Frakciju viedokļi 2015.gada 11.jūnijā

(15.06.2015.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai “Frakciju viedokļi”, kas tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan ikreiz pēc Saeimas sēdes. Deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Politiskajā vidē aizvadītas vairākas spraigas pirmsvēlēšanu nedēļas, kas vainagojušās ar jauna Valsts prezidenta ievēlēšanu. Vēlos Nacionālās apvienības vārdā atkārtoti apsveikt Vējoņa kungu un vēlēt izturību un panākumus, pildot šī atbildīgā amata pienākumus.

Vējoņa kunga ievēlēšana arī ir aktualizējusi jaunu jautājumu politiskajā dienaskārtībā – jauna kandidāta izvirzīšanu aizsardzības ministra amatam. Zaļo un Zemnieku savienība par kandidātu minētajam amatam izvirzījusi Saeimas deputātu Raimondu Bergmani. Pēc sarunas ar Raimondu Bergmani, uzklausījuši Bergmaņa iespējamās prioritātes aizsardzības ministra amatā un saņēmuši precīzas un informējošas atbildes uz frakciju interesējošiem jautājumiem, esam guvuši pārliecību, ka Raimonds Bergmanis varētu veiksmīgi pildīt šī amata pienākumus. Par prioritātēm savas ievēlēšanas gadījumā Bergmanis izvirzījis NATO klātbūtnes stiprināšanu Latvijā un atbalstu Jaunsardzei, kas ir būtiski jautājumi arī Nacionālajai apvienībai. Atbalstām Raimonda Bergmaņa kandidatūru un uzskatām, ka ievēlēšanas gadījumā Bergmanis godprātīgi un kvalitatīvi pildīs aizsardzības ministra pienākumus.

Pēc mūsu iniciatīvas šonedēļ tikāmies arī ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu Nacionālās apvienības aktuālo jautājumu par pāreju uz izglītību valsts valodā mazākumtautību skolās no 2018.gada. Sarunā ar ministri diemžēl skaidru atbildi uz šo jautājumu nesaņēmām. Ministre uzskata, ka virzībai uz vienotu izglītības sistēmu jānotiek pakāpeniski, bez gala termiņa noteikšanas. Ir skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrijas dienaskārtībā šis jautājums tuvākajā laikā netiks aktualizēts.

Nacionālā apvienība no savas puses turpinās aizstāvēt nepieciešamību ieviest visā Latvijā izglītību valsts valodā un turpinās aktualizēt šo jautājumu. Ar ministri apspriedām arī jautājumus par obligāto eksāmenu kārtošanu ķīmijā un fizikā, kā arī jauniešu zemo interesi par eksaktajām zinātnēm kopumā. Ministre pauda, ka centralizētie eksāmeni ķīmijā un fizikā negarantē intereses pastiprināšanu par eksaktajām zinātnēm. Skolēniem esot nepieciešama papildu motivācija šo priekšmetu apgūšanai. Uzskatām, ka arī šis jautājums – papildu motivācijas radīšana – ir jārisina steidzami. Nacionālā apvienība no savas puses iesaistīsies darba grupās, lai strādātu pie valsts izglītības kvalitātes uzlabošanas.

Pievērsīšos arī starptautiskajai dimensijai. Vēlos runāt par Latvijas pozīcijām. Joprojām visā Eiropas Savienībā, arī Latvijas sabiedrībā un lēmējinstitūcijās, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir bēgļu kvotu ieviešana. Nacionālās apvienības nostāja šajā jautājumā paliek nemainīga – kvotu ieviešana kā tāda nav pieļaujama. Ir jāievēro brīvprātīgums un solidaritāte, nevis jāievieš Eiropas Savienības līgumos nekur neparedzēti piespiedu mehānismi.

Valdībā ir tikusi apstiprināta Latvijas pozīcija sākotnējām diskusijām par migrācijas jautājumiem Eiropā. Esam gandarīti, ka šajā jautājumā ņemts vērā mūsu viedoklis un ka Latvijas oficiālā pozīcija ir pretošanās obligāto kvotu ieviešanai, vēršot Eiropas Savienības institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu. Uzskatām, ka Eiropas Savienības institūcijām būtu jāņem vērā katras valsts individuālā situācija un nostāja, kā arī intereses bēgļu kvotu jautājumā.

Un visbeidzot jāpiemin arī tas, ka Saeimas šīsdienas sēdē pēdējā lasījumā tika pieņemti likumprojekti “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kā arī “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Šie grozījumi pēc savas būtības bija tehniski labojumi, kuru apstiprināšanu Nacionālā apvienība arī atbalstīja.

Līdz ar to es vēlos noslēgt Nacionālās apvienības frakcijas viedokli. Novēlu jums patīkamu tuvojošos nedēļas nogali.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kola kungam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfas kundzei. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Domāju, ka visi Latvijas pensionāri un arī tie, kuriem tuvojas pensionēšanās, šodien ar cerībām gaidīja Saeimas balsojumu par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, jo tie paredzēja kaut nelielu pensiju palielināšanu, sociālā taisnīguma atjaunošanu un to pensiju pārrēķināšanas... aprēķināšanas kārtības pārskatīšanu, kuras piešķirtas kopš 2010.gada. Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šos grozījumus atsauca no Saeimas šodienas sēdes darba kārtības, jo valdība joprojām nav sagatavojusi komisijas pieprasītos aprēķinus par to, kādi finanšu līdzekļi būtu nepieciešami, ja tiktu veikti deputātu ierosinātie grozījumi, kas atšķiras no valdības iesniegtajiem. Tā vietā Finanšu ministrija joprojām skandē vienu un to pašu: “Pensiju palielināšana jāvērtē tikai tad, kad valdībā tiks skatīts 2016.gada budžets un turpmāko gadu budžeti.” Tam mēs nevaram piekrist, un īsi pēc pulksten 12.00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā mēs atkal atgriezīsimies pie šī jautājuma un turpināsim diskutēt un aizstāvēt pensionāru intereses – viņu taisnīgās intereses.

Īsi vēlos skart vēl vienu Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumu, kas gan sēdes sākumā tika atsaukts. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kas paredz divu jaunu valstī atzīmējamu dienu – Robežsargu dienas un Policijas darbinieku dienas – iekļaušanu likumā. Partija “No sirds Latvijai” pilnībā atbalsta šo ierosmi, jo uzskata, ka valstī vismaz ar tādu mazumiņu ir jāpateicas tiem, kuri sargā valsts robežu un mūsu drošību ik dienu. Atzīmējamo dienu saraksts būtu, mūsuprāt, vēl jāpapildina arī ar citām atzīmējamām dienām, lai pateiktos darba darītājiem, kā arī pievērstu uzmanību aktuāliem Latvijas un starptautiskiem notikumiem.

Saistībā ar valsts atbalstu sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām vēlos vērst jūsu uzmanību uz vēl vienu jautājumu. Runa ir par izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā, proti, par šī nodokļa likmes samazināšanu no 12 procentiem uz 5 procentiem siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām. Šis jautājums ir iekļauts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šodienas sēdes darba kārtībā. Nesen, 14.maijā, Saeima uzdeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, balstoties uz 10 019 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu, izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām un, ja to atzīs par iespējamu, lemt par attiecīga likumprojekta sagatavošanu.

Frakcijas “No sirds Latvijai” nostāja ir nemainīga un tāda paliks arī turpmāk: šī nodokļa likme ir jāsamazina. Turklāt tas ir ne tikai sociāls, bet arī ekonomisks jautājums, lai spertu vismaz vienu soli pretī šī senā mezgla pārciršanai – iedzīvotāju parādu samazināšanai, kas veicinās arī siltumapgādes uzņēmumu attīstību un līdz ar to arī tarifu samazināšanu.

Vienlaikus “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir jāuzsāk argumentēta diskusija par valsts turpmāk realizējamo pievienotās vērtības nodokļa politiku. Beidzot atbildīgajiem par lēmuma pieņemšanu ir jāapzinās, ka nodokļu politika nedrīkst kalpot tikai fiskālām interesēm un valsts budžeta piepildīšanai, bet ka tā ir daļa no valsts kopējās politikas. Līdz ar to ir jāizvērtē nodokļu ietekme arī uz citām jomām un jāpieņem izsvērts, ar aprēķiniem pamatots un sabalansēts lēmums. Tā, piemēram, frakcija “No sirds Latvijai” jau bija iesniegusi priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli pirmās nepieciešamības pārtikai, tomēr tas neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Un tas lēmums tika pamatots tikai ar fiskālo politiku... Mēs uzskatām, ka nodokļa likmi lietderīgi samazināt arī citām precēm un pakalpojumiem, piemēram, zālēm. Jo, ja mēs atskatāmies vēsturē, tad redzam, ka mums šāda samazinātā likme ir bijusi ne tikai zālēm, bet arī grāmatām. Bet, neskatoties uz to, ka mēs runājam par ekonomisko izaugsmi un krīze ir pārvarēta, un šī ekonomiskā... makroekonomiskā izaugsme turpinās, mēs nesteidzamies novērst, sacīsim, pieņemto krīzes laika lēmumu sekas ļoti daudzās jomās, atkal piesaucot šo fiskālo politiku un nerēķinoties ar kopējo valsts politiku un to, kā tas kopumā veido mūsu valsts iedzīvotāju dzīvi un ikdienu.

Frakcija “No sirds Latvijai!” neatbalsta grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Uzskatām, ka likumdevējam no izpildvaras ir jāprasa likumdevēja lēmumu savlaicīga un profesionāla izpilde, nevis jāpiekāpjas izpildvarai un likums jāpielāgo konkrētas iestādes vajadzībām, politisko spēku vēlmēm un savstarpējām vienošanām. Ministru kabinets 2015.gada 26.maijā pieņēma nelikumīgu rīkojumu, kas pretēji likumam nosaka citu – trīs mēnešus vēlāku – termiņu, kādā jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi un jāsagatavo Saeimai pirmais centralizētais publiskais pārskats par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām par 2014.gadu. Mēs uzskatām, ka Saeimai nav jāpagarina šie termiņi, kā arī nav jāpaplašina pārejas noteikumi, atliekot vairāku uzdevumu un funkciju izpildi.

Mums nav pieņemama situācija, ka tā vietā, lai tiktu prasīts kvalitatīvs darbs no valsts kapitālsabiedrību vadītājiem un Pārresoru koordinācijas centra darbiniekiem, tiek radīts vēl viens lieks birokrātisks posms. Būs panākts kārtējais politiskais līdzsvars, nevis profesionāla, atbildīga un maza valsts pārvalde. Frakcija “No sirds Latvijai” neatbalsta šo grozījumu tālāku virzību, jo tie neatbilst likuma mērķim – veicināt kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību – un pilnīgi noteikti neveicina labas pārvaldības principu ievērošanu.

Paldies, ka klausījāties, un jaukas brīvdienas!

Sēdes vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfai.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Siliņam. Lūdzu!

A.Siliņš (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau jūs dzirdējāt no Šimfas kundzes uzstāšanās, šodien Saeimas sēdes darba kārtībā bija paredzēts izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Diemžēl šī jautājuma izskatīšana ir atlikta, jo gaidām slēdzienu no Finanšu ministrijas.

Sākotnēji Labklājības ministrijas izstrādātajā priekšlikumā ietilpa pensionāriem svarīgi trīs jautājumi. Pirmais no tiem ir izmaiņas to invaliditātes pensiju aprēķināšanā, par kurām ir pieņemts pozitīvs Satversmes tiesas lēmums.

Otrs jautājums ir pensiju indeksācija, piemērojot 50 procentus no algas pieauguma indeksa tautsaimniecībā.

Un trešais jautājums ir pensiju aprēķināšanas mehānisma izmaiņas, kas ir saistītas ar indeksu piemērošanu, kuri krīzes gados bija zemāki par vienu. Un tāpēc visas pensijas, kas ir aprēķinātas kopš 2010.gada, ir ievērojami zemākas, nekā tās varēja būt.

Diemžēl, izskatot Labklājības ministrijas priekšlikumus Ministru kabinetā, šie priekšlikumi tika krietni saīsināti. Līdz Saeimai ir nonākuši jautājumi par invaliditātes pensijām un arī par indeksu piemērošanu.

Šobrīd jautājums ir apstājies pie tā, ka ir nepieciešami precīzi aprēķini par to, cik lielus naudas līdzekļus prasīs pensiju pārrēķināšana ar koeficientiem, kuri nav zemāki par 1,0. Aprēķini rāda, ka 2017., 2018.gadā tie varētu sastādīt vairākus desmitus miljonu eiro.

Jāteic, ka situācija ir izveidojusies ļoti paradoksāla. No vienas puses, valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, kura nopietna sastāvdaļa ir pensiju fonds, naudas ir pietiekami, uzkrājumi sastāda vairākus simtus miljonu eiro, un ir pilnīgi iespējams realizēt visus trīs Labklājības ministrijas izstrādātos priekšlikumus.

No otras puses, ierobežo mūs tas, ka valsts budžets nepildās tā, kā plānots, un faktiski, lai panāktu kopbudžeta līdzekļus viena procenta ietvaros, mums praktiski ir jāpieņem lēmumi par izdevumu ierobežošanu no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, tātad arī no pensiju fonda.

Šajā sakarībā es gribētu ieteikt mūsu Finanšu ministrijai, plānojot nākošā gada budžetu, tomēr būt pietiekami uzmanīgai ar budžeta izdevumiem, lai neveidotos līdzīga situācija arī nākošajā gadā, jo pretējā gadījumā valsts iedzīvotāji, strādājošie, arvien vairāk zaudē ticību savas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai un pensiju sistēmai, kaut arī tā ir atzīta par vienu no labākajām pasaulē.

Otrs jautājums, kura izskatīšana šodien Saeimā ir atlikta uz nedēļu, ir jautājums par izdienas pensijām specskolu skolotājiem, sporta skolotājiem un bērnudārzu audzinātājiem. Konceptuāli šis priekšlikums par šādām izdienas pensijām ir atbalstīts. Šobrīd stāv priekšā šis darbs – izvērtēt Finanšu ministrijas priekšlikumus, lai pieņemtu jau konkrētu lēmumu par to, kādā apmērā un kādos termiņos būtu risināms šis jautājums.

Visbeidzot es gribu pateikt to, ka Latvijas Pensionāru federācija šobrīd organizē atbalsta akciju Labklājības ministrijas priekšlikumiem un vāc parakstus par to, ko mēs plānojam vistuvākajā laikā pēc parakstu savākšanas iesniegt attiecīgām valsts institūcijām, lai ar šādu pensionāru vēlmi pastiprinātu valdības vēlēšanos pozitīvi atrisināt pensionāriem svarīgus jautājumus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Siliņam.

“Frakciju viedokļu” izklāstu turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par cilvēkiem labvēlīgiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā.

2012.gada 16.novembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Saskaņā ar direktīvas 27.pantu tas ieviešanas termiņš ir 2015.gada 16.novembris, tāpēc Saeimā šodien “nulles” lasījumā tika pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuru mērķis ir uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušajiem aizsardzību, atbalstu un līdzdalību kriminālprocesā. Galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka cietušie visā Eiropas Savienībā var paļauties uz vienotu minimālo garantiju līmeni neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī ir noticis noziedzīgais nodarījums.

