Frakciju viedokļi 2024. gada 19. septembrī

(19.09.2024.)

 

Frakciju viedokļi

2024. gada 19. septembrī

 

Vadītājs. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Deputāti tiešraidē jums pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Zanei
Skujiņai-Rubenei. Lūdzu!

 

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ar jums kopā Zane Skujiņa-Rubene no JAUNĀS VIENOTĪBAS.

Šodien aizvadījām gana dinamisku Saeimas kārtējo sēdi un jūtam, ka aizvien vairāk aktualizējas jautājumi par valsts budžetu 2025. gadam, tostarp par nodokļu izmaiņām.

Šodien skatījām iesniegtos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ņemot vērā to, ka koalīcijas partneri ir vienojušies, ka strādājošo vecāku pabalsts nākamgad tiks palielināts līdz 75 procentiem no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra līdzšinējo 50 procentu vietā, “Nacionālās apvienības” iesniegtos grozījumus par strādājošo vecāku pabalsta palielināšanu līdz 100 procentiem no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra mēs noraidījām.

Zinu, ka ciparos tas izklausās ļoti daudz un varbūt to grūti uztvert. Mēs arī saprotam, ka demogrāfijas atbalsta mehānismu stiprināšana ir būtiska, tostarp veicinot un atbalstot iespējas jaunajiem vecākiem paralēli bērnkopībai oficiāli strādāt, bet šeit ir izkristalizējās, ka nepieciešamas sistemātiskas izmaiņas, domājot gan par gados jaunajām māmiņām bez darba pieredzes, gan par māmiņu sociālo aizsardzību, kas šobrīd varbūt ir atstāta mazliet novārtā. Tādēļ noteikti runāsim arī ar Labklājības ministriju, lai šo jautājumu risinātu.

Šodien skatījām arīdzan satiksmes ministra Kaspara Briškena demisijas pieprasījumu. Mēs, protams, to noraidījām, jo šobrīd spēkā ir koalīcijas līgums, kuru stingri ievērojam, un atbilstoši tam par ministra demisiju var lemt vai nu valdības vadītājs, vai politiskais spēks, kurš satiksmes ministru ir izvirzījis amatam.

Trešā lieta, noslēdzošā, par ko es šodien vēlos jūs informēt, ir par to, ka trešajā lasījumā skatījām un atbalstījām grozījumus Darba likumā, kas tika arī iepriekšējā rudens sesijā plaši apspriesti un kas paredz, ka neviens darba devējs nav tiesīgs nepamatoti pieprasīt krievu valodas zināšanas. Lingvistiskās diskriminācijas izskaušana darba tirgū ir bijusi arī Jaunās VIENOTĪBAS prioritāte, īpaši runājot par jauniešu nodarbinātību. Vēlos piebilst, ka Evikas Siliņas valdība ir pirmā valdība, kas valdības deklarācijā ir iekļāvusi arī punktu par lingvistiskās diskriminācijas izskaušanu, jo krievu valodas nezināšana nedrīkst būt šķērslis jauniešiem integrēties darba tirgū.

Tas no manis šodien viss. Lai jums jauks vakars!

Paldies par uzmanību.

 

Vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Maslovskis.

 

V. Maslovskis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīta virkne sabiedrībai svarīgu un apspriestu jautājumu. Dažiem no tiem īsumā pieskaršos un iezīmēšu varbūt galveno, būtību.

Ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir paredzēts veidot vienotu, saprātīgu, samērīgu sociālo pakalpojumu grozu visos reģionos, tas nozīmē, visās pašvaldībās. Tie ir atbalstāmi grozījumi, kas sekmēs sociālo palīdzību visiem iedzīvotājiem, kam tā nepieciešama.

Tāpat arī tika veikti grozījumi Darba likumā, ar kuriem ir iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū, tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu.

Tāpat tika veikti grozījumi (tika iesniegti 23 priekšlikumi) likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” otrajā lasījumā. Tika izskatīti jautājumi par elektroskrejriteņiem, mopēdu definīcijām, par ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu deklarēšanu izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā un par militārās tehnikas vadīšanas tiesībām, kā arī par sociālajos tīklos un Saeimā skaļi apspriestajām izmaiņām – piemērot naudas sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā, kas netika atbalstītas nedz komisijā, nedz Saeimas šīsdienas sēdē. Vēlos piebilst, ka sodīt ar brīdinājumu varēja arī iepriekš. Izvērtējot visus “par” un “pret”, deputāti uzskatīja, ka šie grozījumi nav pietiekami pamatoti un nesasniegs mērķi, jo neatturēs personas no turpmākiem pārkāpumiem.

