Frakciju viedokļi
2026. gada 15. janvārī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Naurim Puntulim. Lūdzu!
N. Puntulis (NA).
Labdien, cienījamie klausītāji! Tā kā šajā gadā šī ir mūsu pirmā tikšanās, vispirms novēlu visiem laimīgu jauno gadu.
Šodienas sēdē lielāko rezonansi izsauca premjeres demisijas pieprasījums, ko iesniedzām mēs, “Nacionālā apvienība”. Kā pirmais parakstītājs šim pieprasījumam biju es.
Kā jau varēja paredzēt, debates vairāk izvērtās par Nacionālās drošības koncepcijas saturu, nevis par formu, ko es gribēju uzsvērt… jo par saturu mēs esam daudz diskutējuši. Atgādināšu tikai to, ka “teikuma priekšmets”, kā es mēdzu teikt, bija tas, ka “Latvijas Sabiedriskajam medijam” ar 2026. gada 1. janvāri (kas jau ir pagājis datums) bija jāatsakās no krievu valodas. Es tiešām nevēlējos, ka mēs vēlreiz diskutētu par saturu un par šo koncepciju kopumā, bet gan par tās tiesisko aspektu. Proti, šī koncepcija ir Saeimas lēmums, un mēs visi zinām, ka Saeimas lēmums netiek ievērots. Mēs nedrīkstam to atstāt bez ievērības, jo tādā veidā mazinām jau tā zemo sabiedrības uzticību Saeimai un Ministru kabinetam. Tā mēs nedrīkstētu turpināt, tādēļ es vairāk meklēju risinājumus, kā to atrisināt. Uzskatu, ka tas arī bija mūsu pienākums. Es ceru, ka premjere, kura izturēja šo uzticības balsojumu, atradīs risinājumu, jo mana pieredze rāda, ka šādus risinājumus var atrast.
Nākamais, ko gribu pieminēt, ir barikāžu dalībnieku atbalsta programma, kas tika noraidīta. Šī nav pirmā reize, kad kāds nāk ar šādu ideju… īpaši šobrīd, barikāžu laikā. Man kā barikāžu dalībniekam, protams, tas būtu bijis patīkami, taču, ja likumprojekts tiktu nodots komisijai un pēc tam tiktu pieņemts likums, man būtu neērti skatīties acīs tiem tūkstošiem barikāžu dalībnieku, kuri kāda iemesla dēļ atšķirībā no manis nebūtu paspējuši piereģistrēties un paliktu ārpus šiem atbalstiem. Es justos neveikli viņu priekšā tikai tāpēc, ka esmu bijis pamanāmāks, bet to, ka mans ieguldījums tāpēc būtu bijis lielāks, es neapgalvotu.
Man gandarījumu sniedza arī likumprojekts otrajā lasījumā par Kuldīgas vecpilsētas attīstību, jo man ir subjektīva attieksme pret to. Šis ceļš iesākās laikā, kad es vadīju Kultūras ministriju. Esmu gandarīts, ka Kuldīga ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, un gandarīts par katru lēmumu vai likumu, kas šinī virzienā iet. Es ticu, ka pēc neilga laika Kuldīga patiešām būs pērle un milzīgs tūristu magnēts.
Tas ir viss, ko es šodien gribēju teikt. Došu vārdu nākamajiem kolēģiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Naurim Puntulim.
Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Paldies. Cienījamie radioklausītāji, visiem laimīgu jauno gadu!
Ziemas sesiju uzsākām ar ļoti svarīgiem jautājumiem. Kā galvenajam gribu pieskarties tam, ka šobrīd ir barikāžu laiks. Mēs esam pateicīgi tiem cilvēkiem, kas piedalījās barikādēs, bija uz barikādēm, kas darīja visu, lai mēs varētu dzīvot drošā un brīvā valstī.
Manā un mūsu frakcijas, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, skatījumā, valsts nedara pietiekami daudz, lai pateiktu paldies tiem cilvēkiem, kas bija uz barikādēm. Viņi apzinājās, kur viņi brauc, kur iet un kas viņus sagaidītu, ja šīs barikādes un mūsu Atmodas laiks nebūtu izdevies. Tāpēc šīs trīs vienkāršās lietas, kas nav fiskāli ietekmīgas, ir cieņas izrādīšana un paldies pateikšana ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. Proti, mēs bijām ieplānojuši trīs lietas.
Pirmā lieta – šie cilvēki, kuri 1991. gadā bija uz barikādēm, varētu divus gadus ātrāk pensionēties; otrā lieta – viņiem nebūtu jāmaksā pacientu nodeva; trešā lieta – viņi noteiktā kārtībā varētu saņemt atvieglojumus medikamentu iegādei.
Diemžēl šie priekšlikumi jau kādu trešo reizi netika atbalstīti. Man šķiet, ka šis ir īstais laiks – barikāžu laiks – kad, kā saka, karotīte ir dārga tanī brīdī, kad ir pusdienas vai brokastis un kad tā ir vajadzīga, un šis bija īstais brīdis, lai pateiktu paldies un pateiktu to ar jūtamiem argumentiem. Diemžēl Saeimas vairākums uzskatīja to par mazsvarīgu lietu un likumprojekts pat netika nodots komisijai. Nebija jau runa par to, lai to piedāvājumu apstiprinātu, bija runa par to, lai likumprojektu nodotu komisijai, kur varētu smalkāk izvērtēt šo jautājumu, jo, kā zināms, visa Latvija jau piedalījās barikādēs. Ja vīrs bija uz barikādēm, kā saka, ar dakšām rokā, tad sieva palika mājās un pieskatīja kūti, rūpējās par slaucamo govi.
Bet tā ir sanācis, ka mēs varam atzīmēt… tikai tos, kas ir bijuši un reģistrējušies kā barikāžu dalībnieki. Šis process nav apstājies. Tā ka es ieteiktu visiem, kas ir bijuši to skaitā… arī tiem cilvēkiem, kas rūpējās par tautsaimniecību un tanī laikā pieskatīja saimniecību… vai vēl kaut ko tamlīdzīgu… veda uz Rīgu ēst un cienāja barikāžu dalībniekus ar tēju… vajag pieteikties kā barikāžu dalībniekam. Jo nebija jau tā, ka tikai tie, kas bija uz barikādēm… visa Latvija toreiz stāvēja par brīvību. Tāpēc man ir tāds neliels rūgtums sirdī par to, ka… mēs jau nu varējām atbalstīt šo priekšlikumu un tādā veidā pateikt paldies tiem cilvēkiem. Manā skatījumā, tas bija viens no galvenajiem jautājumiem.
Par Siliņas kundzes demisiju. Kā jau es minēju, tad, protams, viņa ir pelnījusi demisiju, bet ne par šiem argumentiem, kas tika minēti. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ tuvākajās nedēļās šos svarīgos argumentus uzliks uz papīra. Un par šiem svarīgajiem argumentiem, kā es minēju, – tā ir migrācija, kas nomāc Latviju. Igauņi izcīnīja, lai viņiem nesūta migrantus no Eiropas. Latvija diemžēl to nespēja izdarīt. Tātad mūsu ārlietu dienests, visi mūsu cilvēki, kas strādā Briselē un… nav izpildījuši savus tiešos darba pienākumus. Tā rezultātā mēs vai nu maksāsim 20 tūkstošus par katru migrantu, vai būs jāuzņem tik daudz migrantu, cik Brisele teiks. Manā skatījumā, tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem.
Protams, visi šie ekonomiskie jautājumi, – iekonservētais “zelta” pālis Daugavā, “Rail Baltica”, kas acīmredzot nekad netiks pabeigts, tas, ka mūsu ceļi ir sabrukuma stāvoklī un naudu mēs nevaram atrast. Tātad ļoti daudz svarīgu jautājumu, par kuriem mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, pieprasīsim… un es ceru, ka arī vairākas frakcijas atbalstīs.
Tā ka tā pagāja šī diena.
Visiem paldies, un vēlreiz gribu novēlēt laimīgu jauno gadu un izdevušos šodienu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Augustam Brigmanim. Lūdzu!
A. Brigmanis (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Sveicu jūs visus jaunajā gadā!
Šis ir barikāžu laiks, un arī es pievienojos visiem… saku dziļu paldies tiem cilvēkiem, kas bija uz barikādēm, un tiem, kas atbalstīja barikāžu dalībniekus, jo var teikt… lielos vilcienos… visa Latvijas tauta bija uz barikādēm. Barikāžu laiks mums atgādina to, cik droši un stipri mēs esam… cik mēs varam būt stipri un droši. Zināmā mērā tas saistīts arī ar to, kādus likumus un lēmumus mēs pieņemam, kā varam nodrošināt savu tautu ar tām lietām, ko sabiedrība vēlas.
Šodien mums bija tāds ļoti emocionāls jautājums. Jautājumi, kas skar valdības demisiju, vienmēr ir emocionāli. Tie balstīti uz dažādiem argumentiem. Šoreiz tas bija jautājums par valodu, citreiz tie ir bijuši jautājumi par ekonomiska rakstura lietām. Bet es gribu pateikt tikai vienu – ļoti maz laika ir palicis līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Nepilns gads. Pašreiz valstij tomēr ir vajadzīga stabila valdība, jo ievilkt valsti kaut kādās politiskās intrigās, politiskās peripetijās, manuprāt, būtu bezatbildīgi. Ir lietas, kas ris labāk, ir lietas, kas ris sliktāk, bet, kopumā ņemot… vadoties no šiem apsvērumiem, Zaļo un Zemnieku savienība šajā brīdī neatbalstīja valdības demisijas pieprasījumu un ir apņēmības pilni strādāt atlikušo sasaukumu esošajā valdībā līdz galam.
Protams, mums ir savi jautājumi, kurus vēlamies un arī mūsu vēlētājs vēlas, lai šajā atlikušā periodā izdarām. Vai tas būtu aizstāvēt mūsu cilvēkus, lauksaimniekus Eiropā par tiešmaksājumiem nākamajā plānošanas periodā, vai tie būtu jautājumi par mūs visus satraukušo tēmu – migrācijas draudu pieaugumu Latvijā. Tēmu ir ļoti daudz, un tās visas ir akūtas. Teikšu tā, šo jautājumu risināšanā ir vajadzīga rīcībspējīga valdība.
Zaļo un Zemnieku savienība turpmākajā periodā pieies šo jautājumu risināšanai ar visu atbildību. Novēlu jums šajā gadā drošu Latviju.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Augustam Brigmanim.
Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam. Lūdzu!
A. Saļimovs (ST!).
Sveicināti, cienījamie klausītāji! Pirmām kārtām, ņemot vērā, ka notika mūsu šī gada pirmā Saeimas sēde, vēlos jums novēlēt veiksmīgu šo gadu un arī izturību. Lai viss izdodas! Diemžēl slimības, vīrusi, visādu veidu gripa nekur nepazūd, tāpēc novēlu visiem stipru veselību.
Šodien mēs runājām… pati galvenā tēma bija “Nacionālās apvienības” iniciatīva – Ministru prezidentes demisijas pieprasījums. Mēs nepiedalījāmies balsojumā, jo neatbalstām argumentus, kas bija norādīti šajā lēmuma projektā. Ja būtu citi argumenti vai cits pamatojums, tad mēs atbalstītu Ministru prezidentes demisijas pieprasījumu.
Kāpēc mēs nepiekrītam? Tāpēc, ka krievu valodas neizmantošana mūsu saziņas līdzekļos – radio un citos –, domāju, ir liels mīnuss, jo tas nenes nekādu apdraudējumu mūsu valstij. Par kādu apdraudējumu mēs runājam, ja tulkosim “Panorāmu” krievu valodā un dublēsim trešdaļai valsts iedzīvotāju? Jo vairāk mēs informēsim iedzīvotājus par to, kas notiek Saeimā, kas notiek valdībā, kas notiek valstī, jo labāk.
Ne tikai cilvēki no Krievijas runā krieviski. Vēlos jums atgādināt, ka visus bijušo padomju republiku iedzīvotājus vieno krievu valoda. Patīk jums vai ne, bet krievu valodas izmantošana radio… sabiedriskajos medijos… būtu arī ar cenzūru. Skaidrs, ka tā informācija, kas būtu sniegta iedzīvotājiem, tiktu pārbaudīta, lai nebūtu pret mūsu valsti. Tā ka mēs uzskatām – tas nenes nekādu apdraudējumu. Mēs šāda veida lēmuma projektu nevaram atbalstīt.
Saistībā ar Ministru prezidenti un valdības darba kvalitāti. Protams, mēs neesam apmierināti, jo pēdējo gadu laikā ārējā parāda palielināšana kļuva par ieradumu, tas sistemātiski palielinājās. Tajā pašā laikā solītais taupības režīms kaut kur pazuda. Ministru prezidente televīzijā ir izteikusies (pats dzirdēju), ka pēdējos gados viņi ir ieekonomējuši vairāk nekā 800 miljonus. Es tam neticu – es tam neticu! Tāpat viņa varēja mierīgi pateikt, ka ir ieekonomēti 10 miljardi… vai viņi varēja paņemt vēl 20 miljardus, palielināt ārējo parādu, bet viņi nav to izdarījuši. Tādas lietas viņi pasniedz mums kā kaut kādus sasniegumus, bet tā nav.
Domāju, daļa sabiedrības lasa ziņas, arī rečekisti no “Re:Baltica” uzbruka Ministru prezidentei, ka viņa izplata ne visai… maigi sakot… puspatiesību saistībā ar to, ka ir mazinājusies ienākumu nevienlīdzība, tomēr fakti rāda pavisam pretējo. Un daudz visādu lietu, kas notiek mūsu valstī, kas saistītas ar “Rail Baltica” un “airBaltic”, arī labklājība… sociālā labklājība kopumā valstī ir ļoti vāja, mēs stipri atpaliekam no mūsu kaimiņiem.
Tā ka mums visiem jāstrādā mūsu valsts attīstībai.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Amilam Saļimovam.
Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Anna Rancāne. Lūdzu!
A. Rancāne (JV).
Labdien! Laimīgu jauno gadu visiem! Lai jaunais gads būtu tikpat spraigs un jaunām domām piepildīts kā pirmā šī gada Saeimas sēde, kura, lai gan nebija gara, bet bija tiešām ļoti spraiga. Tika pieņemti vairāki svarīgi likumi un atbalstīti likumprojekti, kas ir svarīgi visas valsts, šoreiz – arī Latgales reģiona, attīstībai.
Gribu uzsvērt otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā”, ar kuru arī Alūksne kā austrumu pierobežas novads tiek ietverts Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā. Viens no priekšlikumiem šā likuma grozījumos ir Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarināšana, kas ir ļoti svarīga.
Saistībā ar šo tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, lai arī šai ekonomiskajai zonai pagarinātu darbības termiņu. Kāpēc tas ir svarīgi? Tas ir svarīgi investīciju pilnvērtīgai izmantošanai, tas ir svarīgi reģiona konkurētspējai, lai komercsabiedrības varētu saņemt nodokļu atvieglojumus, lai varētu piesaistīt reģionam investorus.
Ir arī tā, ka vēl ir jāveic līdzvērtīgi grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”. Tas attiecas ne tikai uz Latgales ekonomiskajām zonām, tas ir svarīgi arī pārējiem reģioniem. Un tas ir tālākais darbs, kas būs jādara.
Vēl šajā sēdē bija kārtējais premjeres Evikas Siliņas demisijas pieprasījums. Debates izvērsās ne tik daudz par valsts valodas lomu un tiesisko aspektu, bet par visu iespējamo, kas saistīts ar valsts attīstību. Protams, valdībai ir jāatbild par visu, kas notiek valstī, un šādu demisijas pieprasījumu acīmredzot vēl būs daudz, bet gribas novēlēt opozīcijai būt konstruktīvai un runāt vairāk tieši par izskatāmo jautājumu, ne par visu iespējamo, kā šoreiz tika runāts.
Protams, valsts drošības koncepcijā ietvertās normas valsts valodas tiesiskā aspekta saglabāšanai ir ļoti svarīgas, bet ir nepieciešamas arī diskusijas par mazākumtautību valodu lietošanu “Latvijas Sabiedriskajā medijā”, un tur ir nepieciešams iesaistīt gan Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, gan “Latvijas Sabiedrisko mediju”. Domāju, ka šīs diskusijas vēl būs. Bet demisijas pieprasījumu Evika Siliņa izturēja, es domāju, ļoti cieņpilni un ļoti pamatoti.
Vēl mani iepriecināja arī likumprojekta “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums” virzība, jo šāda vecpilsēta… Tā tiešām ir Latvijas pērle, kas jāsaglabā. Protams, ir jādomā vēl par vienu tādu ļoti īpašu pērli – Ludzu, kurai arī vecpilsēta ir īpaša un ir īpaši saglabājama. Bet arī tas ir nākamo gadu jautājums.
Noslēdzot gribu apsveikt jauno deputāti Lieni Gāteri ar deputāta pilnvaru apstiprināšanu un novēlēt viņai veiksmīgu darbu Saeimā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Annai Rancānei.
Tagad vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Nupat pieminētā Liene Gātere runās pēc manis. Tā ka esiet nedaudz pacietīgi, un dzirdēsiet arī Lieni. No savas puses varu teikt, pievienoties iepriekš teiktajam, ko Rancānes kundze pieminēja saistībā ar Latgales speciālo ekonomisko zonu. Protams, ir apsveicami, ka ir pagarināts tās darbības laiks uz… tiks pagarināts acīmredzot līdz… nedaudz, nedaudz pagarināts par dažiem gadiem.
Bet, kā jau teicu debatēs, ir jāsaprot, ka šīs speciālās ekonomiskās zonas statuss neatrisina visas Latgales un arī Alūksnes, kura tagad tiks pievienota šīs zonas darbības teritorijai, problēmas. SEZ likums un tā ietekme ir aptuveni 5–10 procenti no kopējās reģiona ekonomikas. Līdz ar to mums valdības līmenī, Saeimas līmenī jādomā par nākamajiem konkrētajiem soļiem, kā stiprināt ekonomiku reģionā, Latvijas austrumu teritorijā… kas noteikti svarīgi arī drošības kontekstā. Un investīciju piesaiste tur šobrīd ir ļoti grūta, jo es saprotu, ka visi investori apzinās Krievijas tuvumu, un mēs redzam, ka investīcijas valstī tāpat nenāk daudz. Uz Latvijas austrumu teritoriju, ja nemaldos, ir kādi 2 vai 3 procenti no kopējām ārvalstu investīcijām, kas vispār valstī ienāk. Tas ir viens.
Otra lieta, kas jāpiemin… jāsaka, priecīgs es esmu par to, ka šodien Saeima lēma neskatīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (trešajā lasījumā), kurā ir iestrādāta tik daudz apspriestā tālmācības atcelšana 1.–6. klasei. Tātad šis likumprojekts paliek uz nākamo nedēļu. Skatīsimies, vai koalīcija būs kaut ko izdomājusi… labāku risinājumu… vai nedaudz piekāpsies opozīcijas norādītajiem argumentiem, vai, teiksim sarunvalodā, dragās uz priekšu un diemžēl šo tālmācības iespēju atņems daudzām… varbūt ne tik ļoti daudzām ģimenēm, kā kādreiz liktos. Tie nav tūkstoši un desmiti tūkstošu, bet tomēr aiz katra šī bērna ir ģimene, kurai ir jārisina problēmas, kā nodrošināt bērnam kvalitatīvu izglītību. Ja tas ir attālos reģionos, ir mobings vai dažādas citas problēmas, kuras jūs zināt noteikti labāk par mani, it sevišķi, ja šis likumprojekts interesē… Katrā ziņā šis jautājums ir jārisina, nevis vienkārši kā buldozeram jārullē uz priekšu.
Diemžēl šodien atkal tika atlikta Imigrācijas likuma skatīšana. Mēs to neizdarījām pagājušā gada pēdējā sēdē, un šodien atkal izskatīšana tika atlikta. Es zinu, ka atbildīgās komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis par to ir, nu, teiksim tā, dusmīgs, jo šie jautājumi nedrīkst gaidīt, tie ir jāizskata. Diemžēl koalīcija izlēma šodien šo visu atkal atlikt.
Likumprojektā “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajā lasījumā ir veikti daži, teiksim tā, kosmētiski labojumi. Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, jau norādījām, ka šie grozījumi pēc būtības ir atgriešanās pie tā, kas likumā jau bija bijis kādu laiku. Tā kā tās normas nestrādā un neietekmē siltumenerģijas cenas ne Rīgā, ne citās pilsētās, tad pēc būtības šodien veiktie grozījumi ir tikai kosmētiski, tie nerisina problēmu. Vēlam veiksmi parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājam Kulberga kungam, kurš tieši pie šī jautājuma šobrīd strādā. Kad saņemsim rezultātus, es domāju, tur būs vairāki priekšlikumi arī likumdošanai, lai tiešām tiktu pie rezultāta.
Par valdības vadītājas demisijas pieprasījumu minēšu tikai to, ka Siliņas kundze patiešām šodien vēl palika amatā. Tikai nepiekritīšu kolēģiem, kas teica, ka bija ļoti pārliecinošs balsojums. Es atgādināšu, ka tikai 45 deputāti no 100 šodien bija spējīgi nobalsot par Siliņas kundzes valdības turpināšanu. Un man ir jāatzīmē, ka tādas frakcijas kā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un “Stabilitātei!” (gan arī šobrīd diez ko stabila nav) tomēr abas divas nebalsoja par demisiju, faktiski atbalstīja Siliņas kundzes darbu tālāk. Līdz ar to, lūdzu, ņemiet vērā ne tikai vārdus, bet arī darbus.
Tagad ir barikāžu atceres laiks. Es katram novēlu atsaukt atmiņā tos notikumus, kas bija pirms 35 gadiem. Es domāju, katram ir ko atcerēties… un ir gana emocionālas atmiņas. Šīs emocijas, lai arī 35 gadus senas, mums ir jāpatur sirdī. Lai tās mūs vada darbos, ikdienas darbos, neatkarīgi no tā, vai esam vienkārši Latvijas pilsoņi vai Saeimas deputāti. Mums ir jātur rūpe par mūsu valsts neatkarības un brīvības saglabāšanu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.
Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Liene Gātere. Lūdzu!
L. Gātere (PRO).
Labdien! Laimīgu visiem 2026. gadu! Gads man ir iesācies ar jaunu nodaļu. Šodien devu svinīgo deputāta solījumu un ieguvu Saeimas deputāta mandātu. Strādāšu PROGRESĪVO frakcijā. Tas nozīmē, ka mūsu frakcijā kļūs par vienu deputātu vairāk. Mēs būsim deviņi deputāti, kopumā stiprinot koalīciju.
Mani ievēlēja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Eiropas lietu komisijā. Mana prioritāte ir valsts un sabiedrības drošība. Es arī šobrīd esmu Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre un šeit redzu tādu ļoti labu savstarpēju papildinātību ar darbu šajās divās komisijās.
Man ir apņemšanās balsojumos vienmēr ļoti skaidri un atklāti izvēlēties – balsot “par” vai “pret”. Es neplānoju atturēties balsojumos. Manuprāt, deputātam ir jābūt viedoklim, un, ja nevar atbalstīt kādu priekšlikumu vai likumprojektu, tad ir vienkārši atklāti jābalso “pret”, jo mūsu sistēmā visas balsis “atturos” principā tiek de facto pieskaitītas “pret” balsīm.
Šodien bija arī pirmā pieredze, debatējot no Saeimas tribīnes, jo es debatēju par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”. Šie grozījumi ir aizsardzības ministra Andra Sprūda iniciatīva, izstrādāti kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Es gribu pateikt lielu paldies visiem tiem deputātiem, kas šos grozījumus ir virzījuši un virza Saeimā, lai mēs pēc iespējas ātrāk tos varētu ieviest reālajā dzīvē. Un tas nav tikai par tehniskiem Zemessardzes likuma pilnveidojumiem, bet galvenā lieta – tiek ieviesta jauns statuss “Zemessardzes atbalstītājs”. Jo mums Latvijā ir cilvēki, kas vecuma, veselības, citu iemeslu dēļ nevar veikt pilnvērtīgu militāro apmācību. Nevar doties mežā ar smagu mugursomu, bet ļoti labi var, piemēram, vadīt vai labot transportlīdzekli, pieskatīt karavīru bērnus, gatavot ēst un darīt citas lietas, kas saistītas ar loģistiku, datu apstrādi un tamlīdzīgi. Un viņiem ir noteikta vieta Latvijas aizsardzības sistēmā. Līdz šim šādas iespējas cilvēkiem iesaistīties nebija, bet mēs sakām, ka mēs šo visaptverošo valsts aizsardzības jēdzienu uztveram ļoti plaši. Nacionālie bruņotie spēki kļūst atvērtāki un iekļaujošāki. Un no sabiedrības puses ir redzama iniciatīva, jo, lai gan likuma grozījumi vēl ir procesā, tie vēl jāapstiprina otrajā un trešajā lasījumā, mums jau ir pieteikušies vairāk nekā 100 cilvēki, izrādījuši iniciatīvu, ka viņi vēlas kļūt par Zemessardzes atbalstītājiem.
Šodien bija arī “Nacionālās apvienības” virzīts pieprasījums par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei. PROGRESĪVO frakcija neatbalstīja šo pieprasījumu. PROGRESĪVO frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs arī vērsa uzmanību, ka patiesībā “Nacionālā apvienība” vēršas ar šo pieprasījumu pret “Latvijas Sabiedrisko mediju”, jau atkal cenšas valodu padarīt par lojalitātes apliecinājumu. Skaidrs, ka latviešu valodai ir jābūt vienīgajai kopīgajai publiskajai valodai Latvijā. Bet šeit stāsts ir ne tik daudz par izvēlēto valodu, bet par atšķirīgu saturu, kas rada šīs paralēlās informatīvās telpas. Un valsts uzdevums, ja mēs gribam veidot drošu sabiedrību, drošu valsti… mums ir jādomā, kā krieviski runājošos, no kuriem daudzi ir Latvijas patrioti, Eiropas patrioti, mēs nevis testējam ar lojalitātes eksāmeniem, atsvešinot viņus no valsts, bet kā mēs veicinām viņu piederību Latvijas sabiedrībai. Tas ir uzdevums, kas mums ir priekšā.
Paldies par uzmanību, un vēlreiz – laimīgu jauno gadu!
Vadītāja. Paldies deputātei Lienei Gāterei.
Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!