Frakciju viedokļi
2026. gada 19. martā
Vadītājs. Sveicināti, dārgie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama skan pārraide “Frakciju viedokļi”.
Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un tūdaļ deputāti pastāstīs jums par šodien skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds deputātei Ramonai Petravičai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
R. Petraviča (LPV).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija iesniegusi demisijas pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam, jo viņa vadībā transporta nozare ir pārvērtusies par milzīgu nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas mehānismu – simtiem miljonu, pat miljardu, eiro tiek izmesti bez atdeves, bet sabiedrībai tiek stāstītas pasakas par stratēģiskiem projektiem.
Pēdējais piliens šai visā bija nupat notikušais skandāls ar iepirkumu, kura lētākais variants tika noraidīts tīri formālu, birokrātisku iemeslu dēļ, izvēloties precīzi par 267 miljoniem eiro dārgāku piedāvājumu. Projekti kavējas, izmaksas pieaug, bet principā nav it neviena, kurš atbild par šādu megaprojektu vadību, un projekts pārvēršas par nacionālo katastrofu.
Otrs fiasko ir aviokompānija “airBaltic”, kas gadiem ilgi jau dzīvo no nodokļu maksātāju naudas. Valsts kopumā ir ieguldījusi jau vairāk nekā pusmiljardu. Pagājušajā gadā tika norakstīts pamatkapitāls par 570 miljoniem, stāstot, ka aviokompānija tūlīt kotēsies biržā un nauda tiks atmaksāta atpakaļ. Bet šobrīd ir skaidri zināms, ka pat šogad nekāda iziešana biržā nenotiks. Un ministrs ir atzinis, ka šogad “airBaltic” atkal vajadzēs piešprici no nodokļu maksātāju naudas – vismaz 100–150 miljonus eiro.
Ministram ir jānāk ar skaidru paziņojumu, kas notiek ar “airBaltic”, kas notiek ar “Rail Baltica”. Šādā veidā mēs vairs turpināt nevaram. Ministrs šo demisijas pieprasījumu izturēja tikai ar divu balsu pārsvaru.
Šodien, tāpat kā iepriekšējā ceturtdienā, bijām iesnieguši likumprojektus, lai dotu cilvēkiem iespēju izņemt naudu no pensiju 2. līmeņa. Cilvēkiem ir jādod iespēja pašiem rīkoties ar savu naudu. Šādu izvēli ir izdarījusi Igaunija. Protams, ne visi cilvēki, bet apmēram 20 procenti šo naudu izņēma.
Tās, kas par to visvairāk uztraucas, protams, ir bankas. Un nevajag stāstīt, ka tas būtiski ietekmēs pensiju apmēru, jo vidēji cilvēkam tur ir 5000 eiro uzkrājums, kas ir apmēram 20 eiro piemaksa katru mēnesi pie pensijas. Bet cilvēkam var būt dažādas situācijas. Piemēram, līdzekļi ir nepieciešami veselības un dzīvības glābšanai vai hipotekārā kredīta nomaksai, vai iemaksai sava vienīgā mājokļa iegādei. Diemžēl šis likumprojekts netika atbalstīts.
Bijām iesnieguši arī grozījumus par pensiju 2. līmeņa mantošanu. Šobrīd ir tā – ja cilvēks nav izdarījis izvēli, kas notiek ar viņa naudu, un dodas aizsaulē pirms pensijas vecuma sasniegšanas, šī nauda paliek bankai.
Vēl bijām iesnieguši lēmuma projektu, dodot uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties rīkoties sakarā ar degvielas cenu pieaugumu, jo šai jomā nekas īsti netiek darīts. Lēmuma projekts tika nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Tas man īsumā viss.
Paldies.
Vadītājs. Paldies Ramonai Petravičai.
Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jurģim Klotiņam.
J. Klotiņš (NA).
Labdien, cienītās dāmas un kungi! No šodienas Saeimas sēdes darba kārtības vēlos izcelt to, ka Saeima pieņēma Deklarāciju par Latvijā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma laikā pielietoto represīvās psihiatrijas metožu nosodījumu un pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kurš izstrādāts, lai nodrošinātu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu tām personām, kurām PSRS okupācijas laikā noteica psihiatrisku diagnozi politisku motīvu dēļ.