Vēlos atzīmēt grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā. Bija ļoti daudz redakcionāla rakstura grozījumu. Galvenās izmaiņas būs par iepriekšējiem balsošanas laikiem, būs jaunas balsošanas zīmes, kas tiks nolasītas elektroniski. Šie grozījumi nodrošinās tiesiskā regulējuma skaidrību un mazinās administratīvo slogu, nodrošinās digitālo risinājumu izmantošanas iespējas balsu skaitīšanā.

Tika plaši apspriesti grozījumi Kredītiestāžu likumā, tie arī Saeimā izraisīja plašas diskusijas par krievu valodas izņemšanu... no bankomātiem. Deputātiem domas dalījās, lielākā daļa atbalstīja šo iniciatīvu. Līdz ar to tas būs spēkā no nākamā gada 31. janvāra. Vēl par Kredītiestāžu likuma grozījumiem varu pateikt, ka būs apstiprināts bankomātu tīkls un bankas nevarēs samazināt bankomātu skaitu. Līdz ar to būs panākts, ka noteiktā attālumā no iedzīvotājiem būs noteikts skaits bankomātu.

Man īsumā tas būtu viss. Jādod iespēja arī kolēģiem izteikties par citiem jautājumiem, kas ne mazāk skaļi tika apspriesti šajā Saeimas sēdē un kas ir ne mazāk būtiski visas valsts mērogā.

Paldies, cienījamie radioklausītāji, un novēlu jaukas brīvdienas!

 

Vadītājs. Paldies deputātam Valdim Maslovskim.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšsēdētāja vietniekam Kristapam Krištopanam.

 

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamie radioklausītāji! Šodien sēde bija gana gara, un dienas centrālais notikums bija satiksmes ministra Kaspara Briškena demisijas pieprasījums. Debates bija garas, un mēs kā partija atbalstījām demisijas pieprasījumu. Es nedaudz paskaidrošu mūsu motivāciju.

Šis ir jau trešais demisijas pieprasījums gada laikā. Pirmo demisijas pieprasījumu mēs neatbalstījām, un paskaidrošu, kāpēc. Tā kā Kaspars tajā laikā tikai uzsāka savu darbību ministra amatā, mēs uzskatījām, ka ir jādod iespēja viņam sevi pierādīt, kā saka, ieskrieties, un, ņemot vērā to, ka viņš ir bijis vadošos amatos gan “airBaltic”, gan “Rail Baltica”, mums likās, ka viņš varētu būt tieši tas, kas šīs smagās problēmsituācijas mūsu valstī varētu risināt.

Realitāte ir tāda: ir pagājis gads, un mēs redzam, ka šīs problēmas nav risinātas, tās pat kļuvušas vēl grandiozākas. Varu piebilst, ka vakardienas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē arī vadošie ierēdņi no Finanšu ministrijas mums lika saprast, ka šīs problēmas Satiksmes ministrijā ir diezgan nopietnas.

Runājot par pašu “Rail Baltica”, es negribētu runāt par militāro mobilitāti, jo, mūsuprāt, ir jābūt “lielam šīs zemes patriotam” (pēdiņās), lai nākotnes vārdā nākamos piecus gadus ieguldītu simtiem miljonu šajā projektā, kad mums ir akūtas nepieciešamības aizsardzības budžetā šodien. Atcerēsimies, dārgie klausītāji, ka karš notiek pašlaik. Es negribētu detalizēti runāt par šo ekonomisko pamatojumu.

Vienā no parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēm mēs skatījām pētījumu, kurā bija skaidri redzams – ja šīs izmaksas palielinās par pieciem procentiem, projekts nebūs ekonomiski pamatots. Pašlaik šīs izmaksas ir palielinājušās vairāk nekā par 500 procentiem. Ko es jums varu pateikt? Ir diezgan skaidri iezīmējies fakts, ka šis projekts vismaz tādā veidolā, kā mēs to iztēlojamies, netiks realizēts, jo šajā plānošanas periodā tika piešķirti 1,4 miljardi eiro, nākamajā plānošanas periodā mums ir vēl iespēja potenciāli pieteikties uz 1,2 miljardiem, un pie visoptimistiskākajiem scenārijiem mēs redzam, ka šīs izmaksas ir 4,7 miljardi eiro vai pat vairāk. Tātad skaidrs, ka šo projektu nevarēsim finansēt no budžeta, jo, es domāju, pārdalīt no citām ministrijām tādus resursus pašreizējā situācijā nav iespējams.

