Frakciju viedokļi
2026. gada 26. februārī
Vadītājs. Sveicināti, dārgie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un tūdaļ deputāti pastāstīs jums par šodien skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam vārds frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājam Andrim Šuvajevam.
A. Šuvajevs (PRO).
Labdien, mīļie klausītāji! Es ilgāku laiku neesmu bijis “Frakciju viedokļu” formātā, tāpēc man prieks atgriezties. Es īsi iezīmēšu, manuprāt, četras svarīgākās lietas, par ko šodien Saeimā tika diskutēts... un lēmumiem, kas tika pieņemti.
Viena ir saistībā ar jaunajiem likumprojektiem, pie kā Saeima turpmākajos mēnešos strādās. Šodien komisijai tika nodoti vairāki likumprojekti. Manuprāt, svarīgākais ir Sporta likums. Mēs zinām, ka Sporta likums ilgstoši nav ticis atjaunināts, un arī zinām, ka nozarē ir vairāki jautājumi, kuri nav risināti likumiskajā līmenī. Viens no tiem saistās ar sporta nozares finansēšanu. Es ceru, ka, skatot šo likumprojektu, mums izdosies šo jautājumu atrisināt. Arī no PROGRESĪVO frakcijas var gaidīt priekšlikumus jautājumā par to, kā vislabāk finansēt sporta nozari, lai finansējums ir pietiekams, lai tas ir arī prioritāri noteikts un lai šādā veidā varam stiprināt gan mūsu profesionālos sportistus, gan kopumā ikvienu iedzīvotāju, kurš vēlas nodarboties ar sportu. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no tiem jautājumiem, ko turpmākajos mēnešos aizvien biežāk redzēsiet arī ziņu virsrakstos.
Tika izskatīts arī jautājums par telefonkrāpniecību. Arī tur bija atzinums no Pieprasījumu komisijas. Kolēģe Aiva Vīksna no APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas, iespējams, arī par to runās, jums varēs izstāstīt mazliet plašāk.
Telefonkrāpniecība ir temats, kas aizvien vairāk skar mūsu iedzīvotājus. Izkrāptās summas ir pietiekami lielas, tās mērāmas vairākos miljonos. Es arī sagaidīšu, ka Ministru kabinets šo jautājumu sāk risināt vairākos līmeņos.
Viens – ir jānosaka pienākumi telekomunikāciju kompānijām. Otrs – ir jānosaka arī pienākumi kredītiestādēm, finanšu iestādēm. Jautājums ir arī par to, ko darīt ar nereģistrētām SIM kartēm. Pietiekami daudz jautājumu. Skaidrs, ka tikai viens risinājums vienā no segmentiem to visu neatrisinās. Bet valdībai noteikti ir jāpievēršas šim jautājumam, lai iedzīvotāji būtu pasargāti un zinātu, kā rīkoties, ja nu gadījumā viņi kļūst par krāpniecības upuriem.
Savukārt no likumprojektiem, kurus mēs šodien skatījām, ir vērts pieminēt divus.
Viens ir Publisko iepirkumu likums. Arī par to, iespējams, ir daudz dzirdēts. Šis likumprojekts ir nācis no valdības, un otrajā lasījumā tam bija ļoti daudz priekšlikumu. Interesantā kārtā mēs varam redzēt, ka ir ļoti daudz organizāciju, kas ir izteikušās pret šīm virzītajām izmaiņām. Tās var būt pietiekami strīdīgas, tās maina sistēmu. Šeit ir zināmi veidi... tāds kā darījums starp to, ka mēs pieprasīsim vairāk informācijas pēc fakta, nevis pirms fakta par iepirkumu. Cerams, šādā veidā iegūsim skaidrāku izpratni par to, kur aiziet publiskie līdzekļi, veicot iepirkumus. Tā ir tāda informācija, kuras līdz šim mums pietrūkst. Es arī saprotu visus nozaru, organizāciju, kā, piemēram, KNAB, “Delnas”, arī LTRK, iebildumus, bet vēl priekšā ir trešais lasījums, un man noteikti būs interesanti skatīties un vērtēt, kā šis likumprojekts virzīsies uz priekšu.
Visvairāk debates mums izvērtās par Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Puntuļa kungs, kurš sēž no manis pa kreisi, noteikti varēs izstāstīt plašāk. Priekšlikums ir par to, kādā veidā regulēt komunikācijas valodu pakalpojumu sniegšanas vietās. Es un pārējie PROGRESĪVIE neatbalstījām konkrēto priekšlikumu, jo, mūsu ieskatā, tas ir neskaidrs, tam ir ļoti neskaidra piemērojamība, bet bija solījums, ka uz trešo lasījumu to varētu precizēt un salabot.
Tas no manis arī viss.
Jauku visu dienu!
Vadītājs. Paldies Andrim Šuvajevam.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Nauris Puntulis.
N. Puntulis (NA).
Cienījamie klausītāji! Šuvajeva kungs teica, ka, viņa ieskatā, svarīgākais bija Sporta likums. Mēs esam subjektīvi, un, manā skatījumā, šodien svarīgākais bija koncertzāles likums. Es saprotu, ka tas ir ļoti subjektīvs skatījums, bet tas ir tiešām ilgi, ilgi iets ceļš, grūts ceļš, vismaz 35 gadu garš ceļš. Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja koncertzāles likumu, kas piešķir koncertzālei nacionālo interešu objekta statusu un līdz ar to arī atvieglos turpmāko ceļu. Un es ļoti ceru, ka šis ceļš beidzot būs neatgriezenisks.
Otra lieta, ko arī Šuvajeva kungs pieminēja, ir Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Jā, es piekrītu, uz trešo lasījumu tam būtu nepieciešami precizējumi. Taču tas, ko es vēlētos, – lai, veicot šos precizējumus, nepazustu šī priekšlikuma galvenā būtība. Es to nolasīšu divos teikumos: “Patērētāja un pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi. Patērētājam nav tiesību pieprasīt sniegt pakalpojumu citās valodās kā tikai latviešu valodā, savukārt pakalpojuma sniedzējam nav pienākums apkalpot citās valodās kā tikai valsts valodā.” Tā būtu šī priekšlikuma būtība, un es ceru, ka tā saglabāsies arī tad, kad mēs veiksim precizējumus uz trešo lasījumu.
Vēl es gribētu pieminēt dažas “Nacionālās apvienības” iniciatīvas Publisko iepirkumu likumā, kas arī tika pieminētas. Pēc mūsu iniciatīvas ir noteikts pienākums, ka iepirkumu uzraudzībā tiks izmantoti mākslīgā intelekta rīki, kas monitorēs cenas un palīdzēs izķert nelikumīgus un aizdomīgus līgumcenu sadārdzinājumus. Tas atvieglos darbu uzraugošajām iestādēm, žurnālistiem, sabiedrībai, sekojot iepirkumu cenām. Liegt publiskajos iepirkumos iekļaut Krievijas un Baltkrievijas preces un liegt iepirkumos piedalīties uzņēmumiem, kuros peļņu gūst agresorvalsts pilsoņi. Iepirkumi ir instruments, kas nodrošina valsts un pašvaldību funkciju izpildi, kam valsts ik gadu atvēl nepilnus astoņus miljardus. Ir svarīgi, lai šos naudas līdzekļus mēs nesūtām uz Krieviju, bet gan atceramies – katra nopirktā Krievijas prece... automātiski... ir nenopirkta Latvijas uzņēmuma prece.
Un vēl – pēc “Nacionālās apvienības” rosinājuma Saeima pagarināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņu. Tas atvieglos investīciju piesaisti, nosakot paredzamus un skaidrus nodokļu atvieglojumus ilgākā periodā. Šādu soli augstu vērtē gan Latvijas, gan skandināvu uzņēmēji, kas jau šobrīd investē un nodrošina ar darba vietām Liepājā.
Manuprāt, tie ir būtiskākie jautājumi, kas šodien tika skatīti sēdē.
Paldies par uzmanību.
Vadītājs. Paldies Naurim Puntulim.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kļaviņai.
L. Kļaviņa (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Savukārt es no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas puses gribētu akcentēt šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemto Labklājības ministrijas sagatavoto un Sociālo un darba lietu komisijā atbalstīto likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, lai palīdzētu mūsu iedzīvotājiem samaksāt augstos mājokļa rēķinus. Šīs izmaiņas bija plānotas šim ziemas periodam – no 1. janvāra līdz 30. aprīlim –, lai palielinātu koeficientus, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu.
Esam gandarīti, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums ir atbalstīts arī sadaļā... tiem sociālajiem darbiniekiem, kuriem ir šis papildu pienākums – aprēķināt mājokļa pabalstus –, no valsts budžeta pilnībā tiks segtas piemaksas par papildu darbu... intensitāti.
Gribu vērst uzmanību, ka mājsaimniecībām, kuras jau saņem mājokļa pabalstu, to pārrēķinās automātiski, savukārt pārējiem ir jāiesniedz iesniegums... jāvēršas savās pašvaldībās sociālajā dienestā, lai saņemtu šo atbalstu. Ceram, ka tas palīdzēs izturēt šo grūto ziemu... un ir jau marts... tādējādi kopā varēsim palīdzēt tiem, kam šobrīd ir grūtāk.
Kā otro gribētu šodien pieteikt arī Sociālo un darba lietu komisijas apstiprināto pirmajā lasījumā... aicinājumu sākt darbu pie Klīnisko universitātes slimnīcu likuma. Tas ir jauns likums, kas domāts, lai pielāgotu klīnisko universitātes slimnīcu juridisko formu to reālajai lomai.
Kas no tā varētu mainīties iedzīvotājiem... pacientiem? Klīniskās universitātes slimnīcas, tātad Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, ir domāts pārvērst no kapitālsabiedrībām par iestādēm, kas varētu daudz vienkāršāk nodrošināt medicīnisko palīdzību dažādās krīzes situācijās, ļaut slimnīcām vienkāršāk strādāt gan zinātnē, gan pētniecībā, gan sniegt tos nepieciešamos pakalpojumus, kas šāda līmeņa universitātes slimnīcām ir jāsniedz. Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Šodien to vienbalsīgi atbalstīja arī visi klātesošie Saeimas deputāti. Priekšlikumu iesniegšana likumprojekta otrajam lasījumam ir līdz 10. aprīlim. Mēs ceram, ka šī likumprojekta virzība sekmēs veselības pakalpojumu saņemšanu mūsu iedzīvotājiem.
Vēl gribu pieminēt arī likuma grozījumus attiecībā uz valsts aizsardzības mācību. Tātad šis priekšmets būs obligāts arī visiem mācību... studentiem gan tālmācībā, gan neklātienē. Tas tikai sakārto šo, manuprāt, ļoti būtisko mācību priekšmetu – valsts aizsardzības mācību. Tātad visiem vidējās izglītības beidzējiem šis priekšmets būs nokārtots.
Nobeigumā gribu teikt, ka šī bija īpaša nedēļa Saeimā. Saeimā visās komisijās notika atvērto durvju diena nevalstiskajām organizācijām. Jau trešo reizi Saeima rīko šādu atvērto durvju dienu par godu Starptautiskajai nevalstisko organizāciju dienai, ko atzīmēsim rītdien, 27. februārī. Manuprāt, šī bija brīnišķīga iespēja visās komisijās, arī mūsu, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, satikties ar nevalstiskajām organizācijām, kuras aktīvi strādā dažādās jomās, pārrunāt nevalstisko organizāciju sasāpējušos jautājumus un vienoties par iespējamiem likuma grozījumiem, kas varētu uzlabot nevalstisko organizāciju... sekmīgu darbu, tai skaitā sabiedriskā labuma statusa iegūšanu... un citus.
Es gribētu izmantot izdevību un Zaļo un Zemnieku savienības vārdā sirsnīgi sveikt visas nevalstiskās organizācijas, novēlēt tām veiksmi un izdošanos.
Paldies.
Vadītājs. Paldies Līgai Kļaviņai.
Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Zane
Skujiņa-Rubene.
Z. Skujiņa-Rubene (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ar jums kopā šodien Zane
Skujiņa-Rubene no JAUNĀS VIENOTĪBAS. Arī es no savas partijas puses vēlos akcentēt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, par kuriem biju arī referente. Daudz neatkārtojot, ko teica kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības, man šķiet būtiski atzīmēt, ka šajā likumā ir veikti grozījumi, kas paplašina atbalsta saņēmēju loku. Šajā gadījumā tās būs mājsaimniecības, kurās ir bērni līdz 18 gadu vecumam vai pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Šis ir tāds grozījums, par kuru jau vairākkārt tika diskutēts iepriekš, dažus gadus atpakaļ, Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijā. Toreiz gan šis jautājums diemžēl tālāk nepavirzījās. Bet prieks, ka arī ģimenes, kurās aug bērni, tiks papildu atbalstītas, un šis koeficients būs 1,7. Savukārt laikā, kad būs šis valsts sniegtais atbalsts, papildu koeficienta paaugstinājums būs 2.
Tad vēlos vērst arī uzmanību Sporta likumam, kas, mūsuprāt, ir ļoti gruntīgi un labi sagatavots. Sporta likums ir uzrakstīts nu jau gandrīz pirms 20 gadiem, līdz ar to tas vairs neatbilst mūsdienu vajadzībām, un es pati, nākot no parasporta kustības, redzu, ka izmaiņas ir nepieciešamas. Tiešām prieks, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi kvalitatīvu likumprojektu, ko tālāk virzīt, un šodien to apstiprinājām pirmajā lasījumā.
Tīri ieskicējot. Pats galvenais, ko jaunais Sporta likums nostiprinās, būs bērnu un jauniešu sporta loma. Tāpat arī tiks izveidots valsts sporta fonds, vienots valsts sporta reģistrs. Ceram, ka jaunais Sporta likums ne tikai ļaus mūsu cilvēkiem nodrošināt lielāku iesaisti sportā gan jauniešu, gan bērnu, gan senioru... gan citās vecuma grupās, bet arī palīdzēs mūsu profesionālajiem sportistiem sasniegt augstākus rezultātus Eiropas, pasaules čempionātos un, protams, arī gaidāmajās Losandželosas olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs.
Es arī gribu pieminēt Klīnisko universitātes slimnīcu likumu. Tas, kas ir būtiski... un arī neatkārtojoties... tas, ko kolēģe jau iepriekš minēja, – viņa ļoti detalizēti jau pateica to, ka galvenais ieguvējs būs pacients un, protams, arī mediķis... un pacients saņems vēl kvalitatīvāku un pieejamāku veselības aprūpi, kas ir mūsu lielais mērķis. Šis likums dos iespēju slimnīcām mērķtiecīgi plānot izaugsmi, stiprināt kapacitāti un ieviest dažādas inovācijas. Arī atbildīgajā komisijā – Sociālo un darba lietu komisijā –, skatot šo jautājumu... bija vienbalsīgs atbalsts likumprojekta tālākai virzībai.
Paldies par uzmanību. Un tiekamies citreiz.
Vadītājs. Paldies Zanei Skujiņai-Rubenei.
Tagad vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātei Aivai Vīksnai.
A. Vīksna (AS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pārstāvēšu APVIENOTO SARAKSTU. Šodien gribu akcentēt četrus jautājumus.
Pirmais, kā jau minēja kolēģis Šuvajevs, – mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, iesniedzām pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim saistībā ar telefonkrāpniecību. Šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau skatīja pagājušā gada decembrī, un, kā jūs redzat, ir pagājuši trīs mēneši, bet būtībā nekādu aktīvu darbību nav. Tieši tādēļ mēs iesniedzām pieprasījumu, lai aktualizētu šo jautājumu, jo mūsu novadu iedzīvotāji krāpnieciskos zvanus saņem pat četras reizes dienā, un nauda tiek izkrāpta miljoniem.
Savukārt mēs neko īpaši lielu nedarām, gaidām kaut ko... lai gan Lietuvā un Igaunijā jau ir rīcība, arī Spānijā un citās valstīs... bet mēs vēl kaut ko tikai gaidām. Pēc mūsu pieprasījuma iesniegšanas jau sākusies neliela kustība. Šodien LETA ziņās parādījās, ka Satiksmes ministrija tomēr jau sāk domāt par telefonkrāpniecības apkarošanu un priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrēšanu. Tā ka mēs ceram, ka būs aktīvāki pēc šī pieprasījuma iesniegšanas.
Otra lieta, ko jau minēja kolēģi, – šodien mēs izskatījām būtisku jautājumu... kā mēs zinām, šogad bija auksta ziema, un tas skāra ļoti daudz ģimeņu ar bērniem, seniorus. Likumprojektā “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” tika rasti risinājumi. Arī mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, iesniedzām savu priekšlikumu, kas tika daļēji atbalstīts. Tādēļ pašvaldības, kurās jau rindā stāv pēc pabalstiem, varēs sniegt šo palīdzību.
Galvenais tomēr bija, ka mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, rosinājām visiem samazināt pievienotās vērtības nodokli. Ja tas būtu īstenojies, cilvēki jau būtu saņēmuši šo atbalstu. Bet, kā mēs redzam, valdība sāk reaģēt tikai tad, kad jau sākas atkusnis, bet vismaz ir kustība. Mēs šo likumprojektu atbalstījām.
Trešā būtiskā... ko jau sen, no pagājušā gada, gaida uzņēmēji, ir likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, ko mēs atbalstījām otrajā lasījumā. Bija 80 priekšlikumi, un tas tika izdiskutēts darba grupā visu janvāri uz otro lasījumu. Turpināsim arī uz trešo lasījumu pilnveidot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, lai iepirkumu process būtu daudz vienkāršāks un caurspīdīgāks. Iekāpjot uzņēmēju kurpēs, pati... mēs esam piedalījušies šāda veida iepirkumos... tas tiešām šobrīd ir ļoti sarežģīti.
Gribu akcentēt, kas ir būtiski, – uz trešo lasījumu iesniegšu priekšlikumu, ka jau no pirmā eiro šie iepirkumi tiktu publiskoti vienotā vietnē, lai arī uzņēmējs... vai no Gulbenes, vai Smiltenes... piemēram, reklāmas aģentūra redzētu šos iepirkumus... varētu pretendēt arī kādā no Kurzemes novadiem uz šāda veida iepirkumiem. Tātad, lai būtu tiešām caurspīdīgi. Mēs vienmēr sakām, ka šajos iepirkumos mazais bizness nevar piedalīties, bet šī būtu tā iespēja, kad viņi varētu piedalīties un mēs varētu teikt: jā, konkurence palielinājusies, arī mazajam biznesam ir iespējas.
Pēdējais, ko vēlos akcentēt, – APVIENOTĀ SARAKSTA deputāts Edgars Putra iesniedza priekšlikumu likumprojektā “Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, lai darbības termiņš būtu uz nenoteiktu laiku. Kopumā šis likums tika pieņemts.
Līdz ar to īsumā... izskrienot četrām lielām sadaļām.
Jauku šo vakaru un priecīgas brīvdienas! Atpūtieties un baudiet jau silto atkušņa laiku!
Vadītājs. Paldies Aivai Vīksnai.
Raidījumu noslēgs frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšsēdētājas vietnieks Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji visā plašajā Latvijā! Šodien interesanta diena. Trīs galvenās lietas, ko gribu no savas un frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ puses pateikt.
Viens no mūsu pamatakmeņiem ir kuplas ģimenes un atbalsts ģimenēm. Šodien mēs sagatavojām, iesniedzām Saeimai un gribējām, lai tas tiktu nodots komisijām tālāk izvērtēšanai... jautājumu par to, ka no jebkuras māmiņas, kurai ir divi un vairāk bērni, netiek iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tādējādi mēs dotu vairāk fizisku līdzekļu ģimenēm, lai tās varētu, tā teikt, labāk dzīvot. Bet diemžēl Saeima šo jautājumu noraidīja. Tas nekas. Mēs cīnīsimies tālāk. Jau sagatavojam nākamo versiju un iesniegsim atkal. Cīņa nav galā un nebeigsies.
Otrs jautājums, manā skatījumā, arī ļoti svarīgs. Tas ir taisnības jautājums attiecībā pret zemju un mežu īpašniekiem, par uzliktajiem dažādu veidu liegumiem – pilns saimnieciskās darbības liegums vai ainavas liegums un tā tālāk. Ļoti daudz liegumu. Un kompensācijas šobrīd nav taisnīgas. Tas ir punkts viens.
Punkts divi. Privātam zemniekam vai vienkārši zemes, meža īpašniekam var uzlikt pilnu saimnieciskās darbības liegumu uz visu teritoriju. Tas nav samērīgi. Iedomājamies, kas notiktu, ja visiem valsts mežiem uzliktu pilnu saimnieciskās darbības aizliegumu un maksātu no valsts budžeta kompensāciju. Tas ir bankrots ne tikai “Latvijas valsts mežiem”, bet arī valstij kopumā. Līdz ar to mans skatījums ir, ka tas nav samērīgi. Un es piedāvāju variantu – ne vairāk kā 30 procentiem no kopējās platības var uzlikt liegumu. Protams, jābūt arī taisnīgai kompensācijai. Ja šo nevar izdarīt, tad lai dod zemi vai mežu citā vietā, kādā īpašnieks grib. Diemžēl šo jautājumu valdošā koalīcija arī neatbalstīja, bet, kā jau par iepriekšējo jautājumu, arī par šo noteikti cīnīsimies.
Protams, mēs iesniedzām arī saistībā ar speciālajām ekonomiskajām zonām – gan Liepājas, gan Latgales... jo, mūsu skatījumā, ir svarīgi atbalstīt šīs ekonomiskās zonas. Manā un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, nav svarīgi tagad to ierobežot kaut kādā laikā. Mēs gribējām, lai ir neierobežots termiņš. Bet diemžēl atkal valdošie, kā saka, šos jautājumus noraka. Bet ir pozitīvais – vismaz tika atbalstīta speciālā ekonomiskā zona gan Latgalē, gan Kurzemē.
Divas lietas, ko vēl gribu pateikt no sevis... proti, šodien bija protests Jēkabpilī saistībā ar skolu slēgšanu. Es gribu izteikt savu personīgi un partijas pilnu atbalstu cilvēkiem, kas cīnās par savām skolām. Jaunās VIENOTĪBAS valdīšanas laikā Latvijas Republikas teritorijā ir slēgtas vairāk nekā 400 skolas. Ne tikai manā, bet arī mūsu partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, tas ir nepieņemami, ka skolas nevis ver vaļā, bet slēdz. Tanī pašā laikā mēs veram vaļā jaunus, modernus cietumus. Jāsaprot pašiem, kas notiek ar valsti, ja skolas slēdz un cietumus ver vaļā. Tā ka pilns atbalsts – malači tie, kas cīnījās Jēkabpilī, izgāja ielās un izteica savu viedokli. Tā ir viena lieta.
Otra lieta, ko es no sevis gribu pateikt, – šodien mēs savācām parakstus un iesniedzām Saeimai jautājumu, kuru skatīs nākamās nedēļas Saeimas sēdē –par pensiju 2. līmeņa atdošanu cilvēkiem. Tā ir cilvēku nopelnītā nauda, un nav pieņemams, ka šo naudu pārvalda ārvalstu bankas un pat valstij no tā nav nekāda labuma, nerunājot jau par pašiem cilvēkiem, kuri naudiņu ir nopelnījuši. Domāju, tas ir taisnīgi – jādod cilvēkam iespēja – vai nu viņš šo naudu atstāj pensiju 2. līmenī, vai izņem pilnībā, vai izņem daļēji, vai ieskaita pensiju 1. līmenī, vai ieskaita pensiju 3. līmenī. Cilvēkam ir jābūt izvēles brīvībai par viņa nopelnīto naudu. Tas, ja šādu likumu pieņems, tikai un vienīgi dos uzticību valstij un pensiju sistēmai kopumā.
Noslēdzot savu runu, gribu teikt: ja šīs Saeimas darbības periodā mums neizdosies pieņemt šos svarīgos likumprojektus, tanī skaitā par ģimenes jautājumiem, pensiju 2. līmeni, cilvēkiem ir jāsaprot, ka nākamās vēlēšanas, kas būs šogad, 3. oktobrī, faktiski būs kā referendums. Vai jūs gribat dzīvot tā, kā jūs dzīvojat šobrīd, kad Latvija ir pēdējās vietās visos ekonomiskajos rādītājos, tanī skaitā dzimstības jautājumos? Vai – mēs dzīvojam pa jaunam, ejam skaistu, jaunu ceļu, aktīvu, uz ģimeni, kristīgām vērtībām, ekonomikas izaugsmi vērstu... arī atdodam cilvēkiem iespēju pašiem lemt par pensiju 2. līmeni, lai viņi tērē naudu savām vajadzībām – kredītu segšanai, veselības uzlabošanai vai jebkam citam.
Sasāpējušu jautājumu ir ļoti daudz. Mēģināsim risināt. Tā ka turpinām strādāt.
Paldies visiem par uzmanību. Lai jaukas un izdevušās brīvdienas! Paldies.
Vadītājs. Paldies Edmundam Zivtiņam.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties! Uz sadzirdēšanos nākamreiz!