Frakciju viedokļi 2019.gada 21.martā

(25.03.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi”, un tajā par Saeimas darba aktualitātēm jums pastāstīs frakciju pārstāvji.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājam Danielam Pavļutam. Lūdzu!

D. Pavļuts (AP!).

Labdien, cienījamās radioklausītājas un radioklausītāji! Šodien aizvadījām it kā diezgan īsu, bet patiesībā spraigu un piepildītu Saeimas sēdi. Interesanti arī šonedēļ ir tas, ka Saeimas Sēžu zālē mēs, deputāti, esam pavadījuši divas dienas pēc kārtas, jo vakar pirmajā lasījumā skatījām arī šī gada valsts budžetu. Tagad, martā, šī gada valsts budžetu. Bet par to jau ir daudz runāts, ka, valdību veidojot, iekavējāmies ar budžeta apstiprināšanu, tāpēc ļoti raitā tempā jaunā valdība to bija atnesusi uz Saeimu. Vakar mēs to skatījām pirmajā lasījumā.

Burtiski pāris vārdu par budžetu. Tas, kas tur ir izdarīts... es gribu uzsvērt, protams, tās jomas, kurās darbojas mūsu ministri, – veselības ministre, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un aizsardzības ministrs. Pats svarīgākais, man liekas, šajā budžetā ir tas, ka nekad vēl Latvijas vēsturē nav bijis tik liels veselības aprūpes budžets. Tas ir vairāk nekā viens miljards eiro – viens miljards 170 miljoni eiro, un šeit ir paredzēts arī atlīdzības pieaugums ārstniecības profesionāļiem – medmāsām, ārstiem un tā tālāk, kuriem ir zemākais atalgojums šobrīd. Tātad papildatalgojumam nauda būs. Īpaši gribu uzsvērt, ka arī retajām slimībām, pacientiem ar retām slimībām, jaunā valdība ir papildus piešķīrusi trīs miljonus eiro, un ir arī daudz citu labu lietu. Īpašs uzsvars ir uz pacientiem ar psihiskām saslimšanām, un ir paredzēta modernāka, jauna pieeja šo pacientu ārstēšanā.

Šodien kā pēdējo jautājumu Saeimas darba kārtībā mēs skatījām lēmumu turpināt administratīvi teritoriālo reformu. Tika dots uzdevums līdz 1. decembrim sagatavot jau konkrētu likumprojektu, jau konkrētus kritērijus, principus, kur tad nu būtu skaidrs – cik, kādās robežās šīs jaunās pašvaldības būs. Mūsu mērķis ir panākt, lai nākamās pašvaldību vēlēšanas notiktu, izmantojot jau šo iedalījumu. Un, runājot par budžetu, vakar pirmajā lasījumā apstiprinājām to, ka tiek paredzēts pusmiljons eiro tam, lai šo reformu uzsāktu, lai veiktu tos pasākumus, kas nepieciešami.

Kas attiecas uz aizsardzības budžetu, tad pats svarīgākais ir tas, ka mēs turamies dotajos solījumos – divu procentu ietvarā no iekšzemes kopprodukta. Mēs esam šos solījumus mūsu partneriem, NATO partneriem, devuši un arī pildām, un tas ļaus mums palielināt karavīru skaitu, uzlabot viņu atlīdzību, sniegt nepieciešamo atbalstu arī zemessargiem, kuru skaits ir pieaudzis. Tātad valsts drošība uzlabojas.

Noslēgšu ar to, ka šodien saņēmām labas ziņas no Valsts prezidenta pils, no Rīgas pils, par to, ka Valsts prezidents ir iesniedzis Saeimai likumprojektu par nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, par to, lai jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem šāds statuss vairs netiktu piešķirts. Lai šie jaunieši kļūtu vai nu par Latvijas pilsoņiem, vai, ja viņi vai viņu vecāki vēlas, – par citas valsts pavalstniekiem. To mēs ar nepacietību esam gaidījuši. Mēs, “Attīstībai/Par!”, to pilnībā atbalstām, un teikšu jau tagad, ka iesim vēl tālāk – aicināsim mūsu partnerus Saeimā apsvērt šādu soli arī attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem, ne tikai jaundzimušajiem no nākamā gada, bet uz nepilngadīgiem bērniem, kas paši šādu izvēli vēl pagaidām izdarīt nevar. Un tādējādi izbeigt to, ka turpinās pagaidu nepilsoņa statuss, kuru savulaik mēs, atjaunojot Latvijas neatkarību, ieviesām. Tas ir plats solis sabiedrības saliedēšanā un, teiksim, tādā vēsturisko palieku pārvarēšanā.

Lūk, un šīs nedēļas politiskā aktualitāte – skolotāju atalgojums, skolotāju protesti. Es gribu pasvītrot to, ka, manā skatījumā, skolotāju protesti ir pilnībā pamatoti. Viņu sašutums ir izprotams. Tas, ko mēs sagaidām no skolotājiem, ir ļoti, ļoti daudz. Šīs daudzās reformas izglītības jomā viņi iznes uz saviem pleciem. Viņi būtu pelnījuši cienīgu atalgojumu. Mēs, Saeimā un valdībā, kopīgi koalīcijā strādāsim, meklējot finansējuma avotus tam, lai šo atalgojumu varētu palielināt. Bet, protams, tam ir jāiet roku rokā ar reformu īstenošanu skolu tīklā, mācību saturā un citos jautājumos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājam Danielam Pavļutam.

Nākamajam vārds – Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! Kā jau kolēģis ieskicēja, šīsdienas aktualitātes Saeimā... viena lieta, ko varbūt nepieminēja, bet kas arī ir svarīga.

Šodien mums bija amatpersonas vēlēšanas, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vēlēšanas. Kā to nosaka arī likums, sešu mēnešu laikā pēc aizvadītām Saeimas vēlēšanām ir jānotiek Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vēlēšanām. Līdz ar to rezultāts ir tāds, ka mēs par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju esam ievēlējuši Kristīni Bērziņu. Mēs apsveicam ar šiem panākumiem.

Bērziņas kundze iezīmē jaunu ēru Centrālās vēlēšanu komisijas darbā, apvienojot pieredzi un kompetenci ar svaigu skatījumu uz lietām, kuras nepieciešams uzlabot, izmainīt vai stiprināt. Savas spējas jaunā Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja jau ir pierādījusi. Un pirmais izaicinājums, ar kuru būs jātiek galā, ir tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau šī gada maijā.

Tāpat apsveicam jaunievēlētos Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus, kuriem arī priekšā spraiga darba periods. Vēlam veiksmi un esam pārliecināti, ka izdosies!

Tagad neliels atskats uz vakardienu, tas ir, Saeimas ārkārtas sēdi, kurā skatījām valsts budžetu šim gadam pirmajā lasījumā. Ir zināma atvieglojuma sajūta, ka beidzot marta beigās esam nonākuši līdz šī gada budžeta skatīšanai Saeimā. Ceļš līdz tam nebija viegls un ne bez izaicinājumiem.

Paskatoties uz budžetu skaitļos, aina ir šāda: nākamā gada konsolidētais budžets... tas ir, šī gada konsolidētais budžets plānots 9,1 miljarda eiro apmērā ieņēmumos un 9,4 miljardi eiro izdevumos, plānotie izdevumi šogad paredzēti par 416 miljoniem lielāki nekā pagājušajā gadā un ieņēmumi – par 430 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ir rasti līdzekļi veselības un sociālās aizsardzības jomas stiprināšanai, lai uzlabotu medikamentu pieejamību pacientiem ar retajām slimībām, lai palielinātu kopšanas pabalstus bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti, kā arī atbalstīsim vecākus, kas adoptē bērnus, un nodrošināsim, ka ir pieejami līdzekļi Uzturlīdzekļu garantiju fondā. Papildu finansējums rasts arī pensiju indeksācijas nodrošināšanai. Vienlaikus turpināsim arī pildīt savas starptautiskās saistības un reāli pildīsim savu apņemšanos ieguldīt valsts aizsardzībā divus procentus no IKP.

Šis budžets ir tehniskais budžets, un apzināmies, ka opozīcijai ir iebildumi pret šī vārda lietojumu, bet tāds tas ir... Tas ir tikai šim gadam. Un, ja tas nebūtu tehniskais budžets, tad mums būtu jāplāno triju gadu budžets. Līdz ar to, es domāju, ir pilnīgi atbilstoši to dēvēt par tehnisko budžetu. Un, protams, ka tas nevar apmierināt, nemaz nevar apmierināt visus, lai gan esam panākuši nopietnu finansējuma palielinājumu vairākām nozarēm, kurās problēmas ir jo īpaši sasāpējušas, piemēram, veselības nozarei.

Šī gada budžetā nekādas jaunas politiskās iniciatīvas nav iekļautas. Bet tas nenozīmē, ka esam aizmirsuši vai nevēlamies īstenot citas vajadzības, savas apņemšanās un solījumus. Tāpēc aicinu visus skatīties ilgtermiņā. Pacietīgi, bet neatlaidīgi strādājot, īstenosim nepieciešamās reformas, administratīvi teritoriālo un izglītības sistēmas reformu un konstruktīvi strādāsim pie nākamā gada budžeta, pie tāda budžeta, kas jau varēs dot vairāk un paveikt vairāk tajās nozarēs, kuras vēl to gaida. Budžets, protams, vēl jāapstiprina otrajā, galīgajā, lasījumā, tāpēc vairāk par budžetu pēc tā apstiprināšanas.

Noslēgumā par vārdu un procesu, kas starptautiskajā telpā, šķiet, pēdējā laikā izskan visbiežāk, – Brexit jeb Lielbritānijas izstāšanās procesu no Eiropas Savienības. Precīzāk – vēlos stāstīt nevis par procesa aktualitātēm, jo tās mainās teju ik pa stundai, bet gan par Saeimas Ārlietu komisijas virzīto deklarāciju, kuru Saeima šodien apstiprināja galīgajā lasījumā, un no tās izrietošo “jumta” likumu. Tas ir likums, kura jēga slēpjas cilvēcībā un abpusējas izpratnes un pretimnākšanas principos. No savas puses ar šo likumu tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri līdz Apvienotās Karalistes gaidāmās izstāšanās no Eiropas Savienības laikam būs likumīgi uzturējušies Latvijā, sociālās drošības jomā nodrošināsim labvēlīgu attieksmi attiecībā uz personu tiesībām un pienākumiem. Izsakoties vienkāršākā valodā, arī pēc Brexit nodrošināsim britu pilsoņiem to pašu tiesību apjomu, kāds tiem Latvijā bijis līdz šim. Un, pieņemot šo likumu kopumu, arī pavadošos likumus, mēs arī sagaidām, ka līdzīgu paritātes principu Lielbritānija piemēros arī attiecībā uz mūsu valstspiederīgajiem Lielbritānijā.

Tā kā šajā Brexit procesā nekas nav skaidrs arī vēl šodien, likumprojekts ir veidots un pieņemts elastīgā formā, kas paredz tā stāšanos spēkā dažādos gadījumos: vai nu tā ir Lielbritānijas izstāšanās, vadoties no 50. panta un panāktās vienošanās starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju, vai arī sliktākais scenārijs, ka Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības bez vienošanās. Līdz ar to valdība, attiecīgās ministrijas un Saeima iespēju robežās ir identificējušas tās jomas, kuras attieksies uz britu pilsoņiem šādos gadījumos, un līdz ar to mēs esam parlamenta līmenī, valsts līmenī panākuši tādu noregulējumu, ka šādu tiesību apjomu mēs saglabāsim.

Ar to šīs nedēļas politiskajām aktivitātēm liekams punkts, paldies par uzmanību, un uz tikšanos jaunnedēļ.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas KPV LV deputāts Kaspars Ģirģens. Lūdzu!

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šonedēļ Saeimas sēdē svarīgākais jautājums, protams: tika izskatīts valsts budžets, un nākamais svarīgākais jautājums bija Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja vēlēšanas. Un par jauno vadītāju tika ievēlēta Kristīne Bērziņa.

Tāpat arī vēlos vērst uzmanību uz to, ka šonedēļ viens no svarīgākajiem jautājumiem bija par Krievijas televīzijas kanāla Russia Today sižeta filmēšanu “Latvijas Televīzijas” telpās. Līdz ar to vēlējos uzsvērt, ka nākamnedēļ Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tiks izskatīts šis jautājums un uz sēdi tiks aicināti gan “Latvijas Televīzijas”, gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji, lai skaidrotu situāciju, kā bija iespējams, ka Krievijas televīzijas kanāls Russia Today izmantoja “Latvijas Televīzijas” telpas sava sižeta veidošanai.

Tāpat vēlos vērst uzmanību uz to, ka šonedēļ partijas aktīvi iesniedza savus sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šodien, 21. martā, ir pēdējā iesniegšanas diena līdz pulksten 18.00, un šobrīd jau 15 politiskās partijas vai apvienības ir iesniegušas savus sarakstus.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka arī politiskā partija KPV LV ir iesniegusi savu sarakstu ar 16 jauniem kandidātiem, kuriem ir vēlme strādāt.

Tāpat arī vēlos pateikt, ka nākamnedēļ Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tiks skatīti aktuāli jautājumi par “Rīgas satiksmi” un arī par, iespējams, izsaimniekotajiem četriem miljoniem eiro no Eiropas fondiem. Līdz ar to tiks uzaicināti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Tie bija aktuālie jautājumi šonedēļ un nākamnedēļ.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kasparam Ģirģenam no frakcijas KPV LV.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!


A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī ir spraiga nedēļa parlamentam un arī valdībai, jo parlaments pirmajā lasījumā sāka skatīt budžetu un vakar valdībai bija jāiztur arī pirmā lasījuma balsojums, kas veiksmīgi arī tika izturēts.

Tas ir kārtējais Latvijas vēsturē lielākais valdības budžets, kopā gandrīz 9,38 miljardi eiro izdevumiem. Tas paredz virkni svarīgu uzlabojumu. Jāsaka arī, ka šis budžets, spriežot pēc premjera runas, arī nodrošina svarīgas reformas, kuras iet valsts pārvaldes efektivizācijas virzienā. Jau šodien Saeimā atbalstīta virzība uz teritoriālo reformu, kas ļaus mums vienoties par mazāku pašvaldību skaitu, līdz ar to publiskajā sektorā – daudz mazāku nodarbināto skaitu. Tieši tāpat šis budžets nodrošina attīstību veselības aprūpes sistēmai. Tieši tāpat šis budžets nodrošina finanšu sektora uzraudzību, kas arī ir viens no... varbūt sabiedrībā mazāk diskutētiem jautājumiem, bet ārkārtīgi svarīgs visai tautsaimniecībai. Ja mums neizdodas šo sektoru sakārtot, tad riski ir tiešām iespaidīgi, taču šobrīd ir redzams, ka valdība apņēmīgi dodas uz šī sektora savešanu kārtībā.

Vēl par vakardienu. Protams, mums jārunā arī par skolotāju piketu pie Saeimas. Tā bija arī zināma tāda... nu, var teikt, ne visai patīkama diena visiem tiem, kas strādā gan parlamentā, gan arī politikā. Vismazāk jau nu mēs šeit gribētu redzēt skolotājus, kuriem ir atbildība par mūsu bērnu nākotni. Kopumā ir gan iesāktas reformas šajā sektorā, fundamentālas reformas, gan pāreja uz mācībām valsts valodā, gan saturs, tāpat skolu tīkla efektivizācija, taču tas, ka nav izdarītas reformas... šīs reformas netiek veiktas pietiekami ātri, mēs redzam... rezultējas tajā, ka mēs nespējam skolotājiem pienācīgi samaksāt. Esmu ļoti priecīgs, ka sarunu rezultātā izdevās panākt virzību uz to, lai septembrī šis jautājums tiktu atrisināts un skolotājiem nebūtu jārealizē savi draudi par streiku.

Vakardienas debatēs ļoti daudz tika runāts par budžeta izdevumiem, par sociālajiem aspektiem, bet mazāk par ekonomiku un par to, no kurienes tad šī nauda budžetā rodas. Ekonomikā šobrīd sākas diezgan sarežģīti laiki. Lēnām ekonomika uzsilst. Ja mēs skatāmies vakanču skaitu un darba algas pieauguma tempu pret to, kādā veidā pieaug gan ekonomika, gan produktivitāte... šeit es sauktu tādus skaitļus kā darba algas aug par 10 procentiem, ekonomika aug par pieciem procentiem, savukārt produktivitāte – par trim. Izskatās, pie debesīm sāk savilkties diezgan tumši mākoņi. Vai Latvijas ekonomika, tādā veidā turpinot, būs konkurētspējīga un spēs nodrošināt šādus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā?

Tieši tāpat, ja mēs vakar runājām... pietiekami daudz par sabiedriskā sektora efektivizāciju, un tas bija ļoti labi, un tā ir neatliekama, šīs lietas jādara... ļoti maz mēs runājam par investīcijām nākotnē. Tās būtu šīs pašas skolotāju algas... ir tiešām vajadzīga kvalitatīva izglītība. Jautājums par augstākajām mācību iestādēm un zinātni vispār šobrīd netiek skarts... un jau ilgstoši. Un liekas, tā ir absolūta nākamā gada budžeta prioritāte. Ja mēs to nedarām, mums būs ļoti grūti pāriet uz kaut ko, ko mēs sauktu par zināšanās balstītu ekonomiku.

Ja mēs runājam par šodienu, tā, protams, arī bija ražīga diena. Mēs ievēlējām jaunu Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju. Bija skaidrs, ka šajā sektorā bija nobriedušas pārmaiņas. Paldies kolēģiem, kas debatēs pieskārās tam. Mums ir nepieciešamas būtiskas tehnoloģiskas izmaiņas, lai mēs tiešām varētu piesaistīt lielāku vēlētāju skaitu un aktīvi viņus iesaistīt. Šeit mūsu kaimiņvalsts Igaunija ir izcils piemērs, kur tas tiek darīts labā veidā, un mēs redzam, ka modernas vēlēšanu sistēmas ir tas, ko mēs jau sen esam pelnījuši.

Tāpat Saeima pieņēma virkni citu likumu. No saviem... ar manu darbību saistītiem likumiem varu atzīmēt grozījumus Izglītības likumā, kas tika pieņemti trešajā, galīgajā, lasījumā un kas sakārto situāciju ar ārvalstu studentiem. Tātad ar šo likumu Latvijā ir izveidota skaidra ārvalstu diplomu... ārvalstu studentu... studējošo diplomu reģistrācijas sistēma, kā arī vietējo studējošo diplomu reģistrācijas sistēma, kas stipri efektivizēs augstākās izglītības dokumentu gan atzīšanas, gan saglabāšanas kārtību. Tā ka atkal viena darbīga nedēļa parlamentā iet uz beigām. Rīt tikšanās ar vēlētājiem, bet nākamnedēļ skatīsimies, ko parlaments atkal būs sastrādājis.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Arvilam Ašeradenam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Bez šaubām, viena no šīs nedēļas aktualitātēm ir valsts budžeta projekts. Un, rūpīgi iepazīstoties ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam”, kā arī ar grozījumiem to pavadošajos likumos, rodas vairāki jautājumi. Viens no tiem: kāpēc netiek pildīti priekšvēlēšanu solījumi? Nav skaidrs, piemēram, kad tiks pildīts Jaunās konservatīvās partijas solījums par minimālo pensiju 200 eiro apmērā šogad, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu algām un pensijām 500 eiro mēnesī. Šī partija solīja dabasgāzes cenas samazinājumu par 30 procentiem, visiem ārstiem algu vismaz 1700 eiro uz rokas, medmāsām – vismaz 800 eiro. Arī apvienība “Attīstībai/Par!” solīja palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī. Ticēšanas laiks priekšvēlēšanu solījumiem ir beidzies, jāsākas darīšanas laikam. Bet ko mēs redzam tagad? Valsts makā vienkārši nav finanšu avota plāna “3 × 500” īstenošanai. Tieši tāpēc, mūsu skatījumā, budžeta projektā kopumā sociālā joma izskatās vāji. Tur nav gandrīz nekā no cilvēku labklājības līmeņa paaugstināšanas.

Kas attiecas uz pedagogiem, tad šinī gadījumā tas ir pavisam atsevišķs stāsts, jo pirms vēlēšanām visas partijas ir solījušas atbalstīt pedagogu algu paaugstināšanas grafiku, kā to nosaka likums. Un ir absolūti skaidrs: ja valdība apņemšanos nepilda no šī gada septembra, tad nav zināms, kā izskatīsies grafiks no nākamā gada janvāra un vai vispār algu pieaugums ir sagaidāms.  Pašlaik pedagogi kārtējo reizi ir palikuši ar garu degunu. Solītā atalgojuma pieauguma nebūs. Uzskatām, ka tā ir pilnīga nekaunība. Rezultātā Latvijā pedagogu alga turpinās būt zemākā starp OECD valstīm – apmēram divarpus reizes mazāka nekā OECD valstīs vidēji. Tāpat krietni atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas, kur pedagogu alga krietni apsteigusi Latvijas līmeni. Turklāt mūsu pedagogiem kopš 2008. gada atalgojums ik gadu attālinās no vidējās bruto darba samaksas valstī. Pašlaik starpība sasniegusi jau vairāk nekā 150 eiro. Tāda ir valdības attieksme pret pedagogiem, kuru uzdevums ir veidot nākotnes Latviju. Valdībai acīmredzot nav izpratnes, kā pildīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tomēr vēlamies atgādināt, ka Ministru kabinetam vienkārši ir jāpilda Izglītības likuma 53. panta trešā daļa, kas paredz atalgojuma pieaugumu. Šoreiz īpaši jānorāda uz šīs normas atšķirību no priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem. Tie nav nekādi solījumi. Tas ir likums. Likumi ir jāpilda. Tāpēc uzskatām, ka pedagogu prasības ir godīgas un absolūti pamatotas, un, ja konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu eiro apmērā, tad deviņi miljoni pedagogiem ir tikai 0,1 procents, kas nepieciešams, lai nodrošinātu solījumu izpildi 2019. gadā. Turklāt no šīs summas teju vai četrus miljonus eiro pedagogi atmaksās budžetā nodokļu veidā. Vai tiešām nav iespējams rast risinājumu šajā jautājumā?

Mums ir skaidrs, ka sabiedrisko attiecību triks ar jauno politiku un jauno valdību ir nesekmīgs, jo priekšvēlēšanu laikā dotie solījumi ir aizmirsti kā tāds nelāgs pārpratums. Uzskatām, ka problēmas ignorēšana neliecina par profesionalitāti.

Tāpēc frakcijas SASKAŅA vārdā varu apliecināt, ka mēs esam gatavi labot koalīcijas pieļautās kļūdas un šodien iesniegsim vairākus priekšlikumus likumprojektam “Par valsts budžetu 2019. gadam”.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

“Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Labdien! Es būšu pavisam īss. Daudz kas jau tika pateikts.

Es no šodienas Saeimas sēdes gribu izcelt vienu pasākumu. Tātad Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana. Mēs, Jauno konservatīvo frakcija, esam priecīgi, ka beidzot ir izdevies iedzīvināt principu, ka augstos amatos sēdošajiem tomēr būtu jābūt kaut kādiem saprātīgiem ierobežojumiem laika ziņā, teiksim, cik gadus var strādāt. Tātad Cimdara kungs šajā amatā jau pavadījis vairāk nekā 20 gadu. Un nu ir laiks pārmaiņām. Šoreiz pretī ir ļoti labs kandidāts. Un mums ir prieks, ka izdevās ievēlēt.

Mēs arī uzstāsim... no mūsu puses... arī uz citiem amatiem, lai arī tur šie termiņu ierobežojumi būtu spēkā, teiksim, 10, maksimums, 12 gadi vienā amatā. Tas tomēr ir pietiekami ilgs laiks. Un, protams, šie cilvēki pēc šo termiņu beigām var turpināt darbu valsts pārvaldē, kā to darīs, visticamāk, arī Cimdara kungs, es ceru. Viņa pieredze būs noderīga citos valsts pārvaldes amatos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Gatim Eglītim no Jauno konservatīvo frakcijas.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Sestdien, 27.februārī