Direktīvas 1.pants noteic, ka dalībvalsts nodrošina, lai pret cietušajiem izturētos ar cieņu, iejūtīgi, pamatojoties uz katru atsevišķu gadījumu, profesionāli un bez diskriminācijas.

Direktīvas 18.pants paredz cietušā un viņa ģimenes locekļu tiesības uz aizsardzību. Tas paredz, ka, neskarot aizstāvības tiesības, dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejami pasākumi, ar ko cietušos un viņu ģimenes locekļus aizsargā no iebiedēšanas un atriebības, tostarp pret emocionālā vai psiholoģiskā kaitējuma risku, un ar ko aizstāv cietušo cieņu nopratināšanas un liecību sniegšanas laikā. Vajadzības gadījumā šādi pasākumi ietver arī procedūras, kas cietušo un viņu ģimenes locekļu fiziskai aizsardzībai noteiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Cietušā tiesības uz aizsardzību nodrošinātas ar Kriminālprocesa likuma 24.pantu. Un, lai šīs tiesības paplašinātu arī uz tuviniekiem, likumprojekta 2.pantā ietverti grozījumi 24.panta pirmajā un otrajā daļā, tādējādi paplašinot to personu loku, kurām ir tiesības uz aizsardzību apdraudējuma gadījumā.

Jaunajā Kriminālprocesa likuma 97.pantā ietvertas tādas tiesības, kas iepriekš nebija skaidri definētas pie cietušā tiesību vispārīgajiem principiem. Tās ir tiesības:

– saņemt informāciju par kompensāciju, tajā skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju;

– saņemt informāciju par pasākumiem personas, tās tuvinieku un mantas aizsardzībai apdraudējuma gadījumā;

– saņemt informāciju par procesuālo izdevumu, kas radušies, piedaloties kriminālprocesā, atlīdzināšanas kārtību;

– saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;

– saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību.

Ņemot vērā, ka visu šo un arī citu nosacījumu ievērošana ir cilvēkiem ļoti būtisks aspekts, ir nepieciešams šos principus nostiprināt tiesību aktā, un Saeima pilnīgi noteikti šī gada laikā šo uzdevumu paveiks.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vēlos savā uzrunā šodien pieminēt divas šīsnedēļas aktualitātes.

Pirmā. Tā kā valdība ir jauna aizsardzības ministra meklējumos, jau pirmdien koalīcijas sapulcē uzklausījām Raimondu Bergmaņa kungu, un arī vakardien frakciju sēdē viņu uzklausījām. Arī VIENOTĪBA atbalsta Raimondu Bergmani aizsardzības ministra amatam, un, kā saka, ceram uz viņa ievēlēšanu jaunnedēļ.

Tā kā esmu Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs, otrs jautājums, ko es vēlos pieminēt, ir jautājums par Sporta likuma grozījumu un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumu virzību Saeimā. Šodien nobalsojām par šo likumprojektu nodošanu komisijām. Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti vēlas pievērst uzmanību svarīgam jautājumam, reaģējot uz vairākiem – diemžēl! – nelaimes gadījumiem motosporta sacensībās. Tajās šogad ir gājis bojā viens cilvēks, bet pagājušogad – vairāki cilvēki; vairāki šogad ir guvuši mugurkaula traumas. Un, reaģējot arī uz Tehnisko sporta veidu federācijai adresētu vēstuli, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar pārējo iesaistīto sporta federāciju pārstāvjiem un Sporta apakškomisijas deputātiem ir izstrādājusi likuma grozījumus, kuri nodrošinās paaugstinātas prasības organizatoriem un paaugstinās drošību sportistiem un skatītājiem motosporta, autosporta un ūdens motosporta sacensībās. Līdz šim, lai organizētu sacensības paaugstināta riska tehniskajos sporta veidos, organizatoriem nebija izvirzītas papildu prasības salīdzinājumā ar citiem sporta veidiem, lai gan šo sporta veidu specifika paredzēja... paredz augstākus riskus gan skatītājiem, gan sportistiem. Turpretim šie grozījumi paredz, ka šo sacensību organizatoriem, lai saņemtu atļauju organizēt sacensības motosportā, autosportā vai ūdens motosportā, būs nepieciešams iesniegt Latvijā atzītās konkrētā sporta veida federācijas izsniegtu atļauju ar apliecinājumu, ka šie organizatori sacensības ir saskaņojuši ar tās saistošajiem noteikumiem un ievēros prasības, kuras noteikusi Latvijā atzītā sporta federācija. Un tādējādi būs iespējams maksimāli izvairīties no nelaimes gadījumiem nākotnē, jo tas nav diemžēl normāli, ka amatieru sportā ik gadu iet bojā vairāki sportisti un daudzi kļūst par invalīdiem dažādu normu neievērošanas dēļ. Vasara ir tikai sākusies, tādēļ vēlamies šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtībā, lai grozījumi stātos spēkā pēc iespējas ātrāk, un tādēļ ceram, ka jau jaunnedēļ šie grozījumi tiks pieņemti trešajā lasījumā, jo tie ir saskaņoti ar visām iesaistītajām federācijām, ar iesaistītajām pusēm. Ceram, ka, aizejot atvaļinājumā, šis darbiņš būs izdarīts.

Vēl papildus par Sporta likumu jāteic, ka šie ir tikai vieni no grozījumiem. Sporta likuma grozījumu lielā pakete nāks rudenī. Tādēļ šos mēs veicam steidzamības kārtībā.

Tas arī viss no manas puses. Teikšu lielu paldies par uzmanību. Patīkamu jums nedēļas nogali, un uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Upenieka kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A.Kaimiņš (LRA).

Labdien, cienījamie Latvijas radioklausītāji! Jūs varat klausīties šo raidījumu mierīgām sirdīm, jo par jūsu mieru gādā profesionāļi. Latvijas un visas Eiropas austrumu robežas sargā mūsu varonīgie robežsargi. Valsts iekšienē sardzē par kārtību un pilsonisko mieru stāv mūsu policisti. Abi svarīgie dienesti nav labi finansēti, tomēr savus pienākumus tie pilda ar pašaizliedzību. Viņi bieži riskē ar savu dzīvību, lai pilsoņiem pašsaprotama būtu drošība no ārējiem un arī no iekšējiem ienaidniekiem. Jā, valstij trūkst līdzekļu, bet atdot godu un pelnīto cieņu robežsargiem un policistiem varam. To var izdarīt, pieņemot likumu par profesionālajiem svētkiem. Šeit stāstam par pašaizliedzību un godaprātu pievienojas Saeimas vairākuma partiju sīkas kaitniecības un politiskas greizsirdības elements.

Un tagad, cienījamais Latvijas radioklausītāj, ieklausies uzmanīgāk! Pirms nu jau vairākiem mēnešiem Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kas paredzēja atzīt 7.novembri par Robežsargu dienu, bet 5.decembri – par Policijas darbinieku dienu. Anotācijā tika skaidrots šo dienu nozīmīgums abiem dienestiem, turklāt šādu profesionālo svētku atzīšanai nebūtu iespaida uz budžetu. Nekādu izdevumu, tikai un vienīgi ieguvumi! Divu svarīgu dienestu ļaudīm tiktu dota beidzot atzinība, kuru viņi jau sen ir pelnījuši. Taču nē! Nē! Sev par kaunu 12.Saeimas vairākuma partijas – VIENOTĪBAS, Zaļo un Zemnieku savienības un “tēvzemiešu” deputāti – nobalsoja “pret”. Tika balsots “pret”, jo Latvijas politiskajā kultūrā principa pēc balso pret visu, ko iesaka opozīcija. “Pret”, “pret”, “pret”, “pret” un vēlreiz “pret”!

