Frakciju viedokļi

2026. gada 5. martā

 

Vadītājs. Sveicināti, dārgie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un tūdaļ deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds deputātam Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

 

J. Vucāns (ZZS).

Labdien! Saeimas sēdes darba kārtība šodien bija visai īsa. Vislielākās debates izvērsās par pēdējo darba kārtības jautājumu – par 10 107 Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu “Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām”. Pēc visai garām diskusijām Saeima nolēma šo iniciatīvu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai, lai precizētu likuma normas, kas skar iespēju kaut kur izvietot vēja parkus.

Taču kā Ārlietu komisijas deputāts un kā Baltijas lietu apakškomisijas vadītājs es šodien vairāk vēlos runāt par starptautisko situāciju, kādā mēs visi esam nokļuvuši.

Zaļo un Zemnieku savienības valde šo pirmdien, vērtējot aktuālās starptautiskās norises, pauda atbalstu gan Amerikas Savienoto Valstu, gan Izraēlas rīcībai, kuras mērķis ir ierobežot Irānā valdošo režīmu, un norādīja, ka šāda Latvijas transatlantiskā partnera rīcība vienlaikus stiprina arī drošību mūsu reģionā. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka vāja un izolēta Irāna nozīmē arī vājāku Krieviju, līdz ar to drošāku Latviju, jo Irānas piegādātie droni un raķetes nogalināja Ukrainas civiliedzīvotājus un grāva tās infrastruktūru.

No savas, Latvijas, vēstures mēs zinām, cik būtiska ir cilvēktiesību ievērošana, tai skaitā arī fundamentālo brīvību – tādu kā runas brīvība un biedrošanās brīvība – ievērošana, tāpēc arī ZZS valde šajā paziņojumā pauž, ka iestājas kopā ar visiem tiem, kuri uzstāj, ka Irānas iedzīvotājiem ir tiesības uz šīm fundamentālajām brīvībām.

Vienlaikus ZZS uzskata, ka šībrīža situācijā ir pareizi demonstrēt savu atbalstu Amerikas Savienotajām Valstīm kā stratēģiskajam partnerim tās centienos ierobežot Irānas kodolprogrammu, kas varētu tikt izmantota arī teroristiskiem mērķiem.

Šķiet, ka notikumi Irānā ir visai tālu no mums, bet patiesībā tie jau šobrīd ir skāruši arī lielu daļu Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā tuvu tūkstotim to Latvijas cilvēku, kuri atrodas attiecīgajā Tuvo Austrumu reģionā. Kā viņiem atgriezties mājās? Viņi uz turieni bija devušies tūrisma ceļojumā, daži – arī darba darījumos. Arī man šajā nedēļā bija paredzēts piedalīties Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu un drošības komiteju pārstāvju sanāksmē Kiprā. Šis pasākums tika atcelts. Bet jebkurā gadījumā, runājot ar citu valstu pārstāvjiem, kontakti starp mums saglabājas. Es saprotu, ka Eiropas nostāja, Eiropas Savienības dalībvalstu nostāja šajā situācijā ir visai līdzīga tai, kuru Zaļo un Zemnieku savienība ir paudusi savā paziņojumā.

Paldies.

 

Vadītājs. Paldies Jānim Vucānam.

Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Līga Rasnača.

 

L. Rasnača (PRO).

Labdien! Šodien Saeimai izdevās strādāt diezgan koncentrēti, bez daudzām liekām un nevajadzīgām emocionālām runām. Gribu atzīmēt, ka... frakcija PROGRESĪVIE pozitīvi atzīmē to, ka... mēs nobalsojām par konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai, jo mēs nedrīkstam aizmirst, kas notiek, un mēs nedrīkstam radīt pārliecību, ka agresors var palikt nesodīts.

Otrs pozitīvais, kas noteikti ir jāatzīmē, – grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā. Tie paredz, ka arī 2027. un 2028. gadā valsts aizsardzībai jānovirza vismaz 5 procenti no IKP, jo mums jāstiprina savas aizsardzības spējas.

Trešais pozitīvais, kam pievienojās frakcija PROGRESĪVIE, – par likumprojekta “Ekonomiskās drošības nodokļa likums” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Likums apgrūtinās uzņēmējiem sadarbību ar Krieviju. Vēl arvien Latvijā ir uzņēmēji, kas turpina šo sadarbību, un Saeimai pret to ir jāiestājas. Par to mēs nobalsojām.

Tad pozitīvi ir tas... kaut lēmums bija negatīvs... ka mēs noraidījām grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, – tādus, kādi tika piedāvāti, – jo šis piedāvājums bija ļoti populistisks. Savulaik līdzīgu lēmumu pieņēma Igaunija, un Igaunijas pārstāvji teica: ņemiet vērā mūsu kļūdu, lūdzu, nedariet tā! Es domāju, Latvijai ir jāseko šim padomam. Tas nenozīmē, ka nekas nav jāmaina šajā likumā. Droši vien to varētu uzlabot, padarīt draudzīgāku dalībniekiem un arī Latvijas tautsaimniecībai.

Paldies. Man viss.

 

Vadītājs. Paldies Līgai Rasnačai.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Atim Labucim.

 

A. Labucis (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es pievērsīšos vienam punktam, kas no mums, no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, šodien tika izcelts, tas ir par grozījumiem likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”. Likumprojekts paredz kompensāciju sistēmas pilnveidošanu. Tas piedāvā veikt zemes maiņu... šis zemes maiņas mehānisms... pret... aizsargājamām... zemes vienībās... kur ir aizsargājamās teritorijas. Šobrīd Latvijā ir nepilni 18 procenti sauszemes teritoriju, kur ir ierobežota saimnieciskā darbība, un nepilni 0,8 procenti zemes vienību, kur ir izveidoti mikroliegumi. Skatot šo kompensācijas mehānismu, mēs paredzētu gan... godīgi... vērsties pie zemes īpašniekiem, lai viņi varētu izmantot savus aktīvus, gan mēs varētu aizsargāt vidi un dabu, kas noteikti ir Latvijas valsts pienākums. Tas arī bija galvenais, ko es gribēju pateikt.

Paldies.

 

Vadītājs. Paldies Atim Labucim.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars.

 

E. Tavars (AS).

Sveicināti! Šodien Saeimas sēde bija relatīvi īsa. Vairāki būtiski jautājumi. Es vēlos pie iepriekš teiktā un pie tā, ko jūs noteikti vēl dzirdēsiet, akcentēt trīs citas lietas.

Pirmā lieta – APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījums finanšu ministram un ekonomikas ministram par obligāto iepirkuma komponenti jeb par tautā saukto OIK... lēmuma pieņēmējiem. Atceramies, ka 2017. gadā Eiropas Komisija atzina, ka šis atbalsts ir bijis prettiesisks un ka mēs no Latvijas sabiedrības, no fiziskajām un juridiskajām personām, esam iekasējuši prettiesisku maksājumu. Pēc idejas, ja maksājums ir bijis prettiesisks, tad tas ir jāatgriež cilvēkiem.

Mēs zinām, ka top arī kolektīvā prasība... kolektīvais iesniegums pret Latvijas valsti. Bet, negaidot šo kolektīvo iesniegumu un strīdu tiesā, mums kā sabiedrībai, parlamentam un arī valdībai jābūt pilnīgā skaidrībā, ar ko tas draud. Ja mēs esam situācijā, ka šie līdzekļi ir jāatmaksā sabiedrībai, tad tie ir jāatmaksā cilvēkiem, tā ir viņu personīgā nauda. Tā nav viņu pensijas nauda, tas nav nekas cits, tā ir viņu personīgi pārmaksātā nauda. Valstij jāveic preventīvas darbības. Tāpēc arī ir mūsu pieprasījumā gan vienam, gan otram ministram – lai izvērtē arī amatpersonu atbildību, kuri pieļāva šādus maksājumus. Arī tas, ka TEC mēs dedzinām Krievijas dabasgāzi, līdz ar to stiprinot Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

Šodienas sēdes darba kārtībā bija arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojums par sabiedrības iniciatīvu “Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām”. Un tas nav stāsts tikai par Kurzemi, par Pāvilostu vai par vairākām vietām Kurzemes piekrastē. Tas ir stāsts par sabiedrības attieksmi kopumā pret vēja parkiem. Valdošā Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar VARAM nerēķinās ar sabiedrības viedokli, ar publiskajām apspriešanām. Daudzas no šīm lietām ir jānovērš.

Domāju, ka drīzumā attiecīgi sekos vairāku priekšlikumu virkne, kā mazināt valdības ministru patvaļu – lai vairāk strādā ar cilvēkiem, lai strādā reģionos, lai skaidro un pamato lēmumus, jo jebkurš lēmums, kaut nepopulārs, ja ir loģiski, godīgi izskaidrots un pamatots... sabiedrība to akceptē. Neakceptē, ja ir acīmredzama iespējamā blēdība un brutāla nerēķināšanās ar sabiedrības interesēm.

Tas, manuprāt, šodien bija galvenais.

Paldies jums.

 

Vadītājs. Paldies Edgaram Tavaram.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšsēdētājas vietniekam Edmundam Zivtiņam.

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien īsa, bet ļoti aktīva darba sesija. Manā skatījumā, ir trīs galvenie jautājumi, kuriem pieskaršos.

Pirmais – pensiju 2. līmeņa atdošana cilvēkiem brīvprātīgā rīcībā. Gribu uzsvērt, ka mūsu iniciatīva nekādā mērā negrauj pensiju 2. līmeņa sistēmu un pensiju sistēmu kopumā, jo mēs dodam iespēju cilvēkiem brīvprātīgi izņemt visu vai daļu, brīvprātīgi ieskaitīt viņu pensiju 1. līmenī vai brīvprātīgi ieskaitīt viņu pensiju 3. līmenī, turpinot pēc tam, kad šīs darbības izdarītas, uzkrājumu pensiju 2. līmenī.

Mūsu skatījumā, ir vairākas pozitīvas iezīmes. Pirmā ir tā, ka cilvēki var izņemt savu uzkrāto naudiņu un rīkoties ar to. Viņi var dzēst hipotekāro kredītu, izmantot to veselības uzlabošanai, nomaksāt bērniem skolas un tā tālāk. Tie, kas ir advancētāki, var piedalīties citos projektos, ko varētu piedāvāt valsts, tanī skaitā ceļu būvniecībā, elektrostacijas vai jebkuras citas energosistēmas būvniecībā. Vienvārdsakot, variantu ir ļoti daudz.

Šobrīd valsts ir iedevusi attīstītājiem superīgu iespēju – 10 miljardus eiro, ko viņi apsaimnieko bez kādas atbildības. Visa atbildība ir uz iedzīvotājiem, kas paralēli vēl maksā 0,2–4 procentus gadā par to, ka viņu naudu kāds apsaimnieko. Tātad mēs aizdodam kādam naudu un par to vēl samaksājam viņam 30–40 miljonus gadā. Tas nav taisnīgi!

Ir izskanējis arguments, ka pensiju 2. līmeņa sistēma sabruks. Tās ir pilnīgas muļķības! Tieši pretēji. Mēs uzskatām, ka tas vairos uzticību valstij, uzticību pensiju sistēmai. Ja jau šī sistēma ir tik droša, laba un visādi citādi cildināma, tad nav pamata bažām, ka cilvēki izņems naudiņu no pensiju 2. līmeņa. Ja sistēma ir droša, cilvēki naudiņu tur atstās. Brīvprātības princips – tas tikai un vienīgi veicinātu uzticību valstij un pensiju sistēmai. Tas ir ļoti būtiski. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šo jautājumu uzturēs arī turpmāk.

Nākamais jautājums, pie kā gribu pieskarties, ir meži un zemes. Šībrīža liegumi nomāc Latvijas zemniekus, Latvijas mežiniekus. Visi šie pārmērīgie liegumi, kas ir uzlikti, neļauj cilvēkiem attīstīties, kaut vai nodrošināt sev malku. Un kompensācijas ir gaužām mazas. Es pats personīgi biju iesniedzis kādus sešus likumprojektus ar grozījumiem, bet, kā bieži ir raksturīgi, opozīcijas priekšlikumus reti atbalsta.

Šoreiz, kad ar šo priekšlikumu nāca pozīcija, visi atbalstīja. Es teikšu tā: nav svarīgi, kurš to iesniedza. Svarīgi, ka visa šī netaisnība tiks novērsta un jautājums ies uz priekšu. Tā ka tas ir ļoti, ļoti pozitīvs moments.

Trešais – LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniedza... saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu uz nulli tām ģimenēm, kurām ir trīs un vairāk bērni. Ja mēs gribam, lai mums demogrāfiskā bedre kaut kādā mērā... izlīdzinātos, vismaz kaut kas sāktu attīstīties, ir jādomā, kā varam atbalstīt mūsu ģimenes.

Iepriekšējo reizi mēs lūdzām Saeimai atbalstu ģimenēm ar diviem bērniem un vairāk, šobrīd – trīs un vairāk. Un atkal mēs negūstam atbalstu. Joprojām turpināsies demogrāfiskā bedre. Ir jādomā, kā atbalstīt jaunās ģimenes, lai Latvijai dzimtu vairāk bērnu. Ja mums būs slikta, negatīva demogrāfija, nebūs mums arī drošības.

Noslēgumā gribu pateikt visiem, kas klausās un domā, – jāsaprot, ka šobrīd ir pirmsvēlēšanu laiks. Rudenī, 3. oktobrī, būs vēlēšanas, un šīs būs ļoti svarīgas vēlēšanas. Faktiski kā referendums. Un es nosaukšu, par kādām piecām lietām būs referendums.

Pirmais jautājums – vai jūs atbalstāt vai neatbalstāt brīvprātīgu naudas izņemšanu no pensiju 2. līmeņa? Otrais jautājums – vai jūs atbalstāt... piekrītat Stambulas konvencijai vai esat pret Stambulas konvenciju? Trešais jautājums – vai jūs esat par vai pret obligāto sieviešu iesaukumu militārajā dienestā? Ceturtais jautājums neapšaubāmi būs par vēja parkiem. Cilvēkiem, ejot uz vēlēšanām, būs jāizšķiras, vai tu esi par vai pret šo lietu, vai tu atbalsti to, kas šobrīd notiek, un valdību, kas izpļekarē visu naudu un neieklausās cilvēku viedokļos. Vai jūs gribat jaunu – uz ekonomiku un atbalstu ģimenēm vērstu – politiku?

Tas man šodien viss.

Paldies. Lai jums jaukas brīvdienas!

 

Vadītājs. Paldies Edmundam Zivtiņam.

Šoreiz raidījumu “Frakciju viedokļi” noslēgs deputāts Artūrs Butāns no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

 

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas namā īsa diena, bet ir vairākas vēstis, par ko šodien nobalsojām un kuras vēlos jums nodot.

Pirmā – ekonomiskās drošības nodoklis. Frakcija “Nacionālā apvienība” šodien piedāvāja jaunu nodokli, ar ko vērsties pret Krievijas “asiņaino” kara ekonomiku un nodrošināt godīgu konkurenci.

Pašreizējā situācijā virkne godprātīgu Latvijas uzņēmēju, kas ir atteikušies no turpmākas darbības un peļņas Krievijā, ir sekmīgi atraduši citus eksporta tirgus, pārorientējušies, pelna līdzekļus citur, faktiski nonāk negodīgas konkurences priekšā, salīdzinot ar tiem, kuri gan turpina strādāt Latvijā (publiskajos iepirkumos un citviet), gan sadarboties ar Krieviju.

Mūsu piedāvātais likumprojekts “Ekonomiskās drošības nodokļa likums” paredz piemērot papildu 30 procentu nodokli tiem, kuri importē preces no Krievijas, un Latvijas valsts, šīs preces un pakalpojumus apliekot ar nodokli, pelnītu aptuveni 40–50 miljonus, kurus tālāk novirzītu savai drošībai, savai aizsardzībai. Pēc tam lemjam, vai mēs palīdzam Ukrainai vai stiprinām savu dronu kapacitāti... citas vajadzības. Stiprinātu savu aizsardzību no šiem Krievijas riskiem, nevis vienkārši noskatītos... skaisti runājot un paziņojot, ka jāpārtrauc sadarbība ar Krieviju.

Likumdevēja pienākums ir ne tikai runāt vai aicināt, bet arī piedāvāt likumdošanas izmaiņas. To šajā likumprojektā piedāvājām, un tas ir guvis Saeimas atbalstu, virzīsies uz priekšu. Droši vien būs izšķiroši, vai tas paliks kādā komisijas atvilktnē vai tiešām notiks aktīvs darbs un tuvākajos mēnešos mēs to pieņemsim. Ceru, ka tā. Par to noteikti turpmāk ziņosim.

Otrā tēma šodien bija pensiju 2. līmenis. Vēlos iezīmēt, ka šobrīd sabiedriskajā telpā, informatīvajā telpā ir divi viedokļi. Viens viedoklis – pensiju 2. līmenis ir vienreizējs, kolosāls, tajā nav nepieciešami nekādi uzlabojumi, viss ir kārtībā. Tam es īsti līdz galam nepiekrītu. Otro variantu nupat minēja kolēģis – vajag ļaut izņemt visu naudu, gan jau vecumdienās viss būs labi... tā teikt, turēsim īkšķus... šobrīd galvenais ir samaksāt rēķinus un tamlīdzīgi. Tā ir īstermiņa domāšana. “Nacionālā apvienība” to neatbalsta. Mēs esam vērsti uz ilgtermiņu. Līdzīgi kā mēs liedzām privatizēt “Latvijas valsts mežus”, līdzīgi kā mēs cenšamies ar “Altum” programmām veicināt, lai katrai latviešu ģimenei būtu nekustamais īpašums. Līdzīgi arī mēs aizstāvēsim ilgtermiņa pensiju plānus, lai tie būtu. Un katram, kurš vēlas papildus ieguldīt, ir pensiju 3. līmenis, vai akciju tirgos katrs var ieguldīt vai kā savādāk.

Attiecībā uz pensiju 2. līmeni mēs tomēr redzam vienu izņēmumu. Vienīgais izņēmums, mūsuprāt, varētu būt smaga saslimšana. Ja persona var nemaz nesagaidīt vecuma pensiju, tad tiešām varētu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemt, novirzīt veselības aprūpei, zinot, ka mums valstī trūkst finansējuma, lai cilvēki reāli var glābt savu dzīvību, savu bērnu dzīvību vai citas apgādājamās personas dzīvību. Tādu kompromisu mēs piedāvājam starp šiem diviem – “viss ir slikti” un “viss ir labi” – viedokļiem un ceram, ka šobrīd, priekšvēlēšanu laikā, beigsies šī vairāksolīšana un mēs varēsim nonākt pie saprātīga kompromisa viedokļa, kas ilgtermiņā sabiedrībai būtu labvēlīgs.

Noslēgumā man kā no Kurzemes ievēlētam deputātam īpaši jāakcentē, ka šodien izskatījām sabiedrības iniciatīvu “Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām”, akcentējot gan dabas aizsardzību kāpās, piekrastes teritorijās, gan pretrunas Aizsargjoslu likumā, kas liedz šobrīd šajās teritorijās veikt citu uzņēmējdarbību. Bet šiem ārvalstu vēja parku projektiem, kuri šobrīd ir pieteikti un kuriem nav pat skaidras finanšu izcelsmes... nav skaidrs, kādi cilvēki, kādi nodokļi, vai vispār ir finanšu pamatojums šiem projektiem un daudzi citi aspekti... Norādījām arī uz to, ka sabiedrībai ir jābūt demokrātiskiem apstākļiem, kā iebilst vai līdzdarboties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vēja parkiem. Redzam, ka tas šobrīd īsti nav nodrošināts. Līdzīgi kā pašvaldību lēmumus apstrīd attiecīgais ministrs. Mūsuprāt, tas ir nedemokrātiski un būtu jāizstrādā drošības ventiļi, kā mēs šādus jautājumus risinām.

Latvija ir uz energoneatkarības ceļa, mums jau ir daudz jaudas, ir attīstoši projekti, bet šobrīd vēja parku kopējais pieteiktais apjoms četras reizes pārsniedz Latvijas vajadzības. Un šāda pieeja ir nesamērīga, nesaprātīga. Tādēļ aicinām ieklausīties vietējās biedrībās, iedzīvotājos un uzņēmējos. Raudzīsim, lai šī iniciatīva turpinātu aktīvu virzību Saeimā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītājs. Paldies Artūram Butānam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!