Frakciju viedokļi
2026. gada 22. janvārī
Vadītājs. Sveicināti, dārgie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un tūdaļ deputāti pastāstīs jums par šodien skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Selmai Teodorai Levrencei.
S. T. Levrence (PRO).
Sveiciens visiem šajā sniegainajā un aukstajā ceturtdienas pēcpusdienā! Šodien raidījumā frakciju PROGRESĪVIE pārstāvu es, Selma Teodora Levrence. Kopumā uzskatu, ka mums ir bijusi ļoti produktīva un arī pozitīva Saeimas sēde. Ir pieņemti vai tālāk virzīti vairāki svarīgi lēmumi. Vēlētos izcelt dažus no tiem, ar kuriem arī es personīgi turpināšu strādāt Juridiskajā komisijā.
Starp tiem ir, piemēram, kriminālatbildības atcelšana bērniem par narkotisko vielu lietošanu. Svarīgi atzīmēt, ka tas attieksies tikai uz nepilngadīgām personām, tātad bērniem. Un tas attieksies tikai uz lietošanu. Būtībā mērķis šim likumprojektam ir novērst gadījumus, kad bērni neapdomīgās situācijās, bīstamās situācijās, veselībai vai dzīvībai bīstamās situācijās nonāk narkotiku lietošanas dēļ. Tas nenāk tikai no politiķiem. Šo jautājumu sākotnēji virzīja Latvijas Ārstu biedrība un OPEN centri, kas tieši strādā ar jauniešiem, no kuriem daudzi saskaras ar šādām problēmām. Bet liels prieks, ka šodien izdevās šo jautājumu virzīt uz priekšu. Ļoti ceru, ka vērtēsim šo jautājumu zinātniski arī turpmāk un darīsim to, kas ir vislabākais, lai pasargātu jauniešus, un to, kas ir vislabākais sabiedrības veselībai.
Gribētu arī izcelt, ka nodevām komisijām grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par karteļu jeb neatļautu vienošanos veidošanu. Arī šis ir plaši izskanējis jautājums gan attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, gan attiecībā uz, piemēram, mazumtirdzniecību. Ļoti plaši ir izskanējis arī jautājums par dzīves dārdzību un to, kāpēc ikdienā nepieciešamie produkti Latvijā ir daudz dārgāki nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Un arī šis aspekts varētu būt viens no veidiem, kā mēs varētu to risināt.
Diemžēl atbalstu neguva opozīcijas piedāvātie grozījumi, kurus PROGRESĪVIE atbalstīja, par to, lai Valsts kontrole varētu uzraudzīt un kontrolēt arī Saeimas izdevumus. PROGRESĪVIE turpinās iestāties par labas pārvaldības principiem un to, lai likumi attiektos arī uz Saeimu… tie paši likuma principi attiektos arī uz Saeimu.
Noslēgumā vēlētos izcelt arī to, ka ir izdevies atrisināt jautājumu par vinjetēm, kurš bija plaši izskanējis, kā arī virzīt vairākus svarīgus uzlabojumus Imigrācijas likumā, kā arī Jaunatnes likumā. Vēlos izcelt vairākus svarīgus aspektus, piemēram, to, ka Latvijas Jaunatnes padomei tagad būs likumā paredzēta formāla loma, kā arī to, ka vismaz otrajā lasījumā jau ir atbalstīta jauniešu vecuma paplašināšana līdz 30 gadiem. Tā ka sveiciens visiem vecjauniešiem. Jūs vēl kādu laiku būsiet jaunieši.
Un tas no manis arī viss. Paldies.
Vadītājs. Paldies Selmai Teodorai Levrencei.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Vitenbergs.
J. Vitenbergs (NA).
Labvakar, radioklausītāji! Šodien bija gara sēde, un gribētu uzsvērt pāris svarīgus lēmumus, kurus šodien Saeima pieņēma. Viens no tiem – par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas režīma turpmāku darbību. Šobrīd ir paredzēts, ka tas ir spēkā līdz 2035. gadam, bet grozījumi paredz, ka šāds režīms būs spēkā līdz 2050. gadam, ir pagarināts termiņš. Tā ir skaidrība uzņēmumiem, kuri šobrīd jau strādā šajā speciālajā ekonomiskajā zonā, un arī skaidrs signāls potenciālajiem investoriem, jo pāris gadi… 10 gadi, lai veiktu milzu investīcijas, tas nav termiņš, kas to noteikti veicinātu. Tā ka kolēģi šodien atbalstīja, turpināsim darbu, lai būtu skaidrs lēmums jau tuvākajā laikā.
