Frakciju viedokļi
2026. gada 23. aprīlī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tūdaļ deputāti jums pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pastāstīšu par, manā skatījumā, trīs būtiskākajām un svarīgākajām lietām, kas tika skatītas... no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ viedokļa.
Proti, pirmais un galvenais jautājums ir saistīts ar izmaiņām pensiju likumā. Proti, šodien LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ piedāvāja Saeimai izlabot kļūdu. Tā kļūda ir ilgstoša, jau gadu gadiem. Un saistīta ar ko? Tā ir saistīta ar to, ka faktiski šobrīd Latvijā sievietes tiek sodītas par to, ka viņas ir mammas, par to, ka viņas dzemdē bērnus.
Situācija ir šāda. Vīrs ar sievu kopā sāk darba gaitas un kopā dodas pensijā, viņiem ir bijušas apmēram līdzīgas algas, bet, aizejot pensijā, sieviete saņem mazāku pensiju nekā vīrietis. Sanāk tā, ka par to laiku, kamēr sieviete ir bijusi dekrēta atvaļinājumā (tas viņai, protams, iet stāžā), sociālās iemaksas netiek maksātas, tāpēc pensija ir mazāka.
Manā un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, tā ir milzīga netaisnība, kuru vajadzēja izlabot vismaz tagad, principā vajadzēja būt jau no paša sākuma iekļautam... bet diemžēl Saeima par to nenobalsoja. Manā skatījumā, tas ir jautājums, par ko jums ir jādomā, it sevišķi jaunām sievietēm, kad jūs 3. oktobrī dosieties balsot.
Nākamais svarīgais jautājums, manā skatījumā, ir tas, ka atklājas aizvien jauni un jauni brīnumi saistībā ar mūsu premjerministres tērēto nodokļu maksātāju naudiņu. Mēs visi jau zinām izskanējušo skandālu saistībā ar četriem tūkstošiem, nedaudz vairāk, kas tika notērēti trijās stundās VIP zonā. Šobrīd no Valsts kancelejas mēs esam saņēmuši oficiālu vēstuli par to, ka visā Siliņas valdīšanas laikā šie tēriņi ir izauguši līdz 36 tūkstošiem. Manā skatījumā, tas ir amorāli laikā, kad... pieņemsim, pārejot pie nākamā jautājuma... nevar atrast 90 tūkstošus, lai pagarinātu statusu “Goda ģimene” uz mūžu, un tas ir saistīts ar atvieglojumiem sabiedriskajā transportā. Tanī pašā laikā mūsu valsts pārvalde, augstākās amatpersonas uzdzīvo, vienkārši dzīvo zaļi... lidinās riņķī uz nodokļu maksātāju rēķina, nodarbojas ar polittūrismu. Tas absolūti nav pieņemams.
Manā skatījumā, šie jautājumi, tanī skaitā par statusu “Goda ģimene”, ir svarīgi. Liels paldies iesniedzējiem, cilvēkiem, kuri savāca parakstus. Šī netaisnība ir jānovērš.
Vēl gribu pieskarties jautājumam... rīt pulksten 11.00 tiešraidē aicinu visus skatīties raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, kurā Domburs iztaujās partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pārstāvjus par to, kādai ir jābūt 15. Saeimai.
Paldies. Visiem jaukas brīvdienas, un uz tikšanos!
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Dinevičs. Lūdzu!
J. Dinevičs (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Labdien, cienījamie skatītāji, ja tādi ir! Es pēc plenārsēdes mēģināšu paust ZZS viedokli.
To var iedalīt divās daļās. Pirmā būtu likumdošanas rutīna, kurā deputātiem bija vairāk vai mazāk jāapstiprina iepriekš sagatavoti un jau izsvērti lēmumi. Otrs bloks – pietiekami diskutabli jautājumi, kuri šodien tika skatīti plenārsēdē.
