Frakciju viedokļi
2026. gada 1. aprīlī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”.
Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tūdaļ deputāti pastāstīs jums par šodien skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Selmai Teodorai Levrencei. Lūdzu!
S. T. Levrence (PRO).
Labdien! Liels prieks atkal būt “Frakciju viedokļos”. Šodien bija ļoti īpaša diena Saeimā. Tai skaitā tāpēc, ka šodien visā Latvijā daudzos uzņēmumos un iestādēs, tai skaitā Saeimā, notika Ēnu diena. Arī mums bija iespēja parādīt diezgan daudz no Saeimas darba gan komisijās, gan sēdē, gan darbu frakcijās tām “ēnām”, kas izvēlējās ēnot Saeimas deputātus un iepazīties ar šo profesiju. Tas bija ļoti jauki.
Un tagad par to, kas notika šodien Saeimas sēdē.
Viens no pirmajiem un svarīgākajiem balsojumiem bija par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram. Man ir ļoti liels prieks un lepnums, ka ministrs arī šo neuzticības izteikšanu izturēja, šo balsojumu izturēja.
Mūs uzrunāja Moldovas prezidente Maija Sandu ar ļoti aizkustinošu runu par Moldovas un Latvijas kopīgo vēsturi un kopīgajām vērtībām attiecībā uz Eiropas Savienību. Ļoti ceram jau drīz atbalstīt Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas, protams, nenotiks Saeimā, bet, nu, atbalstām.
No PROGRESĪVO puses šodien liels prieks arī par to, ka pirmajā lasījumā tika atbalstīts mūsu likumprojekts “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz, ka skolu vai sporta skolu direktoriem būtu pienākums vērsties pret tādiem skolotājiem vai treneriem, kas savas pilnvaras un uzticību, ko viņiem dod skolēni, bērni un viņu vecāki, izmanto negodprātīgi, lai stātos intīmās attiecībās ar nepilngadīgiem jauniešiem. Šeit ir svarīgi atzīmēt, ka jau tagad ir skaidrs, ka līdz 16 gadu vecumam to regulē Krimināllikums. Tomēr ir gadījumi, kad skolotāji vai treneri ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras un stājas attiecībās ar 16 vai 17 gadus veciem jauniešiem... kur ir ievērojama vecuma starpība un arī varas disbalanss. Un šīs pavisam noteikti nav veselīgas vai atbalstāmas attiecības, ko diemžēl šie jaunieši bieži vien saprot vēlāk. Viņi nekādā veidā nav par to vainojami. Tur ir vainojami pieaugušie – gan tas pieaugušais, kas to dara, gan tie pieaugušie, kas neko nedara. Mēs ļoti ceram, ka arī turpmākajos lasījumos tiks atbalstīts šis grozījums, jo mēs uzskatām, ka tas ir visu pieaugušo pienākums – nodrošināt, lai bērni un jaunieši augtu drošā vidē.
Paldies. Un tas arī no manis viss.
Lai jums visiem jaukas Lieldienas!
Vadītāja. Paldies Selmai Teodorai Levrencei no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamais runās deputāts Nauris Puntulis no frakcijas “Nacionālā apvienība”. Lūdzu!
N. Puntulis (NA).
Labdien ikvienam, kurš mūs dzird un redz! Šodienas jautājumu gūzmā es būšu ļoti personisks un subjektīvs, jo man pāri visam stāv jautājums par Nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” likumu. Esmu šinī procesā ieguldījis ļoti daudz enerģijas četru gadu garumā ministra amatā. Esmu ļoti gandarīts, ka ir laba pārmantojamība šobrīd Kultūras ministrijā. Un vēl vairāk – esmu gandarīts, ka šobrīd Saeimā šim jautājumam ir vienprātīgs atbalsts.
Šodien mēs pieņēmām Nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” likumu. Vienprātīgi pieņēmām. Un tas ir viens krietns solis tuvāk mūsu mērķim – Rīgā beidzot būs akustiskā koncertzāle. Uz šo mērķi, atgādināšu, esam gājuši 35 gadus. Vienmēr ir bijis kāds “jā, bet”. Tas mazais “bet” pārvēršas lielākā “bet”, un tas lielākais “bet” pārvēršas jau nepārvaramos šķēršļos. Es ceru, ka šoreiz tas tā nebūs. Mans “bet” bija šinī... “bet”, ko es pamanīju, bija Finanšu ministrijas priekšlikums, kas ir tāds mazs “bet”, es balsoju “pret”, jo es tur saskatīju tendenci tam pāraugt lielākā “bet”, un, nedod dievs, tā tiešām varētu notikt.
Tādēļ es vēlu no visas sirds nākamajam kultūras ministram, lai kurš tas arī būtu, panākt, ka akustiskā koncertzāle ir prioritāte ne tikai Latvijas mūzikas sabiedrībā, prioritāte ne tikai Kultūras ministrijā, bet prioritāte arī Finanšu ministrijā. To arī novēlu.
Un priecīgas Lieldienas!
Vadītāja. Paldies Naurim Puntulim no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!
R. Petraviča (LPV).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija iesniegusi demisijas pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam par sistemātisku nespēju aizsargāt Latvijas gaisa telpu.
Pirms pāris dienām Latvijas robežu šķērsoja drons, kas nogāzās un uzsprāga, tikai pēc tam aizbrauca pretgaisa aizsardzības grupa un konstatēja faktu. Arī šodien ir atrastas nezināma drona atliekas. Principā mēs saprotam, ka mūsu valsts robeža pret droniem netiek aizsargāta, bet ministrs slavina sevi ar skaļām frāzēm, ka mums ir dronu siena, mums ir dronu koalīcija. Dzīvē tas nestrādā, un nekādas dronu sienas mums nav. Ja mēs nevaram notriekt vienu dronu, kas notiktu tad, ja ielidotu 100 droni?
Tāpat neesam saņēmuši atbildes uz jautājumiem, vai mums ir aizsargāta lidosta vai HES. Kas notiktu, ja kāds drons, aprīkots ar sprāgstvielām, nogāztos un eksplodētu tur? Arī patvertnes nav ierīkotas. Ir plāns, kas paredz pielāgot 500 objektus līdz 2029. gadam, bet tas izklausās pēc tāda ļoti tāla nākotnes solījuma. Lai gan karš Ukrainā rit jau piekto gadu, izskatās, ka mēs no tā neko neesam mācījušies.
Otrs jautājums, kam gribu pieskarties un kas bija dienaskārtībā, – kolektīvais iesniegums nodrošināt iespēju cilvēkiem brīvprātīgi izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Mēs šādus likuma grozījumus esam snieguši jau vairākkārt, principā katru nedēļu. Un šis tiešām šobrīd ir ļoti aktuāls un svarīgs jautājums. Principā – jau nokavēts, jo redzam, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumi piedzīvo dramatisku lejupslīdi un ir samazinājušies par 450 miljoniem. Tie bija dati uz 30. martu, tātad viena mēneša – marta – laikā. Un cilvēkiem ir vienkārši jānoskatās, kā sadeg viņu nauda, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem jādodas pensijā tuvākajā nākotnē. Viņu pensija būs mazāka, jo viņu uzkrājumi vienkārši izkūst kā pērnais sniegs.
Šis kolektīvais iesniegums tika atgriezts atpakaļ Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai otrreizējai caurlūkošanai. Jācer, ka tam tomēr būs kāda pozitīva virzība.
Vēl mēs bijām iesnieguši grozījumus likumā... saglabāt vēlēšanu zīmes sešus mēnešus. Šobrīd tās tiek iznīcinātas pēc jaunievēlētās Saeimas pilnvaru apstiprināšanas. Pat grāmatvedības dokumenti un kases čeki ir jāglabā piecus gadus, bet vēlēšanu zīmes tiek iznīcinātas pēc mēneša, kas principā neļauj veikt neatkarīgu pēcvēlēšanu auditu. Diemžēl grozījumi netika atbalstīti, un vēlēšanu zīmes joprojām pēc vēlēšanām mēneša laikā tiks iznīcinātas.
Tas man īsumā viss. Paldies.
Lai priecīgas un mierpilnas Lieldienas!
Vadītāja. Paldies Ramonai Petravičai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamais runās deputāts Juris Viļums no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Es sākšu no otra gala. Priecīgas un mierpilnas Lieldienas! It sevišķi tiem cilvēkiem, kuri dzīvo pierobežā.
Zinu, ka robežsargi, zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku ļaudis ir tiešām ļoti uzcītīgi un atbildīgi pieiet saviem pienākumiem. Es došos uz pašu pierobežu. Došos ar pārliecību, ka ir cilvēki, kas patiešām rūpējas par manu un manas ģimenes drošību.
Pēdējie incidenti pierobežā, ar ko mēs sastapāmies (faktiski izbaudījām, tā teikt, uz savas ādas), parādīja tās lietas, kuras mums strādā un kuras diemžēl nestrādā. Labi, ka pārliecinājāmies, ka šūnu apraide vēstī ne tikai par krusu un sniega biezumu, bet arī par tuvojošos dronu. Uzreiz gan jāsaka kritika, ka ieteikumi aizvērt durvis un aizvērt logus izklausījās tā, it kā draudētu caurvējš.
Tas viss un daudzi citi argumenti bija manas šodien Saeimas sēdē teiktās runas argumentācija par to, kāpēc, manuprāt, aizsardzības ministram būtu jāatstāj savs postenis, rīkojoties atbildīgi. Ja viņš pats to nespēj, tad, manuprāt, Saeimai ar savu balsojumu bija jārāda signāls, ka mēs gribam izlēmīgāku darbību, nevis tikai runas un video no pierobežas. Ministrs aizbrauca uz pierobežu uztaisīt video latvāņu laukā. Nu piedodiet, tas man, kā jau teicu, nevairo drošības izjūtu. Drīzāk – tie cilvēki, kuri dara reālas lietas, nevis taisa video un sola dronu sienas vai aizsargāt Latviju no pirmā centimetra vai no pirmā metra.
Teikšu vēl vairāk. Es ierosināju ministriem biežāk doties uz pierobežu, doties vairāku dienu vizītēs, lai var palikt tur pa nakti, līdzīgi kā savulaik Igaunijas prezidente kādu laiku padzīvoja Narvā (tas ir pie pašas robežas, ja kāds nezina). Manuprāt, lai šobrīd šajos apstākļos pierādītu, ka pierobeža ir droša, aizsardzības ministram un iekšlietu ministram, vismaz šiem diviem ministriem, būtu vērtīgi tiešām ilgāku laiku padzīvot pierobežā.
Ar APVIENOTĀ SARAKSTA šodien iesniegtajiem pieprasījumiem, deputātu jautājumiem, to, kas ir aizstāvēts, jūs noteikti varat iepazīties mūsu sociālajos tīklos – “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Noteikti iesaku ar šiem video iepazīties, ja jūs tiešām sekojat līdzi politiskajiem procesiem Latvijā.
Tā kā man atvēlētais laiks raidījumā “Frakciju viedokļi” iet uz beigām, atgriezīšos pie Lieldienu tematikas. Patiešām priecīgas Lieldienas! Izbaudiet miera laiku, kas mums Latvijā tomēr ir. Paldies dievam, aktīvā kara fāze līdz mums nav atnākusi, un cerēsim, ka nekad neatnāks. Darīsim savu darbu
atbildīgi – gan robežsargi, gan policisti, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, gan, protams, Saeimas deputāti.
Tie Saeimas deputāti, kuri šodien nobalsoja pret aizsardzības ministra demisijas pieprasījumu, pēc būtības uzņemas atbildību par nākamo dronu Latvijā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no APVIENOTĀ SARAKSTA.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Dinevičam. Lūdzu!
J. Dinevičs (ZZS).
Labvakar, cienījamie klausītāji, cienījamie skatītāji! Es gribu šo dienu sadalīt vairākos blokos, jo patiešām bija notikumiem bagāta diena.
Pirmais bloks – likumdošanas rutīna, kas raksturīga Saeimai un kas attiecīgi ritēja pietiekami veiksmīgi. Protams, lielu interesi izsauca ēnošana Saeimā – tie jaunieši, kuri varbūt nākotnē izvēlēsies darboties politikā. Mums pēc labākās sirdsapziņas bija jācenšas iepazīstināt ar to, kas viņus sagaida veiksmes gadījumā. Jācer, ka izdevās.
Otrs bloks – liels notikums ārpus likumdošanas rutīnas, bez šaubām, bija Moldovas prezidentes uzruna. Domāju, tā bija ļoti aizkustinoša, labi pārdomāta runa, jo Moldova šobrīd iet to ceļu, ko Latvija ir gājusi kādu brīdi pirms viņiem. No otras puses, nevarētu teikt, ka mums ir tikai tā pozīcija, ka būsim padomdevēji un tā tālāk. Mēs varam no viņiem ļoti daudz mācīties, sevišķi – ejot uz vēlēšanām. Tie ir apdraudējumi, kas vēlēšanu procesā var nākt no Krievijas puses.
Trešais bloks – sabiedrībā jūtīgi jautājumi, par kuriem šodien izvērtās diskusijas plenārsēdē un arī komisiju sēdēs. Es gribētu sākt ar jautājumu par pensiju 2. līmeni. Manuprāt, tas, ka lēmuma projekts tika atgriezts komisijai, ir liels sasniegums, un es priecājos par to, ka deputāti nenoraidīja diskusijas iespēju. Liekas tā ļoti vienkārši – noraidām... komisija sagatavojusi redzējumu, noraidām, jautājums slēgts, mēs par to vairs nerunājam. Bet tas, ka būs tomēr jāskata vēlreiz komisijā... un droši vien tas būs pamats nopietnākai diskusijai. Es negribu apgalvot, ka jādara konkrēti tā, kā šobrīd viena vai otra puse saka. Diskusiju rezultātā ir jāatrod labākais risinājums sabiedrībai un valstij.
Aizsardzības ministra demisijas pieprasījums. Es esmu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, un šie jautājumi arī šajā komisijā tika skatīti pietiekami detalizēti. Es gribu teikt vienu: aizsardzības ministram un ministrijai ir ko pārmest – un pietiekami daudz. Manuprāt, tomēr jāmēģina tuvoties tai ideālajai situācijai, ka jebkurš drons, vienalga, kas to ir palaidis, tiek notriekts. Dažos gadījumos, man liekas, tas varbūt ir ne tik daudz resursu vai pat cilvēkresursu jautājums, bet tas ir zināma aprēķina jautājums. Kā var izveidoties situācija, ka brauc notriekt dronu, bet tiek tikai līdz pusceļam? “Nepaspējām aizbraukt.” Kas tā par argumentāciju? Tātad tur kaut kas tomēr nav bijis...
Bet es balsoju pret to, ka tiek noņemts aizsardzības ministrs, jo šajā brīdī, kad ir ļoti svarīgi, lai šī struktūra nepaliek bez vadības, ministru maiņa... tas ievilktos laikā, tas ievilktos vēl... varbūt radītu pat nopietnāku valdības krīzi. Aizsardzības ministram ir jāizdara vajadzīgie secinājumi, viņam ir intensīvāk jārūpējas par aizsardzību pret droniem. Tomēr es nebiju gatavs un arī ZZS frakcija nebija gatava šo iniciatīvu atbalstīt.
Vakar vakarā un arī šorīt “Rīta Panorāmā” varēja dzirdēt, ka šodien Saeimā nāksies skatīt “airBaltic” jautājumu, ka vakar kaut kur lielā steigā tas tika apspriests un virzīts, lai to iekļautu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Jautājums par 30 miljonu aizdevumu šai aviokompānijai. Īstermiņa aizdevums, it kā lai segtu degvielas cenu kāpumu, bet, man šķiet, mēs bieži runājam par to, ka kāds tiek maldināts, – tiek maldināta vai nu valdība... varētu būt, ka šobrīd tiek maldināta arī Saeima, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šis aizdevums netiks atdots. Kāda jēga šobrīd ir 30 miljonu aizdevumam, ja augustā tiks prasīti vēl 150 miljoni? Tie 150 miljoni, lai atdotu šos 30 miljonus un vēl kaut kas paliktu pāri... vai kā citādāk. Līdz ar to ZZS nevarēja atbalstīt šī jautājuma virzīšanu uz Saeimas šodienas sēdi.
Mēs uzskatām, ka ministram vajadzētu dot nopietnu skaidrojumu frakcijai (un tas laikam būs 15. aprīlī), lai mēs varētu izvērtēt savu pozīciju un pieņemt vajadzīgo lēmumu. Manuprāt, sociālajos tīklos jau uzreiz parādījās, ka ZZS cenšas kaut ko bloķēt, ka tās ir... frakcijas PROGRESĪVIE vadītājs... ka tās ir kaut kādas ZZS spēlītes un tā tālāk. Negribu piekrist šādiem viņa apgalvojumiem. Mēs gribam skaidrojumu mums, mēs gribam skaidrojumu sabiedrībai, kāds tad būs “airBaltic” turpmākais liktenis.
Paldies par uzmanību, un priecīgas Lieldienas!
Vadītāja. Paldies Jānim Dinevičam no Zaļo un Zemnieku savienības.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Gatis Liepiņš. Lūdzu!
G. Liepiņš (JV).
Labvakar, dārgie radioklausītāji! Par būtiskāko frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA ieskatā. Šodien Saeimā bija notikumiem bagāta diena. Vispirms par jau minēto aizsardzības ministra demisijas pieprasījumu. To bija iesniegusi Šlesera frakcija, un Šlesera frakcijas mērķis nav nekas cits kā priekšvēlēšanu laikā destabilizēt valsti un gandrīz katru nedēļu sniegt demisijas pieprasījumus to sniegšanas pēc. Tā ka, manuprāt, būtiski zemteksti nav jāmeklē, tā ir valsts destabilizēšana.
Par valsts destabilizēšanu. Šodien bija īpaša diena, jo parlamentā ar runu uzstājās Moldovas Republikas prezidente Maija Sandu, kura stāstīja par to, kā tiek destabilizēta viņas valsts – Moldova –, kā Krievija iejaucas vēlēšanu norisēs un politiskajā procesā. Līdzīgi kaut kādas paralēles var vilkt ar Latviju, tiek ieguldītas milzīgas naudas summas... līdz pat 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tās ir milzīgas summas, lai destabilizētu situāciju un dabūtu vēlēšanu rezultātu Krievijai par labu. Un naivi domāt, ka to nemēģinās darīt arī Latvijā pirms nākamajām vēlēšanām, kas būs pavisam drīz.
Ir arī labas ziņas – labas ziņas dzimtas vēstures pētniekiem. Mēs, frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA, iesniedzām grozījumus Arhīvu likumā, lai atļautu piekļuvi 1935. un 1941. gada tautas skaitīšanas datiem. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs simbolisks solis, jo, pētot savas saknes, mēs stiprinām savu piederību Latvijai un vietām, kur mūsu senči ir dzīvojuši. Tā mēs kā sabiedrība arī apzināmies savu identitāti un mantojumu. Piemēram, es sevī jūtu daļiņu no Vidzemes luterāņu zemnieka spīta, Latgales katoļu saimnieka ticības. Manī ir arī daļa no Zemgales muižas kalēja vai Grīziņkalna strādnieka, arī no latviešu strēlnieka. Tāpēc ir svarīgi šos stāstus katram par sevi, par savu ģimeni apgūt un atjaunot. Tagad būs tāda iespēja, šie dokumenti nebūs ierobežoti 110 gadus, kā līdz šim (tad tie būtu pieejami tikai gadsimta vidū), bet tikai 70 gadus, tātad būtu pieejami jau tagad.
Pieņēmām arī Nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” likumu, lai paātrinātu koncertzāles izveidi, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu.
Arī pagarinājām agresorvalstu lauksaimniecības produktu importa aizliegumu līdz 2027. gada jūlijam.
Un vēl pēdējā, pavisam interesantā lieta. Trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēmām Kapsētu likumu. Interesanti, ka līdz šim tāds Kapsētu likums Latvijā nebija bijis, lai arī kapu kultūra ir ļoti, ļoti nozīmīga Latvijas sabiedrībā gan tradicionāli, gan ikdienā. Likumā noteicām svarīgākās lietas, lai tās būtu kopīgas visā Latvijā, nevis tādā paražu tiesību līmenī, kā varbūt līdz šim... lai arī, par laimi, darbojās relatīvi veiksmīgi, bet tomēr – kārtībai jābūt.
Paldies par uzklausīšanu.
Novēlam priecīgas Lieldienas un mieru jūsmājās!
Visu labu, un uz sadzirdēšanos!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Gatim Liepiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties. Lai visiem skaistas brīvdienas, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!