Frakciju viedokļi
2026. gada 30. aprīlī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tas skan tiešraidē no Saeimas nama. Tūdaļ deputāti pastāstīs jums par šodien skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Lienei Gāterei. Lūdzu!
L. Gātere (PRO).
Labdien, cienījamie klausītāji un skatītāji! Gribu izcelt četrus šodienas sēdes jautājumus.
Pirmais. Tā kā darbojos arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, tad prieks ziņot, ka šodien trešajā lasījumā Saeima atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, ieviešot jaunu formu – Zemessardzes atbalstītājs. Tas nozīmē, ka līdz šim bija cilvēki, kas vēlējās iesaistīties Latvijas drošības stiprināšanā, atbalstīšanā, bet nebija mehānisma, kā iesaistīties, ja tu nevēlies iziet militāro apmācību, ņemt rokās ieroci, skriet pa mežu un tā tālāk. Šobrīd būs veids, kā cilvēki, sākot no 18 gadiem (augšējais vecums nav noteikts), varēs kļūt par Zemessardzes atbalstītājiem. Nebūs jāiziet militārā apmācība, un atlases kritēriji būs ļoti, ļoti vienkāršoti, bet varēs sniegt atbalstu Latvijas Republikas Zemessardzei. Un mums jau ir anketa, kuru atbalstītāji var aizpildīt un pieteikties. Šobrīd jau 140 cilvēki ir izrādījuši interesi. Un šajā gadā sāksim šo uzņemšanu.
Jaunums, ko arī ievieš šie grozījumi, – par Zemessardzes atbalstītājiem varēs kļūt biedrības un organizācijas. Un tuvākajā laikā Aizsardzības ministrija izveidos kārtību, kādā tas varēs notikt. Tā ka būs daudz plašāka iesaiste Latvijas drošības stiprināšanā.
Otra lieta, ko es vēlos izcelt, ir šodien otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi, lai valsts kapitālsabiedrību pārvaldību veiktu centralizētā veidā. Nu, reforma varbūt nav pilnvērtīga, tas ir tāds pussolītis šajā virzienā, bet ļoti labs un atzīstams pussolītis. Ir uzlikts divu gadu termiņš. Svarīgākais, ka mēs šādā veidā mazināsim kaut kādus potenciālos interešu konfliktus, nošķirsim politiķu un kapitālsabiedrību intereses, lai nevarētu ietekmēt politiski un iejaukties lēmumu pieņemšanā.
Nu, jāsaka, laikam mazlietiņ tomēr pietrūkst tās politiskās gribas, jo šī ir tā reforma, ko nevar veikt ierēdņi. Ir jāiesaistās politiķiem. Un ir vēl lietas, kas ir jāsakārto, ko trešajā lasījumā var sakārtot un noteikti pastrādāt arī pie valdes un padomes locekļu atlases kritērijiem. PROGRESĪVAJIEM ļoti svarīga tēma. Iesaistīsimies arī šeit.
Vēl gribu pateikt par pensiju 2. līmeni... tātad nodots komisijām. Arī PROGRESĪVIE pieskatīs, lai mēs tomēr neļautu vienai lielai sabiedrības daļai nākotnē nokļūt nabadzībā un iestāsimies pret to, ka no šī pensiju līmeņa var tikt izņemti līdzekļi.
Un pēdējais punkts (pavisam īsi) – par Dzīvnieku aizsardzības likumu. Likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Pavisam nesen, man šķiet, pirms nedēļas vai divām, Igaunijas parlaments pieņēma līdzīgu lēmumu. Tagad Latvijā mēs parādām, ka mums dzīvnieku tiesības ir svarīgas. Manuprāt, ļoti progresīvs, atzīstams lēmums. Noteikti arī PROGRESĪVIE turpmāk atbalstīs likumprojekta pilnveidi, virzību, un cerams, ka izdosies dabūt nepieciešamo atbalstu kopumā Saeimā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Lienei Gāterei no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamais runās deputāts Edmunds Teirumnieks no frakcijas “Nacionālā apvienība”. Lūdzu!
