Frakciju viedokļi

2025. gada 25. septembrī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Viesturam Zariņam. Lūdzu!

 

V. Zariņš (JV).

Labdien, cienījamie klausītāji! Varētu teikt, ka šodien bija emocijām ļoti piesātināta Saeimas sēde, un emocijas galvenokārt izraisīja ierosinātais jautājums par izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Jāsaka, jā, par nožēlošanu, tas ir tāds solis atpakaļgaitā, ko mēs šādā veidā ieslēdzam, un es uzskatu, ka arī starptautiski tas nav tas, kas mums būtu jārāda... kā mēs izskatāmies... arī šai Saeimai, jo šī Saeima bija tā, kas ratificēja šo konvenciju, un tagad šī pati Saeima vēlas no tās atkāpties. Uz šīs nots... pavadā arī turpinājās visa Saeimas sēde, arī visās nākamajās uzrunās tika nepārtraukti pieminēta iespējamā atkāpšanās no konvencijas.

Bet darbs Saeimā notiek arī citās jomās. Es gribu mazliet izstāstīt par darbu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Šonedēļ mēs bijām izbraukuma sēdē Valmierā, kur tikāmies ar Valmieras pašvaldību, uzklausījām viņu problēmas. Viņi izvērstā veidā bija apkopojuši informāciju par to, kas pašvaldībai traucē attīstīties, ko vajadzētu mainīt likumdošanā, un arī mēs, deputāti, šos viņu priekšlikumus ņemsim vērā un izmantosim tālāk savā darbā. Būtībā tā ir cīņa ar birokrātiju.

Šodien Saeimas sēdē bija paredzēts skatīt arī likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā”. Arī cīņa ar birokrātiju, kas kaut kādā mērā atvieglotu dzīvi Latvijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba kārtībā ir jau vairāki jautājumi tieši cīņai ar birokrātiju.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Viesturam Zariņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, dārgie klausītāji! Šodien bija ļoti interesanta, tāda spraiga sēdes darba kārtība. Neskatoties uz to, ka jautājumu nebija daudz, bija ļoti interesanti. Teiksim, šodien uzvarēja veselais saprāts.

Arī mēs bijām par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Paldies arī kolēģiem no opozīcijas un no pozīcijas, kuri balsoja “par” izstāšanos no Stambulas konvencijas. Tādas konvencijas, tādas vērtības, kas ir norādītas Stambulas konvencijā, novirza mūs no mūsu pamatmērķiem, no mūsu pamatprincipiem. Mums jārūpējas par savām ģimenēm, par tradicionālām vērtībām, par sievietēm, vīriešiem un vairāk jākoncentrējas uz citām mūsu problēmām, kas ir mūsu valstī.

Mēs visi redzam, ka pēdējos gados mūsu ekonomika paliek trausla. Jārūpējas... jāstiprina mūsu ekonomika, jāiet uz priekšu, jāattīsta mūsu valsts. Ko es vēlos pateikt šajā kontekstā? Šodien mēs ar opozīciju arī parādījām savu nostāju attiecībā pret likumprojektu “Par piesārņojumu” un likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Tas ir arī tas pats likumprojekts “Klimata likums”, kuru Saeima neatbalstīja, un pagājušoreiz... No visām pusēm mēģina, teiksim tā, izstumt šo likumprojektu, bet mēs cīnīsimies līdz galam. Jo mēs nevaram vienkārši tik nenopietni... ar tādu nenopietnu attieksmi pret savu ekonomiku, pret savu nākotni. Teiksim tā: mēs esam pret likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, mēs esam pret likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums” – tajos ir ļoti daudz nianšu, ļoti daudz problēmu, ar ko mums būs jāsastopas.

Paldies kolēģiem, kuri šodien neatbalstīja ne likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, ne likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”.

Jums, dārgie klausītāji, novēlu jaukas brīvdienas!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Selmai Teodorai Levrencei. Lūdzu!

 

S. T. Levrence (PRO).

Labdien! Diemžēl mēs Saeimā šodien redzējām ļoti satraucošu un ļoti skumju dienu mūsu demokrātijai. Protams, runa ir par aicinājumu izstāties no Stambulas konvencijas, ko ļoti nenopietni attiecībā pret iepriekšējiem lēmumiem, virzot šo konvenciju, atbalstīja arī ZZS. Tas ir skaidrs koalīcijas līguma pārkāpums. Tas nav pirmais, bet tas ir līdz šim vissmagākais.

Tā nav vienīgā vieta un vienīgā tēma... kur šodien sāk veidoties zināma ass un sadarbība starp Aināru Šleseru no LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, Nacionālo apvienību un Lembergu, kurš acīmredzot ir vismaz daļēji atgriezies politiskajā ietekmē. ZZS pārstāvji arī vakar mūsu satiksmes ministru aicināja dzēst Ventspils ostas parādus no valsts budžeta, citādi tas netiks atbalstīts. Šis ir skaidrs ultimāts, kas ir pilnīgi nepieņemams. Un tas tikai parāda kopējo autoritāro virzienu, kurā virzīties mums diemžēl ir lieli draudi.

Tieši tāpat šodien notika ļoti plaši ideoloģiski un autoritāri uzbrukumi zinātnes un pētniecības brīvībai tieši no šīs jaunās, autoritāros vējus atbalstošās alianses. Mēs noteikti nedrīkstam atgriezties Padomju Savienībā, kur zinātne bija ideoloģiski kontrolēta.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Selmai Teodorai Levrencei no frakcijas PROGRESĪVIE.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien var teikt, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstītājiem – un ne tikai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstītājiem –, visai saprātīgajai Latvijas sabiedrībai, visiem tiem, kas atbalsta tradicionālo ģimeni, kas saprot, ka ir pilnīgs absurds runāt, ka ir 119 vai 120 dzimumi, ir liela uzvara. Proti, runa ir par Stambulas konvenciju, kas faktiski sevi nekādā mērā nav pierādījusi. Tā nestrādā. Tieši pretēji, vairojas vardarbības scēnas, kā tas notiek Jēkabpilī, par ko mēs jau uzrakstījām deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram.

Tātad šī Stambulas konvencija sevi nav pierādījusi. Tā ir pierādījusi sevi tikai divās lietās. Pirmām kārtām tā šķeļ Latvijas sabiedrību, šķeļ radus... mammu, tēti, bērnus... tā saindē jauniešiem smadzenes. Te Stambulas konvencija sevi ir pierādījusi. Manā skatījumā, šis ir tikai un vienīgi loģisks solis, pie kā mēs visi kopā esam nonākuši. Tā ka es apsveicu visus radioklausītājus un visus dabiskās ģimenes atbalstītājus, kristiešus ar lielu, lielu uzvaru.

Nu, protams, neapšaubāmi, valdība irst pa visām vīlēm. Šeit jau pat runa nav par valdību, šeit runa ir par šībrīža valdības vadītāju, kas ir nespējīga organizēt darbu, kas ir nespējīga aizstāvēt Latvijas intereses, kas ir nespējīga cīnīties ar nelegālo migrāciju. Es uzskatu, ka Siliņas kundzei ir jāsaņem drosme un jāpasaka “nē”, un jāatkāpjas no Ministru prezidenta amata.

Otrs svarīgais jautājums... un, es domāju, tas ir svarīgs absolūti visai Latvijai, it sevišķi tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo perifērijā, lauku rajonos, piejūras teritorijās un pa visu Latvijas... kā saka, plašo karti. Proti, tas ir zaļais kurss. Tas ir zaļais kurss, kas ir pilnīgi nevajadzīgs un apdraud mūsu jau tā zaļo Latviju. Tanī skaitā runa ir par vējdzirnavām, kuras grib uzstādīt.

Šodien parlamentārieši izmantoja iespēju noraut kvorumu. Tas bija apzināti izdarīts. Un JAUNĀ VIENOTĪBA mums pārmeta, ka opozīcija negrib strādāt. Uz ko opozīcija atbildēja: ja pozīcija strādātu tautas labā, tad arī opozīcija viņiem palīdzētu.

Tā ka šodien bija spraiga diena, bet es redzu, ka šis ir jauns sākums Latvijai, lai Latvija spētu attīstīties.

Visiem paldies, un jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamā runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

 

I. Indriksone (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā šodien bija vairāki būtiski jautājumi. Gribu pastāstīt par trīs no tiem, kas ir Saeimā gan lemti, gan iesniegti.

Pirmais. “Nacionālā apvienība” pievienojās un rosināja likumprojektu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” nodot Ārlietu komisijai. Šis lēmums tika atbalstīts ar vairākuma Saeimas deputātu balsojumu, un Ārlietu komisija jau 8. oktobrī iekļaus šo likumprojektu darba kārtībā. Ļoti ceram uz ātru un konstruktīvu šī likumprojekta virzību un atbalstu, kuru ceram sagaidīt arī no vairākuma deputātu. Šis atbalsts likumprojekta nodošanai komisijai atainoja patieso vēlētāju vēlmi, ko viņi pauda iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, atbalstot konservatīvu Saeimu.

Otrs jautājums, kas, mūsuprāt, šodien bija ļoti svarīgs, bija mūsu, “Nacionālās apvienības” deputātu, iesniegtais pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par 2025. gada Fundamentālo un lietišķo projektu konkursu un tā rezultātiem”, kurš šodien tika skatīts. Iesniedzām pieprasījumu. Izglītības un zinātnes ministre atbildēja uz mūsu jautājumiem. Diemžēl nesaņēmām atbildes pilnībā uz visiem jautājumiem, kā arī nesaņēmām sarakstu ar projektiem, kas tika pieteikti šajā konkursā, kur tika atbalstīts mazāk nekā katrs desmitais no pieteiktajiem pētījumiem, un neguvām pārliecību, ka finansēšanai ir izvēlēti Latvijas valsts un sabiedrības interesēm atbilstoši pētījumi.

Šī pētījumu programma tiek finansēta no budžeta līdzekļiem. Tāpēc, lai cik arī brīva būtu zinātnieku izvēle pētīt visu, ko viņi vēlas, – un noteikti tā arī ir, un tā tas ir jāsaglabā –, ja tiek piešķirti budžeta līdzekļi pētījumiem šajos apstākļos, kad Latvijas valsts ir gan finanšu grūtībās, gan ģeopolitiskajos izaicinājumos, Ukrainā notiek Krievijas iniciētais karš un arī mūsu demogrāfiskā krīze ir pilnā plaukumā un ar katru gadu paliks aizvien smagāka... Redzot pētījumus, kuri tiek atbalstīti, mēs neredzam, ka tie visi būtu atbilstoši Latvijas šībrīža interesēm. Diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja šo pieprasījumu, un ar koalīcijas balsīm tas tika noraidīts.

Trešais jautājums, par kuru gribu jums izstāstīt, – “Nacionālā apvienība” sadarbībā ar APVIENOTO SARAKSTU šodien ir iesniegusi pieprasījumu Ministru prezidentei... demisijai. Demisijas pieprasījuma būtība un tēma ir par to, ka gan Saeimā, gan valdībā pēdējo gadu laikā ir iesniegtas vairākas
iniciatīvas – gan fonda “Uzņēmēji mieram” platformā “ManaBalss.lv” iesniegtā iniciatīva, kas aicināja neizsniegt atļaujas tiem uzņēmējiem, kas turpina tirgoties ar Krieviju un norēķināties ar Krievijas uzņēmumiem, tika noraidīta, gan mūsu iniciētais kara nodoklis netika tālāk ne virzīts, ne vērtēts. Un daudzi citi priekšlikumi, kas tika iesniegti, ir vai nu nolikti atvilktnēs, vai faktiski tiek noraidīti un netiek īstenoti. Rezultātā sadarbība ar agresorvalsti Krieviju un Baltkrieviju ir pieaugusi.

Pierādījumi ir datos balstīti. Valdības nespēja un neizlēmība ir nodrošinājusi, ka tirdzniecības apjoms ar Krieviju šī gada jūnijā ir pieaudzis par 7 procentiem, sasniedzot 71 miljonu eiro, un faktiski jūlijā pieauga vēl līdz 11,8 procentiem un salīdzinājumā ar 2024. gada to pašu periodu... jeb 99,3 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka ar katru mēnesi aug ekonomiskā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju. Mūsuprāt, tas nav pieņemami. Mēs neredzam aktīvu un asu valdības rīcību, lai šo sadarbību mazinātu, tāpēc iesniedzām demisijas pieprasījumu, kuru, protams, skatīsim nākamajā Saeimas sēdē.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Ilzei Indriksonei no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Didzim Zemmeram. Lūdzu!

 

D. Zemmers (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām šodien bija ļoti saspringta un spraiga sēde. Diemžēl mēs nevarējām sēdi pabeigt, jo attiecīgi sarežģīti likumprojekti kvoruma trūkuma dēļ netika virzīti tālāk.

Runājot par PROGRESĪVO viedokli, es to nekomentēšu, lai tas paliek viņu ziņā. Bet par Stambulas konvenciju... katrā ziņā mēs redzam, ka nodošana komisijai ir vērtīga, jo vajadzētu izvērtēt, kas paveikts šajos divos gados, kā konvencija ir uzlabojusi dzīves apstākļus. Tiešām komisijā varētu diskutēt par šo jautājumu.

Gribu tomēr pievērst uzmanību praktiskām lietām. Manuprāt, šodien ļoti vērtīgs... atbalstījām trīs likumprojektus saistībā ar būvniecību – “Grozījumi Būvniecības likumā”, “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” un “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Kur ir būtība? Būtība ir... runājot par grozījumiem Būvniecības likumā, mērķis ir noteikt vienotu iesniegumu, proti, ka iesniegums par būvniecību ir arī iesniegums par attiecīgās būvniecības rezultātā radītās būves tālāko reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, pēc tam secīgi – zemesgrāmatā.

Manuprāt, tas ir būtisks solis, lai mazinātu birokrātiju, jo esam ļoti daudz dzirdējuši, cik sarežģīti un daudz atkārtojas... teiksim, prasītā informācija no valsts. Paldies Ekonomikas ministrijai par darbu, un ceru, ka Saeima šos trīs likumprojektus ļoti veiksmīgi izskatīs, apstiprinās un tie varēs stāties spēkā nākamā gada 1. janvārī.

Paldies. Veiksmīgu nedēļu, un uz tikšanos!

 

Vadītāja. Paldies Didzim Zemmeram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!

 

E. Tavars (AS).

Sveicināti, godātie klausītāji! Šodien tiešām diezgan dinamiska Saeimas sēde. Varu pievienoties visam iepriekš teiktajam. Izskanēja dažādi viedokļi.

Salīdzinoši visspraigākās diskusijas bija par un ap jautājumiem, kas tieši vai netieši skāra Stambulas konvenciju. Divas mūsu frakcijas deputātes – Vīksnas kundze un Matisones kundze – arī parakstīja iniciatīvu par to, ka Latvijai ir jāsāk denonsēšanas kurss – izstāšanās no Stambulas konvencijas, ļoti labi apzinoties, ka divu gadu laikā jēdzīgus priekšlikumus, kas tiešām apturētu vardarbību ģimenēs, vardarbību pret sievieti, mēs nekādā veidā neesam sasaistījuši kontekstā ar šo konvenciju. Acīmredzami tas sāls ir mūsu valsts tiesību aktos, nevis šajā konvencijā.

Šajā konvencijā vairāk ir lietu, kas skar šīs dažādās dzimtes un tamlīdzīgi. Tas tikai rada apjukumu centriski konservatīvā vēlētāja politiskajā skatījumā par politiskajiem lēmumiem, atbalstot Stambulas konvenciju, tāpēc mēs atbalstījām iniciatīvu, ka Latvijai ir jāizstājas no šīs konvencijas.

Mums ļoti skaidri iezīmējās, ka Evikas Siliņas valdībai ir nopietnas problēmas. Attiecīgi arī es parakstīju... kopā ar “Nacionālās apvienības” kolēģiem... mēs – divas frakcijas – APVIENOTAIS SARAKSTS un “Nacionālā apvienība” – iesniedzām demisijas pieprasījumu valdības vadītājai Evikai Siliņai. Motivācija, ko kolēģi pauda, – par nespēju atteikties no sadarbības ar Krieviju, robežas slēgšanu... šīs ekonomiskās saites... bet ir vēl daudz papildu lietu, kas nav uzrakstītas, primāri – mūsu valsts drošība, cilvēku ekonomiskā un sociālā aizsardzība. Mēs redzam tikai haosu, visu par un ap Stambulas konvenciju... bet mūsu valstī nav risinātas svarīgākās lietas – lai būtu laicīgi atvēlēti pietiekami resursi demogrāfijas un, galvenais, aizsardzības spēju stiprināšanai.

Attiecīgi šodien, redzot to, ka daudzi objektīvi, ekonomiski domājoši cilvēki, arī mūsu kolēģi no APVIENOTĀ SARAKSTA – Andris Kulbergs un citi, es tai skaitā... mēs vairākkārt esam rosinājuši parlamentā nevirzīt tā saucamo klimata likumu, uzliekot jaunas, neizpildāmas, dārgas zaļās prasības mūsu uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Mēs iepriekš panācām to, ka tas netika virzīts. Tad valdības pārstāvji izlēma šo likumprojektu sadalīt divās daļās – likumprojektos “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” un “Ekonomiskās ilgtspējas likums”.

Šodien aicināju kolēģus nepiedalīties šajā farsā un neatbalstīt šos likumprojektus. Ne ar mūsu rokām kaut kas tāds varētu tikt virzīts tālāk. Mēs darām visu iespējamo, lai šādi likumprojekti, kas pasliktina mūsu valsts konkurētspēju un ekonomisko spēju, Saeimā netiktu skatīti. Attiecīgi izdevās panākt to, ka nav kvoruma.

Mēs piedāvājām koalīcijas partijām izslēgt šos divus likumprojektus no Saeimas dienaskārtības, pārējos darba kārtības punktus skatīt, turpinot šodienas Saeimas sēdi. Tā bija mana iniciatīva. Iesniedzām priekšlikumu, bet koalīcija neatbalstīja šādu ideju. Viņi izlēma: pulkstenis jau pustrīs, dodamies mājās un vainosim, rekur, opozīciju, ka viņi norauj Saeimas sēdes kvorumu un nepilda savu darbu. Nē, draugi mīļie, opozīcija aicināja: nevirzām likumprojektus, kas padara nekonkurētspējīgu mūsu valsti; pārējos jautājumus, lūdzu, skatām. Viņi izvēlējās citu ceļu.

Tā ka šodien mums kļuva skaidri redzams, ka šai valdībai ir ļoti nopietnas problēmas. Nāks nākamā nedēļa, nāks nākamie notikumi.

Paldies par klausīšanos.

 

Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!