Frakciju viedokļi
2026. gada 21. maijā
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt pastāstīs par sēdē izskatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei. Lūdzu!
Z. Skujiņa-Rubene (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Paldies, ka sekojat līdzi Saeimas sēžu aktualitātēm.
Kā pirmā un būtiskākā lieta droši vien jāmin, ka šodien mēs uzklausījām tiesībsardzes ziņojumu, kurš – tiešām jāpaslavē – bija ļoti strukturēts un labi sagatavots, īpaši pievēršot uzmanību bērnu tiesībām. Un arī es JAUNĀS VIENOTĪBAS vārdā devos debatēt par šo jautājumu, aktualizējot tēmas, kas mums kā partijai ir būtiskas.
Tas, kas pilnīgi noteikti izkristalizējās arī tiesībsardzes ziņojumā, – mums jāstrādā pie sabiedriskās domas maiņas. Tāpat šis ziņojums ir jāuztver kā tāda ceļakarte darbiem, kas mums vēl būtu jāīsteno un jāpaveic, jo, jāsaka, darbu ir krietni daudz. Tiešām jāsaka milzīgs paldies tiesībsardzei, kas pievērš uzmanību jautājumiem, kas varbūt ikdienas lielo likumprojektu laikā paslīd garām.
Otrs. Noteikti ir būtiski atzīmēt, ka mēs otrajā lasījumā skatījām likumprojektu “Sporta likums”, kurā bija iesniegti 98 priekšlikumi. Būtiskākais, kas tika iestrādāts otrajā lasījumā, ir tas, ka turpmāk tautas sportam būs iespēja pieteikties finansējumam no valsts... pašām. Attiecīgi tas vairs nebūs federāciju uzdevums, bet to varēs darīt arī pašas tautas sporta organizācijas, kas ir tāda novitāte. Protams, turpinām strādāt arī pie tā, lai attīstītu bērnu un jauniešu sportu. Arī tas otrajā lasījumā ir iestrādāts.
Un vēl kāda... pēdējā... no JAUNĀS VIENOTĪBAS puses. Šodien skatījām otrajā lasījumā vēl divus likumprojektus, kas faktiski paredzēs jaunas... Respektīvi, tie apsūdzētie, kas būs nonākuši meklēšanā, viņi vairs nevarēs izmantot autentifikācijas rīkus, pasi, nevarēs piekļūt “Latvija.lv”. Un attiecīgi šie divi likumprojekti ir “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” un “Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā”, kas ierobežos šīm personām, atrodoties ārpus Latvijas, izmantot Latvijas digitālos pakalpojumus.
Tā ka tas no JAUNĀS VIENOTĪBAS šodien viss.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!
E. Tavars (AS).
Sveicināti! Jā, es domāju, ka daudzi seko Saeimas darba kārtībai līdzi un visus šos jautājumus ir detalizēti jau skatījuši... Tie, kam tas tiešām rūp.
Bet es gribētu pateikt ārpus šīs Saeimas sēdes konteksta, ka svarīgākais, kas notiek Latvijas politikā, tai skaitā Saeimas namā šajās dienās, – šobrīd top jauna valdība. Mēs zinām, ka Evikas Siliņas valdība ir demisionējusi un vakar tika noslēgta vienošanās starp četrām frakcijām par principiem, kā tiek veidota jauna valdība. Un es esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā laikā Saeimas Sēžu zālē notiks balsojums par Andra Kulberga kabinetu.
Galvenais princips, gatavojoties valdības darbam atlikušajās 20 nedēļās... kas būs jāpaveic šai valdībai, jo ir ļoti skaidri limitēts laiks, ko strādā šī valdība... ir situācija, lai stabilizētu valsts budžeta finanses, ar to domājot... lai pārskatītu augošo tēriņu, lai šī proporcija starp ārējā parāda apjomu un mūsu IKP izaugsmi kaut nedaudz, bet mazinātos, lai mēs nenāktu priekšvēlēšanu laikā ar priekšlikumiem un iniciatīvām, ka tikai tērējam, tērējam, bet tiešām saprastu to, ka mums ir nepieciešams ļoti daudz kur samazināt valsts finanses, lai šo resursu novirzītu mūsu ārējā parāda mazināšanai un mūsu valsts drošības stiprināšanai.
Un otra lieta, protams, kas stāv pāri visam, – drošība. Mēs redzam gandrīz nu jau katru dienu... kā norma parādās, ka virs Latvijas teritorijas, īpaši austrumu pierobežā, lido droni. Godīga komunikācija ar sabiedrību. Cik tālu mēs varam tos detektēt un notriekt, un... ko mēs... kas ir tie izaicinājumi, kas stāv priekšā, lai tos pārvarētu? Respektīvi, jaunajai valdībai būs ļoti daudz smaga darba atlikušajās 100+ dienās. Tas ir darba kārtības punkts... faktiski, kas notiek gan tiešās, gan netiešās sarunās politiķu vidū šajās dienās, lai jau drīzumā būtu parakstīts deklarācijas projekts un virzītos lēmuma projekts par Kulberga valdības apstiprināšanu parlamentā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Tavaram.
Tagad vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Kasparam Briškenam. Lūdzu!
K. Briškens (PRO).
Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Turpinot kolēģa teikto, no PROGRESĪVO puses novēlam šīm četrām partijām, kas šobrīd veido labēji konservatīvu valdību, izdošanos. Kā PROGRESĪVIE esam gatavi strādāt konstruktīvā opozīcijā. Protams, visos valstiskos jautājumos nevienā brīdī nešķirosim pozīciju vai opozīciju, bet strādāsim valsts interešu labā.
Tas, ko es gribēju uzsvērt attiecībā uz šodienas Saeimas sēdi, – vēsturiska diena “Rail Baltica” projektam. Beidzot mēs esam pieņēmuši trešajā, galīgajā, lasījumā ļoti apjomīgus grozījumus Rail Baltica projekta īstenošanas likumā. Un šeit ir svarīgi akcentēt, ka beidzot, jau vairāk nekā 10 gadus, kopš projekta realizācija ir sākusies, Ministru prezidentam ir noteikta atbildība par šī projekta īstenošanas koordināciju Ministru kabinetā un pienākums nodrošināt visu iesaistīto ministriju sadarbību Ministru kabineta noteikto funkciju lokā.
Tas ir ļoti būtiski, jo daudziem ir bijis ārkārtīgi ērti par visām lietām, tai skaitā nebūšanām, “Rail Baltica” projektā vainot tikai Satiksmes ministriju. Lai gan mēs ļoti labi apzināmies, ka šāds milzīgs projekts pieprasa visu valdības, ministriju iesaisti un daudzu institūciju sadarbību. Satiksmes ministrija, protams, paliek šajā projektā vadošā, koordinējošā ministrija, arī nozares politikas veidotāja, bet vienlaikus beidzot arī Finanšu ministrija ir noteikta par atbildīgo attiecībā uz “Rail Baltica” projekta finansējuma piesaistes stratēģiju, arī tās izstrādi, uzraudzību, finansēšanas avotu identificēšanu un to piesaisti, protams, arī par projekta finansēšanas fiskālo risku uzraudzību.
Es ceru, ka ar šo vēsturisko dienu beigsies situācija, ka Finanšu ministrija var izlikties, ka... pilsētā tiek veiktas daudzu simtu miljonu vērtas investīcijas, un Finanšu ministrija izliekas neko par tām nezinām. Pat apstākļos, kad ir skaidrs, ka finansējums var būt ierobežots... un vienlaikus ar pirkstu rāda tikai uz Satiksmes ministriju, mēģinot slēpt paši savas nolaidības pēdas. Likuma grozījumi šādu situāciju izslēgs. Šobrīd Finanšu ministrija līdz ar šiem grozījumiem ir tieši atbildīga par finansēšanas stratēģiju. Arī citām ministrijām, tostarp Ekonomikas ministrijai, Ārlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai, protams, Aizsardzības ministrijai, ņemot vērā militārās mobilitātes aspektus, ir noteikts pienākums nodrošināt atbalstu un sniegt priekšlikumus “Rail Baltica” ieviešanā.
Kas ir ļoti svarīgi, noteikts arī, ka satiksmes ministrs ne retāk kā divas reizes gadā – ne retāk kā divas reizes gadā! – informē Ministru kabinetu par “Rail Baltica” ieviešanas progresu. Ministru kabinets šo informāciju apkopo Ministru prezidenta vadībā, un tālāk jau Ministru prezidents ne retāk kā divas reizes gadā informē Saeimu par “Rail Baltica” projekta īstenošanas progresu.
Līdz ar to mēs esam sakārtojuši arī politiskās uzraudzības mehānismu gan izpildvaras, gan likumdevēju līmenī. Un vienlaikus atbildīgās institūcijas sadarbībā ar Valsts kanceleju turpina dažādu ar “Rail Baltica” projektu saistīto dokumentu informācijas pieejamības statusa auditēšanu un nodrošina šī statusa pārskatīšanu. “PROGRESĪVIE” to uzsāka, kad uzņēmāmies atbildību par Satiksmes ministriju, – dokumentu atslepenošanu, sabiedrības informēšanu, lai gan ļoti bieži šī informācija ir... rūgta, sarežģīta. Bet arī šobrīd likumā būs stingri nostiprināts tas, ka dokumentiem, kuriem nav objektīva pamata būt klasificētiem, jābūt sabiedrībai pieejamiem, tai skaitā, lai sabiedrība redzētu, kā šis projekts ir attīstījies un kādi ir pieņemtie lēmumi. Bija atsevišķas institūcijas, kas aktīvi mēģināja... arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbā, sagatavojot šo likumprojektu... pretoties šiem priekšlikumiem. Šie priekšlikumi izriet arī no parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba.
Līdz ar to man liels prieks, ka Saeima gandrīz vienbalsīgi likumprojektu ir atbalstījusi, un es ceru, ka tas būs papildu grūdiens projekta tālākai realizācijai. Neapšaubāmi, “Rail Baltica” ir Latvijai stratēģisks projekts.
Paldies par šo, un pēc brīža turam īkšķus par Latvijas hokejistiem.
Vadītāja. Paldies deputātam Kasparam Briškenam.
Tagad vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribētu nedaudz oponēt iepriekšējam runātājam Kasparam. Viņš teica, ka šī koalīcija esot labēji konservatīva. Es no savas puses gribu teikt, ka šī nav labēji konservatīva koalīcija, bet vērsta uz Stambulas konvenciju, tātad – Stambulas konvencijas vārdā nosauktā koalīcija. Seciniet paši!
Šodien Saeima skāra arī 14. maija sēdi... kurā notika ekonomikas debates. Pieskaroties ekonomikas debatēm, es pateikšu tikai vienu – tā bija formāla teksta nolasīšana, ko droši vien pa pusei ir sagatavojis mākslīgais intelekts. Absolūti nekādu priekšlikumu, nekādu ideju, kā valstij līst ārā no finanšu bedres, kā atdot parādus un kā turpināt pelnīt. Ekonomikas debates bija zem katras kritikas.
Šodien skatījām jautājumu par pensiju 2. līmeni. Atkārtoti Saeimā skatījām šo jautājumu, lai nodotu... Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzskata, ka šis ir ļoti būtisks jautājums. Šobrīd jau savākti tuvu 50 tūkstošiem parakstu... kas ir Centrālajā vēlēšanu komisijā. Tātad cilvēki aktīvi parakstās – 10 dienās ir parakstījušies 50 tūkstoši cilvēku – par to, lai ļautu brīvprātīgi izņemt līdzekļus no pensiju 2. līmeņa.
Kāpēc vēl mēs gribējām, lai to nodotu komisijai? Lai tiktu izvērtēti jautājumi. Šobrīd pensiju 2. līmenī mums ir 1,3 miljoni iedzīvotāju, kopējā naudas uzkrājuma summa ir 10,4 miljardi, un visi šie 10,4 miljardi strādā ārzemju banku un investīciju fondu labā. Kāpēc šī nauda nestrādā Latvijas ekonomikas labā? Mēs joprojām maksājam pārvaldīšanas procentu, kas ir no 30 līdz 40 miljoniem gadā.
Diemžēl Saeimas vairākums atkal noraidīja šo jautājumu. Tātad šobrīd ir tikai viena cerība – ka tiks savākti paraksti un notiks referendums. Vai arī, kā saka, jābalso par tām partijām, kuras apsola pēc 3. oktobra pensiju 2. līmeni atdot brīvprātīgai izņemšanai.
Trešais, kam gribu pieskarties, manā skatījumā, ir ļoti kliedzošs jautājums. Mēs visi zinām, ka šobrīd Latgalē, arī Vidzemē, daudzos novados izsludina ārkārtas situācijas... cilvēki ir satraukti, bērni raud... Mēs iesniedzām jautājumu Jaunās VIENOTĪBAS izglītības un zinātnes ministrei Melbārdes kundzei – kāda ir sistēma... kas jādara ārkārtas gadījumos un tā tālāk. Un tas bija cinisma kalngals, ka ministre ne tikai neuzrakstīja atbildi, bet neieradās uz šī jautājuma izskatīšanu. Spriediet paši! Manā skatījumā, tas ir cinisms.
Nav atrisināti jautājumi ne par bērnu izglītību, ne to, kā mammām un tētiem izņemt bērnus no skolām un bērnudārziem... viņiem to neļauj... tanī brīdī, kad ir šī krīzes situācija. Uzņēmēji sūdzas... kurš viņiem segs zaudējumus... jo norautas visas loģistikas ķēdes, darbinieki nenāk uz darbu un tā tālāk. Latgalē, pierobežā vispār biznesu vairs nevar uztvert nopietni, cilvēki cieš milzīgus zaudējumus. Tātad ir sistēmiska problēma, ko valsts pa četriem gadiem nav atrisinājusi. Manā skatījumā, bija pamats jautājumiem un atbildēm. Diemžēl Jaunā VIENOTĪBA uzskata šos jautājumus par nenopietniem un atbildes uz tiem nesniedz. Tā ka – spriediet paši!
Jā, šodien hokejs. Turam īkšķus!
Paldies visiem par uzmanību, un, kā saka... uz sakariem!
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jurģis Klotiņš. Lūdzu!
J. Klotiņš (NA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šajās dienās turpinās jaunās valdības veidošana, un tajā aktīvi piedalās Nacionālā apvienība.
Tā valdība, kuru var dēvēt par Stambulas konvencijas valdību, bija iepriekšējā. Šī valdība būs nacionālās drošības valdība. Prioritāte – stiprināt drošību, Latvijas aizsardzības spējas un palīdzēt Latgalei šajā grūtajā situācijā.
Iepriekšējā nedēļā es izteicu atzinību tiem uzņēmējiem, kuri investē Latgalē. Viens no tiem ir “Latvijas Finieris”, kurš nesen ir atvēris jaunu papildu ražotni pie Rēzeknes, investējot 100 miljonus. Paldies krietnajiem uzņēmējiem, kuri ceļ mūsu valsts labklājību un stiprina sabiedrības materiālo, finansiālo pamatu.
Šodien centrā bija tiesībsardzes ziņojums. Vēlos uzsvērt tiesībsardzes pievēršanos bērnu tiesību aizsardzībai, sevišķi jautājumos, kas attiecas uz atbalstu mātēm un bērniem tajās situācijās, kad nav iespējams noskaidrot bērna paternitāti. Ir arī gadījumi, kad bērns ir ieņemts nozieguma rezultātā, un valsts pienākums ir palīdzēt šīm mātēm, kuras ir parādījušas vislielāko mīlestību, dāvājot bērnam dzīvību. Vistuvākajā laikā ir jāatrod veids, kā noteikt šo papildu atbalstu. Situācija ir tāda, ka gadījumos, kad paternitāte nav zināma, nevar saņemt līdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un šajā ziņā šīs ģimenes ir nostādītas nepieņemami sliktākā situācijā.
Kas ir svarīgi? Ar šo savu iniciatīvu tiesībsardze visai mūsu sabiedrībai atgādina, ka cilvēka cieņa ir vienlīdzīga un vienvērtīga neatkarīgi no tā, kāda ir cilvēka izcelsme.
Ļoti atzinīgi vērtēju arī to, ka tad, kad mums Saeimā bija diezgan ilgas debates un strīdi par tālmācības regulējumu, arī attiecībā uz “Programmas skolā” ieviešanu (jo noteiktie kritēriji ļoti apdraud privāto izglītības iestāžu turpmāku darbību), tiesībsardze aizstāvēja ģimeņu un bērnu tiesības izvēlēties izglītības veidu.
Tā ka Tiesībsarga birojs aktīvi strādā, un es ceru, ka nākotnē tas lielāku uzmanību pievērsīs lingvistiskajai diskriminācijai, tātad nepamatotām prasībām darbavietā runāt svešvalodā, tas diemžēl īpaši uzkrītoši noteiktās situācijās ir arī veselības aprūpes iestādēs. Šis jautājums tiesībsardzes ziņojumā bija pārāk maz atspoguļots.
Ļoti atzinīgi vērtējams arī tas, ka tiesībsardze savā runā iestājās par to cilvēka pamattiesību ievērošanu, kas saistītas ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību. Ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka tiek ievērots cilvēka virsvadības princips – ka cilvēks ir tas, kurš vada un pieņem lēmumus par tehnoloģijām, nevis kādā brīdī nonāk tādā situācijā, ka tehnoloģijas sāk darboties pašplūsmā, apdraudot cilvēka brīvību un cilvēktiesības.
Paldies jums. Vēlu jauku šo vakaru!
Vadītāja. Paldies deputātam Jurģim Klotiņam.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Anita Brakovska. Lūdzu!
A. Brakovska (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tā kā Saeimā esmu ievēlēta no Latgales vēlēšanu apgabala, šodien gribu pievērsties tieši man svarīgajam un mīļajam novadam.
Ja Latgales iedzīvotājiem šodien pajautātu, kuras no ziņām viņiem ir svarīgākas – ziņas par kokrūpnieku lietu (ar ko pārpilni sociālie tīkli), aktualitātes jaunās valdības veidošanā vai drošība, absolūti svarīgākā tēma Latgales iedzīvotājiem būtu drošība reģionā, jo šodien atkal lido droni un vairākas stundas bija izsludināta ārkārtas situācija.
Šobrīd Saeimā notiek būtiskas diskusijas par austrumu pierobežas teritorijas attīstības likumu. Ir skaidrs, ka Latgalei nepieciešama īpaša pieeja, nevis tādi paši risinājumi kā visā valstī. Latgale dzīvo citos apstākļos. Lai to saprastu, politikas veidotājiem ir jāiedziļinās reģiona realitātē gan ekonomiskajā, gan drošības kontekstā. Mēs nevaram ignorēt faktu, ka pierobežas reģioni ikdienā saskaras ar pavisam citiem izaicinājumiem, īpaši kā tas ir pēdējās dienās.
Likuma mērķis ir stiprināt Latvijas Republikas un Eiropas Savienības ārējo drošību, attīstot austrumu pierobežas pašvaldību tiesiskās iespējas reģionālās izaugsmes un investīciju piesaistes nodrošināšanā, palielinot iedzīvotāju noturību un labklājību, kā arī radīt tiesisku regulējumu mērķtiecīgai un ilgtermiņa investīciju piesaistei Latvijas Republikas austrumu pierobežā.
Steidzami jārisina jautājumi par nodokļu atlaidēm un atvieglojumiem tieši Latgalē. Nedrīkstam aizbildināties ar Eiropas regulējumu. Eiropas līmenī jau ir atzīts, ka pierobežas reģionos ir īpaša situācija un nepieciešama elastība. Mums kopā ar Eiropas Parlamenta deputātiem un pierobežas pašvaldībām jāpanāk konkrēti risinājumi.
Atzinīgi vārdi jāvelta tiem pierobežas pašvaldību vadītājiem, kas jau ir aktīvi iesaistījušies šajā procesā.
Tātad jāpanāk elastīgāki nosacījumi Eiropas fondu apguvei, lielākas iespējas piesaistīt finansējumu un valsts tiesības noteikt īpašus nosacījumus pierobežas novadiem.
Latgale nav perifērija, tā ir mūsu valsts drošības un attīstības priekšpostenis.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātei Anitai Brakovskai.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!