E. Teirumnieks (NA).
Labdien! Šodien Saeimas sēdē tika atbalstīts un nodots izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā “Nacionālās apvienības” deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Šis likumprojekts paredz nodrošināt, ka personas nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas tiek mantots fondēto pensiju kapitāls arī tad, ja persona nav veikusi izvēli. Savukārt esošais modelis pieprasa personas izvēles izdarīšanu, kas ir tikai lieka administratīvā procedūra, un bieži vien šis pensiju apjoms līdz ar to netiek izmantots.
Nākamais būtiskākais, kas saistīts kopumā gan ar valsts, ja tā varētu teikt, būtiskajiem svētkiem, kas tika svinēti Latgalē... tā ir Latgales kongresa dienas atzīmēšana 27. aprīlī. Ir pagājuši 109 gadi kopš 1917. gada 26. un 27. aprīlī notika pirmais Latgales latviešu kongress, un faktiski tas bija starta punkts, kad tika lemts par Latgales un pārējo Latvijas novadu apvienošanu, un galarezultātā 1918. gadā tapa neatkarīga Latvijas valsts.
Šīs dienas ietvarā notika Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas kopsēde. Šāds formāts bija pirmo reizi. Darbs tika organizēts četrās atsevišķās darba grupās, kurās tika runāts par sabiedrības noturību un gatavību krīzei, latgaliešu valodas un drošības jautājumiem mediju politikā, arī par augsti kvalificēta darbaspēka, pētniecības un inovāciju nodrošināšanu austrumu pierobežā. Būtiskākais ir tas, kas attiecas uz pierobežas iedzīvotāju labbūtību un drošību.
Faktiski šīs darba grupas bija vērstas... kā nākamais solis Latgales plānošanas reģiona iniciatīvai, jo pašvaldības vēlas, lai tiktu izstrādāts jau konkrēts likums Latvijas austrumu pierobežas teritorijai. Un diskusijas, kas notika, bija vērstas vairāk uz to, lai šai likumā iestrādātu arī tās aktualitātes, kas šobrīd ir ne tikai Eiropas Savienības kopējā ārējā austrumu robežā, bet sevišķi Latvijas, šinī gadījumā Latgales, ieskaitot arī Alūksnes novadu... Un runa ir par zemas dzimstības un iedzīvotāju novecošanas, emigrācijas jautājumiem, paaugstinātu drošības risku, ekonomikas lejupslīdi, nenoteiktību ekonomikas attīstībā, kvalificētu cilvēkresursu aizplūšanu un tā tālāk.
Galarezultātā kopsēdes ietvarā tika lemts, ka šāds likums ir nepieciešams, un ir paredzēts, ka jau 5. maijā Latgales apakškomisijā skatām sākotnējo versiju, kuru piedāvās Latgales plānošanas reģions. Cerams, ka likums sekmīgi virzīsies Saeimā.
Nākamais būtiskais moments bija tas, ka diezgan ilgstoši bija paredzēta, bet 28. aprīlī arī tika organizēta konference “Rusifikācija un padomju koloniālisms Latvijā: juridiski un sociālekonomiski aspekti”. Faktiski ļoti būtiska, īpaši esošajā situācijā, pirmssvētku gaisotnē iederīga konference.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem pirmssvētku ieskaņā gribu vēlēt būt Latvijā, svinēt ģimeniskus svētkus 1. maijā, tāpat arī 4. maijā. Lai būtu saule sirdīs, un lai mēs tiešām patriotiski pavadītu šo nedēļas nogali!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edmundam Teirumniekam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Vārds deputātei Aivai Vīksnai no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Lūdzu!
A. Vīksna (AS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es sadalīšu... divās daļās.
Sākšu ar labo ziņu 7100 1. tipa cukura diabēta pacientiem. Ar 88 (praktiski visu) deputātu balsojumu tika nolemts, ka Ministru kabinets tomēr pārskatīs un Veselības ministrija radīs iespēju... varbūt jau šajā gadā... bet 2027. gada budžetā... 1. tipa cukura diabēta pacientiem glikozes monitorēšanas sensorus un insulīna sūkņus.