Es atvainojos, ja es kādu no radioklausītājiem... protams, kādam bija cerības par šo projektu, bet izskatās, ka diemžēl tas netiks realizēts, vismaz ar esošo Satiksmes ministrijas vadību.

Pēc šīm debatēm izvērsās arī debates par priekšlikumu, vai vajag sodīt autovadītājus no pirmā pārkāptā kilometra. Padziļināti es jums nestāstīšu, kāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām, bet kārtējo reizi gribu uzteikt savu kolēģi Edmundu Zivtiņu, bijušo Ceļu policijas priekšnieku, kurš visiem klātesošajiem ļoti argumentēti izstāstīja, kāpēc tas nav pareizi. Ar to arī es beigšu.

Novēlu visiem burvīgu atlikušo nedēļu. Liels paldies par uzmanību.

 

Vadītājs. Paldies Krištopana kungam.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Vitenbergam.

 

J. Vitenbergs (NA).

Labvakar, radioklausītāji! Šodien bijām sagatavojuši demisijas pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam. Mēs uzskatām, ka šim Minhauzenam, pasaku stāstniekam, būtu jādodas prom no Satiksmes ministrijas. Grūti pat iztēloties, kam būtu jānotiek, lai koalīcija beidzot lemtu par Briškena kunga atstādināšanu, jo tas darba stils, kas tiek piekopts, ir zem katras kritikas. Ja var aiz slēgtām durvīm norakstīt pusmiljardu no nodokļu maksātāju naudas, vairs necerēt... un padarīt neiespējamu šo līdzekļu atgūšanu no “airBaltic” kompānijas, kaut gan no kompānijas vadības puses un no premjera puses vienmēr ir bijis uzstādījums un komunikācija par to, ka šos līdzekļus mēs atgūsim, bet te – hops! – aiz slēgtām durvīm šie līdzekļi tiek norakstīti.

Ar sabiedrību neviens par to nerunā, pat neuzskata par vajadzīgu to izskaidrot. Arī kolēģi jau minēja par šiem lēmumiem “Rail Baltica” kontekstā vai, precīzāk, lēmumiem, kuri nav tikuši virzīti, kuri nav pieņemti. Ik pa brīdim tiek prezentētas kaut kādas utopiskas idejas, bet neviens lēmums valdībā līdz galam nav bijis, un solījumos un sapņošanā ir pagājis vesels gads, bet lēmumi nav bijuši. Uztraukums ir nevis par to... ne jau tik daudz par to, kas šobrīd tiek darīts ministrijā un kas tiek sabojāts, bet par tām pagātnes iestrādnēm, kur ir bijusi virkne dažādu programmu, par kuru finansējumu bijusi panākta vienošanās... tas viss šobrīd tiek apdraudēts – gan finansējums ceļu stāvokļa uzlabošanai, no tā šobrīd vieglu roku atsakās, gan bateriju vilcienu iegāde, kas bija plānota, lai iegādātos jaunus vilcienus maršrutā uz Siguldu un uz Valmieru. Pēc šī lēmuma tuvākajos gados šajās līnijās nekādi uzlabojumi nav plānoti un pretī nekas nav ticis piedāvāts.

Bet, jā, komisija, Saeima šo demisijas pieprasījumu neatbalstīja pat bez skaidrojuma, un koalīcijas deputāti klusēja kā ūdeni mutē ieņēmuši. Jā, acīmredzot tā ir disciplīna, bet no šīs disciplīnas cieš gan sabiedrība, gan valsts intereses, kuras esošais ministrs acīmredzot nespēj pārstāvēt. Turpināsim sekot līdzi un norādīsim uz nepilnībām viņa darbā, un ceram, ka arī premjeres Siliņas mērs beidzot būs pilns un lēmumi tiks pieņemti.

Otra, varbūt ne tik labā, lieta ir par koalīcijas lēmumu neatbalstīt “Nacionālās apvienības” sagatavoto priekšlikumu, kurš paredzēja tiem vecākiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, legāli strādāt kaut uz nelielu slodzi, lai nezaudētu darba iemaņas... lai risinātu problēmas, kādas šobrīd ir ar darbaspēka nepietiekamību. Tas jau nav nekāds sods, ja cilvēks, esot bērna kopšanas atvaļinājumā, paralēli kaut nedaudz piestrādā un par to saņem atbilstošu samaksu. Tas tika noraidīts. Bija koalīcijas solījums, ka šādu samaksu varētu veikt 75 procentu apmērā, kas nav pilni 100 procenti, bet varbūt būtu solis uz priekšu. Sekosim līdzi arī šim solījumam. Bet šodien šis priekšlikums netika atbalstīts un koalīcija pretī neko īsti arī nebija sagatavojusi.

Noslēgumā par divām pozitīvām lietām.

“Nacionālās apvienības” virzītie grozījumi Darba likumā tika atbalstīti. Jāsaka visiem jauniešiem, darba ņēmējiem: turpmāk varat brīvi paust savu nostāju – nerunāt krievu valodā darba intervijās, pildot darba pienākumus, arī darba sludinājumos, darba līgumos krievu valodu prasīt vairs nevarēs. Tas ir liels solis uz priekšu.

Atceros, man kā jaunietim, arī maniem draugiem, ienākot darba tirgū, tā bija milzīga problēma. Tas bija apgrūtinājums darba intervijās, jo diezgan regulāri intervētāji pārgāja uz krievu valodu, un tā bija norma. Tā ka beidzot tam tiks pielikts punkts. Paldies tiem kolēģiem, kuri atbalstīja šo normu, pie tās diezgan ilgstoši tika strādāts.

Vēl svarīgs jautājums – par krievu valodas lietošanu bankomātos. Mans kolēģis Artūrs Butāns bija iesniedzis priekšlikumus, un tie tika atbalstīti, tā ka turpmāk – no 2025. gada janvāra – krievu valoda Latvijā bankomātos vairs netiks izmantota. Eiropas Savienības valstu valodās – jā, lūdzu, tāds pakalpojums būs pieejams, bet krievu valodā – vairs ne.

Labas lietas, sliktas lietas – diezgan intensīva sēde.

Paldies.

 

Vadītājs. Paldies deputātam Jānim Vitenbergam.

Nākamā runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētāja vietniece Aiva Vīksna.

 

A. Vīksna (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija spraiga diena, strādājām līdz pulksten 17.00. Es gribu pieskarties vienam jautājumam, ko mani kolēģi neminēja.

APVIENOTAIS SARAKSTS šodien iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai par rīcību ar “airBaltic”. Noteikti jūs, klausītāji, medijos daudzu mēnešu garumā esat pamanījuši... “airBaltic” slēgtās sapulces rezultātus... ka pamatkapitāls tiks vienkārši grāmatvediski samazināts līdz tikai 25 miljoniem. Jautājums: kas notiek? Vai nu mēs turpinām kā līdz šim noskatīties, kā “airBaltic” valde mums sola leiputriju, gaišo nākotni, vai tomēr beidzot stingri un nelokāmi kaut ko darīsim un izbeigsim šo Latvijas finanšu augoņa... plīšanu?

APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza pieprasījumu, lai saprastu, kas ir noticis, jo sēde bija slēgta. Mēs tikāmies arī ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, kurš informēja, ka ir bijusi cita versija, kas neparedzēja tik drastisku pamatkapitāla samazinājumu un iespējamo nodokļu maksātāju naudas zaudēšanu. Sēdes laikā bija citi ministrijas pieņemtie lēmumi... beigās nobalsoja par pamatkapitāla drastisku samazināšanu. Tāpēc jautājums – kas tur notika?

Bija arī jautājums – vai vispār mēs šo nodokļu maksātāju naudu atgūsim? Es domāju, jūsu... un APVIENOTĀ SARAKSTA deputātiem radās ļoti daudzi jautājumi, uz kuriem neguvām atbildes, tai skaitā par elementāras, labas pārvaldības principu ievērošanu “airBaltic” valdē un padomē. Ko tad padome dara? Padomei vajadzētu uzraudzīt.

Tajā pašā laikā mēs griezāmies Ģenerālprokuratūrā, lai tiek pārbaudīts šī lēmuma tiesiskums. Tikāmies ar ģenerālprokuroru Stukāna kungu, kurš mums apliecināja, ka pārbaude ir uzsākta.

Vēl viens fakts, kas vakardien parādījās Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, – Valsts kontrole informēja, ka jau 2021. gada starpziņojumā “Ieguldījumi Satiksmes ministrijas aviācijas nozares kapitālsabiedrībās
Covid-19 krīzes seku mazināšanai” ieteica Ministru kabinetam izvērtēt īpašas kārtības noteikšanu un pasākumu veikšanu valsts ieguldījumu “airBaltic” atgūšanas riska pārvaldībai. Satiksmes ministrijai tika doti divi ieteikumi, un tika nosūtītas divas vēstules Ministru prezidentam Kariņa kungam. Valsts kontrole turpinās skatīties, kas notiek ar šiem ieteikumiem. Mums rodas jautājums – vai tas ir ņemts vērā, izpildīts?

Mūsu skatījumā, ņemot vērā, ka tā ir milzīga nodokļu maksātāju nauda – pusmiljards –, jāsāk domāt, ka acīmredzot ir jāstiprina parlamenta lēmumu pieņemšana, lai šāda veida lēmumi tomēr ir parlamenta kompetencē. Tāpēc esam uzdevuši jautājumus, uz kuriem gribam saņemt atbildes. Kas notiek Latvijā ar nodokļu maksātāju naudu – tas ir būtiskākais. Par pārējiem jautājumiem kolēģi jau izteicās.

Gribu jums novēlēt jauku pēcpusdienu... nāks arī brīvdienas... baudīsim sauli un gatavosimies rudenim!

Paldies.

 

Vadītājs. Paldies Aivai Vīksnai.

Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Skaidrīte Ābrama.

 

S. Ābrama (PRO).

Labdien vai labvakar visiem! Jā, šodien bija ļoti spraiga sēdes diena. Pirmajā dienas pusē – līdz pusdienlaikam – ļoti labi varēja izpausties opozīcija, jo, kā jau mani kolēģi minēja, “Nacionālā apvienība” bija sagatavojusi satiksmes ministra Briškena demisijas pieprasījumu, arī pārējās opozīcijas partijas pauda savu viedokli.

Ko es gribu rezumēt? Domāju, šobrīd var izgāzt visas dusmas par to, kā ir noticis “Rail Baltica” vadīšanas vai, pareizāk sakot, nevadīšanas process kopš 2011. gada, bet mums ir jāsaprot Briškena kungs – kad viņš uzņēmās satiksmes ministra amata pienākumus... viņš ir tas, kurš mums atklājis, kas tur īsti notiek, jo līdz tam – vai mēs kaut ko zinājām? Vai klausītāji zināja, ka vispār ir
1,9 miljardi – nereāla summa? Jau 2021., 2022. gadā bija zināms, ka summa būs stipri lielāka, stipri lielāka... vai tie būs četri miljardi vai vairāk. To mēs esam uzzinājuši tikai pēdējā gada laikā. Man liekas, ir ļoti netaisnīgi, ka tagad viss tiek uzgāzts Briškena kungam, kurš noņēmis šo slepenības plīvuru un kurš šobrīd strādā, meklēdams risinājumus.

Līdz 30. septembrim satiksmes ministram ir jāsniedz Ministru kabinetam ziņojums par trasējumu un finansējumu, ņemot vērā mūsu ierobežotos līdzekļus – gan no Eiropas fondiem, gan Latvijas budžeta līdzekļus. Šobrīd visu uzgāzt... par to, kas nebija izdarīts iepriekš... arī klausoties iepriekšējā ministra runu, kuras laikā vispār netika sniegta nekāda informācija sabiedrībai. Es domāju: nebūsim tādi, kas soda to, kurš ir atnesis slikto ziņu. Vainīgi ir bijuši visi. Tik milzīgs projekts Latvijai, tiešām laikam pirmais... nozīmīgākais... tā nav konkrēti tikai pēdējā satiksmes ministra atbildība, tā ir visas valdības atbildība.

Tāpat “airBaltic” projekts. Neba Briškena kungs bija tas, kas 2020., 2021. gadā pieņēma lēmumu piešķirt milzīgu finansējumu “airBaltic”. Tas bija valdības lēmums. Kaut gan toreiz ļoti daudzi iebilda, politiķi teica – jā, dodam, jo tā vajag un tā būs labāk. Tagad ir rezultāts.

Tā ka, es domāju, ļausim Briškena kungam strādāt. Koalīcija pieprasījumu absolūti neatbalstīja. Es uzskatu, tas bija ļoti netaisnīgi, zināmā mērā izrēķināšanās par visu to, kas iepriekš ir savārīts Satiksmes ministrijas jomā, arī to, ko valdība savulaik nav kārtīgi risinājusi. Tas šobrīd tiek uzgāzts esošajam satiksmes ministram.

Vēl pāris jautājumu. Daudz kas tika minēts, bet es gribu atgādināt.

Skatījām likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” otrajā lasījumā. Tātad kas būs būtiski... jāzina tiem, kas piedalās ceļu satiksmē ar automašīnām, kas ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices... bet neattiecas uz Krievijas un Baltkrievijas automašīnām. Kad šis likums stāsies spēkā, pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā būs jādeklarējas. Deklarācija būs jāveic Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumu portālā, kur būs norādīta visa informācija, kas ir jāievada. Izņēmums būs tikai diplomātiskajam dienestam – kuriem ir kāda imunitāte vai citas privilēģijas. Tā ka tas ir ļoti būtiski.

Vēlreiz atgādināšu – jau iepriekšējā nedēļā mēs ziņojām, ka arī Baltkrievijas automašīnas līdz 31. oktobrim noteikti jāreģistrē. Nevarēs iztikt tikai ar deklarāciju, ir jāreģistrē. Ir tikai divi izņēmumi... attiecas uz cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas brauc īpaši aprīkotās mašīnās... pie saviem tuvākajiem radiem vai laulātā, vai arī... tuvākie radi vertikālajā līnijā... vai arī tie, par kuru iebraukšanu informē Ārlietu ministriju, jo tas ir saistīts ar valsts interesēm, piemēram, politiskie bēgļi, disidenti un citas personas, kuras meklē patvērumu.

Ir interesanti... kas netika minēts... ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, ko es vadu, šodien tika nodots Valsts prezidenta sagatavotais likumprojekts “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”. Skatīsim jau ļoti drīz pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts rosina publisko personu kapitālsabiedrību... tātad publisko kapitālsabiedrību padomēm un valdēm ierobežot atlīdzību noteikšanu, lai nebūtu tā, kā ir jau šobrīd, – pārsniedz privātajā sektorā esošo... Pirmais punkts ir par to, ka nepalielināt atlīdzības apmēru turpmākos divus gadus – 2025. un
2026. gadā –, nepārsniedzot to, kāds ir bijis 2024. gada 31. augustā... arī šī starpība nedrīkstētu, teiksim, pārsniegt 80 procentus no... privātajā biznesā.

Mēs šo likumprojektu skatīsim... domāju, deputāti paudīs savu attieksmi, jo algu pieaugums publiskajās kapitālsabiedrībās ir bijis tiešām neadekvāts, ņemot vērā padomes vai valdes locekļu staigāšanu pa dažādām kapitālsabiedrībām... tā kā strādājot. Ir grūti saprast, kā to visu var apvienot.

Vēl viena ziņa – Valsts kontrolei būs jauns padomes loceklis. Tas ir Mārtiņš Āboliņš, kas līdz šim bija Fiskālās disciplīnas padomes loceklis un arī komercbankas ekonomists. Tā ka notiek arī kādas pārmaiņas.

Paldies un jauku jums vakaru!

 

Vadītājs. Paldies Ābramas kundzei.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Jekaterina Drelinga. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien, kā jau kolēģi minēja, spilgtākās debates bija par neuzticības izteikšanu Kasparam Briškenam, bija izteikti vairāki viedokļi. Mūsu frakcija atbalstīja ministra demisijas pieprasījumu, jo bija pieļautas vairākas kļūdas.

Kaspars Briškens ir tas, kurš jau 10 gadus vada “Rail Baltica” projektu, ieņemot dažādus amatus. Projektam “Rail Baltica” tika iztērēti vairāki miljoni – augstas un nekontrolējamas summas, kuras tiek tērētas katru mēnesi. Summa ir vairākas reizes lielāka, nekā bija plānots. Mēs esam pret to, lai cilvēku samaksātie nodokļi tiktu norakstīti “airBaltic”. Tas nav iedzīvotāju brīvprātīgs lēmums. Un trešais iemesls – “Latvijas dzelzceļa” darbinieki tiek atlaisti no darba, kas rezultātā noslogos mūsu valsts budžetu.

Gribu atzīmēt, ka ministrs šodien runā lietoja terminus, kurus bez izglītības ekonomikā ļoti grūti saprast. Ministrs cenšas izskaidrot tautai, bet paliek jautājums – ja mēs pašā sākumā... brīvprātīgi... būtu ieplānojuši “Rail Baltica” projekta izmaksas, būvniecības ātrums būtu citādāks? “Rail Baltica” projektam no paša sākuma bija jāsaskaņo stratēģijas plāns... ar budžetu... lai šis projekts nekļūtu par lielāko mūsu valsts kļūdu.

Paldies par uzmanību. Jaukas brīvdienas!

 

Vadītājs. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos!

 

 

Svētdien, 13.oktobrī