Otra svarīga tēma, par kuru sabiedrībā ir diskusija pēdējo nedēļu laikā, ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara rīcība, kurš vienpersoniski, nu, ar tādiem apšaubāmiem argumentiem ir apturējis gan Bauskas, gan Preiļu pašvaldības teritoriju plānojumus un ir paudis skaidru signālu, ka arī citas pašvaldības, ja tajās būs kādi ierobežojumi vēja parku būvniecībai, nevarēs saskaņot savus teritoriju plānus. Tā ka būtībā ministrs iet gan pret pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Ja mēs runājam par Bausku, tad pašvaldība savā plānojumā ir paredzējusi, ka uz valstī auglīgākajām zemēm šādus parkus būvēt nevarēs. Nevarēs būvēt arī tuvāk par diviem kilometriem no apdzīvotām vietām. Es domāju, katrs saprot šo pašvaldības lēmumu, tas ir tapis kopā ar iedzīvotājiem – nebūvēt vēja parku blakus Rundāles pilij, uz valstī auglīgākajām zemēm, kaut jau šobrīd ir speciāli Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, ka uz šīm nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēm vienīgais, ar ko var nodarboties, ir lauksaimniecība.
Sagatavojām virkni jautājumu Čudara kungam, kurus tad arī uzdosim, lai saprastu, kas viņam ir svarīgāk: pāris potenciālie vēja parku būvētāji vai sabiedrība kopumā. Arī par to, vai šīm pašvaldībām… šobrīd arī izskan, ka nebūs iespējams saskaņot tādus teritoriju plānus, kuros ir kaut kādi ierobežojumi vēja parkiem. Nu, absurda situācija, un tiešām rodas šaubas par ministra apsvērumiem, kādēļ viņš tā rīkojas. Ja atbildes mūs neapmierinās, tad pieprasījums pārtaps ministra demisijas pieprasījumā. Tā ka noteikti sekosim līdzi situācijai, kā tā attīstās, un neļausim ministram Čudaram rīkoties pret sabiedrības interesēm.
Paldies.
Vadītājs. Paldies Jānim Vitenbergam.
Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam.
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Interesanta šodien bija Saeimas sēde. Neiedziļināšos sīkumos, bet pateikšu no savas puses un no LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, kas mums liekas ļoti svarīgs un aktuāls.
Proti, pirmais ir tas, mēs kā frakcija iesniedzām priekšlikumu, lai Valsts kontrole varētu kontrolēt Saeimu, kā Saeima tērē nodokļu maksātāju līdzekļus. Diemžēl jāsaka, pateicoties koalīcijai, šis priekšlikums netika atbalstīts. Tātad arī turpmāk Saeimu nevarēs kontrolēt. Varēs tērēt uz nebēdu, neraugoties uz to, ka mūsu valstī 25 procenti iedzīvotāju ir uz nabadzības sliekšņa. Manā skatījumā, tas nav godīgi, tas ož pēc tiesiskā nihilisma.
Otrs jautājums, neapšaubāmi, ir ļoti svarīgs jautājums zemgaliešiem. Zemgaliešiem tieši… vispār tas ir svarīgs visai valstij. Runa ir par vēja parkiem. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir kategoriska pret zaļo kursu, Eiropas šo zaļo murgu – es gribētu teikt un atvainoties par šiem izteikumiem. Rudenī gaidāmajās vēlēšanās jums būs jāizvēlas, par ko balsot – vai jūs atbalstāt vēja parkus uz savām auglīgajām zemēm vai ne. Mēs kā partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ to kategoriski neatbalstām, neatbalstījām un neatbalstīsim arī turpmāk.
Nākamais jautājums, par ko mēs iesniedzām… saistībā ar paralimpiešu apbalvošanu. Manā skatījumā, tā ir liela netaisnība, ka cilvēki popularizē Latviju, par saviem līdzekļiem tiek līdz olimpiādei un izcīna augstas vietas, pirmās vietas, atved mums… un slavina mūsu Latvijas vārdu pasaulē, bet šeit, atvainojiet, naudiņas nav. Mūsu skatījumā, tā bija milzīga netaisnība, uz ko mēs arī norādījām. Nu, diemžēl Saeimas atbalstu neguva.
Ko es vēl gribētu uzsvērt un kas, manā skatījumā, ir ļoti būtiski, tas ir mūsu ceļu stāvoklis, Latvijas ceļu stāvoklis. Uz mūsu ceļiem ik gadu iet bojā simtiem cilvēku, un man liekas, ka tas nav pieņemami. Un 30, nu jau 35 gados Latvija nav uzbūvējusi faktiski nevienu ātrgaitas šoseju. Tāpēc arī šodien mēs atbalstījām iedzīvotāju iniciatīvu, kas ir vērsta uz to, lai Liepājas ceļu pārbūvētu par četru joslu ceļu visā garumā. Es gribu uzsvērt, ka Liepājas ceļš… šoseja, ir “visasiņainākais” ceļš. Ja mēs pavērtēsim 30–50 gadu garumā, tas ir “visasiņainākais” ceļš. Ja mēs būtu uztaisījuši šo četru joslu ceļu 10 gadus atpakaļ, tas jau būtu “atpircies”. Piemetināšu tikai to, ka četru joslu ceļa viens kilometrs izmaksā 10 miljonus eiro.
Visiem jauku vakaru! Un turpinām strādāt!
Paldies.
Vadītājs. Paldies Edmundam Zivtiņam.
Nākamais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs.
A. Saļimovs (ST!).
Sveicināti, cienījamie klausītāji! Šodien tiešām bija diezgan apjomīga sēde, bija daudz jautājumu. Es vēlos izteikties par pāris likumprojektiem… par ko bišķiņ gribu jums izstāstīt.
Pirmais, kas man traucē, ir autoceļu likums, ko mūsu Valsts prezidents atsūtīja atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Diemžēl šodien Saeima atbalstīja šī likuma pieņemšanu. Tas nozīmē, ka, visticamāk, tomēr mēs, mūsu zemnieki, mūsu autovadītāji, kuriem kravas mašīnas ir līdz trīsarpus tonnām, tomēr maksās par vinjeti. Es no savas puses redzu, ka tas vienkārši ir slepens papildu nodoklis, kas joprojām mazina mūsu konkurētspēju Baltijas tirgū. Neatbildēts paliek galvenais jautājums: kādēļ šo nodevu vispār palielināt? Kur ir aprēķini, kur ir pamatojums, kā tieši šī nodeva jāpaceļ, un kādēļ tādā apmērā? Un vispār – kā tas uzlabo mūsu konkurētspēju?
Es vēlos arī atgādināt par nepatīkamo situāciju pagājušogad, kad Rīgā pirmsskolas izglītības iestādes konkursa iepirkumā uzvarēja Lietuvas uzņēmums, kurš joprojām… līdz šodienai… turpinās barot mūsu bērnus. Tā ka mēs savā zemē nevaram pabarot savus bērnus. Man liekas, tas ir kauns. Un šodien mums, visai Saeimai, visiem deputātiem, jācīnās par to, lai mūsu vietējie zemnieki, mūsu vietējie sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji barotu mūsu bērnus mūsu skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Es domāju, ka tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Tā ka šie visi 53 miljoni aizgāja uz Lietuvu. Es neesmu pret to, lai lietuvieši arī pelnītu, bet mums savā zemē vismaz jācīnās, mums kopīgiem spēkiem ir jāveido konkurētspēja.
Otrs jautājums. Ļoti īsi par izmaiņām Imigrācijas likumā. Par šodien saņemto iniciatīvu par to, lai ārzemniekus, viesstrādniekus, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja vai darba vīza, ja gada laikā viņi saņem trīs administratīvos sodus, būtu tiesības izraidīt no valsts. Es domāju, ka tas ir bišķiņ pārspīlēti, un to samērīgumu mēs dziļāk apskatīsim otrajā lasījumā. Mēs esam absolūti pret to.
Novēlu jaukas brīvdienas un stipru veselību!
Paldies.
Vadītājs. Paldies Amilam Saļimovam.
Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pieņēma vairākus likumus, kā arī uzsāka darbu ar jauniem normatīvajiem aktiem. Par dažiem kolēģi jau stāstīja. Es pievērsīšu uzmanību atsevišķiem. No tādām būtiskākajām lietām, kas šodien tika skatītas, gribu informēt, ka Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem, termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem, kuri atkārtoti pārkāpuši Latvijas likumus.
Šodien mēs arī sākām strādāt… un Juridiskajai komisijai tika nodots likumprojekts, kas paredz grozījumus attiecībā uz narkotiskajām vielām. Likumprojekts paredz, ka turpmāk pie atbildības nesauks nepilngadīgos, kuri lietojuši narkotikas. Redzu, ka vairākiem kolēģiem ir liels entuziasms. Domāju, ka ir pilnīgi pamatoti un pareizi uzskatīt, ka ar kriminālsodiem nevar reaģēt uz cilvēkiem ar atkarībām. Ir tomēr ļoti svarīgi, lai kriminālsodu vietā būtu efektīvi instrumenti, kas var pasargāt bērnu dzīvības un novērst šīs sērgas izplatīšanos. Jo gadījumā, ja mums nebūs atbildības, ja policists nevarēs pienākt pie bērna, ja nebūs speciālu programmu, kas bērniem var palīdzēt atturēties no tādu vielu lietošanas, rezultātu mēs nesasniegsim. Līdz ar to Juridiskajā komisijā būs nopietni jāizvērtē šis piedāvājums un praktiskie risinājumi.
No būtiskām lietām gribu minēt arī grozījumus Krimināllikumā, kurus izskatīs Juridiskā komisija un kuri paredz noteikt kriminālatbildību kartelistiem – cilvēkiem, kas veic aizliegtas… vienojas, noslēdz aizliegtas vienošanās par preču un pakalpojumu sadārdzinājumu. Runa nav par kaut kādiem atsevišķiem latiem, eiro, dolāriem, runa ir par miljoniem, kas ir pārmaksāti, kas būtībā ir izkrāpti no pašvaldību un valsts budžetiem. Patlaban tiem cilvēkiem nav nekādas atbildības. Juridiskās personas, uzņēmumi var tikt sodīti ar naudas sodu, bet cilvēkiem, kas veic šīs darbības, nekādas atbildības nav – ne administratīvā soda, ne kriminālatbildības.
Līdz ar to Juridiskajā komisijā apspriedīsim šo jautājumu, un es ceru, ka, tāpat kā šodien tika atbalstīts priekšlikums uzsākt šo darbu, tāpat arī tiks atbalstīts konkrēts risinājums. Un tad tas būs ne tikai likumprojekts, bet arī likuma norma.
Paldies.
Visu labu!
Vadītājs. Paldies Andrejam Judinam.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Didzis Zemmers.
D. Zemmers (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Tiešām šodien bija ļoti ražīga Saeimas sēde, un man prieks par kolēģiem. Diskusijas bija konstruktīvas. Uzklausījām cits cita viedokli. Šajā laikā, kad mēs pieminam barikāžu laiku – ir pagājuši 35 gadi –, es domāju, ka visi atcerējāmies Rīgu… ka uz Rīgu devās cilvēki no reģioniem… lauksaimnieki… Cilvēki nebaidījās, lai gan pirms tam Lietuvā jau bija asiņainie notikumi. Un cilvēki bija šeit, Rīgā, pavadīja dienas un naktis, sildījās pie ugunskuriem, bija vienoti, cits citu saprata, cits citu balstīja. Un varbūt arī šajā laikā mēs nosargājām to mūsu… atkal saņemto brīvību, un to nevar novērtēt par zemu. Tajā laikā arī cilvēki, kuri vadīja kolhozus un organizēja mūsu cilvēku nokļūšanu šeit, Rīgā… es domāju, viņi ir pelnījuši lielu paldies. Un ne tikai tie cilvēki, kuri ir saņēmuši… vai reģistrējušies kā barikāžu dalībnieki, bet arī tie, kuri ir bijuši barikādēs, piedalījušies, bet nav pieteikušies, vai arī nav saņēmuši goda zīmi.
Skatoties šobrīd uz Saeimu, daudzi jauni cilvēki – divi pat no frakcijas vadītājiem – tajā laikā vēl nebija dzimuši. Harijs Rokpelnis no Zaļo un Zemnieku savienības – viņam bija tikai trīs gadi. Tātad mēs šo 30 gadu laikā esam veidojuši šo valsti, un šobrīd tā ir arī šīs Saeimas un šo cilvēku, jauno cilvēku, atbildība, kā mēs tālāk dzīvosim.
Manuprāt, skatoties uz to laiku, uz tiem cilvēkiem, kas brauca no laukiem ar cerību, ka veidos savas saimniecības, būsim spēcīgi… ir īstais brīdis arī pastāvēt par Latvijas interesēm Eiropas Savienībā saistībā ar nākamo daudzgadu budžetu, panākt un cīnīties, lai mūsu lauksaimniekiem tiešmaksājumi būtu vienlīdzīgi… kā šobrīd ir Eiropas Savienībā. Tas ir mūsu visu kopīgs uzdevums, valdības uzdevums, valdības vadītājas uzdevums, un mums ir jāpanāk, lai pret mūsu lauksaimniekiem būtu vienlīdzīga attieksme.
Paldies.
Jauku vakaru!
Vadītājs. Paldies Didzim Zemmeram.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars.
E. Tavars (AS).
Sveicināti, godātie klausītāji! Saeimas šodienas sēde iezīmēja vairākas labas lietas un vairākas problemātikas. Labā lieta, ka mēs beidzot izskatījām Imigrācijas likumu un to pavadošo likumprojektu, kur citstarp ir ļoti būtiskas Eiropas Savienības kopējās regulas un direktīvas prasības pārņemšanas, lai mums būtu vienota migrācijas politika. Vienlaikus šajā pašā kontekstā ir īpaša dalībvalstu vienošanās, kas ir cits formāts, citi likumi… mēs zinām, ka Polija un Lietuva migrantu uzņemšanā no trešajām valstīm ir saņēmusi diezgan lielu izņēmumu, ko diemžēl mēs nevaram teikt par Latviju. Tā ka mūsu ārlietu resoram ir zināma daļa atbildības vai, kā minimums, viņiem jāatzīst, ka ir sanākusi neveiksme.
Tā ka viena sadaļa bija šī migrācijas politika… kas bija laba lieta, ko šodien mēs izskatījām Saeimā paralēli tiem procesiem, kas notiek Ministru kabinetā un Eiropas Komisijā… kur varbūt mums tā neveicās.
Pie negatīvā es tomēr gribu akcentēt, ka autoceļu lietošanas nodeva jeb tā saucamie vinjetes maksājumi tomēr būs. Izņēmums ir cenu pieaugumā N1 kategorijā, respektīvi, tās ir automašīnas ar masu no trīs līdz trīsarpus tonnām… N1 kategorija – tie ir pikapi, mazie busiņi. Mājražotājiem, uzņēmējiem, tiem visiem, šī cenu pieauguma starpība stājas spēkā tikai ar nākamā gada 1. janvāri. Respektīvi, koalīcija izlēma, ka šis cenu pieaugums būs pēc vēlēšanām. APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalstīja šādu ideju, šādu pieeju. Mēs arī aicinājām Valsts prezidentu publiski pārskatīt šo ideju. Viņš likumu atgrieza atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Tad koalīcija veica tikai nelielas dekoratīvas izmaiņas, bet pēc būtības gan jaunie ceļa posmi, gan maksas pieaugums tomēr stājas spēkā. Un tā nav laba lieta.
Tieši tāpat arī tālmācībā. Izglītības likumā tālmācība 1.–6. klasei… Aptuveni 2,5 tūkstoši bērnu ikdienā izvēlas tālmācības programmu. Viņu vecāki tālmācību 1.–6. klasei izvēlas dažādu apsvērumu pēc. Tie ir ne tikai diplomātu bērni, tie ir sportistu bērni, tie ir bērni ar īpašām vajadzībām, tās ir ģimenes, kurās bērniem varbūt ir grūtāk mācīties vai viņi mācās tādā Latvijas vietā, kur tuvākā skola ir stipri tālu, jo viņu valsts ir aizslēgusi tuvāko skolu. Ļoti nopietni būs apgrūtināta iespēja lemt… jocīgā kārtā pašvaldībai būs jālemj… ģimenēm un šiem bērniem… ņemt dalību šajā tālmācības procesā.
Tāpēc šodien mēs, frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS, un arī es personīgi, parakstījām vēstuli Valsts prezidentam – izmantot Valsts prezidenta pilnvaras un atgriezt šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, lai mēs šīs kļūdas labotu.
Tāpat mēs Saeimā ļoti nopietni paralēli sekojam līdzi ārpolitikas notikumiem. Šodien sanāca Latvijas Republikas Saeimas deputāti, kuri strādā Amerikas Savienoto Valstu deputātu sadarbības veicināšanas grupā. Uzklausījām mūsu vēstnieci Amerikas Savienotajās Valstīs un problemātiku, kas skar… Un gatavojamies nākamnedēļ ārlietu debatēm. Būs garas un plašas diskusijas, un es domāju, ka ir lietas, kur mums noteikti šobrīd ārlietās ir jābūt vienotiem… mēs nevaram pieļaut, ka “lielā piecinieka”… ārlietu piecinieka galvenās amatpersonas publiski plēšas par vienu vai otru parakstītu vēstuli. Mūsu ārējā ārpolitikā mums jābūt vienotiem kā nekad. Tas ir Latvijas nacionālajās interesēs.
Paldies par uzmanību.
Vadītājs. Paldies Edgaram Tavaram.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz.