu līdzekļus.
Ņemot vērā nesen notikušo vētru, Klimata un enerģētikas ministrija sagatavoja likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā”. Likums nosaka, ka uzņēmumu darbinieki novērš ārkārtējās situācijās radušos bojājumus. Un ne tikai klimatiskajos apstākļos, bet arī brīžos, kad tiek izsludinātas ārkārtējās situācijas, šie cilvēki strādās un iespējami drīz atjaunos mums pakalpojumus.
Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību, pagājušajā Saeimas sēdē tika apstiprinātas izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz mazajiem uzņēmējiem atgriezties pie 10 procentu likmes ar nosacījumu, ka tiek izmantots darījumu konts un apgrozījums nepārsniedz likumā noteikto normu. Mūsuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēkiem atvieglotu iespējas nodarboties un strādāt legāli.
Noslēdzot būtiskāko lietu uzskaitījumu, varu teikt, ka šodien Saeima apstiprināja degvielas cenas samazināšanas pasākumus, kam vajadzētu dot ietekmi 8 centu vērtībā. Tas varbūt nav ļoti daudz, bet vienlaikus tas ir tieši par 8 centiem mazāk. Turpināsim darbu pie tā, lai degvielas cenu... ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, lai pēc iespējas vairāk varētu mūsu iedzīvotājiem samazināt degvielas cenu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Eglītam.
Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Česlavam Batņam. Lūdzu!
Č. Batņa (AS).
Labvakar, klausītāji... tie, kas mūs klausās! Es gribu iezīmēt trīs galvenās lietas, kas šodien bija Saeimā.
Pirmā – otrajā lasījumā apstiprinājām likumprojektu “Latgales vēstniecības GORS likums”. Tas nenozīmē, ka valsts pārņem Latgales vēstniecību “Gors”, bet vienkārši stiprina savas pozīcijas, lai nostiprinātu latgalisko vērtību, dotu uzdevumu un vēlreiz pateiktu, ka latgaliešu valoda ir viena no prioritārajām latgaliešu, teiksim, kultūras vērtībām. Jā, tas nostiprina vairāk Kultūras ministrijas atbildību, un Rēzeknes pašvaldībai vai kapitālsabiedrībai ir jāsaskaņo gan attīstības plāni, gan finansējums, bet tas nekādā ziņā nemazina Rēzeknes pašvaldības iesaisti tajā visā un autonomiju. Vēl ir trešais lasījums, bet, manuprāt, likumprojekts tiešām ir labs un gaidīts.
Otrā lieta, ko gribu pieminēt, – par ko jau piebilda. Jā, šodien mēs apstiprinājām izmaiņas akcīzes nodoklī, un ar 1. oktobri degvielai vajadzētu maksāt par 8 centiem mazāk. Diemžēl nav tā, ka degviela maksās par 20 centiem mazāk.
Mūsu premjers pirmdien teica, ka varēja to samazināt, bet šajā gadījumā netika saņemti konstruktīvi priekšlikumi, kurus varēja apstiprināt no Klimata un enerģētikas ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Bet, kā jau akcentējām, pie šī jautājuma ir jāstrādā. Ja būs priekšlikumi, tad noteikti Saeima atbalstīs un degvielas cena var samazināties vēl par 12 centiem.
Visbeidzot – trešais priekšlikums. Protams, mums ir Saeima, kura ir, teikšu tā, vēlēšanu gaidās. Nāk dažādi priekšlikumi, par ko mēs savā starpā varam gan bēdāties, gan priecāties. Bet šodien viens no tādiem priekšlikumiem bija grozījums Satversmē par to, ka jāieraksta divi dzimumi – vīrietis un sieviete. Te man jāpiekrīt Jurēvica kungam, kas no tribīnes teica, ka viss ir skaidrs, ka Latvijā ir divi dzimumi – vīrietis un sieviete.
Bet kāpēc konkrēti mūsu politiskais spēks balsoja par to? Mēs vēlamies, lai šis jautājums aiziet Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija izvērtēs, Juridiskais birojs sniegs savu atzinumu, iespējams, vēl kādas iestādes. Un, ja tā globāli paskatās, tad man šķiet, ka loģiskākais secinājums būs, ka nav jāgroza Satversme, ka tāpat Latvijā ir divi dzimumi – vīrietis un sieviete. Un tas nenozīmē, ka mēs šobrīd aizvainojam kādus citādi domājošos cilvēkus. Nē, mēs akcentējam, ka šo jautājumu vajag izpētīt un, iespējams, noraidīt. Bet šajā gadījumā mēs nevēršamies ne pret vienu.
Visbeidzot arī jautājumi par divām mammām un diviem tētiem. Es vēlreiz teikšu, ka Juridiskais birojs gatavo atzinumu, un arī šobrīd normatīvie dokumenti nepieļauj to, ka var ierakstīt dzimšanas apliecībā, ka bērnam ir divas mammas vai divi tēvi. Manuprāt, ir jāgaida, kāds būs Satversmes tiesas lēmums. Bet arī Juridiskais birojs tajā ir iesaistīts. Es gribu attiecināt to, ko Simanovskas kundze teica, ka Saeima nekādā ziņā neiesaistās politiski šī jautājuma risināšanā. Tātad Saeima var izvērtēt šo jautājumu, bet gala lēmuma noteicējs tomēr ir Satversmes tiesa. Tā, lūk!
Paldies jums. Un lai visiem veiksmīgs vakars!
Vadītāja. Paldies deputātam Česlavam Batņam.
Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ģirtam Štekerhofam. Lūdzu!
Ģ. Štekerhofs (ZZS).
Nu jau jāsaka – labvakar, dārgie radioklausītāji! Šodien bija saspringta diena, un mums, kā jau pirms vēlēšanām, darba ir daudz. Šodien tikai ap četriem vakarā beidzām izskatīt iepriekšējās nedēļas sēdes jautājumus.
Pats galvenais, kas mums kā Zaļo un Zemnieku savienībai bija, – jautājums par degvielas cenām, kas ir pašreiz sakāpušas milzīgas, kā mēs visi redzam. Tas skar mūs tieši gan tagad, gan nākotnē. Nākotnē tas varētu veicināt tālāku cenu paaugstināšanos un inflāciju. Mēs pieņēmām likuma grozījumus par akcīzes nodokļa samazināšanu par 8 centiem. Mūsu uztverē, tas ir daudz par maz. Mūsu frakcija jau iepriekšējā nedēļā bija iesniegusi trīs likumprojektus, kuri tika noraidīti. Izskatīts tika tikai viens – par akcīzes nodokli. Un tur, lai būtu saprotamāk, akcīzes nodoklis tiek samazināts, tā teikt, uz tonnu. Dīzeļdegvielai un benzīnam – aptuveni 350 eiro, ko pieļauj Eiropas Savienība. Tālāk darbs pie šī likumprojekta varētu turpināties.
Mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nolēmām virzīt pēc iespējas ātrāk... prasīt iespēju Eiropas Komisijai mums dot lielākas iespējas pazemināt šo ciparu, lai varētu panākt mums vēlamos 20 centus. Paralēli esam iesnieguši likumprojektu par samazinātu nodevu par degvielas rezervju veidošanu, kas arī ir 8 centi no katra litra, par kuru mēs maksājam. Bet tam būtu diezgan duāla ietekme... varētu būt arī uz mūsu drošību. Pašreiz šis jautājums tiek novirzīts uz Ministru kabinetu un izskatīts tālāk. Bet paliek vēl rezervē PVN, ko vēl neesam izskatījuši, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija būs pirmā, kas to izskatīs. Varēsim iesniegt arī uz nākamajām sēdēm, ka varētu samazināt PVN līdz jaunajam gadam degvielai – dīzeļdegvielai un benzīnam. Tā ka šis jautājums ir ļoti komplicēts un ļoti svarīgs jums... mums visiem kopā.
Tad vēl gribēju pieskarties... ka atļāvām Valsts kontrolei pārlūkot Saeimas izdevumus. Likumprojektu nodevām komisijai. Tā izskatīs un izvērtēs šī likumprojekta nepieciešamību.
Tad vēl trešais, kam es gribēju pievērst uzmanību, bija... vēlēšanu likumam. Mūsu rosinājums, ka vēlētāji ārzemēs varētu balsot par savām mītnes pilsētām un vietām, no kurienes viņi ir nākuši. Jo pašreiz likums atļauj visiem ārzemēs dzīvojošajiem un reģistrētajiem vēlētājiem balsot tikai Rīgas apgabalā. Tas, mūsu uztverē, ir ļoti netaisnīgi.
Par graudiem. Mēs, protams, atbalstām Ukrainu un esam visi par to, bet ir diezgan jāpadomā, vai graudu... ierobežošana vai aizliegšana un šīs naudas, kas būtu nopelnīta mums, ko nopelnīs tagad Krievija, nevērsīsies pret ukraiņiem daudz vairāk nekā tad, ja mēs šos graudus laistu caur sevi... nopelnītu un mums būtu nauda, kā palīdzēt Ukrainai. Tas, protams, ir diskutabls jautājums.
Pašreiz es iezīmēju to, kas mums ir vissvarīgākais.
Paldies par uzmanību. Arlabvakaru!
Vadītāja. Paldies deputātam Ģirtam Štekerhofam.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām bija karstas debates un ļoti aktīva diena. Un jāsaka tā, ka es kā frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vadītājas vietnieks savai frakcijai šodien varu likt atzīmi “teicami” par padarīto darbu. Nav viegli strādāt opozīcijā, bet, kā saka, mums ir jākontrolē tas, ko dara valdība un kā viņi to dara. Nu, tā ir tā sūrā opozīcijas deputātu maizīte.
Jāsaka tā, ka šodien es pieskaršos pieciem tematiem. Centīšos pēc iespējas īsāk. Proti, kāda bija darba kārtība.
Par degvielu. Jā, tātad par degvielu panāca vienošanos par 8 centiem. Mūsu frakcija un es personīgi uzskatu, ka tas ir nepietiekami. Pie tam jāsaka tā, ka valdības vadītājs apsolīja 20 centus mīnusā, bet beigu beigās sanāca, ka ir tikai šie 8 centi. Pa ceļam līdz Ministru kabinetam, kā teica viens debatētājs, kaut kur pazuda 12 centi. Kurš tos pazaudēja? Tieši tāds arī ir jautājums. Tad jautājums ir, vai var ticēt tam, ko saka valdības vadītājs? Nu, protams, nevar. Bet jautājums nav šajos 8 centos, kas, visticamāk, neparādīsies uz tiem tablo, jo pazudīs atlaižu jūrās un visās tajās operācijās un birokrātijās, kas skar šo tēmu. Tātad mūsu piedāvājums bija skatīties uz to jautājumu daudz plašāk.
Tātad, ja mums Eiropas Savienība neļauj pazemināt degvielas cenas tādos apmēros, kā mēs gribam, tad bija jānāk pretī tautsaimniecībai, cilvēkiem, iedzīvotājiem ar kādām citām atlaidēm. Es nezinu, vai nu ceļa nodokļa atlaidi, vai nekustamā īpašuma nodokļu atlaidi. Ja tas mums šobrīd vienalga ir īstermiņā, tad bija nepieciešams skatīties pa visu laukumu, kā atvieglot cilvēkiem, tanī skaitā lauksaimniekiem, dzīvi. Tas ir mūsu redzējums.
Otrs – par sadarbību ar mūsu stratēģiskajiem partneriem – Amerikas Savienotajām Valstīm. Tātad Amerikas Savienoto Valstu kompānijas, megakompānijas, kurām budžets ir lielāks nekā Latvijas valstij, pērk graudus no Centrālāzijas un ved tos caur Latviju, Lietuvu un šobrīd jau arī Igauniju, un ANO programmas ietvaros nodrošina, lai tiktu pabaroti cilvēki, kuri cieš badu Āfrikā. Mums likt tam kaut kādus šķēršļus – divējādi muļķīgi. Pirmām kārtām mēs liedzam saviem stratēģiskajiem partneriem izmantot mūsu infrastruktūru, un otrais – mēs negūstam ienākumus.
Šobrīd jau ir atklātas sarunas par to, ka Amerikas Savienotās Valstis grib ciešāk strādāt ar Baltkrieviju saistībā ar minerālmēsliem un šobrīd domā, caur kurām ostām varētu tos transportēt. Lietuvieši ir izteikuši gatavību, un, kā es to redzu, mēs nedrīkstam kavēties. Mums ir jābūt daudz aktīvākiem, šīm kravām ir jāiet caur Latvijas ostām, lai, kā minēju, mēs varētu palīdzēt gan sev, gan tiem, kuriem mums ir jāpalīdz.
Saistībā ar Satversmes tiesas pieņemto lēmumu... pieņemt izskatīšanai jautājumu par divām mātēm... Es un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir kategoriski pret – tā nedrīkst būt. Mums ir noteikts Satversmē, kāds ir laulību mehānisms un kas ir vīrietis, un kas ir sieviete, tikai tādā savienībā drīkst dzimt bērni. Mūsu skatījumā, šī ir liela uzvara – tas, ka Saeima to aizstāvēja un nobalsoja par šī jautājuma iekļaušanu dienaskārtībā. Nākamajā Saeimas sēdē, kas notiks 1. oktobrī, būs lielas debates, tad paskatīsimies, kā izies no situācijas cilvēki, kuri atbalsta to, ka Latvijā bērnam dzimšanas apliecībā var tikt ierakstītas divas mātes.
Manā skatījumā, ļoti svarīgs jautājums bija arī par pandēmiju. It kā visiem jau ir aizmirsusies Covid-19 pandēmija, bet mēs uzskatām, ka valstij, tanī skaitā parlamentam, ir jāatvainojas par problēmām, kuras tika sagādātas cilvēkiem šīs pandēmijas laikā, – par zaudētiem darbiem, par samaitātām veselībām, arī par cilvēkiem, kuri zaudēja studiju vietas, un tā tālāk. Par visām šīm nejēdzībām ir jāatvainojas, lai turpmāk tādas nekad vairs neatkārtotos.
Noslēdzošais jautājums – par tarifiem. Man nebija saprotams, kā deputāti var nobalsot par to, lai paceltu elektrības tarifus. Mūs sagaida ļoti grūta un barga ziema – degvielas cenas ir augšā, un tagad vēl Saeima nobalsoja “par” elektrības tarifu celšanu. Man tas nav pieņemams. Nezinu, kā cilvēki uz to raudzīsies... saistībā ar 3. oktobri, kad ir vēlēšanas. Cilvēkiem ir jāizvērtē, par ko balsot – saprāta balsi vai tiem, kas visu laiku ceļ nodokļus.
Visiem jauku vakaru!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.
Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Mani kolēģi jau paspēja pastāstīt par svarīgāko, bet varbūt nebija skaidri pateikts, kas Saeimā notiek vienu nedēļu pirms vēlēšanām.
Teikšu atklāti – populisms sit augstu vilni. Vairāki deputāti mēģina demonstrēt sabiedrībai, ka rūpēsies par to, ka aizsargās sabiedrības intereses. Mēģina manipulēt ar sabiedrisko viedokli.
Mēs šodien turpinājām iepriekšējā nedēļā uzsākto sēdi, nākamnedēļ turpināsim šodien nepabeigto, jo ir daudz likumprojektu. Diemžēl vairāki likumprojekti iesniegti Saeimai, nevis lai uzlabotu sabiedrības dzīvi, palīdzētu cilvēkiem, bet lai izrādītos, dabūtu balsis.
Vēlos nosaukt dažas svarīgas lietas, kas šodien tika izskatītas. Viens no jautājumiem – Saeima aicina Ministru kabinetu izstrādāt tiesisku regulējumu, lai nekavējoties pārtrauktu un turpmāk nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu Latvijā. Šis jautājums ir ļoti sāpīgs. Mēs atbalstām un atbalstīsim Ukrainas cīņu pret agresoru. Bet ir svarīgi arī ikdienas darbos, darbos, kurus varam veikt Latvijā, demonstrēt solidaritāti un neatbalstīt, pat netieši neatbalstīt to, ko dara Krievija.
Lai mazinātu augstās degvielas cenas ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas var samazināt degvielas cenu, ja degvielas tirgotāji rīkosies godprātīgi un nemēģinās daļu no tā, ko var iegūt, atstāt sev.
Kas ir būtiski? Pirms dažām dienām dzirdējām premjera paziņojumu, ka cena būs zemāka par 20 centiem, bet redzam, ka tāda piedāvājuma nav. Tie bija vārdi, tie bija saukļi. Kad sākām strādāt ar likumprojektu, redzējām, ka maksimālais, ko var izdarīt, grozot likumu... 8 centi.
Jā, populisma daudz, arī valdības māja diemžēl to bieži demonstrē.
Pēdējais, par ko gribu pastāstīt. Man ir patiess prieks, ka viens no darbiem, kas bija uzsākts pirms vairākiem gadiem, ir pabeigts. Savulaik es pieteicu grozījumus Krimināllikumā, lai tie cilvēki, kas izkrāpj naudu, noslēdzot vienošanās un sadārdzinot preču un pakalpojumu cenu... es piedāvāju paredzēt par to kriminālatbildību, bet deputāti pirms diviem gadiem to noraidīja.
Tika iesniegts jauns likumprojekts, un katrā lasījumā bija milzīga pretestība, mēģinot pierādīt, ka nedrīkst aiztikt šos cilvēkus, nedrīkst grozīt likumu, ka viss ir kārtībā. Bet tiem cilvēkiem nav nekādas atbildības – ne administratīvās, ne kriminālās! Un runa nav par eiro, diviem... 10. Summas ir milzīgas. Ja mēs rēķinām, ka 10–20 procentus tie cilvēki patur sev, tad runa ir par simtiem tūkstošu eiro.
Varbūt pateicoties vēlēšanām... šodien trešajā lasījumā Saeimas vairākums atbalstīja grozījumus – turpmāk cilvēki, kas mēģina veikt savas krāpnieciskās darbības un iedzīvoties uz mūsu rēķina (tā ir nauda, ko mēs rezervējam budžetā, lai pasūtītu pakalpojumus un preces), cilvēki, kas to ļaunprātīgi izmanto, turpmāk tiek saukti pie kriminālatbildības.
Neaizmirstiet, ka pēc nedēļas ir jāpiedalās vēlēšanās.
Paldies par jūsu uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!