Tā mūsu robežsargu un policistu gods ir kļuvis par ķīlnieku politiskai greizsirdībai. Un stāsts, cienījamais Latvijas radioklausītāj, jau nebeidzas šeit. Atbildīgās komisijas izbraukuma sēdē tie paši robežsargi, tie paši policisti... viņi pieprasa skaidrojumus, kāpēc Saeimas vairākuma partijas nobalsoja pret šiem svētkiem. Kāpēc? Nav ko teikt VIENOTĪBAI. Nav ko teikt ZZS, un nav ko teikt “tēvzemiešu” deputātiem. Naskākais no viņiem – deputāts Kārlis Seržants – izvirzīja jautājumu izskatīšanai šodienas sēdē. Šodien! “Sak’, gribu slavu par jautājuma izvirzīšanu!” Sev par negodu Seržanta kungs vienkārši pārkopēja Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu – viens pret vienu. Tagad plaģiāta apkarotāji teiks: “Nē, nu kā tā var būt?! Nu, nevar būt! Nu, nevar taču! Nu, beidziet! Seržants kopē? Neticam!” Bet paskatīsimies vērīgāk, cienījamie Latvijas radioklausītāji!

Piemēra pēc apskatīsim otro teikumu. “Vēsturiski šis datums saistīts ar 1918.gadu, kad 5.decembrī neilgi pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Tautas Padome pieņēma noteikumus “Pagaidu noteikumi par iekšējās apsardzes organizēšanu”[..].” Ir! Viens pret vienu! Viens pret vienu ar Latvijas Reģionu apvienības iepriekš norādīto tekstu!

Paskatīsimies tālāk, kaut kur pa vidu, mazlietiņ. “Lai apsargātu Latvijas Republikas valsts robežu, 1919.gada 7.novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis izdeva pavēli izveidot robežsargu priekšnieka posteni un formēt robežsargu vienības.” Nu, atkal ir! Nu, ir! Viens pret vienu! Atkal deputāts Seržants pārņēmis noraidītā Latvijas Reģionu apvienības frakcijas likumprojekta – kā es jums minēju, jau pirms vairākiem mēnešiem noraidītā likumprojekta! – anotācijas tekstu. Nu, labi!

Nu, bet pietiek! Pietiek! Vairākuma partijas, jūs varat beidzot pieņemt to likumu par godu mūsu sargiem? Jūs varat vai jūs nevarat? Tas ir retorisks jautājums. Taču nē! Šodien šī likumprojekta izskatīšana atkal tika atlikta. Un es jums paskaidrošu, kāpēc. Jo vakardien, kad frakcijas... Latvijas Reģionu apvienība pirmā pieteicās runāt no tribīnes par šo likumprojektu. To uzzinot, ZZS momentāli šo jautājumu noņēma no dienaskārtības, jo tādējādi jau visa šī slava tiks Latvijas Reģionu apvienībai, nevis, pieņemsim, ZZS...

Ejam tālāk. Saeimas vairākuma puikas nodarbojas ar sīku kaitniecību. Kamēr VIENOTĪBA, ZZS un “tēvzemiešu” deputāti neizdomās, kuram par jautājuma izvirzīšanu pienākas šī politiskā “konfekte”, par kuru visi te cīnās, mūsu pašu robežsargi, mūsu pašu policisti sava profesionālā lepnuma svētkus neredzēs.

Politiķu vienīgais princips ir neatbalstīt neko, ko iesniedz Saeimas opozīcijas partijas. Pēc tam – kaut vai grēku plūdi, vienalga!

Cienījamie Latvijas radioklausītāji! Atvainojiet, mīļie robežsargi, un atvainojiet, arī policisti! Es, Artuss Kaimiņš, un Latvijas Reģionu apvienības deputāti – mēs lūdzam jums piedošanu.

Bet, ja tu, Latvijas radioklausītāj, gribi uzzināt, kā patiesībā veidojas politika Latvijā, kā veidojas politika Saeimā, tad skaties to internetā manā privātajā videoblogā www.sunubuda.tv.

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies deputātam Artusam Kaimiņam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Ceturtdien, 29.oktobrī
00:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:40  Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums