Frakciju viedokļi

2026. gada 16. aprīlī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Kā pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

 

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Bija daudz jautājumu, un droši vien es nevarēšu par visiem pastāstīt. Bet jautājums, par kuru šodien bija visgarākās debates, bija lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai AS “Air Baltic Corporation””.

Saprotu, par “airBaltic” runā ļoti bieži, un, protams, neviens nav priecīgs par to, ka “airBaltic” ir nepieciešama palīdzība, jo tā ir nauda, un skaidrs, ka naudu vienmēr var izmantot, teiksim, atrast mērķus, kuriem nauda ir vajadzīga. Bet ir svarīgi ņemt vērā, ka šeit nav jautājums tikai par lidmašīnām. Ir runa par svarīgu uzņēmumu, kas nodrošina daudziem cilvēkiem iespēju strādāt, kas nodrošina ienākumus un ieņēmumus, kas ir svarīgi mūsu budžetam. Būtībā nerīkoties šajā situācijā būtu nepareizi, tas radītu lielākus zaudējumus. Tas nav tikai jautājums par “airBaltic”. Jā, mēs debatējām, tomēr, neraugoties uz viedokļu atšķirību, tika nolemts atbalstīt un piešķirt šo aizdevumu.

Papildus vēlos informēt par tiem likumprojektiem, ar kuriem strādā un strādāja Juridiskā komisija un kuri šodien tika skatīti Saeimas sēdē. Mēs šodien pieņēmām grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas attiecas uz labticīgā ieguvēja tiesisko aizsardzību. Runa ir par nekustamajiem īpašumiem un situācijām, kad viens un tas pats nekustamais īpašums bijis kādai personai īpašumā un vēlāk pazaudēts noziedzīgas darbības rezultātā un to iegādājusies cita persona. Proti, ir divas personas, kurām ir zināmas tiesības uz noteiktu nekustamo īpašumu. Un šodien mēs pieņēmām likumu, izskatot divos lasījumos, un noteicām, ka ir saglabājams vispārējs princips, ka nekustamais īpašums ir nododams sākotnējam īpašniekam, bet īpašos gadījumos, netipiskos gadījumos, īpaši pamatojot un argumentējot, tiesa drīkst pieņemt arī citu lēmumu un nodot īpašumu labticīgajam ieguvējam.

Šodien mēs izskatījām arī likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Saistībā ar karteļu lietām ir aktualizēts jautājums par to, vai drīkst un kādā veidā nodot informāciju, kas iegūta operatīvās darbības rezultātā. Komisijai un Saeimai nebija šaubu par to, ka informācija var tikt nodota, bet mēs diskutējām par procedūrām. Šodien otrajā lasījumā mēs atbalstījām normu, kas paredz, ka nodošanas gadījumā vispirms būs kontrole. Proti, ja no vienas iestādes informācija svarīgām vajadzībām būs nododama citām, lai to izmantotu citos procesos, to kontrolēs vai nu Augstākās tiesas tiesnesis, vai Ģenerālprokuratūras prokurors, kas nodrošinās gan personu tiesību ievērošanu, gan kontroli pār šo procesu.

Šodien pieņēmām jaunu likumu – Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumu. Tas paredz, ka gadījumā, ja personas veic darbības sabiedrības interesēs, piemēram, raksta pētnieciskajā žurnālistikā, ir svarīgi šīs personas aizsargāt un nepieļaut, ka tās personas, kuras žurnālists, piemēram, atmasko, izmanto juridiskus instrumentus – iespēju pieteikt prasības, šādā veidā radot žurnālistam vai pētniekam lielu finansiālo slogu un atņemot viņam laiku. Tas tiešām ir ļoti bīstami. Citās valstīs ir bijuši gadījumi, tādēļ mēs pieņēmām likumu, lai pasargātu cilvēkus no tādām stratēģiskām prasībām, kad juridiski instrumenti izmantoti pretēji to mērķiem. Tātad likums šodien ir pieņemts.

Bija arī vairāki citi likumprojekti, kurus skatījām. Ceru, mani kolēģi par tiem pastāstīs.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

 

J. Viļums (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji un visi, kas interesējas par politiskām norisēm Latvijā! Frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS vārdā man jāatzīmē tas, ka šodien tika skatīti vairāki pieprasījumi, iepriekš iesniegti, šodien iesniegti, un dažus skatīsim nākamajā sēdē. Vairāki pieprasījumi ir iesniegti tieši no frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS, pēc būtības balstoties uz vienu
principu – mūsuprāt, valdībai ir jāstrādā godīgi, atklāti un tā, lai par tās darbību nav nekādas šaubu ēnas.

Pirmais punkts, kas šo ēnu rada, ir Citskovska kunga publiskie izteikumi, norādot uz to, ka no premjerministres vai premjerministra, vai, teiksim tā, premjerministra biroja ir bijis spiediens veikt pretlikumīgas darbības, un, mūsuprāt, tas nav pieļaujams. Ja tas pierādīsies, tad tas noteikti ir iemesls attiecīgiem politiķiem nest atbildību, vismaz politisko, ja ne personīgo.

Ļoti uztraucošs jautājums, ko mēs caur pieprasījumu mēģinām aktualizēt, ir tā sauktais dronu un drošības jautājums. Diemžēl aizsardzības ministrs joprojām, manā uztverē, runā vienu un to pašu, bieži vien kuļ tukšus salmus un līdz galam nav spējīgs atbildēt uz, manuprāt, ļoti vienkāršiem un precīziem jautājumiem. Piemēram, 25. martā divi droni šķērsoja Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu, viens no tiem nogāzās pie Svariņu ciema, otrs izlidoja ārā. Mūsu jautājums ir ļoti praktisks – cikos tika identificēts vai konstatēts pirmais drons, precīzi cikos mūsu atbildīgie dienesti to konstatēja, lai mēs varētu novērtēt, vai pēc konstatēšanas laika rīcība bija adekvāta vai tomēr ļoti novēlota? Ministrs uz šo jautājumu šonedēļ neatbildēja, un baidos, ka nākamnedēļ arī negribēs atbildēt.

Vēl viens ļoti aktuāls jautājums par valdības darbu kopumā ir tas, ka valdības pārstāvji vārdos stāsta, ka viņi ir par jebkādu ekonomisko saišu pārtraukšanu ar Krieviju, kas šobrīd ir agresorvalsts, tajā pašā laikā 35 miljoni tiek ieguldīti robežšķērsošanas punktu modernizēšanai ar pamatojumu –caurlaidības uzlabošanai. Mūsuprāt, šāda argumentācija ir pilnīgi nepieļaujama, jo tā ir pretrunā ar mūsu valsts interesēm. Ja šie līdzekļi tiktu izmantoti drošības stiprināšanai attiecīgos robežšķērsošanas punktos un robežā un pierobežā kopumā, tas būtu cits jautājums. Bet šobrīd izskatās, ka tā vienkārši ir arī Eiropas Savienības līdzekļu apgūšana, cerot uz 80–85 procentu līdzfinansējumu, bet tai pašā laikā tie ir 15 procenti Latvijas budžeta, kas pēc būtības, manuprāt, tiek izmantoti diezgan nelietderīgi. Šos 35 miljonus būtu jāiegulda daudzās citās ļoti svarīgās un akūtās vajadzībās.

Par pieprasījumu sadaļu būs gana. Gribu vēl pavisam īsi pieminēt “airBaltic” un “Rail Baltica”.

Par “airBaltic” īsi un kodolīgi – šobrīd Siliņas kundze ir novēlusi visu atbildību uz “PROGRESĪVO” ministru Švinku, un redzēs, vai augustā šos 30 miljonus izdosies atgūt vai ne. Mana prognoze ir, ka diemžēl diez vai izdosies tik ātri atgūt, kur nu vēl ar procentiem. Tātad atkal valdības vadītāja mēģinās novelt visu atbildību no sevis uz citiem.

Savukārt “Rail Baltica” jautājumā šodien notika nopietns pavērsiens, jo likumā beidzot tika iestrādāta premjerministra personīgā atbildība par šo projektu. Finanšu ministrijai ir uzdots uzdevums nest atbildību par finanšu sadaļas pieskatīšanu. Un trešā sadaļa ir par dokumentu atslepenošanu. Respektīvi, jums, cienījamie klausītāji, žurnālistiem un arī politiķiem šeit, Saeimā, ir tiesības zināt, par ko tiek lemts, kam tiek piešķirts finansējums un kāds tam ir pamatojums.

Visbeidzot es pateikšu par vienu nelielu... var teikt, reklāmas paziņojumu... jo APVIENOTAIS SARAKSTS rītdien dosies pie Jāņa Dombura uz raidījumu “Kas notiek Latvijā?” un pulksten 10.30 portālā “LSM.lv” varēs uzklausīt vairākus APVIENOTĀ SARAKSTA politiķus. Droši vien Dombura kungs jautās par esošo situāciju un mūsu darbību 14. Saeimā. Kam ir iespēja, ieslēdziet un paklausieties.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Tagad vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par doto iespēju.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija diezgan spraigas debates. Gribu pieskarties trīs jautājumiem – “airbaltic”, “Rail Baltica” un dubultpilsonībai.

Sākšu ar dubultpilsonību. Proti, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniedza grozījumus... veselu paketi, grozījumus deviņos likumos... un galvenais nosacījums bija tas, ka augstākajām valsts amatpersonām nedrīkst būt dubultpilsonība. Tātad mēs uzskatām, ka pirmām kārtām cilvēkiem, kuri dzīvo šeit uz vietas, ir daudz lielāka motivācija. Un nevajag mums noniecināt pašiem savus cilvēkus, kas šeit uzauguši un dzīvo. Ja kāds tiešām šeit grib veidot savu karjeru, tad viņam ir jāatsakās no savas otrās vai trešās pilsonības. Kā zināms, arī Vaira Vīķe-Freiberga brīdī, kad sāka pildīt prezidenta pienākumus, atteicās no Kanādas pilsonības.

Tā ka mēs uzskatījām, ka tas ir šībrīža drošības jautājums, lai nebūtu tā, ka tad, ja Kariņš lidinās apkārt ar privātām lidmašīnām un viņu ir jāsauc pie atbildības un jāliek uz tiesas sola, viņš paņem un aizmūk no Latvijas. Tāda iespēja pastāv. Bet jāteic, ka Saeima to neatbalstīja. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ joprojām uzskata, ka dubultpilsonība nedrīkst būt cilvēkiem, kas ir atbildīgos valsts amatos, un šo jautājumu uzturēs.

Runājot par “Rail Baltica” un “airBaltic”. Sākšu ar smagāko gadījumu – tas ir dzelzceļš “Rail Baltica”, kura projekts jau sākās... pirmie iedīgļi... 1994. gadā. Visi pret to izturējās nenopietni. Divtūkstošo gadu sākumā, pareizāk sakot, ap 2006. gadu tas projekts sāka startēt nopietnāk, un kādos divtūkstoš padsmitajos gados jau sāka runāt par finansējumu un tādām lietām. Un tanī brīdī... tas varētu būt 2016. gads... es piedalījos vienā no šiem organizatoriskajiem pasākumiem un uzdevu jautājumu: “Cik pasažieru jūs plānojat pārvadāt?” Un cilvēks, kurš organizēja to saietu, teica: “Tu, Zivtiņ, nekā nesaproti no biznesa. Šis ir Eiropas apmaksāts projekts, kurā 85 procentus segs Eiropas Savienība un tikai 15 procentus – Latvijas valsts.”

Tanī laikā bija izrēķināti pieci miljardi kopējo izmaksu. Sadaliet to visu uz trijām Baltijas valstīm – tās izmaksas nemaz nav tik lielas, un pārējo sedz Eiropa. Tagad izrādās, ka šis projekts ir sadārdzinājies gandrīz četras reizes, naudas nav, bet visu būvē.

Mūsu piedāvājums bija atbalstīt priekšlikumu – nekavējoties apturēt šo projektu, iesaldēt, kriminālprocesa ietvaros izvērtēt, kurš ir bijis atbildīgs par projektu, vai nauda ir aizplūdusi pareizi vai nepareizi, vai ir saskatāma korupcija vai nav, kurš ir atbildīgs par visām naudas plūsmām. Jo, ticiet man, šo projektu nepabeigs, tas nekad nedarbosies. Faktiski tā ir tīrākā naudas izsaimniekošana, Latvijas nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošana. Mēs šobrīd pat pamattrasi īsti vēl neesam uzsākuši būvēt, kur nu vēl runāt par sastāviem, pievedceļiem, signālplāniem, pārmijām un visiem kontaktiem.

Tā ir milzīga afēra, kas šobrīd notiek. Faktiski tikai viena iemesla dēļ viņi turpina – prokuratūra ir atzinusi, ka tikmēr, kamēr tas projekts netiks apstādināts, iesaldēts, viņi nevar izvērtēt, jo visu laiku izmaksas pieaug, visu laiku notiek izmaksu plūsma, un viņi nevar to nofiksēt, nevar veikt kriminālprocesu. Mūsu skatījumā, tas ir īstais iemesls, kāpēc to neaptur. Tas ir noziedzīgs projekts.

Runājot par “airBaltic”, neapšaubāmi mūsu frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzskata, ka šis ir nozīmīgs uzņēmums Latvijai, Latvijas ekonomikai, bet ir viens ļoti liels “bet”, tas ir neprofesionāli pārvaldīts. Tātad tas, ka šodien tika iedots 30 miljonu eiro aizdevums bez kādiem nosacījumiem, bez skaidra rīcības plāna, manā skatījumā un mūsu partijas skatījumā, ir absolūti nepieņemami. Tātad, ja jau valde saka to, ka mums nav nerentablu reisu, ka visi reisi ir rentabli, tad man ir jautājums: kur aiziet nauda? Kur tad ir tie mīnusi? Kāpēc šis kapitāla pieaugums ir negatīvs? Kāpēc ir mīnus180 miljoni? Tātad jāsauc šurp, jāierosina kriminālprocesi, jāskatās, kur ir Gauss, kāpēc ir nopirktas tās lidmašīnas tik dārgas? Kas tie ir par līzingiem, kur aizplūst nauda? Tātad visi šie jautājumi ir jārisina. Kāpēc biļetes no Lietuvas un Igaunijas uz Londonu ir divreiz dārgākas nekā no Rīgas? Nekāda piedāvājuma saistībā ar uzņēmuma attīstību nav. Vienkārši aizdod ar nesaprotamiem nosacījumiem 30 miljonus. Tas ir nepieņemami!

Šī valdība ar Siliņu priekšgalā savu uzticības kredītu sen jau ir izsmēlusi, un viņai nav nekādu morālu tiesību atrasties valsts vadītājas amatā.

Tā īsumā par to.

Liels paldies. Jums visiem jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.

Un tagad vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Kasparam Briškenam. Lūdzu!

 

K. Briškens (PRO).

Sveicināti, cienījamie klausītāji! Es šodien izmantošu iespēju parunāt tieši par likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”. Patiešām ļoti apjomīgi papildinājumi likumam šodien gandrīz vienbalsīgi Saeimā atbalstīti otrajā lasījumā. Turpināsies darbs arī trešajā lasījumā. Bet es domāju, ka tās pamatlietas mēs esam nofiksējuši tieši šajā redakcijā. Es domāju, tas ir svarīgākais papildinājums likumā. Es personīgi uzskatu, ka šādam likumam ar šādu papildinājumu vajadzēja būt jau 10 gadus atpakaļ, bet labāk vēlāk nekā nekad. Attiecīgi likums šobrīd diezgan precīzi nosaka dažādu Ministru kabineta institūciju kompetences un atbildības jomas.

Ļoti svarīgi, protams, ka Satiksmes ministrija turpina būt galvenā nozares politikas veidotāja, galvenā projekta īstenošanas uzraugošā institūcija, strādā ar projekta ieviesējiem. Tādā ziņā nekas nemainās. Bet, kas ir svarīgi, tiek noteikta arī skaidra Ministru prezidenta atbildība, tai skaitā šo jautājumu koordinējot Ministru kabineta līmenī, nodrošinot to, lai ministrijas savstarpēji sadarbojas, nevis, kā diemžēl esam pieredzējuši, vienkārši rāda ar pirkstu viena uz otru. Katrā ziņā “Rail Baltica” projekta politiskā uzraudzība un īstenošana ir komandas darbs, un šeit, protams, arī šīs komandas līderim – Ministru prezidentam – ir nozīmīga loma.

Vienlīdz svarīgi ir tas, ka beidzot ir noteikta arī Finanšu ministrijas atbildība par “Rail Baltica” projekta finansējuma piesaisti, stratēģijas izstrādi, tās uzraudzību, arī finansēšanas avotu identificēšanu, šo finansēšanas avotu piesaisti un, protams, arī ar projekta finansēšanu saistīto fiskālo jeb budžeta risku uzraudzību. Tas arī ir tas, kam vajadzēja būt stingri noteiktam likumā jau no pirmās projekta ieviešanas dienas. Ļoti labi, ka tas ir izdarīts tagad. Arī vairākām citām ministrijām, kas ir cieši iesaistītas un kam būtu jābūt cieši iesaistītām projekta realizācijā, ir noteiktas skaidrākas funkcijas, tai skaitā Ārlietu ministrijai attiecībā uz dažādiem starptautiskās sadarbības koordinācijas jautājumiem, Tieslietu ministrijai attiecībā uz nekustamo īpašumu tiesību reģistrācijas un atsavināšanas jautājumiem.

Ļoti nozīmīgs papildinājums arī attiecībā uz Klimata un enerģētikas ministriju, lai nodrošinātu, ka šajā “Rail Baltica” koridorā... ņemot vērā, ka tā būs elektrificēta dzelzceļa līnija, šeit var veidoties arī sinerģija ar dažādiem enerģētikas projektiem, tai skaitā apakšstaciju izmantošanu, piemēram, atjaunīgo resursu, enerģētikas attīstībai un vienlaikus šo pašu energojaudu izmantošanu arī dzelzceļa elektrifikācijai.

Akcentēta arī Aizsardzības ministrijas loma. Ir skaidrs, ka šim projektam ir ļoti nozīmīga drošības dimensija, militārās mobilitātes dimensija. Aizsardzības ministrija jau aktīvi iesaistās projektā. Likums šo lomu vēl vairāk nostiprina.

Arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai papildus dabas aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumiem ir pielikta klāt arī kompetence digitālo pakalpojumu attīstībā. “Rail Baltica” nav tikai dzelzceļa infrastruktūra, tas ir arī milzīgs, valsti šķērsojošs digitālais koridors. Līdz ar to jāizmanto iespējas, tai skaitā reģionos nodrošinot platjoslas internetu 5G, nākotnē 6G. To visu ir iespējams darīt “Rail Baltica” koridorā.

Un visbeidzot arī Ekonomikas ministrijai attiecībā uz investīciju piesaisti, dažādu jaunu uzņēmējdarbības iespēju attīstīšanu, eksporta veicināšanu. Arī Izglītības un zinātnes ministrijai, jo skaidrs, ka nākotnē mums būs nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras speciālisti. Mums ir nepieciešams aktīvāk iesaistīt arī mūsu pētniecības institūcijas. Arī Izglītības un zinātnes ministrijai ir loma šajā procesā.

Ļoti svarīgi, protams, ir arī tas, ka likums nofiksē to, ka gan Satiksmes ministrija regulāri ziņo Ministru kabinetā par projekta progresu, gan Ministru prezidents kopā ar satiksmes ministru ne retāk kā divas reizes gadā informē Saeimu par “Rail Baltica” projekta īstenošanas progresu, līdz ar to nodrošinot politisku uzraudzību šajos līmeņos.

Partija “PROGRESĪVIE” neapšaubāmi turpinās atbalstīt “Rail Baltica” projektu. Tas ir stratēģisks projekts Latvijai, Baltijai, visai Eiropas Savienībai gan no ekonomiskā un savienojamības aspekta, gan drošības aspekta.

Liels paldies par uzmanību. Uz tikšanos nākamreiz!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Kasparam Briškenam.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Uģis Mitrevics. Lūdzu!

 

U. Mitrevics (NA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Es papildināšu to, kas jau tika minēts pie šodien ļoti būtiskajiem likumprojektiem, kas Saeimā tika skatīti. Es papildināšu vēl ar diviem, kurus ir iniciējusi “Nacionālā apvienība”. Proti, pirmais, kura ierosinātāji ir “Nacionālās apvienības” deputāti, ir likumprojekts, kas runā par dubultpilsoņiem – par aizliegumu dubultpilsoņiem nēsāt, lietot, glabāt, izmantot šaujamieročus. Šis lēmuma projekts šodien tika atbalstīts un novirzīts tālāk jau komisijai skatīšanai. Satraukums nāk tiešām no mūsu Iekšlietu ministrijas informācijas, citām tiesībsargājošajām institūcijām, proti, ka dubultpilsoņu skaits bērnu vidū kopš Krievijas sāktā kara ir četrkāršojies, respektīvi, vecāki jauktajās ģimenēs, kur ir gan Krievijas, Baltkrievijas, gan Latvijas pilsoņi, izvēlas savam bērnam papildus Latvijas pilsonībai arī, piemēram, Krievijas pilsonību, kaut arī varētu to nedarīt. Kā jau es teicu, kopš kara sākuma šis ir četrkāršojies, un šis ir ļoti satraucoši.

Jau iepriekš Iekšējās drošības apakškomisija ir skatījusi citus jautājumus, un tas, ko šobrīd drošības institūcijas norāda, mūsu drošības dienests norāda, ka šis ir perspektīvā tāds ļoti būtisks risks un apdraudējums. Tamdēļ šis jautājums ir aktuāls. “Nacionālā apvienība” rosināja aizliegt lietot, izmantot, glabāt šaujamieročus dubultpilsoņiem, kas ir Krievijas un Baltkrievijas dubultpilsoņi.

Otra lieta, kas noteikti jāpiemin, ir jautājums, kas jau vairākas Saeimas sēdes (divas vai pat trīs) tika atlikts. Likumprojekts, kuru ir rosinājusi “Nacionālā apvienība” un kas šodien trešajā lasījumā ar Saeimas atbalstu tika pieņemts. Šis likumprojekts, kas līdz šim neveicināja nodarbinātību cilvēkiem ar invaliditāti, III grupas invaliditāti. Latvijā šādu cilvēku ir aptuveni 90 tūkstoši, no tiem 50 tūkstoši ir bez darba. Un mūsu priekšlikums paredz, ka turpmāk nebūs šī pretruna, ka Darba likums šobrīd uzņēmējiem saka, ka ir jādod iespēja cilvēkiem ar invaliditāti, tai skaitā III grupas invaliditāti, strādāt nepilnu darba laiku. Tai pašā laikā likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteic, ka par šādiem nodarbinātiem cilvēkiem ar invaliditāti ir jāmaksā pilnā apmērā sociālās apdrošināšanas maksas par minimālās algas pilnu aprēķinu, kas patiesībā rādīja, ka tas neveicina uzņēmēju izvēli pieņemt darbā cilvēkus ar III grupas invaliditāti. Jā, ja ir runa par cilvēkiem, kuru invaliditāte un darbspēju zudums ir apmēram posmā starp 25 līdz 59 procentiem, mēs nevaram uzskatīt, ka cilvēki ar šādu invaliditāti (40–50 procentiem) var strādāt simtprocentīgi pilnu darba laiku. Un tas līdz šim bija negodīgs lēmums, bet šodien šī kļūda ir labota.

Mēs, protams, rosinājām arī citus priekšlikumus, tai skaitā cilvēkiem, kas mācās, dot iespēju strādāt nepilnu laiku, uzņēmējiem nemaksājot pilnā apmērā nodokļus, maksājot tikai par nodarbināto laiku. Tāpat arī cilvēkiem, kas aprūpē savus tuviniekus un nevar strādāt pilnu darba laiku, dot iespēju maksāt nepilnu sociālās apdrošināšanas nodokli... maksu no minimālās algas, bet atbilstoši slodzei. Šie priekšlikumi netika atbalstīti. Ja divu mēnešu laikā šis netiks svērts un mērīts un nebūs priekšlikumu no Labklājības ministrijas, mēs pie šiem priekšlikumiem vēl atgriezīsimies, lai arī šinīs jautājumos, ja tā var teikt, izcīnītu taisnību.

Paldies, cienījamie klausītāji. Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Uģim Mitrevicam.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Lūdzu!

 

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kolēģi jau daudz ko pastāstīja. Šodien darbs Saeimas sēdē bija plašs un jautājumu loks – ļoti dažāds. Bet galvenā tēma, kas caurvija gan šo Saeimas sēdi... gan pēdējās divas nedēļas... droši vien ir viena, proti, tas ir īstermiņa aizdevums nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”.

Sākotnēji, kad pirms divām nedēļām šis lēmuma projekts tika saņemts no valdības, Zaļo un Zemnieku savienība Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nolēma to tālāk nevirzīt, jo bija vairāki neatbildēti jautājumi.

Pirmām kārtām jebkuram ieguldījumam, jebkuram nodokļu naudas izlietojumam ir jābūt skaidram, saprotamam un caurspīdīgam. Diemžēl pirms divām nedēļām no valdības steigā atnestais dokuments neparādīja pilnu ainu, kas notiek ar uzņēmumu, neparādīja pilnu ainu, kur līdzekļi tiks ieguldīti un kā uzņēmums tiks restrukturizēts, vai kā tā darbība tiks mainīta, lai no nodokļu naudas regulāri subsidēta uzņēmuma tas beidzot kļūtu par pastāvīgi pelnošu un funkcionējošu uzņēmumu.

Šīs bija mūsu prasības, kuras mēs izvirzījām, un šodien esam panākuši, ka mūsu trīs uzstādītie punkti, lai mēs atbalstītu šo aizdevumu, ir izpildīti.

Tātad punkts numur viens. Mēs prasījām, lai būtu pilnīgi skaidrs redzējums, kā tiks mainīts uzņēmuma biznesa modelis. Tas arī tika panākts. Jāsaka gan, ka ne visa informācija šobrīd ir publiski atklājama, jo uzņēmums darbojas brīvā tirgus un brīvās konkurences apstākļos un daļa no šīs informācijas ir tiešām jūtīga. Bet šobrīd varu apliecināt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem un Zaļo un Zemnieku savienības deputātiem šī informācija ir sniegta, pārliecība ir gūta, premjere ir skaidri paudusi, kā šis process notiks.

Punkts numur divi. Satiksmes ministrs, lai arī gatavoja dokumentus (vismaz viņš saka, ka gatavoja) un nesa tos uz Saeimu, līdz šim bija ļoti izvairīgs par to, cik efektīvs būs šis risinājums un vai tas nesīs vēlamo rezultātu. Mēs esam panākuši, ka ministrs uzņemas pilnu atbildību par to, ko viņš uz Saeimu ir atnesis, – ministrs garantē, ka šis īstermiņa aizdevums tiks atdots un uzņēmuma biznesa modelis tiešām tiks mainīts. Tam ir termiņš līdz augusta beigām. Ja šis process nenotiks tā, kā ministrs ir solījis, tad ministrs amatu atstās.

Un punkts numur trīs. Premjere ir apsolījusi pilnu uzraudzību pār šo procesu, pār mūsu nacionālo aviokompāniju, jo tas ir liels un svarīgs uzņēmums. Arī šis punkts ir izpildīts. Premjere ir publiski paudusi apņēmību palīdzēt Satiksmes ministrijai un šim uzņēmumam veikt šīs nepavisam ne vienkāršās darbības.

Tā kā šie trīs punkti ir izpildīti, arī Zaļo un Zemnieku savienība šodien atbalstīja šo īstermiņa aizdevumu, lai situāciju uzņēmumā stabilizētu.

Tajā skaitā... turbulence saistībā ar degvielas pieejamību. Protams, var gadīties, ka krīze aviācijā kļūs vēl lielāka. Šobrīd nav izslēgta situācija, ka Tuvo Austrumu konflikta dēļ Eiropā aviācijas degvielas sāks trūkt, bet tad jau tā būs cita problēma, kuru risināt.

Esošajā situācijā gan satiksmes ministrs, gan premjere ir izdarījuši visus nepieciešamos priekšdarbus, lai varētu teikt, ka tālākie atbalsta pasākumi būs efektīvi.

Ar to arī šodien noslēgšu. Lai visiem patīkama diena!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Harijam Rokpelnim.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!