Plenārsēdē pēc ilgāka laika, manuprāt, pirmo reizi, bija kuriozs atgadījums. Šis kuriozais atgadījums bija ar dienaskārtības pirmo punktu – likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Sākotnēji bija paredzēts, ka aizies pirmajā lasījumā, būs 15 minūtes priekšlikumiem, pēc tam otrais, galīgais, lasījums, bet, atgriežoties Sēžu zālē, šis jautājums tika noņemts no dienaskārtības.
Un tad ir jautājums – kāpēc tas tā bija? Varu paskaidrot: to panāca Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kura neļāva šo likumprojektu virzīt tālāk, jo varēja izveidoties kurioza situācija, ka, ja pieņemtu tādā redakcijā, kā bija, tas būtu pretrunā ar Publisko iepirkumu likumu, un rezultātā Latvijas slimnīcas... arī valsts rezerves... varētu palikt bez iespējām iepirkt medikamentus.
Problēmas būtība ir tāda, ka ir runa par sarakstu ar tām firmām, kuras tirgojas ar Krieviju. Un nav noslēpums, ka tirgojas arī Latvijas zāļu ražotāji. Un, ja pieņem šādu likuma redakciju, tādā gadījumā šie Latvijas zāļu ražotāji nevar piedalīties publiskajos iepirkumos Latvijā, līdz ar to tas radītu milzīgas problēmas. Un tad jālabo vai nu šis likums, vai Publisko iepirkumu likums.
Publisko iepirkumu likumā arī ir divas opcijas – spēkā esošais likums un tas, kuru tūlīt pieņems trešajā lasījumā. Respektīvi, pietiekami nopietns juceklis, un, manuprāt, JAUNĀS VIENOTĪBAS iesniegtais likumprojekts līdz ar to bija jāaptur vismaz uz nedēļu, kamēr attiecīgi tiks sakārtotas juridiskās nianses, lai bez bažām to varētu pieņemt.
Otrs būtisks jautājums – no ZZS pozīcijām – ir vēlēšanu iespējas... tātad IT sistēmas. Arī par šo jautājumu bija diezgan nopietnas un ilgstošas diskusijas, un tām, bez šaubām, ir pamats. Tāds veids, kādā mēs šobrīd ejam uz vēlēšanām, ir pietiekami riskants, lai runātu par šīm vēlēšanām kā leģitīmām. Bet, manuprāt, situācija, kāda ir, tāda ir, un varbūt ir izeja, ka šo jautājumu būtu spējīgi atrisināt LMT speciālisti, “Lattelecom” un AS “Latvijas valsts meži” IT speciālisti. Esmu pārliecināts, ka viņi spēs sagatavot pietiekami kvalitatīvu priekšlikumu, lai nerastos šaubas par šo vēlēšanu leģitimitāti.
Un trešais būtiskais jautājums ir apmēram 35 miljonu ieguldījums robežas labiekārtošanā. Opozīcija pietiekami skaļi un pārdomāti aizrādīja pozīcijai, ka, no vienas puses, tiek aicināts pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju (citi uzstāj, ka tūlīt jānojauc sliedes uz Krieviju), tajā pašā laikā tiek piedāvāts labiekārtot robežu ar Krieviju. Bet gribu atgādināt, ka šāda neveikla situācija ir izveidojusies tikai tāpēc, ka renovācijā ir ieguldīti ļoti būtiski Eiropas Savienības līdzekļi, un attiecīgi iekšlietu ministrs tā vienkārši nevarēja pārtraukt šo procesu, lai mēs nezaudētu potenciālo naudu.
Protams, ir šaubas, vai tas ir efektīvs līdzekļu izlietojums. Visticamāk, nē. Bet apstāties laikam šobrīd arī nebūtu bijis pareizi, līdz ar to šim procesam kaut kādā veidā pietiekami veiksmīgi jānoslēdzas.
Tie būtu galvenie trīs momenti, ko ZZS vēlējās uzsvērt ārpus tās likumdošanas rutīnas, kas šodien Saeimā bija.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Jānim Dinevičam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. Lūdzu!
J. Grasbergs (NA).
Labdien, cienījamie klausītāji un skatītāji! Par šodienas Saeimas sēdes darba kārtību. Droši vien lieta... par ko “Nacionālā apvienība” vienmēr ir iestājusies... ir ģimenes ar bērniem. Un bija vairāki šādi jautājumi.
Pirmais – par pensiju nevienlīdzību... lai tas vecāks, kurš ir bijis dekrētā jeb bērna kopšanas atvaļinājumā, būtu vienlīdzīgās tiesībās ar otru strādājošo vecāku. Tās ir būtiskas izmaiņas, kas ir jāveic un kam ir jāpievērš uzmanība.
Otra ļoti būtiska lieta, kas arī vienmēr ir bijusi “Nacionālās apvienības” redzeslokā... patiesībā programma “Goda ģimene” ir mūsu iniciatīva, kas izveidota pirms daudziem gadiem, bet ir jāpapildina, jo sākuma stadijā, kad to izveidoja, tas bija tas tvērums, ko varēja izcīnīt, pārliecinot citas frakcijas, citus kolēģus. Ir jāiet tālāk.
Par iedzīvotāju “ManaBalss.lv” iniciatīvu par statusu “Goda ģimene” uz mūžu... ka vecākiem, kuri ir izaudzinājuši trīs un vairāk bērnus, šis statuss saglabājas visa mūža garumā, un bērniem – līdz pilngadības sasniegšanai. Bieži vien redzam un dzirdam piemērus, ka bērni ir ar lielāku gadu starpību un jaunākie diemžēl nesaņem statusa “Goda ģimene” privilēģijas.
Lielākie iebildumi bija no Satiksmes ministrijas, kas saredz tajā naudas iztrūkumu. Kā mēs zinām, ir 50 procentu atlaide transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim, tātad netiktu iekasēti līdzekļi, arī atlaides sabiedriskajā transportā. Bet es gribu teikt, ka uz šo iniciatīvu ir jāskatās tomēr no goda principa – cik lielu pienesumu sabiedrībai dod vecāki, kuri audzina bērnus. Neraudzīties no finansiālās puses, bet rast iespējas, lai šo statusu saglabātu, lai tas netiktu zaudēts.
Vēl tāda svarīga lieta, kas gan šoreiz tika noraidīta, – iniciatīva par pensiju 2. līmeņa mantošanu. Frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāti bija iesnieguši likumprojektu, kas paredz, ka jau pēc noklusējuma, pēc būtības pensiju 2. līmeni mantotu radinieki, jo šobrīd pensiju 2. līmenis automātiski paliek valstij. Līdz ar to ar likumu paredzēt, ka – radiniekiem. Ja cilvēks vēlas, viņš var norādīt, ka grib, lai manto tikai laulātais vai valsts.
Ja mēs tā paskatāmies, ļoti daudzi cilvēki aiz savas nezināšanas pensiju 2. līmeni uzdāvina valstij, nevis atstāj saviem radiniekiem. Man tā liekas tāda... es to sauktu par mānīšanos no valsts puses. Normāli būtu, ka pēc noklusējuma likumā paredzētajā kārtībā... radiniekiem, nevis galvenais mantinieks ir valsts. Šo mēs gan skatīsim nākamajā sēdē, jo kolēģi diemžēl noraidīja šo iniciatīvu.
Aicinu katru pārbaudīt savu pensiju 2. līmeņa statusu, ko varam izdarīt portālā “Latvija.lv”. Apskatīties, vai jūs esat ielikuši ķeksīti, ka pensiju 2. līmeni likumā paredzētajā kārtībā manto radinieki. Ja šī ķeksīša nav, tad jūs savu pensiju 2. līmeni uzticat valstij.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Grasbergam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien uzreiz nokomentēšu “ManaBalss.lv” iniciatīvu. Mums tiešām ir jādomā par goda ģimenēm, bet es gribu teikt, ka jau šobrīd Ministru kabinetā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma ir likumprojekts par to, ka faktiski statusu “Goda ģimene” un transporta atlaides būtu nepieciešams saglabāt līdz jaunākā bērna 18 gadu vecumam, jo mums arī jāsaprot, ka valstij jāsabalansē intereses un it īpaši mums ir jāatbalsta bērni. Līdz ar to tādā veidā tas tiks darīts.
Bet es gribētu pieskarties likumam, kas man likās ļoti svarīgs tieši pilsoniskajai sabiedrībai, proti, “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, kas attieksies arī uz Satversmes tiesu. Tas nozīmē, ka, arī Satversmes tiesā iesniedzot iesniegumus, varēs saņemt juridisko palīdzību. Tas ir ļoti būtiski, jo Satversmes tiesa ir tā, kas uzrauga, cik labi Latvijā tiek ievērota Satversme. Ir bijuši vairāki svarīgi spriedumi attiecībā uz sabiedrības tiesībām vides jautājumos, šie svarīgie spriedumi attiecas gan uz koku ciršanas caurmēru, gan uz, piemēram, Jūrmalas pilsētas teritoriālplānojumu. Tas, ka valsts atbalstīs tos, kas sagatavos iesniegumus Satversmes tiesā, man liekas, ir ļoti, ļoti svarīgi.
Vēl es vēlētos izcelt likumprojektus “Grozījumi Augstskolu likumā” un “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Šie ir grozījumi, kas noteikti iepriecina akadēmisko, varētu teikt, kopienu, jo faktiski tā ir viena no tādām ļoti nozīmīgām reformām un precizē akadēmiskās karjeras modeli. Tas nozīmē... kā mēs veidosim jauno zinātnieku ataudzi. Tā ir reforma, ko jau sen gaidīja jaunie zinātnieki. Tā ka es ļoti priecājos, ka tas ir izdarīts un precizējumi ir nonākuši līdz Saeimai.
Vēl gribu piebilst, ka pusdienlaikā mēs tikāmies ar Francijas Senāta delegāciju. Nereti tā sanāk deputāta darbā, tu netiec uz pusdienām, bet tiec uz tikšanos (Smejas.) ar deputātiem no citas valsts. Tas, ko mēs pārrunājām kopā ar Francijas Senāta parlamentāriešiem, ir tas, ka mūs tiešām saista kopīgas intereses – prasība pēc demokrātijas, kopīgas vērtības. Un tas, kas ļoti iespaidoja Francijas Senāta pārstāvjus, bija mūsu muzeja apmeklējums par Latvijas vēsturi un okupācijas laikiem. Tas arī uzsver to, cik svarīgi mums kā tautai ir, piemēram, atbalstīt vēsturnieka profesiju, arī zinātniekus... jo muzeji ir tas veids, kā mēs varam izstāstīt savu vēsturi, un tas ir tas, kas uzrunā citas tautas. Un tas, ko pauda mums francūži, – viņi gan saprot mūsu bažas par mūsu kaimiņvalsts agresīvo dabu, gan ļoti augstu vērtē to, kā mēs esam aizsargājuši savas vērtības un savu tautu. Tā ka tā bija ļoti iedvesmojoša tikšanās šodien.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Ilze Vergina. Lūdzu!
I. Vergina (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pašreiz viens no aktuālajiem jautājumiem Saeimā ir veselības aprūpē... noteikti jūs esat dzirdējuši, un kāds ir saistīts ar to – tieši par cukura diabēta pacientu atbalstu runājot. Pēc datiem skatoties, Latvijā ir vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku ar diabētu. Tas nozīmē, ka šis jautājums skar gandrīz katru ģimeni Latvijā.
Un pēdējos mēnešos Sociālo un darba lietu komisija nopietni un aktīvi strādā ar šo jautājumu. Cukura diabēta pacientiem, mēs zinām, ir līdzīgi kā onkoloģijā – šai slimībai ir ļoti būtiska ietekme uz veselību ilgtermiņā, uz darbspējām un uz... invaliditāti. Kopš 2025. gada savā ziņā diabēta pacientu aprūpi un ārstēšanu esam uzlikuši kā prioritāti, novirzot tam 100 miljonus eiro, tajā skaitā arī kompensējamo zāļu saraksta ietvaros kompensējamo medikamentu un ierīču apmaksai. Ir nopirkti medikamenti un ierīces par 39 miljoniem eiro.
Bet, lai turpinātu uzlabot diabēta pacientu aprūpi, nopietni strādājot, izvirzīti vairāki prioritāri virzieni, tajā skaitā nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmu nodrošināšana noteiktām pacientu grupām. Un, kas ir ļoti būtiski, par ko arī pēdējā laikā ir bijušas diskusijas, arī pēc 25 gadu vecuma. Ministrijā ir izveidota darba grupa, kura līdz maija beigām vienosies par kritērijiem, kā arī par nepieciešamo finansējumu. Nākamā gada vienai no prioritātēm tieši 1. tipa cukura diabēta pacientiem... kas tiks noteikta... tad 18. augustā, lai to varētu plānot un kā prioritāti izvirzīt, ir paredzēta arī tāda kā darba grupa budžeta izvērtēšanai, skatot izpildes rādītājus. Un, ja redzēs, ka kāda no šīm programmām, kura šobrīd tiek veikta, netiek līdz galam izpildīta, tad ir sagatavoti priekšlikumi pārdalīt neizpildīto programmu naudu. Tas nozīmē, ka šis varētu tikt novirzīts 1. tipa cukura diabēta pacientu atbalstam. Mēs absolūti saprotam, ka šī slimība var skart jebkuru. Arī tiekoties pie Saeimas, kur bija gan bērni, gan māmiņas, gan seniori, un runājot ar cilvēkiem par šo jautājumu, mēs saprotam, ka šī ir ļoti, ļoti nopietna problēma. Tādēļ šādi pasākumi ir paredzēti gan šī budžeta ietvaros, gan plānojot nākamā gada budžetu.
Tik tiešām jums saku lielu paldies par klausīšanos un skatīšanos. Blakus visiem citiem šodien lemtajiem jautājumiem, par kuriem jau kolēģi runāja, es vēlējos no frakcijas šo īpaši uzsvērt. Tā ka vēlreiz paldies, ka klausījāties. Un lai mierīgs un labs vakars!
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies Ilzei Verginai no JAUNĀS VIENOTĪBAS.
“Frakciju viedokļu” raidījumu šodien noslēgs deputāts Juris Viļums no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Labdien! Prieks, ka sekojat līdzi tam, kas notiek Latvijas politikā. Jau uzklausījāt piecas frakcijas. Tad man it kā ir vieglāk, jo daudz kas ir pateikts. Tai pašā laikā gribu uzsvērt būtiskas lietas.
Pirmām kārtām par tikko pieminēto situāciju ar cukura diabēta slimniekiem. APVIENOTAIS SARAKSTS šodien iesniedza lēmuma projektu par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem. Diemžēl JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātiem bija iebildumi pret šī lēmuma projekta skatīšanu šodien. Tas tika atlikts par nedēļu. Nu, acīmredzot skatīsim nākamnedēļ.
Bet šodien ir Jura diena, šodien ir Jurģa diena. Paldies visiem par apsveikumiem! Man ir iespēja izmantot šobrīd mikrofonu un pateikties. Īstenībā ir zīmīgi, ka šī diena kādreiz bija pārmaiņu diena un kādam pārcelšanās diena, kādam – jaunu darba gaitu sākšana. Un man šķiet, ka, uzklausot visas piecas frakcijas, jums visiem varētu būt sajūta, ka pārmaiņas arī Latvijas politikā pamazām, tā teikt, briest un nāk. Aicinu rudenī būt patiešām aktīviem vēlēšanās un šīs pārmaiņas Latvijā ienest.
