Frakciju viedokļi 2015.gada 19.martā

(23.03.2015.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai raidījums “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, un deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmais šodien runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” viedokli četru dažādu likumprojektu, kas bija darba kārtībā Saeimas sēdē un komisijās, tapšanas gaitu un procesa cinismu.

Šodien Saeimā tika izskatīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Diemžēl jāsecina, ka grozījumi tiek iesniegti nepārdomāti, haotiski. Jau 2014.gada 11.decembrī mēs, frakcija “No sirds Latvijai”, iesniedzām priekšlikumus grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tad mūsu priekšlikumus noraidīja un teica, ka valdība nāks ar izstrādātiem priekšlikumiem. Un tad sākās riņķa dancis – dažādi valdības un koalīcijas partiju viedokļi par nodokļa procentiem un tā piemērošanu. Kas ir cietējs? Protams, uzņēmējs, kurš vēl 2015.gada martā nezina, kāda būs nodokļa likme, kura jāpiemēro jau no janvāra! Nespēja redzēt un domāt ilgtermiņā – tā ir iezīmējusies kā valdības tradīcija.

Šodien, slēpjoties aiz nespējas sagatavot kvalitatīvus grozījumus, Saeimā izskatīja likumprojektu par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kuri paredz pagarināt nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņu.

Šodien tika lemts arī par budžeta grozījumiem, lai piešķirtu trūkstošo finansējumu Kokneses novada Vecbebru Profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas pedagogu darba samaksai. Šie grozījumi – tikai nepilnus trīs mēnešus pēc gada sākuma – bija nepieciešami, jo Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi, neskatoties uz viņiem pieejamām datubāzēm, bija paļāvušies uz pašvaldības sniegto informāciju un nebija pārbaudījuši tās pareizību, un līdz ar to nebija pareizi aprēķināts nepieciešamais finansējums.

Līdzīgi saistībā ar finansējumu – vakar komisijas sēdē tika apspriests jautājums par ilgstošu nepietiekamu finansējumu mūzikas un mākslas skolu pedagogiem. Kultūras ministrija jau piecus gadus izvairās no šīs problēmas risināšanas un izšķiršanās – zaudēt izglītības kvalitāti un pedagogus vai samazināt to bērnu skaitu, kuriem valsts nodrošina iespēju apgūt mūzikas un mākslas programmas. Jautājums par trūkstošā finansējuma atrašanu vispār netiek apspriests.

Der atgādināt, ka 2008.gadā mācību stundām finansējums bija 22,6 miljoni eiro, bet 2010.gadā – tikai 10,8 miljoni eiro; tas sastāda apmēram 48 procentus no nepieciešamā. Ministru kabinets 2012.gadā pieņēma jaunus noteikumus, kuros, pirmkārt, iestrādāja, tātad legalizēja, skolu programmu finansējumu tikai 70 procentu apmērā, nepaskaidrojot, ka finansējums ir nepilns. Otrkārt, iestrādāja jaunu četrgadīgu programmu ar divas reizes mazāku gadu skaitu un trīs reizes mazāku stundu apjomu un, protams, arī attiecīgu finansējumu, kuru ļoti stipri rekomendē valstī ieviest.

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā tiek komisijā intensīvi skatīti jau vairākus mēnešus un tiek turpināti skatīt arī šonedēļ. Tagad uz trešo lasījumu, kad vajadzētu tapt tikai redakcionāliem labojumiem, tiek apspriesti fundamentāli jauni priekšlikumi, to skaitā parādījušies priekšlikumi no Zemkopības ministrijas, kuru īstenošana ir pretrunā ar Izglītības likumu. Izglītības un zinātnes ministrija nespēj deputātiem saprotami izstāstīt, kā darbojas esošā profesionālās izglītības sistēma un kā darbosies jaunā ar nozaru ekspertu padomēm un profesionālās izglītības iestāžu konventiem, un kāda būs galvenā atšķirība. Tāpēc jautājumu skatīšana tika atlikta. Visa šī epopeja ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā parāda likuma sagatavotāju attieksmi un darba kvalitāti. Satrauc, ka pie jaunā likuma izstrādes Izglītības un zinātnes ministrija strādā jau kopš 2010.gada 1.decembra un ir iztērēti 3,4 miljoni eiro, bet rezultāta joprojām nav.

Šie četri piemēri parāda tikai daļu no tām nejēdzībām, ko ik dienas varam redzēt izpildvarā. Ir sistemātisku, izsvērtu un pārdomātu lēmumu trūkums, tos aizstāj ar sasteigtām reformām, neizvērtējot un neizdiskutējot visas iespējamās sekas.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvīdam Platperam no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Kārlim Šadurskim. Lūdzu!

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es runāšu par vienu jautājumu, proti, par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu projektu.

Daži skaitļi. Latvijā ir apmēram vienāds skaits pensionāru un to nodokļu maksātāju, kuri strādā privātajā sektorā. Tātad aritmētika ir ļoti vienkārša: ar saviem maksātajiem nodokļiem vienam strādājošajam ir jānodrošina viena pensionāra pensija. Mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie, jāteic, šo pienākumu nepilda, jo ar viņu maksātajiem nodokļiem varētu nodrošināt 40 eiro lielu pensiju, kas, kā mēs saprotam, nekur neder. Ieviešot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, likumdevējs bija rēķinājies, ka apmēram 5 procenti strādās šajā nodokļu režīmā. Realitāte ir tāda, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šobrīd strādā apmēram 20 procenti un mūsu sociālais budžets nevar absorbēt šo skaitli. Tātad ir radusies problēma, kura ir jārisina.

Iepriekšējam runātājam ļoti viegli teikt... Tiešām viņa frakcija iesniedza – 9 procenti... Un punkts, un cauri, un nekādu diskusiju tālāk! Diemžēl tiem deputātiem, kas ir atbildīgi ne tikai par likumprojektu skaistu noformēšanu – un pēc tam kaut vai ūdens plūdi! –, bet arī par tālāko valsts attīstību, ir jāizsver un rūpīgi jāizvērtē, kādā veidā nošķirt tos mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kas tiešām vai nu uzsāk uzņēmējdarbību, vai strādā tādā nišā, kur viņi... kur tas ir dabiski un pareizi... piemēram, viesu nams laukos vai kāda pakalpojuma sniedzēju darbnīca, vai mājas sīkražotājs... Un tad tas ir attaisnots – šis mazu nodokļu režīms. Tas nav attaisnots tad, ja tā ir vienkārši nodokļu optimizācija un agresīva nodokļu plānošana, lai izvairītos no sava pienākuma palīdzēt, nu, kaut vai mūsu pensionāriem ar saviem maksātajiem nodokļiem.

Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ļoti nopietni strādā pie šiem jautājumiem, bet diemžēl tas prasa nedaudz vairāk laika, nekā ir nepieciešams, lai likums jau būtu spēkā stājies līdz tam brīdim, kad nodokļu maksātājam ir jāiesniedz sava deklarācija.

Un tāpēc es gribu informēt visus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus: šodien Saeima abos lasījumos pieņēma likumprojektu – un tas likums drīz stāsies spēkā –, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem deklarācijas par nodokļa nomaksu par šī gada pirmo ceturksni ir iesniedzamas nevis līdz 15.aprīlim, kā tas bija iepriekš paredzēts likumā, bet šajā gadā – izņēmuma kārtā! – no 15.maija līdz 25.maijam. Tā ka, godātie uzņēmēji, šī jums ir laba ziņa, un es lūdzu to ievērot, lai gan Valsts ieņēmumu dienests, gan jūs varētu sekmīgi veikt šo pienākumu pret valsti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Kārlim Šadurskim.

Nākamajai vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai tika nodots jauns likumprojekts – “Repatriācijas likums”. Šis ir sabiedrībai ļoti būtisks solis, jo reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns... plānā ir noteikts mērķis paplašināt personu loku, kurām ir iespējams pretendēt uz repatrianta statusu. Tātad likumprojekta mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu – latviešu un lībiešu (līvu) – izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Likumprojekts ir izstrādāts, lai repatriantam pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā palīdzētu adaptēties. Tāpat ir noteikta repatrianta definīcija, un, salīdzinot ar spēkā esošo likumu, ir paredzētas izmaiņas. Izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs). Nosakot tikai divas paaudzes, tiek ierobežota gados jaunu latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes cilvēku pārcelšanās uz dzīvi Latvijā. Ministru kabinets izstrādās noteikumus, kuros tiks paredzēts, kāda tad ir reālā palīdzība, kādu repatriants var saņemt, pārceļoties uz dzīvi Latvijā. Repatrianta ģimenes loceklis var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un pabalstu, ja viņš ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, kā arī valsts valodas apguves kursu apmaksu repatriantam, līdz repatriants zaudē statusu, ja valsts valodas apguves kursus nepiedāvā Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un citas iestādes.

Šis likumprojekts tika nodots komisijai. Šo likumprojektu ļoti ilgstoši jau ir gaidījuši mūsu tautieši, kas ir izceļojuši uz ārzemēm. Likumprojekts ir jāuzlabo, būs paredzams ilgstošs un rūpīgs darbs, bet tas ir pirmais solis, ko Iekšlietu ministrija ir izdarījusi, šo likumprojektu iesniedzot Saeimā.

Vēlos arī pastāstīt, ka šajā nedēļā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika skatīts jautājums, kas sabiedrībai ļoti aktuāls, – proti, par valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāli “Kauguri” un valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiāli “Rauna”. Un, tā kā komisijas sēdes laikā deputāti neguva pilnīgas atbildes no Labklājības ministrijas nedz par iemesliem, kuru dēļ ir jāpārceļ iedzīvotāji... klienti no “Kauguriem”, nedz arī par to, kas notiks pēc tam ar “Kauguru” ēku, komisija nolēma ļoti rūpīgi sekot šai situācijai un Labklājības ministrijai uzdot šo jautājumu.

Nobeigumā vēlos informēt, ka rīt, 20.martā, pulksten 11.30 Nacionālās apvienības frakcijas sēde notiks Rēzeknē – Rēzeknes Augstskolā. Mēs esam sagatavojuši ļoti plašu darba kārtību, tiekamies gan ar Nacionālās apvienības nodaļu cilvēkiem, gan ar iedzīvotājiem. Nacionālā apvienība ir paredzējusi turpmāk šādas frakcijas sēdes rīkot arī citos novados.

Paldies. Lai jums jauka nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei no Nacionālās apvienības frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina partijas frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas SASKAŅA viedokli par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Šis likumprojekts tika sagatavots pēc frakcijas SASKAŅA deputātes Jūlijas Stepaņenko iniciatīvas un šodien ar balsu vairākumu tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijā. Liels prieks par to, ka šo ierosinājumu atbalstīja arī citu partiju pārstāvji.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ģimenei vai personai, kuras apgādībā ir bērns invalīds, nodrošināt tiesības saņemt aizsargātā lietotāja statusu elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma saņemšanai – iegādāties noteiktu elektroenerģijas daudzumu mājsaimniecībai par samazinātu cenu.

Pašlaik Elektroenerģijas tirgus likumā ir noteiktas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargātā lietotāja statuss elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma saņemšanai, – trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai persona vai daudzbērnu ģimene (ģimene, kurā ir trīs vai vairāk bērnu). Ģimenei vai personai, kuras apgādībā ir bērns invalīds, elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumi ir noteikti tikai maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes vai personas statusa piešķiršanas gadījumā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējo publikāciju bērni Latvijā... 2014.gadā Latvijā bija reģistrēti 7916 bērni invalīdi, no kuriem 444 ir ievietoti specializētajās aprūpes iestādēs, bet 7472 dzīvo mājās un atrodas vecāku apgādībā. Statistikas dati neatspoguļo datus par bērnu invalīdu skaitu, kuriem funkcionālu traucējumu dēļ nav iespējams pārvietoties ārpus dzīvesvietas un apmeklēt mācību iestādes. Tādējādi ievērojama daļa bērnu invalīdu izglītību iegūst mājās, un tas apstāklis ir saistīts ar palielinātu elektroenerģijas patēriņu – arī tāpēc, ka tiek lietotas dažādas tehniskas palīgierīces.

Pēc minēto grozījumu pieņemšanas aizsargātie lietotāji, to skaitā ģimene vai persona, kuras apgādībā ir bērns invalīds, par noteiktu elektroenerģijas patēriņu maksās samazinātu cenu.

Ietekmi uz valsts budžetu mēs rūpīgi izvērtējam; provizoriski tā varētu būt 471 632 eiro – ar nosacījumu, ka starta tarifa cena tiks piemērota ģimenei vai personai, kuras apgādībā ir bērns invalīds, un valsts pilnībā kompensēs pakalpojuma sniedzējam starpību par pirmajām 100 kilovatstundām.

Likumprojekta sagatavošanas gaitā ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “Sustento”. Un, ja Saeima atbalstīs likumprojektu trijos lasījumos, tad likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārdu dodu Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Ivaram Brīveram. Lūdzu!

I.Brīvers (LRA).

Labdien, godātie Latvijas radioklausītāji! Viens no šodien izskatītajiem jautājumiem, kas var lielā mērā interesēt sabiedrību, ir “Latvijas Nacionālās operas” nosaukuma maiņa. Lai šeit nerastos pārpratumi, mēģināšu izskaidrot lietas būtību.

Rīgas centrā ir visiem labi zināma ēka, kas saucas “Latvijas Nacionālā opera” un kas pieder Rīgas domei. Šo ēku savai darbībai īrē sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras nosaukums arī ir “Latvijas Nacionālā opera”. Šīs organizācijas dalībnieki, operas un baleta mākslinieki, ir izteikuši vēlmi mainīt sabiedrības nosaukumu, lai to turpmāk sauktu “Latvijas Nacionālā opera un balets”. Uzsveru, ka nav runa par to, ka tiktu mainīts ēkas nosaukums – tā arī turpmāk sauksies “Latvijas Nacionālā opera” –, un Latvijas iedzīvotājiem nav ne mazākā pamata bažām par problēmām, kādas varētu rasties, ja tiktu mainīts ēkas nosaukums. Tas netiks darīts! Kurš gan cits kā operas un baleta mākslinieki vislabāk zina, kāds būtu īstais viņu organizācijas nosaukums?

Atbilstoši Latvijas Nacionālās operas likumam grozījumus šīs organizācijas statūtos ir tiesīgs izdarīt Ministru kabinets. Kā liecina Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vēstule Saeimas Prezidijam, Ministru kabinets šādus grozījumus ir atbalstījis. Saeimai savukārt ir jālemj par grozījumiem Latvijas Nacionālās operas likumā, jo tajā minētā organizācija turpmāk sauksies citādi.

Es augstu vērtēju dažu Saeimas deputātu interesi par operu un baletu un viņu erudīciju jautājumos par latviešu operas vēsturi, tomēr sēdē izteiktie aizrādījumi par nepareiziem vēstures faktiem ir diskutējami. Turklāt man ir pamats domāt, ka operas un baleta mākslinieki arī ir pietiekami zinoši šajā jomā.

Aicinu Latvijas sabiedrību cienīt mūsu operas un baleta mākslinieku viedokli un atteikties no ironizēšanas par to. Kā jau teicu, nav bažu par ēkas nosaukumu, kā arī par to, ka piedāvātie grozījumi varētu prasīt naudu no budžeta. Kopējās izmaksas, kā tiek vērtēts, būtu apmēram 13 tūkstoši eiro, un tās tiks segtas no Latvijas Nacionālās operas (turpmāk – Latvijas Nacionālās operas un baleta) pašas ienākumiem.

Vēl pieminēšu diskusiju, kas izraisījās sakarā ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikumu – kolektīvā iesnieguma par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu apkurei tālāku izskatīšanu uzdot Ilgtspējīgas attīstības komisijai. Tas deva iespēju padiskutēt par šo ļoti būtisko jēdzienu – “ilgtspējīga attīstība”.

Mums ir jāpieņem labi lēmumi. Taču, lai novērtētu, vai lēmums ir vai nav labs, vajag vērtēšanas kritēriju. Šāds kritērijs izriet no mērķa. Vienots mērķis ir nepieciešams ne vien visai Latvijas sabiedrībai, bet arī visai pasaulei. Šāda mērķa formulējumu visas pasaules vārdā var dot tikai Apvienoto Nāciju Organizācija. 1987.gadā pie Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotā Bruntlandes komisija formulēja mērķi – ilgtspējīga attīstība. No šī mērķa tad arī izriet kritēriji, pēc kuriem vērtēt jebkurus lēmumus.

Mani vērojumi rada bažas par to, vai sabiedrībā un arī Saeimā ir šī jēdziena vienota izpratne. Esmu par to daudz lasījis, runājis un rakstījis, tāpēc īsi sniegšu savu izpratni par to, ko nozīmē ilgtspējīga attīstība.

Vispirms atļaušos aizrādīt, ka attīstība un izaugsme nav sinonīmi, kā to reizēm nākas dzirdēt arī no Saeimas tribīnes. Izaugsme nozīmē kvantitatīvas pārmaiņas, bet attīstība – kvalitatīvas pārmaiņas. Vai vienmēr kvantitatīvas pārmaiņas noved pie kvalitatīvām pārmaiņām? Vai var būt izaugsme bez attīstības? Latvijas “veiksmes stāsts” liek domāt, ka izaugsme ne vienmēr rada attīstību, ja ilgtspējīga attīstība ir mērķis tikai uz papīra.

Ilgtspējas jēdzienu skaidrošu īsi: šodienas problēmas nedrīkst risināt uz nākotnes rēķina, un tas attiecas ne tikai uz budžetu un naudu. Ilgtspējas jēdzienu nedrīkst jaukt ar ilgtermiņa jēdzienu, kā to mēs šodien dzirdējām arī no tribīnes.

Bruntlandes komisijas ziņojumā ir runa par trim ilgtspējīgas attīstības dimensijām – vides dimensiju, ekonomikas dimensiju un sociālo dimensiju. Tas nozīmē, ka jebkurš lēmums ir jāskata visās trijās šajās vienlīdz svarīgajās dimensijās. Turklāt vides dimensija nozīmē ne tikai dabas vidi, bet arī tiesisko, reliģisko, etnisko, kultūras vidi un arī citus vides aspektus. Diemžēl ierasta prakse ir vērtēt lēmumus tikai vienā – ekonomikas dimensijā, kā tas būtu šajā gadījumā, virzot jautājuma par pievienotās vērtības nodokļa likmi apkurei izskatīšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Nenoliedzu, ka tas ir arī šīs komisijas jautājums, taču tā ir tikai viena no trim dimensijām.

Uzskatu, ka ir pienācis pēdējais laiks ilgtspējīgu attīstību pārnest no papīra uz reālo dzīvi. Precizēju, ka mans balsojums “par” šajā jautājumā bija nevis balsojums par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu, bet gan par jautājuma nodošanu tālākai nopietnai izskatīšanai.

Visbeidzot pieminēšu Latvijas Reģionu apvienības vārdā sagatavoto frakcijas vadītāja Daiņa Liepiņa iesniegumu, kurā tiek apšaubīts, vai Saeimas bibliotēkas lasītavas telpās novietotā Kārļa Leiškalna dāvinātā glezna, kurā attēloti 7.Saeimas deputāti, atrodas īstajā vietā. Nevērtēšu šīs gleznas māksliniecisko vērtību, nedz arī to, cik lielā mērā tur attēlotie notikumi atbilst vēsturiskajai patiesībai. Tiem, kuri nav bijuši Saeimas ēkā, pateikšu, ka bibliotēkas lasītava ir tā telpa, kur Saeimā ienācis cilvēks saskaras ar Latvijas Republikas Saeimas vēsturi. Šeit ir izvietotas plāksnes ar visu iepriekšējo Saeimu deputātu sarakstiem un dažādi svarīgi vēsturiski dokumenti. Mans viedoklis ir, ka šajā vietā daudz piemērotāks būtu, piemēram, Jāņa Čakstes portrets, jo vēsturiskā skatījumā viņa devums Latvijas parlamentārajai demokrātijai tomēr ir daudz nozīmīgāks nekā atsevišķu 7.Saeimas deputātu devums, kurš turklāt nav vērtējams viennozīmīgi.

Pateicos par uzmanību. Un sveicu visus Latvijas iedzīvotājus ar priecīgo notikumu, ko mēs gaidām, – pēc 37 stundām būs atnācis pavasaris. Lai pavasaris ienāk arī mūsu sirdīs! Paldies.

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Ivaram Brīveram.

Un pēdējā šodienas raidījumā “Frakciju viedokļi” runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barčas kundze. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es, protams, vēlos teikt lielu paldies kolēģiem, kuri atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodošanu komisijām. Un kādēļ? Tādēļ, ka ļoti būtiski, ka, izdarot šos grozījumus, kurus mēs esam iesnieguši ar piecu deputātu parakstiem (teikšu pavisam atklāti – tos parakstīja visu opozīcijas frakciju pārstāvji, es no ZZS frakcijas un Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības frakcijas), – manuprāt, ļoti būtiski, lai mēs arī ilgtermiņā skatītos uz tām sociālajām grupām, šajā konkrētajā gadījumā – uz ģimenēm, kurās aug bērni invalīdi, tātad bērni invalīdi no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam. Un droši vien mēs iesim arī soli tālāk, runājot par bērniem invalīdiem, jo pēc 18 gadu vecuma... Mēs runājam par invalīdiem no bērnības, un noteikti nāksies ne vien šajā likumā, bet arīdzan citos likumos runāt par personām ar invaliditāti no bērnības. Vismaz līdz 24 gadu vecumam, ja šīs personas mācās... Es domāju, ka kopīgiem spēkiem arī to mēs izdarīsim.

Un šodien es vēlos jūs, cienījamie radioklausītāji, informēt vēl par vairākiem jautājumiem, ar kādiem Saeimā strādā Sociālo un darba lietu komisija. Mums jau tuvojas noslēgumam ļoti nopietns darbs pie Brīvprātīgā darba likuma, un nākošajā nedēļā mēs sāksim gatavot likumprojektu trešajam lasījumam, un es domāju, ka nākošajā sesijā mēs tiksim galā ar šo likumprojektu, un jau šodien vēlos teikt lielu paldies visiem, kuri ir iesaistījušies šī nopietnā darba veikšanā.

Vēlos informēt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir uzsākusi tādu darbu, kuru mēs vienu brītiņu vēl nebijām gatavi darīt. Tās ir komisijas izbraukuma sēdes. Un šonedēļ mūsu komisija bija izbraukuma sēdē Latvijas Ārstu biedrībā, kur tika izteikti daudzi interesanti priekšlikumi, kuri mūsu sadarbības rezultātā ar laiku noteikti pārvērtīsies grozījumos likumos.

Nākošajā nedēļā mēs dosimies izbraukuma sēdē pie sociālajiem uzņēmējiem, kuri Rīgā un arī daudzviet citur Latvijā ir uzsākuši ļoti nopietnu darbu. Es domāju, ka, izbraucot un tieši redzot uz vietas un noklausoties pašus sociālos uzņēmējus, mēs varēsim palīdzēt Labklājības ministrijai izstrādāt likumprojektu par sociālajiem uzņēmumiem. Es ar tādu pozitīvu skaudību skatos uz Lietuvu (esmu bijusi arī tur konferencē), tāpēc ka mūsu tuvākie kaimiņi lietuvieši ir tikuši daudz tālāk, un es domāju, ka arī mums būs nepieciešams saspringt.

Vēl ļoti nopietni strādājam ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, un gribētos aicināt arī mūsu sadarbības partnerus – gan invalīdu organizācijas, gan arī organizācijas, kuras pārstāv profesionālos sociālos darbiniekus, – atcerēties, ka līdz šī mēneša beigām mēs gaidām jūsu priekšlikumus. Un priekšlikumi, manuprāt, būs ļoti nopietni. Tie ir jautājumi, ko šodien pieminēja arī mana kolēģe no Nacionālās apvienības. Tie ir jautājumi par sociālo pakalpojumu turpmāko attīstību. Tā ir deinstitucionalizācija, kas patiesībā nozīmē ne tikai to, ka cilvēki no sociālās aprūpes centriem vai bērnunamiem atgriezīsies mājās pašvaldībā, bet te ir runa arī par tām personām un tām ģimenēm, kuras uzņēmušās rūpes par saviem slimajiem radiniekiem vai slimajiem bērniem ģimenē; ir runa arī par atbalstu tām.

Mēs esam apņēmušies komisijā ļoti nopietni sekot līdzi tam, kā visi šie projekti tuvākajos gados Latvijā tiks realizēti, it sevišķi apgūstot vairāk nekā 90 miljonus eiro, kas ir paredzēti darbinieku apmācībai un jaunas infrastruktūras izveidei, un saku paldies tām pašvaldībām, kuras jau nopietni par šiem projektiem domā.

Vēlos vēl jūs informēt, cienījamie radioklausītāji, ka nākošajā nedēļā būs pēdējā darba grupas sēde, gatavojot Psihologu likumu, un es, protams, varu vēlēt tikai veiksmi. Lai izdodas mūsu komisijas sekretārei Silvijai Šimfas kundzei!

Vēl ir vairākas lietas, par kurām es vēlētos jūs informēt. No Ministru kabineta gaidām grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kur būtu jābūt paredzētām normām par to pensiju pārrēķinu... par pensionāru situācijas uzlabošanu, kas ir solīta un ko mēs daudzi esam apņēmušies paveikt pirms vēlēšanām. Ir runa par laika periodu no 2010.gada, tātad krīzes laiku, kad algas indekss stipri pazeminājās, un līdz ar to cilvēki saņēma aprēķināto pensiju, kas bija ievērojami samazināta. Te ir runa par starpību no 20 līdz pat 50 eiro mēnesī.

Vēl viena lieta, par kuru noteikti es jūs aicinu jau sākt turēt īkšķi, lai mums visiem izdotos, ir grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kur mēs kopā ar ZZS pārstāvi Andri Bērziņu iesniedzām priekšlikumu par neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām – un ne tikai valsts vecuma pensijām, bet arī apgādnieka zaudējuma, invaliditātes un izdienas pensijām. Mēs aicinām to palielināt līdz 280 eiro mēnesī. Kādēļ līdz 280 eiro mēnesī? Gluži vienkārši tādēļ, ka pašreiz vidējā pensija Latvijā, kā mani informēja labklājības ministrs Uldis Augulis, uz šo brīdi ir 279,14 eiro.

Darba mums ir daudz.

Un vēl man ir ļoti liels aicinājums un lūgums cienījamiem radioklausītājiem. Jūs bieži esat atsaukušies uz to, ko mēs Saeimā, frakcijās un komisijās darām. Jūs varat pārbaudīt un kontrolēt mūs arī Saeimas mājaslapā. Tur jūs varat redzēt arī mūsu darbus, kādi ir paredzēti nākošajā nedēļā. Un mēs vismaz komisijā plānojam nākošo mēnesi.

Un pēdējā lieta, par kuru gribu pastāstīt, ir grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kuri, iespējams, tiks skatīti pēc tam, kad mēs noklausīsimies valsts fondēto pensiju turētāju atskaiti par to, kā veicas, – par to, vai mums tagad jau ir uzkrāti vairāk nekā 2 miljardi vai summa jau tuvojas 3 miljardiem. Arī par šīm ļoti nopietnajām lietām mēs diskutēsim nākošajā nedēļā.

Vēlu jums patīkamu nedēļas nogali un, protams, stipru veselību, izturību un mieru ģimenēs!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde
12:15  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde