Frakciju viedokļi

2026. gada 19. februārī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Vitenbergam. Lūdzu!

 

J. Vitenbergs (NA).

Labvakar, radioklausītāji! Noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde. Kā vienu no galvenajiem jautājumiem gribu uzsvērt demisijas pieprasījumu Raimondam Čudaram – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram. Šāds solis tika sperts, jo Raimonds Čudars kā ministrs jau ilgstoši ir strādājis pret sabiedrības interesēm, ir nostājies uz kara takas pret pašvaldībām, arī apturot to teritoriju plānojumus. Viņš norāda, ka plānojumos, kuri ir izstrādāti kopā ar iedzīvotājiem, nav ņemtas vērā vēja parku attīstītāju un būvnieku intereses. Bauskas teritorijas plānojums ir viens no šādiem piemēriem. Viņi norāda, ka šajos plānos ir nepamatotas prasības tieši par vēja parku būvniecību.

Ja skatāmies no otras puses, no pašvaldības puses, tās prasības ir samērīgas – neļaut vēja parkus būvēt tuvāk par diviem kilometriem no apdzīvotām vietām, neļaut tos būvēt uz auglīgajām lauksaimniecības zemēm.

Vēl viens jautājums, par kuru Čudara kungs arī ir izteicies... nav iespējams vai nav atļauts būvēt lielas cūku fermas Iecavas pilsētas pievārtē. Tā ka likumsakarīgas prasības. Rodas jautājumi, tiešām daudz jautājumu. Kādēļ Čudara kungs tik aktīvi iestājas un lobē šādu uzņēmēju intereses, ja novadā un citās Latvijas teritorijās var atrast dažādas vietas, kur ar šādu saimniecības veidu varētu nodarboties?

Jā, bija debates, arī citu politisko spēku kolēģi aicināja... un norādīja uz dažādām Čudara kunga darba nepilnībām, minot arī neseno piemēru... ar mērķi ierobežot saimniecisko darbību gandrīz visā Latvijas piekrastē, zvejniekiem neļaut iet jūrā ar savām airu laiviņām, nodarboties ar dažādiem aktīvās atpūtas veidiem. Tas viss kopumā rada tādu situāciju, ka nav nekādu šaubu par to, ka Čudara kungs ar savu darbu netiek galā.

Diemžēl šodien viņš nebija ieradies. Kā noskaidrojās, viņš ir devis priekšroku braucienam uz Indiju, lai pamācītu indiešus, motivētu viņus darboties mākslīgā intelekta jomā. Situācija ir absurda, ja ministrs nevar atsaukties uzaicinājumam un aizbraukt uz Kolku pie zvejniekiem uz sarunu, nevar aizbraukt uz Bausku, bet uz Indiju var aizbraukt. Tā ka jautājums ir par viņa prioritātēm. Bet, jā, koalīcija piesedz viņa, es pat teiktu, neizdarības. Izskatās, ka Čudara kungs turpinās darbu līdz šīs valdības pilnvaru beigām.

Otrs jautājums, ko gribu uzsvērt, – “Rail Baltica” likums, ilgi gaidīts likums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar šo likumu strādājām, sagatavojām un nodevām to pirmajam lasījumam. Bet sākotnējās gaidas neapstiprinājās. Šis likumprojekts šobrīd ir diezgan pliks, ja tā var teikt. Mēs gaidījām, ka tur būs konkrētas... arī premjeres atbildība, ka viņa uzņemsies... un koordinēs sadarbību starp dažādām ministrijām, taču to neesam sagaidījuši. Šodien šis likumprojekts tika atbalstīts, un noteikti sekos virkne priekšlikumu, lai aicinātu premjeri ar konkrētu regulējumu, kas viņai ir jādara un kur jāiesaistās, lai uzlabotu projekta pārvaldību.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Vitenbergam.

Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Liene Gātere. Lūdzu!

 

L. Gātere (PRO).

Labdien, cienītie klausītāji un skatītāji! Saeimas šodienas sēdē tika pieņemti vairāki svarīgi lēmumi. Īpaši es gribētu izcelt divus no tiem.

Pirmais – tika pieņemti vēsturiski grozījumi Jaunatnes likumā, kuri veicinās jauniešu līdzdalību... bet arī palielina jauniešu... definīciju, palielina vecumu no 25 uz 30 gadiem. Līdz ar to mēs esam līdzvērtīgi, kā tas ir Eiropā.

Otri svarīgi grozījumi, kas šodien tika atbalstīti, ir grozījumi Krimināllikumā, kuri Juridiskajā komisijā sākotnēji neguva atbalstu, līdzīgi kā tie neguva atbalstu arī pirms pāris gadiem, kad līdzīgus grozījumus ierosināja Ģenerālprokuratūra. Pirmajā lasījumā Saeimas sēdē mēs spējām panākt šo grozījumu tālāku virzību.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šie grozījumi regulē jeb nosaka kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos jeb, kā mēs tautā saucam, par karteļiem. Diemžēl šīs aizliegtās vienošanās ir bijusi daļa no Latvijas ikdienas publiskajos iepirkumos. Katrs šāds gadījums grauj uzticību valstij gan no uzņēmēju puses, gan no sabiedrības puses, kas godprātīgi, grūti... maksā nodokļus, bet pēc tam redz, ka tie neiet kopējam sabiedrības labumam, bet tikai šauru grupu interesēm. Tas arī grauj ārvalstu investoru interesi šeit ieguldīt kapitālu. Tāpēc šodien deputāti parādīja, ka ir viena daļa, kas iestājas par tiesiskumu un godīgu konkurenci un nesamierinās ar pašreizējo sodu politiku par aizliegtu vienošanos.

Mēs arī zinām, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs fiziskajām personām ir noteikta kriminālatbildība, arī reāls brīvības atņemšanas sods un aizliegums ieņemt amatus. Arī OECD ir uzsvērusi, ka efektīvs veids, kā cīnīties ar karteļiem, ir kombinēt administratīvo atbildību un kriminālatbildību. Tāpēc kriminālatbildība, par ko arī šodien deputāti vienojās pirmajā lasījumā, var radīt pastiprinoši atturošu efektu uzņēmumu vadītājiem, privātpersonām, fiziskajām personām, tā var mainīt šo uzvedību un mazināt vēlmi slēgt aizliegtas vienošanās, iesaistīties karteļos.

Tātad šodien mēs atbalstījām virzību uz godīgu konkurenci, uz taisnīgumu, un frakcija PROGRESĪVIE arī turpinās pieskatīt šo likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā. Turpināsim skaidrot šo grozījumu nepieciešamību, arī būtību, lai šis likumprojekts tiktu atbalstīts un stātos spēkā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Lienei Gāterei.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

 

R. Petraviča (LPV).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tie paredz noteikt lielāku mājokļa atbalstu personām ar zemiem ienākumiem. Sakarā ar to, ka šis gads ir sācies ar lielu aukstumu un siltumenerģijas un elektroenerģijas cenas ir būtiski pieaugušas, ģimenēm ar zemiem ienākumiem ir lielas grūtības samaksāt rēķinus, un šajā likumā tiek palielināti koeficienti, kas paredz lielāku mājokļa pabalstu. Šodien likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, un nākamajā ceturtdienā likums tiks pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šodien bija iesniegusi lēmuma projektu – uzdot Ministru kabinetam meklēt risinājumu, lai atņemtu pilsonību Mamikinam, cilvēkam, kurš ir atklāti aicinājis uz terorismu un masu slepkavošanu. Tāds cilvēks nevar būt Latvijas valsts pilsonis, jo viņš ir aicinājis citu valsti uzbrukt valstij, kuras pilsonis viņš ir. Atbildīgajām iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai meklētu risinājumus, kādā veidā Krievijas propagandistam un teroristam varētu atņemt Latvijas pilsonību. Diemžēl koalīcija balsoja “pret” šī lēmuma projekta nodošanu izskatīšanai Ministru kabinetam, šis lēmuma projekts tika nodots komisijai.

Tad vēl šodien frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīja demisijas pieprasījumu Jaunās VIENOTĪBAS viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Čudaram sakarā ar viņa izdotajiem rīkojumiem, lai apturētu Preiļu un Bauskas pašvaldību plānojumus, ar ko viņi paredzēja ierobežot vēja parku izplatību.

Cilvēki ir sanākuši neskaitāmās sapulcēs, runājuši, diskutējuši un pieņēmuši lēmumus tā, lai viņiem šajā novadā būtu iespējas dzīvot, lai viņi varētu saglabāt savas mājas, savas ainavas un audzināt bērnus... un aicinātu vēja parkus izvērsties tur, kur tie netraucē vietējiem iedzīvotājiem. Bet Čudara kungs diemžēl nav ieklausījies pašvaldībā... pašvaldības cilvēkos. Viņa izpratnē cilvēka balss neko nenozīmē, un tiek uztverts, ka lauku cilvēki ir pārāk emocionāli un īsti nesaprot, ko viņi prasa. Līdz ar to mēs prasām nekavējoties ministra demisiju. Diemžēl koalīcija neatbalstīja šo demisiju.

Šodien tika izskatīts arī pieprasījums veselības ministram. Tajā mēs bijām uzdevuši jautājumu: kurš uzņemsies atbildību par simts miljoniem, kas ir papildus nepieciešami, lai izbūvētu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusu? Šī būve bija jāpabeidz jau 2023. gadā, un izmaksas bija prognozētas 88 miljoni. Šodien paredzamais būves nodošanas projekts ir 2029. gads. Un papildus tam ir nepieciešami vēl simts miljoni. Neesam sadzirdējuši no ministra, kurš uzņemsies atbildību par šādu līdzekļu izšķērdēšanu.

Pirmajā lasījumā atbalstījām “Rail Baltica” likumprojektu, bet atbalstījām ar tādu domu, ka likumā ir jāiestrādā, kurš uzņemas atbildību par šā projekta virzību un visām neveiksmēm. Atbildība ir jāuzņemas premjerministrei un satiksmes ministram. Jau miljoni... desmitiem miljonu ir iegāzti pālī Daugavā, ir iegāzti tramplīnā, kas ved ne uz kurieni. Mūsu kaimiņi lietuvieši iet uz priekšu ar saviem risinājumiem, plānojumiem un jau sāk likt Eiropas platuma sliedes. Arī igauņi daudz ātrākā tempā ir uzsākuši šo dzelzceļa izbūvi, un viņi to pabeigs līdz 2030. gadam, bet diemžēl viņiem nebūs uz kurieni braukt, jo Latvija – kā iepriekšējais satiksmes ministrs teica – labākajā gadījumā šo projektu pabeigs tikai 2050. gadā. Tas ir tāds kauna traips, ja mēs nevaram saglabāt cieņu savu kaimiņvalstu acīs un izdarīt to, par ko esam uzņēmušies atbildību. Līdz ar to mēs zaudējam...varam zaudēt visus Eiropas Savienības līdzfinansējumus.

Tas man īsumā ir viss šajā vakarā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ramonai Petravičai.

Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Inese Kalniņa. Lūdzu!

 

Inese Kalniņa (JV).

Labvakar, godātie klausītāji! Kā svarīgāko šodien vēlos izcelt Saeimas uzsākto cīņu ar karteļiem, kad iepirkumos notiek slepenas sarunāšanas par tirgus sadali, par cenām. Komercdarbības vidē šāda prakse ir ļoti iesakņojusies.

Lai mēs panāktu taisnīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu visiem, lai neciestu sabiedrība kopumā – valsts, pašvaldības, patērētāji, uzņēmēji –, frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA izstrādāja un šodien Saeimas sēdē izskatījām un pirmajā lasījumā guvām atbalstu grozījumiem Krimināllikumā. Grozījumi ir paredzēti, lai šādas slepenās sarunāšanas tiktu izbeigtas, jo šobrīd esošais regulējums Konkurences likumā īsti nestrādā. Ar to vien, ka tiek sodītas juridiskās personas, nepietiek.

Līdz ar to grozījumi paredz, ka sods ir jāuzliek arī fiziskajām personām, kuras ir tie sarunātāji, kas īsteno aizliegtas vienošanās. Paredzam, ka, ja šī likumprojekta virzība turpināsies veiksmīgi, mēs varētu sakārtot konkurences vidi, un tas būtu nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijas vēsturē, jo šī cīņa ilgst visus neatkarības gadus.

Tas šodien ir svarīgākais.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Kalniņai.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

 

J. Viļums (AS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Īsumā par Saeimā notiekošo. No savas puses gribu pateikt to, ka mēs esam vairs tikai seši runātāji, septītā frakcija Saeimā ir izjukusi, nosaukums tai bija “Stabilitātei!”. Tā teikt, atcerēsimies ar labu vārdu.

Protams, šī frakcija kopumā Saeimā ir diezgan iezīmējusies ar saviem balsojumiem, parādot faktiski atbalstu Kremļa politikai. Arī šodien saistībā ar balsojumu par paziņojumu, kas izstrādāts Ārlietu komisijā, lai atbalstītu Ukrainu smagajā cīņā, kas ilgst jau četrus gadus, attiecīgie deputāti vai nu nebalsoja, vai atturējās.

Mums, protams, ir svarīgi atcerēties, kas notiek Ukrainā. Un šis paziņojums Saeimā tika atbalstīts. Šajā nedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā būs vairāki pasākumi. Aicinu iedzīvotājus iespēju robežās iesaistīties labdarības pasākumos, kas, zinu, notiek Latgalē, daudzi pasākumi notiek Rīgā... faktiski visā Latvijā. Cīņa, kas notiek Ukrainā, mums ir it kā fonā, bet tā mums jāpatur prātā visur, arī šeit, Saeimā.

Tāpēc valdības ikdienas darbs mūs uztrauc. Frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS vērš uzmanību uz tām neizdarībām, kas saistītas gan ar “Rail Baltica”, gan ar reģionālo attīstību. Ne velti šodien beidzot Saeimā nonāca likumprojekts, kas saistīts ar “Rail Baltica”... un ar atbildības noteikšanu šī projekta īstenošanai. Mēs redzam, ka šobrīd notiek tāda savstarpēja vainas novelšana no premjeres puses uz satiksmes ministru, no satiksmes ministra puses uz Finanšu ministriju un tā tālāk. Šāda bezatbildīga rīcība, manuprāt, nav pieļaujama. Mums visiem jāsaprot, ka tā ir mūsu atbildība gan par Latvijas nākotnes budžetiem, gan attieksmi pret mūsu vistuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju.

Frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS atbalstīja VARAM ministra Čudara demisijas pieprasījumu. Protams, argumentācija ir plaša. No savas puses gribu uzsvērt divus punktus.

Pirmām kārtām Nacionālā botāniskā dārza faktiski likvidācija Salaspilī. Tas darbojas, bet šobrīd būs tikai Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība. Tātad nacionālas nozīmes struktūrvienība, mūsu kopīgā bagātība faktiski tiek pazemināta statusā. Manuprāt, tas nav pareizi.

Man īpašs pārmetums Čudara kungam ir par to, ka tā sauktā Ministru kabineta komiteja, kas darbojas ar speciālu mērķi – veicināt Latvijas austrumu teritoriju ekonomisko un drošības situāciju –, pēdējo reizi ir sanākusi 2024. gada septembrī. Manuprāt, tas nav pieļaujams.

Ministram būtu jāatbild uz visiem šiem jautājumiem. Diemžēl viņš ir komandējumā. Manuprāt, tas iezīmē kopīgo problēmu Saeimā – ka ministri nelabprāt vai vispār nenāk uz Saeimu un nemēģina atbildēt uz parasti, protams, opozīcijas uzdotajiem jautājumiem. Dažreiz esam šādus pieprasījumus pārcēluši uz nākamo sēdi, kad attiecīgais ministrs var ierasties, bet šoreiz tā nenotika. Katrā ziņā, kā jau teicu, sekosim līdzi valdības darbam.

Pēdējais punkts, kam gribu pievērst uzmanību, ir Latgales koncertzāle “Gors”. Šodien Saeimā nonāca vairāk nekā 10 tūkstošus iedzīvotāju parakstu savākušais iesniegums. Tas tiek nodots Ministru kabinetam.

Latgales apakškomisija šo jautājumu vakar skatīja sēdē. Praktiski visi Saeimas deputāti, kas ir ievēlēti no Latgales un atbalsta Latvijas valsts kopējo politiku, protams, seko tam, kas notiek Rēzeknē, jo Rēzeknē esošās Latgales vēstniecības “Gors” darbība ir svarīga ne tikai Latgalei, bet visai Latvijai. Un šobrīd izskatās, ka Kultūras ministrija nāks uz Saeimu ar likumprojektu... sola līdz marta vidum. Sekosim līdzi. Domāju, ka Saeimas vairākums atbalstīs šīs koncertzāles kā nacionālas nozīmes objekta nostiprināšanu. Tiek piedāvātas dažādas juridiskās formas, iespējams, būs nodibinājums. Bet šī ir ārkārtas situācija, un mums kā valstij jānāk talkā, lai noturētu šo valstiski svarīgo objektu Rēzeknē.

Paldies jums par uzmanību. Sekojiet līdzi politikai un katrai partijai, ko tā dara, kā rīkojas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Pārraidi “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Jānis Dinevičs. Lūdzu!

 

J. Dinevičs (ZZS).

Labvakar, cienījamie klausītāji! Labvakar, cienījamie skatītāji! Gribu sadalīt šīsdienas plenārsēdi divos blokos: pirmais – likumdošanas rutīna; otrais – politiskās aktualitātes. Sākšu ar politiskajām aktualitātēm.

Darba kārtības pirmais punkts bija lēmuma projekts par atbalstu Ukrainai. Varētu likties, ka šim motivācijas daļā ir grūti vēl ko pielikt klāt... pie tiem nodarījumiem, ko ir izdarījusi Krievija attiecībā pret Ukrainas valsti un tās iedzīvotājiem. Tomēr pēdējā laikā atbalsts Ukrainai mazinās. Līdz ar to paziņojums, ko pieņēma Saeima, vēlreiz pasvītro, ka Latvijas Republikas Saeima konsekventi ir pozīcijās, kurās esam bijuši visu laiku, un mūsu atbalsts Ukrainai tās taisnīgajā cīņā nemazinās.

Otrais – no politiskā bloka... Mamikins. Tas ir cilvēks, kurš Maskavā aicina sākt karadarbību pret Baltijas valstīm, slepkavot Baltijas iedzīvotājus. Un, lai cik tas nebūtu dīvaini, viņš ir Latvijas Republikas pilsonis. Mums ir zināma atbildība par šo cilvēku, ja viņš ir Latvijas Republikas pilsonis. Kādā veidā no šīs pilsonības varētu atbrīvoties? Nav tik vienkārši. Eiropas Savienība uzstāj, ka nedrīkst vairot nepilsoņus. Ja Mamikinam ir tikai Latvijas pilsonība un mēs to atņemtu, mēs būtu konfrontācijā ar Eiropas Savienības uzstādījumiem. Līdz ar to šis jautājums tika nodots komisijai. Komisija meklēs juridiski korektu risinājumu, lai Mamikinam atņemtu Latvijas pilsonību.

Trešais – neuzticība ministram Čudaram... arī pretenzijas pret ministru Abu Meri... par Stradiņiem. Jā, abiem kungiem var pateikt pietiekami daudz pārmetumu, bet galīga viņu atbildības pakāpes izvērtējuma joprojām nav. Viens jautājums tiks skatīts Satversmes tiesā. Citi jautājumi tiek skatīti deputātu vidū. Šobrīd ZZS nebija gatava nobalsot par ļoti aktīvu rīcību pret abiem minētajiem ministriem. Laiks rādīs, kādi jauni pavērsieni nāks šajā lietā.

Pārejam pie likumdošanas rutīnas. Bija pietiekami daudz dažādu interesantu jautājumu. Pakavēšos tikai pie dažiem.

Izglītības likuma otrreizēja caurskatīšana. Tas ir likums, kuru prezidents lūdza Saeimai caurskatīt otrreiz. Manuprāt, ļoti pamatoti. Tā kā to ir lūdzis prezidents, būtiskas izmaiņas šajā likumā izdarīt nevar, tikai par laika grafikiem... un tā tālāk. Valdošā koalīcija bija izstrādājusi savu redzējumu šajā jautājumā, un valdošās koalīcijas redzējums tika pieņemts.

Otrais, kā jau kolēģi minēja, ir likumprojekts “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”. Gribu teikt, ka ar šo projektu ir milzīgas neskaidrības, bet ir viens moments – izstāties no šī projekta ir neiespējami – neiespējami! –, neskatoties uz milzīgām nejēdzībām un to, ka mums viens kilometrs maksā divreiz dārgāk nekā kaimiņiem. Izstāties šobrīd ir neiespējami. Vainīgie jāsauc pie atbildības. Vainīgie jāsoda, bet ir jāatrod mehānisms, kā koordinēt, kā uzlabot darbu, lai šis projekts tiktu novests līdz galam. Tāpēc šis likumprojekts... izmaiņas... tika pieņemts pirmajā lasījumā.

Vēl viena neliela piebilde. Reizēm šis projekts liekas kaitinošs, bet tas ir tāds projekts, kas paliek daudzām paaudzēm. Manuprāt, mums ir jārod risinājums, lai šo projektu realizētu.

Pēdējais – aizliegtas vienošanās vai karteļi. Šeit kolēģi sajūsmā stāsta, kāds tas ir milzīgs veiksmes stāsts, ka šis likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Frakcijas ZZS viedoklis atšķiras no koalīcijas partneru viedokļa. Mēs balsojumā atturējāmies, jo kaimiņi, tie paši igauņi, ir nākuši pie pārliecības, ka kriminalizācija neko labu nav devusi – tiesvedības parasti ir daudz ilgākas, nekā tas ir administratīvajā procesā. Līdz ar to mums radās būtiskas šaubas. Nav tā, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs attiecīgie risinājumi tiek veikti caur kriminalizāciju. Manuprāt, nākamie lasījumi rādīs, vai ir iespējami loģiski labojumi, ZZS skatījumā. Tādā gadījumā ZZS varēs šo likumprojektu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dinevičam.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!