Par šo pārmaiņu nepieciešamību liecina arī daudzi opozīcijas iesniegtie pieprasījumi. Arī šodien vesela virkne tika skatīta – gan par droniem pierobežā, gan par robežu šķērsošanas punktu rekonstrukciju par 35 miljoniem it kā caurlaidspējas palielināšanai. Mūsuprāt, šī summa ir vienkārši neadekvāta šādam mērķim, jo tie līdzekļi varētu noderēt to pašu dronu apkarošanai vai vismaz informācijas savlaicīgai sniegšanai iedzīvotājiem. Un, kā es jau šodien savā runā teicu, varbūt tos līdzekļus varētu ziedot... ne ziedot, bet ieguldīt tieši drošības sistēmas stiprināšanā, nu, iegādāties beidzot tos pārtvērējdronus. Vai varbūt Ukrainai lūgt, lai laiku pa laikam atsūta pie mums kādu tiešām nekaitīgu dronu no savas puses, lai mūsu dienesti varētu notestēt savas spējas cīņai ar dažādiem izaicinājumiem mūsdienu pasaulē.
Tikai īsi vēl gribu pieminēt par šiem visiem droniem. Man jāatgādina, ka pirmais drons, tā sauktais Gaigalavas drons, nokrita, un tikai tad to Latvijas dienesti pamanīja. Par otro dronu mēs joprojām nezinām, kad Latvijas dienesti to pamanīja. Paldies dievam, tas ielidoja un izlidoja no Latvijas 25. martā. Trešo dronu acīmredzot dienesti pamanīja 20 minūtes pirms tā nokrišanas Svariņu pagastā. Ceturto dronu pamanīja, pirms tas tuvojās, paldies dievam, un apziņoja... centās apziņot iedzīvotājus, bet apziņošanas sistēma nostrādāja daļēji, un parādījās problēmas. Visbeidzot piektais drons atkal netika identificēts. To iedzīvotāji pamanīja tad, kad ieraudzīja atlūzas. Cita starpā, līdz dzīvojamām mājām bija ļoti tuvu.
Ar vārdu sakot, šīs sistēmas nepilnības parāda, ka ministrs netiek galā ar savu nozari. Valsts sekretārs... jau otrais ir aizgājis no amata. Ministrs joprojām triju gadu laikā nevienu savu kļūdu nav atzinis, un vainīgi ir tikai citi. Teikšu godīgi, man neviens cilvēks, kurš nespēj atzīt savas kļūdas, nu, teiksim tā, nesimpatizē vai vismaz rada bažas, vai viņš ir derīgs savam amatam.
Par “Goda ģimenēm” šodien jau tika pieminēts. No savas puses varu teikt, ka, manuprāt, patiešām šie 90 tūkstoši, kas nepieciešami “Goda ģimenes” statusa saglabāšanai arī tām ģimenēm, kurās vecākais bērns jau ir sasniedzis noteiktu vecumu... Šie 90 tūkstoši ir ļoti simboliska naudas summa, ko acīmredzot jau manis pieminētajos 35 miljonos vai citos iepirkumos, kas ir diemžēl nelietderīgi izlietoti un rezultāts nav sasniegts, noteikti varētu atrast.
Par rezultāta trūkumu mēs varam runāt arī Centrālās vēlēšanu komisijas darbā, pareizāk sakot, tās informācijas tehnoloģiju nodrošināšanā, lai varētu strādāt. Beidzot ir atrasts risinājums. “Latvijas valsts meži” kopā ar “Tet” un ar citām valsts kapitālsabiedrībām, cerams, varēs izstrādāt tādu sistēmu, ka mēs patiešām varēsim uzticēties tiem rezultātiem 3. oktobrī... rudenī, kad būs pārmaiņas Latvijā. Uz to es ceru. Uz to es aicinu arī jūs. Un sekojiet līdzi politikai, sekojiet līdzi tam, ko saka politiķi.
27. aprīlī – Latgales kongresa diena. Visi, kas nāk no Latgales, noteikti šo dienu īpaši atzīmējiet un īpaši izstāstiet, cik svarīgs ir Latgales stāsts Latvijas kopīgajā liktenī.
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no APVIENOTĀ SARAKSTA.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!