Gribu teikt lielu paldies visiem 1. tipa cukura diabēta pacientiem, viņu organizācijām par savā ziņā neatlaidību šo gadu garumā, un mēs, Saeimas deputāti, sadzirdējām... Protams, nebija viegli. Vispirms bija jāsāk ar pieprasījumu un... līdz lēmuma projektam... Bet jebkurā gadījumā tagad visi 100 deputāti noteikti zina atšķirību starp 1. tipa un 2. tipa cukura diabēta pacientiem.
Jebkurā gadījumā tas norāda, ka veselības aprūpes sistēma nav pareiza – ja ir jānāk pie Saeimas ar šādiem lūgumiem. Tam būtu bijis jānotiek dabīgi un pašsaprotami, nevis jālūdz pašsaprotamas lietas.
Otrs – par APVIENOTĀ SARAKSTA diviem pieprasījumiem. Tātad pirmais pieprasījums ir izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei par publiskajiem iepirkumiem IT jomā. Mēs pieprasījumu uzturējām, bet Saeimas vairākums noraidīja. Es domāju, ka īpaši pēdējā laikā... jo medijos... man šķiet, katrā ģimenē runā par šo necaurspīdīgumu IT jomā, jo uzvar vieni un tie paši, un visas šīs... gandrīz apdraud vēlēšanas. Tas mums liek aizdomāties. Un ir ļoti daudz jautājumu. Mēs turpināsim arī citās ministrijās... un paskatīsimies, kas tur notiek.
Bija arī pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai saistībā ar “Rail Baltica” – tieši par personīgo procesu organizāciju un pārvaldību no Ministru prezidentes puses. Ministru prezidente uz Pieprasījumu komisiju neatnāca un atbildes par savu līdzdalību, lomu un atbildību tā arī nesniedza.
Un nobeigumā. Tika skatīti divi ļoti būtiski savstarpēji saistīti likumprojekti – “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”. APVIENOTAIS SARAKSTS tos atbalstīja, bet es vairākas reizes no tribīnes atgādināju, ka tas tiešām ir tāds liels kompromiss, jo būtībā tas ir tāds kosmētisks remonts. Un būtībā tas, par ko mēs runājām, – par caurspīdīgumu, birokrātijas samazināšanu... padomēm... un atbildību... ka valsts kapitāla daļu turētājam... valstij jāzina, ko mēs gribam no kapitālsabiedrībām. Tad sāk futbolēties, cits no cita gaida un nesagaida... ko cits no cita grib. Šis ir ceļš pareizajā virzienā. Protams, ir daudz jāstrādā. Vienīgi varbūt neapmierina, ka tikai ar 2028. gada 31. martu... Tas tāds ilgāks laiks. Bet jebkurā gadījumā mēs atbalstījām. Vismaz solis uz priekšu, lai šīs lietas sakārtotu.
Tie ir tādi galvenie jautājumi, ko es gribēju akcentēt.
Tuvojas 4. maijs, un es gribu mums visiem, arī jums, radioklausītājiem, novēlēt sirdīs patriotisku, sirdspilnu šo laiku. Svinēsim šos svētkus savās ģimenēs ar saviem mīļajiem un būsim kopā Latvijā!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Aivai Vīksnai no frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS.
Nākamā runās deputāte Līga Kozlovska no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Lūdzu!
L. Kozlovska (ZZS).
Labdien, Latvijas iedzīvotāji! Cienījamie klausītāji, pašreiz veselības jautājumi ir viena no svarīgākajām tēmām Latvijas iedzīvotāju... gan masu medijos, gan sarunās, jo Latvijā diemžēl veselības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropā. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums ir nepietiekams finansējums.
Šonedēļ praktiski katru dienu ir notikušas kādas politiskās diskusijas par veselības jautājumiem.
Pirmdien notika tādas vīriešu... “Onkoalianses” debates ar politiķiem, un atkal galvenais jautājums, kas izskanēja, – kā uzlabot vīriešu veselību, jo vīriešu dzīves ilgums ir viens no vismazākajiem Eiropā. Tātad kā samazināt onkoloģiskās slimības, sirds slimības. Atkal – tam ir nepieciešams finansējums. Es kā ZZS frakcijas deputāte uzsvēru, ka jau šogad bija nepieciešami papildu 600 miljoni eiro veselības aprūpei, lai nodrošinātu visas šīs vajadzības. Šodien Saeimas sēdē ar opozīcijas pieprasījumu tika panākts, ka aktivizē jautājumu par 1. tipa cukura diabēta pacientu aprūpi.
Sociālo un darba lietu komisijā un Sabiedrības veselības apakškomisijā, ko vadām mēs, deputāti Andris Bērziņš un es, Līga Kozlovska, esam noturējuši vismaz sešas sēdes par cukura diabēta pacientu aprūpes jautājumiem. Ir panākti daži labi uzlabojumi attiecībā uz medikamentu pieejamību 2. tipa cukura diabēta pacientiem. Arī par sūkņiem – no 2024. gada šīs ierīces līdz 24 gadu vecumam apmaksās valsts. Un vēl ir nepieciešams īpaši pievērst uzmanību sensoriem, jo valsts sensorus apmaksā tikai ļoti niecīgām iedzīvotāju grupām.
Gribu uzsvērt vēl vienu jautājumu, ko ZZS uzsver un uztur
dienaskārtībā, – par veselības aprūpes nozares gatavību kritiskai situācijai Latvijā. Otrdien Sabiedrības veselības apakškomisijā notika sēde par šo jautājumu, un mēs guvām pārliecību, ka ir tikai daļēja gatavība, kā to minēja arī Veselības ministrija, nav savstarpējas sadarbības un koordinācijas starp primāro, sekundāro un terciāro līmeni.
Vēl vienā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika izskatīts viens ļoti svarīgs jautājums – par pacientu aprūpi mājās. Un atkal jāteic, ka diemžēl tieši koordinācijas trūkums starp Labklājības ministriju un Veselības ministriju bieži vien ir galvenais iemesls, kāpēc pacienti pilnībā nesaņem kvalitatīvu aprūpi mājās. Ir daudz lietu, kas virzās uz priekšu, bet arī šinī jomā pietrūkst finansējuma. Tādēļ kā ZZS frakcijas deputāte uzsveru, ka ZZS kongresā viena no galvenajām rezolūcijām bija par to, ka veselības aprūpei ir jābūt prioritātei līdztekus nacionālajai drošībai ar atbilstošu finansējumu.
Mīļie iedzīvotāji manā mīļajā Latvijā, arī Latgalē! Sveicu visus tuvojošos Latvijas svētkos! Lai ne tikai saulaina šī diena ir jūsu sirdīs un ģimenēs, bet lai visiem ir arī miers mājās! Tas ir galvenais.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kozlovskai.
Nākamais runās deputāts Edmunds Zivtiņš no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ turpina savu sociālo programmu, to, ko mēs jau pirms vēlēšanām solījām saviem vēlētājiem. Un šodien bija divi, manā skatījumā, ļoti būtiski jautājumi. Viens, kas skar pensijas un pensionārus, otrs, kas skar jaunās ģimenes un mazus bērnus. Tātad ļoti svarīgi jautājumi.
Pirmais jautājums, kam es gribu pieskarties, ir jautājums par pensiju indeksāciju. Šobrīd valstī pensiju indeksācija notiek vienu reizi gadā – oktobrī. Manā un LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, tas ir par maz, jo inflācija aug, cilvēki netiek galā ar rēķiniem. Latvijā nabadzībai ir pakļauti apmēram 500 tūkstoši iedzīvotāju, lielākā daļa no šiem 500 tūkstošiem ir pensionāri. Viņiem katrs cents, katrs eiro ir no svara. Tāpēc mēs uzskatām, ka ļoti būtiski ir veikt pensiju indeksāciju divas reizes gadā, lai būtu vismaz kaut kāds atbalsts, jo ir cilvēki, kas cenšas izdzīvot ar pieciem eiro nedēļā, nopērkot kefīru vai maizes kukulīti. Ar to viņam ir jāizdzīvo.
Protams, deputātiem tas nav nesaprotams, un ļoti liela daļa neatbalstīja šo. Bet gribu vēlreiz teikt to, ka mēs no saviem vārdiem neatkāpsimies un savus solījumus pildīsim. Ja ne šajā Saeimas sasaukumā, tad nākamajā. Esmu pārliecināts, ka visa šī sociālā programma, ko mēs intensīvi aizstāvam un virzām, tiks atbalstīta un pieņemta.
Nākamais jautājums, kam gribu pieskarties, arī ir ļoti būtisks, – lai tiktu atbalstītas jaunās ģimenes, māmiņas, tēti un paši bērni, proti, lai bērniem piederīgajām precēm – bērnu pārtikai vai pamperiem, vai... visam, kas ir saistīts ar šīm lietām, – būtu samazinātais PVN, tātad 5 procentu apmērā. Mūsu skatījumā, tas būtu liels atspaids jaunajām ģimenēm. Daudzās pasaules valstīs... neteikšu, ka daudzās, bet ir pasaules valstis, kur šādām precēm PVN ir nulle. Tādā mērā valsts pastāsta par šo... ar reāliem darbiem izrāda atbalstu ģimenēm. Es domāju, ka arī Latvija to ir pelnījusi, jo mūsu demogrāfiskā bedre ir vienkārši graujoša. Katru gadu mēs zaudējam apmēram 15 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.
Tā ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ turpinās uzturēt šos jautājumus, un, kā jau minēju, ja ne šajā, tad nākamajā Saeimā mēs tos noteikti apstiprināsim, un cilvēkiem būs vieglāk.
Gribu novēlēt arī jums šajā svētku noskaņā... Būs silts, jauks laiks, tā vismaz Toms Bricis apsolīja. Turēsim viņu pie vārda... Lai visiem jaukas brīvdienas! Visiem siltas un veselīgas brīvdienas!
Paldies par uzmanību, un līdz nākamajai reizei.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs deputāts Jānis Skrastiņš no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Lūdzu!
J. Skrastiņš (JV).
Labdien visiem! Šodien, pārskatot plašo jautājumu loku, kas tika izskatīts Saeimā, gribu mazliet izcelt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, kas šodien tika pieņemts trešajā lasījumā.
Kopumā tika saņemti 15 priekšlikumi. Pārsvarā tie bija dažādi tehniski labojumi un uzlabojumi.
Gribu izcelt divus pantus, kas skar ļoti daudzus cilvēkus, jo Zemessardze Latvijā ir ļoti atbalstīta un ieredzēta organizācija.
Ja līdz šim topošajiem zemessargiem vispirms tika izdots formas tērps, tad svinīgi tika dots zvērests, tikai pēc tam tika slēgts līgums... kas būtībā ir ačgārni... turpmāk šī kārtība būs savādāka – loģiskāka, likumiskāka. Tātad vispirms topošais zemessargs noslēgs līgumu, tad saņems formas tērpu un tad svinīgos apstākļos savu kolēģu un tuvinieku klātbūtnē svinīgi dos zvērestu.
Otrs būtisks papildinājums ir 17. pantā. Tas paredz, kādā veidā sabiedriskās organizācijas un cilvēki var kļūt par Zemessardzes atbalstītājiem. Šo grozījumu iniciēja Latvijas mednieku organizācijas, un to nevar nenovērtēt. Paldies viņiem par iniciatīvu, jo X stundā, ja tāda būs, jebkurš cilvēks, kas prot rīkoties ar ieroci dažādās formās, ir atzīstams par labu esam, un to nedrīkst nenovērtēt. Paldies viņiem.
Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā gribu visus sveikt ar tuvojošiem Latvijas Neatkarības atjaunošanas svētkiem. Lai jauks laiks visiem un labi cilvēki apkārt!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Skrastiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Līdz ar to šodienas raidījums ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!