Tika pieņemts likums “Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam”, kurš paredz atjaunot taisnīgumu PSRS okupācijas režīmā cietušajam Aleksandram Rīgam. Viņš bija ekumeniskās kustības izveidotājs, kristiešu pagrīdes grupu iedvesmotājs, būtībā – persona, kura okupācijas laikā iestājās par cilvēka pamattiesībām, pamatbrīvībām un uzskatu brīvību, reliģijas brīvību, ar savu darbību sekmēja Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Zīmīgi, ka mēs šos likumprojektus virzām marta mēnesī, kas Latvijai ir nozīmīgs. 2. marts un 17. marts ir valstiski svarīgi datumi, kuros mēs esam aicināti pieminēt Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, arī nacionālos partizānus.
Vēlos uzsvērt, ka ļoti svarīga ir turpmākā arhīva materiālu izpēte, ko ir sācis Latvijas Valsts arhīvs un vēsturnieks Gints Zelmenis, pētot arhīva dokumentus par psihiatriskajām diagnozēm, kas tika piespriestas personām, tai skaitā minētajam Aleksandram Rīgam, arī citiem. Diemžēl mūžībā jau ir devušies cilvēki, kā Ģederts Melngailis, kuri tā arī nesagaidīja savu reabilitāciju. Ļoti svarīgi turpināt šo izpēti un izgaismot to, kādā veidā tolaik Valsts drošības komiteja īstenoja savu varu. Un iezīmējas arī tas, ka ietekmēja, izdarīja spiedienu uz profesionāliem ārstiem, kas, protams, neattaisno šo diagnožu piespriešanu politisku motīvu dēļ.
Manā skatījumā, ļoti aktuāli, laikmetīgi šie likumi ir tādēļ, ka tie atgādina par to, ka ir neatņemamas cilvēktiesības, kas ir balstītas cilvēka iedabā, cilvēka racionālajā iedabā un kuras nekāda politiska vara, lai kāda tā arī būtu, totalitāra vai cita, nevar cilvēkam atņemt. Tās ir tiesības, kuras var atzīt un aizsargāt tikai ar likumu. Un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki Latvijas vēsturē apliecināja šo ļoti būtisko patiesību.
Vadītājs. Paldies Jurģim Klotiņam.
Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Zariņš.
J. Zariņš (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā esam pieņēmuši vairākus būtiskus lēmumus, kas stiprinās gan sabiedrības drošību, gan dzīves kvalitāti, gan valsts attīstību kopumā.
Pirmkārt, esam pieņēmuši grozījumus likumā, paredzot kriminālatbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez personas piekrišanas. Tas ir svarīgs solis, lai aizsargātu cilvēku cieņu, privātumu un drošību digitālajā vidē. Šādi pārkāpumi nav tikai morāli nosodāmi, tiem jāseko arī skaidrai un stingrai juridiskajai atbildībai.
Otrkārt, esam paplašinājuši pašvaldību tiesības kontrolēt un ierobežot nevēlamu un kaitīgu troksni. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs vairāk instrumentu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem mierīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, īpaši blīvi apdzīvotās teritorijās. Būtiski uzsvērt, ka tas netiek uzlikts pašvaldībām par pienākumu, bet dod iespējas veidot saistošos noteikumus, ja tādi būs nepieciešami, tādējādi neradot birokrātiju un administratīvo slogu.
Tāpat esam sākuši darbu pie nodibinājuma “Latgales vēstniecība GORS” izveides. Mērķis ir nodrošināt caurspīdīgu un ilgtspējīgu pārvaldību, lai šis nozīmīgais kultūras centrs varētu turpināt attīstīt Latgales kultūras dzīvi un būt par reģiona izaugsmes balstu.
Visbeidzot – turpinām darbu pie grozījumiem, kas ļauj ātrāk un efektīvāk izbūvēt militāro infrastruktūru militārajā poligonā “Sēlija”. Tas ir būtiski mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai un nacionālās drošības nodrošināšanai šodienas ģeopolitiskajos apstākļos.
Paldies.
Vadītājs. Paldies Jānim Zariņam.
Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Lienei Gāterei.
L. Gātere (PRO).
Labdien, godātie klausītāji un klausītājas! Šodien Saeimā bija ļoti intensīva sēde, un gribu izcelt trīs likumprojektus.
Pirmais. Otrajā lasījumā skatījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Bija virkne priekšlikumu, kas tika atbalstīti komisijā... uz ko mēs vērsām uzmanību un par kuriem prasījām balsojumu arī Saeimas sēdē. Tas saistās ar tā saukto atdzišanas periodu valsts amatpersonām. Šobrīd ir spēkā virkne noteikumu, kas paredz, ka valsts amatpersonas, piemēram, nevar pieņemt dāvanas, ziedojumus, virknē gadījumu lemt, ja kādā iepriekšējā periodā viņi ir pieņēmuši lēmumu par konkrētām juridiskajām personām vai privātpersonām. Bija priekšlikums mainīt atdzišanas periodu – to samazināt no diviem gadiem uz vienu gadu. Mēs vērsām uzmanību uz šo problēmu, taču Saeimas balsojums komisijas lēmumu nemainīja. Diemžēl atdzišanas periods ir samazināts, bet attiecīgi ir palielināts interešu konfliktu risks nākotnē.
Kas ir pozitīvi attiecībā uz šo likumprojektu, ko mēs panācām? Pretēji tam, kā bija lemts komisijā, Saeima nobalsoja, ka parlamentārie sekretāri arī turpmāk varēs ieņemt pašvaldības deputāta amatu, bet varēs saņemt tikai vienu algu, jo parlamentārajiem sekretāriem (arī es esmu Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre) alga ir pietiekami liela. Arī es nevaru saņemt divas algas. Es pildu Saeimas deputāta pienākumus, bet saņemu tikai vienu algu. Turpmāk šāda kārtība attieksies arī uz pašvaldību deputātiem.
Otrais. Gribu arī pieminēt grozījumus Krimināllikumā. Tiek pastiprināta kriminālatbildība par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez tajos redzamo personu piekrišanas un arī par draudiem izplatīt šādus materiālus, jo sekas tādām darbībām var būt ļoti smagas, arī letālas. Tāpēc ļoti labi, ka mēs pastiprinām šo atbildību.
Un trešais likumprojekts, ko gribu pieminēt, – “Grozījumi Militārā poligona “Sēlija” izveides likumā”, lai paātrinātu poligona būvniecību. Šai bāzei ir jābūt pieejamai lietošanai jau 2030. gadā, lai tur varētu notikt NATO brigādes līmeņa mācības. Šis ir lielākais militārais poligons Baltijas valstīs. Šobrīd jau ir izbūvēti 15 tūkstoši hektāru, un mēs paredzam, ka tiks izbūvēti līdz 25 tūkstošiem hektāru. Latvijas aizsardzības infrastruktūras būvniecībā – poligona otrās kārtas būvniecībā – pirmo reizi tiek izmantots publiskās privātās partnerības projekts. Tātad mums ir inovatīva pieeja arī aizsardzības nozares būvniecībā.
Paldies par uzmanību.
Vadītājs. Paldies Lienei Gāterei.
Frakciju viedokļus noslēgs frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums.
J. Viļums (AS).
Jā, man būs sakāms tas galīgais vārds no frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS. Gribu pievērst uzmanību dažām lietām, kas šodien sēdē tika spriestas.
Vislielākās... visplašākās debates bija saistībā ar satiksmes ministra demisijas pieprasījumu. Ministrs noturējās tikai ar vienas balss pārsvaru, jo balsojums bija 48 pret 51. Pie tam viens no opozīcijas deputātiem – kādreizējās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Sruoģis – nebalsoja. Nezinu, kāda bija viņa motivācija. Ja viņš būtu balsojis, balsojums būtu 49 pret 51. Tas nozīmē, ka, vienam deputātam izlemjot, ka ministram tomēr ir jādemisionē, lēmums būtu citāds. Bet galvenais jau ir tas, ka šis balsojums parāda kopīgo situāciju. Parlaments pēc būtības neuzticas ne tikai vienam ministram, bet visai valdībai. Mēs redzam, kā valdība strādā... teikšu godīgi no savas personiskās pieredzes – un es esmu jau trešo reizi ievēlēts Saeimā – šādu, es teiktu, vājprātu es vēl neesmu pieredzējis.
Būtībā visi saprot, ka valdība nespēj pieņemt nekādus atbildīgus lēmumus. To mēs redzam, piemēram, “Rail Baltica” stāstā. Visi saprot, ka šis projekts ir jāīsteno, jo mums ir starptautiskas saistības pret igauņiem un lietuviešiem. Kopīgās izmaksas joprojām neviens nevar pateikt. Premjere joprojām neuzņemas pilnu atbildību par šo projektu, vainu daļēji veļ uz satiksmes ministru vai uz citiem ministriem, kas nespēj sarēķināt attiecīgās summas. Katrā ziņā mums šobrīd valstī nav lēmējspējīgas valdības. Un, man šķiet, tas ir vienkārši kliedzoši. Tas vēl vairāk, cienījamie radioklausītāji, visi, kas seko Latvijas politikai, vēlreiz parāda un pierāda, ka mums kā Latvijas sabiedrībai jābūt aktīvākiem arī politiski.
Pēc septiņiem mēnešiem ir Saeimas vēlēšanas, nākamās Saeimas vēlēšanas, kuras noteiks, kāda būs valdība, kas būs premjers, kāda būs šī komanda, tik daudz piesauktā, un vai tiešām nākamā valdība nākamos četrus gadus turpinās šo pašu muļļāšanu, kā ir tagad. Tā ir neliela atkāpe, bet, man šķiet, tas ir ļoti svarīgi, it sevišķi, ja mēs saslēdzam kopā arī ar dažiem lēmumiem, par kuriem es nedaudz ieskicēšu.
Šodien mēs pieņēmām... atbalstījām Ukrainas tribunāla likumu, teiksim tā. Tā ir konvencija, kurai pievienoties tiek aicināta starptautiskā sabiedrība. Igaunija jau šo konvenciju ir, tā teikt, akceptējusi. Tagad būs arī Latvija. Vismaz šodien ir nodots... Tātad konceptuālais atbalsts ir, bet noteikti atbalstīsim arī galīgajā lasījumā. Tad, kad 25 valstis šo atbalstīs, tad arī šis, nu, es to saucu vienkāršoti – par starptautisko tribunālu –, stāsies spēkā un varēs sākt pilnvērtīgi strādāt. Taču Ukrainā notiekošais, protams, atbalsojas arī šeit, Latvijā.
Vēl viena lieta, ko es gribu pieminēt, ir saistīta ar GORU, nodibinājuma “Latgales vēstniecība GORS” izveidi. Likumprojekts beidzot ir saņemts. Kultūras ministrija ilgi strādāja, bet tomēr to izdarīja, par spīti Rēzeknes valstspilsētas vadības nepretimnākšanai. Šo likumprojektu skatīs komisija, un domājams, ka drīzumā mēs nonāksim pie saprātīga lēmuma, lai Latgales vēstniecība GORS var strādāt gan Latgales iedzīvotāju, gan rīdzinieku, gan to cilvēku labā, kas atbrauks uz Latgali, uz Rēzekni, un gribēs iepazīties ar mūsu kultūras vērtībām un, protams, augstvērtīgu kultūru kopumā.
Man vēl jāpiemin arī tas, ka APVIENOTAIS SARAKSTS šodien ir iesniedzis divus pieprasījumus. Viens pieprasījums ir izglītības ministrei Melbārdes kundzei “Par ministrijas publiskajiem iepirkumiem informācijas tehnoloģiju jomā”. Tas saistās ar publiski izskanējušo informāciju, kas rada bažas par to, vai šie iepirkumi tiešām ir saimnieciski un vai tie nav izšķērdīgi.
Un tāpat ir pieprasījums “Par “Rail Baltica” projekta vadību” praktiski Siliņas kundzei, lai beidzot atbild, kad īsti viņa ir sākusi šim projektam pievērst pastiprinātu... atbildību un vai vismaz arī uz priekšu šajos atlikušajos septiņos mēnešos šī pastiprinātā uzmanība tiešām tiks pievērsta, lai nav atstāts viss nākamajai Saeimai, nākamajai valdībai uz pleciem, nākamajām paaudzēm uz pleciem, diemžēl jāpiebilst.
Visbeidzot es gribu atzīmēt, ka šodien ir 19. marts – Jāzepa jeb Jezupa diena. Latgalē tas vienmēr ir bijis zīmīgs datums, kad cilvēki saprot, ka nāk pavasaris. Ziema ir beigusies. Pat gavēņa laikā... kā katoļiem... šajā dienā kādreiz tika svinētas pat kāzas. Respektīvi, cilvēki šajā laikā, šajā dienā, priecājās par dzīvi, priecājās par gaidāmo pavasari un vasaru. Un es aicinu arī jūs, cienījamie klausītāji, priecāties par to, ka mums ir brīva valsts. Bet tas nav tikai priecāšanās pamats, mums ir arī kopā jāstrādā, lai Latvija patiešām augtu, attīstītos un zeltu.
Paldies par uzmanību.
Vadītājs. Paldies Jurim Viļumam.
Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamreiz!